Latvian Supreme Court dismisses appeal by excluded heir claiming no standing to contest termination of civil proceedings.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia rejected the appeal filed by a person excluded from inheritance, who sought to challenge the lower court's termination of civil proceedings. The appellant incorrectly assumed standing as an heir under the Civil Law, despite being explicitly disinherited by the deceased's will in favor of a minor daughter. The court ruled that since the appellant had already voluntarily transferred their statutory share rights to the sole heir, they lacked any factual or legal basis to claim standing to contest the termination of the case.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 223. pants 2. punkts; Civilprocesa likums 464. pants 7. daļa: An excluded heir who has already transferred their statutory share rights to the sole heir lacks standing to file an appeal against the termination of civil proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lieta Nr. C770766424, SKC-216/2025
Civillietu departaments
ECLI:LV:AT:2025:0227.C770766424.12.L
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025. gada 27. februārī
Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senators referents Intars Bisters, senatori Erlens Kalniņš un Aldis Laviņš
rīcības sēdē izskatīja /pers. D/ blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 21. novembra lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība civillietā /pers.
D/ prasībā pret /pers. E/, ar trešo personu /pers. F/, par mantojuma izdošanu un kompensācijas piedziņu.
Senatoru kolēģija
konstatēja
[1] Ar Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 21. novembra lēmumu atstāts negrozīts Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 11. jūlija lēmums par tiesvedības
izbeigšanu, kas pamatots ar Civilprocesa likuma 223. panta 2. punktu, proti, prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.
Par minēto lēmumu iesniegtajā /pers. D/ blakus sūdzībā norādītie argumenti un apsvērumi, kā atzīst senatoru kolēģija, nedod acīmredzamu pamatu
uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā daļā atcelts vai grozīts. Ņemot vērā minēto, /pers. D/ blakus sūdzību
jāatsaka pieņemt.
[2] Vienlaikus norādāms, ka /pers. D/ kļūdaini vadās no apsvēruma, ka viņš ir /pers. G/ mantinieks un līdz ar to ir tiesīgs aizsargāt mantojuma
tiesību Civillikuma 667. un 668. panta kārtībā.
/pers. D/ kā neatņemamās daļas tiesīgais nav mantinieks, jo atbilstoši /pers. G/ pēdējās gribas rīkojuma aktam /pers. D/ ir atstumts no mantojuma,
kā to paredz Civillikuma 427. panta pirmās daļas noteikumi. Ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam
ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.
/pers. G/ pēdējās gribas rīkojuma akts ir stājies likumīgā spēkā un par vienīgo mantinieci uz visu /pers. G/ mantojumu iecelta mazmeita, tāpēc
neatņemamās daļas tiesīgajam nav nedz faktiska, nedz juridiska pamata sevi uzskatīt par atstātā mantojuma līdzmantinieku. Tiktāl, ciktāl likums paredz
tiesību uz /pers. G/ atstātā mantojuma neatņemamās daļas saņemšanu, šo tiesību /pers. D/ ir realizējis, noslēdzot vienošanos ar mantinieci par
neatņemamās daļas izdošanu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta septīto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt pieņemt /pers. D/ blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 21. novembra lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators I. Bisters Senators E. Kalniņš Senators A. Laviņš