Court allows landlord's claim for unpaid rent and damages against tenants in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-0694-18/19

ECLI:LV:DAUT:2018:0115.C12285817.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2018.gada 15.janvārī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Stikāne

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras lietā prasību

pret /pers. A/ un /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 6.novembrī prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedza Daugavpils tiesā maza apmēra prasību pret

atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/, pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārvaldes rekomendāciju Nr.043111,

starp Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” un /pers. A/ tika noslēgts dzīvojamās telpas Nr./adrese/, īres

/datums/līgums Nr.6-15/7625.

Savukārt, Līguma 1.pielikumā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ierakstītas arī atbildētāja /pers. A/ ģimenes loceklim (mātei) /pers. B/.

Prasītāja 2016.gada 14.jūnijā nosūtīja atbildētājiem vēstuli ar lūgumu apmaksāt īres maksas un komunālo maksājumu parādu viena mēneša laikā no

brīdinājuma saņemšanas dienas.

Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” paziņojumu par iekšzemes un starptautiska sūtījuma saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu

atbildētāji vēstuli saņēma 2016.gada 16.jūnijā, taču atbildētāji nenorēķinājās ar prasītāju brīdinājumā noteiktajā termiņā.

Tāpat, 2016.gada 2.septembrī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde nosūtīja vēstuli atbildētājiem “Par īres līgumu”, kurā

lūdza apmaksāt parādu un atbrīvot dzīvojamo telpu.

Prasītāja norāda, ka atbildētāji pēc īres līguma termiņa beigām dzīvojamo platību /adrese/ nenodeva normatīvajos aktos un līgumā noteiktajā

kārtībā.

Lai gan prasītāja ir sniegusi pakalpojumus atbildētājiem un izsniegusi savlaicīgi rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem, atbildētāji nav norēķinājušies

ar prasītāju.

Saskaņā ar 2016.gada 19.decembra paziņojumu par atbrīvojušos pašvaldības dzīvojamo telpu, faktiskais atbrīvošanas datums ir 2016.gada

12.decembris.

Saskaņā ar prasītājas grāmatvedības sniegto informāciju atbildētājiem ir izveidojušās parāda saistības par neizpildītajām saistībām 2072,84 euro

apmērā, kas sastāv no: īres maksas un komunālo pakalpojumu parāda- 1706,36 euro par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada

1.februārim; līgumsods par īres un komunālo maksājumu kavējumu- 164,68 euro par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada

11.decembrim; likumiskie procenti par īres un komunālo maksājumu kavējumu- 201,80 euro par laika periodu no 2014. gada 1.novembra līdz

2016.gada 11.decembrim.

Prasītāja norāda, ka pirms vēršanās tiesā nav izmantojusi mediāciju un to nevēlas izmantot.

Pamatojoties uz Civillikuma 1511, 1587.pantu, Likuma par dzīvojamo telpu īri” 2., 9., 10.pantu un Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta a) apakšpunkta, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 39., 41.panta pirmo daļu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājiem solidāri par labu

prasītājai pamatparādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem 1706,36 euro, likumiskos procentus

201,80 euro, līgumsodu 164,68 euro piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai tiesāšanās izdevumus- valsts nodevu 310,93 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro, un atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos 6% procentus gadā par laiku līdz sprieduma

izpildei.

Norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Ar 2017.gada 14.decembra grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2018.gada 15.janvārī, termins “maza apmēra prasība” ir aizstāts ar

terminu “vienkāršotās procedūras lieta”. Atbilstoši minēto grozījumu 49.punktam, ar kuru papildināti Civilprocesa likuma Pārejas noteikumi ar

138.punktu, ka lietas, kas ierosinātas par maza apmēra prasībām, un lietas, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē līdz

grozījumu Civilprocesa likuma 250.25, 250.26 un 250.27 pantā par saīsinātā sprieduma un sprieduma sastādīšanas lūguma spēkā stāšanās dienai, izskata

Civilprocesa likuma 250.25, 250.26, 250. 27 pantā noteiktajā kārtībā, kāda ir spēkā līdz 2018.gada 1.martam.

Atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību.

Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.pants), pusēm ir izskaidrotas pušu

procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, tas ir- 2018.gada

15.janvārī.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes /datums/rekomendācijas redzams, ka istaba ar

daļējām ērtībām ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām /adrese/ir izīrējama /pers. A/ ar tiesībām pagarināt īres līgumu, ja tiek pildīti īres līguma

nosacījumi. Ģimenes sastāvā ir norādīta māte- /pers. B/.

Lietā esošie pierādījumi apstiprina, ka starp Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” un /pers. A/

/datums/noslēgts dzīvojamās telpas Nr./adrese/, īres līgums Nr.6-15/7625, pamatojoties uz Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārvaldes

rekomendāciju Nr.043111.

Līguma 1.pielikumā dzīvojamās telpas lietošanas tiesības ierakstītas arī atbildētāja /pers. A/ ģimenes loceklim (mātei) /pers. B/.

No /datums/dzīvojamo telpu nodošanas un pieņemšanas akta redzams, ka tas noslēgts starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu

pārvaldnieks” un /pers. A/, ka /pers. A/ ir pieņēmis dzīvojamo telpu Nr./adrese/, 18,8 m2 kopplatībā dzīvošanai derīgā stāvoklī.

No 2016.gada 19.decembra paziņojuma Nr.464 par atbrīvojušos pašvaldības dzīvojamo telpu redzams, ka atbrīvojusies dzīvojamā telpa /adrese/

stāvs 1 un atbrīvošanas datums ir 2016.gada 12.decembris, atbrīvošanas iemesls- īres līguma izbeigšana.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka, dzīvojamas telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi,

kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks: pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana”

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu ”12.panta pirmo daļu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmo un trešo daļu īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto,

vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā

dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu

iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem

ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Civillikuma 1672.pantā noteikts, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Tātad solidāras atbildības noteikums izriet no likuma, kam ir imperatīvs raksturs. Tas piešķir tiesības izīrētājam prasīt saistību izpildi gan no īrnieka,

gan no viņa ģimenes locekļa, no viena vai visiem pēc izvēles.

Kā redzams, atbildētāji nav izpildījuši savas saistības saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumiem un likuma prasībām, nav maksājuši īres

maksu un maksu par saņemtajiem pamatpakalpojumiem no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 1.februārim.

Prasītāja no savas puses dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus bija izpildījusi, bija nodrošinājusi atbildētāju dzīvokli ar komunālajiem

pakalpojumiem, nodrošinājusi iespēju lietot dzīvojamo platību. Atbildētāju parāds, saskaņā ar parāda aprēķinu, sastāda 1706,36 euro par laika periodu

no 2014.gada l.oktobra līdz 2017.gada l.februārim. Pēc prasības celšanas tiesā atbildētāji parādu nav atlīdzinājuši.

Tiesa atzīst, ka īres maksu un maksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem prasītāja ir aprēķinājusi pamatoti. Atbildētāji nav snieguši

nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem, un nav tos apstrīdējuši prasības

kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāji

būtu izpildījuši savus pienākumus pret prasītāju, veicot īres maksas un maksājumu par komunālajiem pakalpojumiem samaksu, kas saistīti ar dzīvojamās

telpas lietošanu.

Prasītāja no savas puses dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus bija izpildījusi, bija nodrošinājusi atbildētājiem izīrēto dzīvokli, ar komunālajiem

pakalpojumiem, un nodrošinājusi iespēju lietot dzīvojamo platību.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētājiem prasītājas labā piedzenams parāds par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada

1.februārim 1706,36 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz

2016.gada 11.decembrim 201,80 euro apmērā.

Atbildētāji nav veikuši rēķinu savlaicīgu apmaksu rēķinos norādītajos termiņos.

Tiesa uzskata, ka atbildētāji nav izpildījuši savas saistības noteiktajā termiņā, kas dod pamatu uzskatīt, ka atbildētāji ir pieļāvuši saistību izpildes

nokavējumu.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2016.gada 16.jūnijā nosūtīja atbildētājiem brīdinājumu par nodomu vērsties tiesā ar prasību par

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un

maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu, lūdzot līdz 2016.gada 22.jūlijam samaksāt parādu. Saskaņā ar valsts akciju

sabiedrības “Latvijas pasts” paziņojumu par iekšzemes un starptautiska sūtījuma saņemšanu/piegādi/izmaksu/reģistrēšanu atbildētāji vēstuli saņēma

2016.gada 16.jūnijā

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāji uz minēto brīdinājumu nav reaģējuši un parādu pēc prasītājas atgādinājuma nosūtīšanas nav

samaksājuši.

Saskaņā ar lietas materiāliem, 2016.gada 2.septembrī Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde nosūtīja vēstuli atbildētājiem

“Par īres līgumu”, kurā lūdza apmaksāt parādu un atbrīvot dzīvojamo telpu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu; 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši

procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punkta nosacījumiem procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. un 1759.panta nosacījumiem, prasītājai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājiem nokavējuma procentus, kas

aprēķināti par laika periodu no 2014. gada 1.novembra līdz 2016.gada 11.decembrim 201,80 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti aprēķināja procentus. Procentu apmērs pierādīts ar prasītājas sastādīto aprēķinu.

Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu)

vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Savukārt Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, (..) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz

par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar 2014.gada 7.oktobrī noslēgtā līguma 2.5. punktu, t.i., līguma 2.3. punktā minētā maksājumu samaksas termiņa neievērošanas gadījumā

atbildētājs maksā līgumsodu 0,1% apmērā no nokavētās maksājuma summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 164,68 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 11.decembrim. Līgumsods

aprēķināts, ņemot vērā Civillikuma 1716.panta trešās daļas nosacījumus, ka līgumsods tiek aprēķināts tā, lai nepārsniegtu 10% no pamatparāda summas.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pamatoti aprēķinājusi līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 11.decembrim, līdz ar to

no atbildētājiem prasītājas labā ir piedzenams līgumsods 164,68 euro apmērā.

Pamatojoties uz teikto, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, un no atbildētājiem prasītājas labā piedzenams parāds par dzīvojamās

telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 1.februārim 1706,36 euro, likumiskie procenti 201,80 euro par laika

periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 11.decembrim un līgumsods 164,68 euro par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz

2016.gada 11.decembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājiem par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi- valsts nodeva 310,93

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,27 euro apmērā- no .

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42., 189., 191., 192., 193., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas

namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, labā parādu par īres maksu un komunālajiem pakalpojumiem 1706,36 euro (viens tūkstotis septiņi

simti seši euro un 36 centi), par laika periodu no 2014.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 1.februārim, likumiskos procentus 201,80 euro (divi simti viens

euro un 80 centi) par laika posmu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 11.decembrim, līgumsodu 164,68 euro (viens simts sešdesmit četri euro

68 centi) par laika posmu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 11.decembrim, un kopā- 2072,84 euro (divi tūkstoši septiņdesmit divi euro un 84

centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, labā valsts nodevu 155,46 euro (viens simts piecdesmit piecus euro un 46 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,64

euro (divi euro un 64 centi), kopā 158,10 euro (viens simts piecdesmit astoņi euro un 10 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, labā valsts nodevu 155,47 euro (viens simts piecdesmit piecus euro un 47 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,63

euro (divi euro un 63 centi), kopā, 158,10 euro (viens simts piecdesmit astoņi euro un 10 centi).

Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, kontā Nr.LV63RIKO0002013197596 AS “Luminor Bank”.

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājiem /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas 1706,36 euro (viens tūkstotis septiņi simti seši euro un 36 centi).

Noteikt termiņu atbildētājiem sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas- 2018.gada 15.janvāra Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Daugavpils tiesas tiesnese (paraksts) A.Stikāne