Court convicts defendant of illegal tree cutting, imposes prison sentence, and orders compensation for state and private losses.

Lieta Nr.11110024012

Arhīva Nr.K26-0348-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 31.oktobrī

Rēzeknes tiesa,

tiesnesis I.Dzindzuks,

piedaloties prokurorei A.Latiškevičai,

aizstāvei I.Krampužai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 109.panta trešās daļas

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ izdarīja (organizēja un īstenoja) patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā, ar ko radīja būtisku kaitējumu, šādos apstākļos:

[1.1] 2012.gadā, laika posmā no janvāra līdz aprīlim, /pers. B/ virsmežniecības kontrolējamā teritorijā, Rugāju novada Rugāju pagastā, īpašumā

/Nosaukums A/ mežā, kura īpašnieks ir /pers. D/ (īpašuma kadastra Nr. /numurs A/), organizējot meža izstrādi uz apsaimniekošanas līguma Nr.RG

250711 pamata, kas tika noslēgts starp /pers. D/ un SIA /Nosaukums B/ /pers. E/ personā, deva norādījumus par ciršanas vietu un izcērtamo koku

daudzumu personām, kuras izmantoja kā darba spēku un kuras neapzinājās savu darbību noziedzīgo raksturu, un tādējādi /pers. B/, nolūkā izcirst un

pārdot pēc iespējas lielāku koksnes daudzumu, lai iegūtu vairāk naudas līdzekļu, organizēja patvaļīgu koku ciršanu sekojošā meža platībā:

1.kvartāla 5.nogabalā, kur ciršanas apliecinājums /Numurs/ bija izsniegts tikai sanitārai izlases cirtei un mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes

vecumu (galvenā suga - priede, audzes vecums 52 gadi, galvenās cirtes vecums 101 gads), /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām,

patvaļīgi, kailcirtes veidā, 0,6 ha platībā vienlaidus nocirta 346 augošus kokus ar kopējo krāju 63,43 m3, no tiem 42,4 m3 nocirsti nelikumīgi, iznīcinot

mežaudzi 0,6 ha platībā, jo mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0,3 m2/ha) kļuvis zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko

šķerslaukumu (8 m2/ha); mežam (videi) nodarīts materiāls zaudējums 5188,36 EUR (Ls 3646,40) apmērā;

1.kvartāla 8.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - bērzs, audzes vecums 47 gadi, galvenās cirtes

vecums 71 gads), /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām, patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājuma, 2,3 ha platībā nelikumīgi nocirta 731

augošus kokus ar kopējo krāju 120,40 m3, iznīcinot mežaudzi 2,3 ha plātībā, jo mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0,3 m2/ha)

kļuvis zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (6 m2/ha); mežam (videi) nodarīts materiāls zaudējums 16164,68 EUR (Ls

11360,60) apmērā;

1.kvartāla 9.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - priede, audzes vecums 42 gadi, galvenās cirtes

vecums 101 gads), /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām, patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājuma, 1,7 ha platībā nelikumīgi nocirta 632

augošus kokus ar kopējo krāju 119,56 m3, iznīcinot mežaudzi 1,7 ha platībā, jo mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0,8 m2/ha)

kļuvis zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (8 m2/ha); mežam (videi) nodarīts materiāls zaudējums 15662,98 EUR (Ls 11008)

apmērā;

1.kvartāla 10.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - bērzs, audzes vecums 63 gadi, galvenās cirtes

vecums 71 gads), /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām, patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājuma 1,7 ha platībā nelikumīgi nocirta 858

augošus kokus ar kopējo krāju 186,88 m3, iznīcinot mežaudzi 1,7 ha plātībā, jo mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0,6 m2/ha)

kļuvis zemāks par minimālo šķērslaukumu (12 m2/ha) un zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (6 m2/ha); mežam (videi)

nodarīts materiāls zaudējums 19725,56 EUR (Ls 13863,20) apmērā;

1.kvartāla 13.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - bērzs, audzes vecums 42 gadi, galvenās cirtes

vecums 71 gads), /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām, patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājuma 0,2 ha platībā nelikumīgi nocirta 83

augošus kokus ar kopējo krāju 20,05 m3, iznīcinot mežaudzi 0,2 ha platībā, jo mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (2,7 m22/ha)

kļuvis zemāks par minimālo šķērslaukumu (11 m2/ha) un zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (6 m2/ha); mežam (videi)

nodarīts materiāls zaudējums 1529,59 EUR (Ls 1075) apmērā;

1.kvartāla 14.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - priede, audzes vecums 42 gadi, galvenās cirtes

vecums 101 gads), /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām, patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājuma 2,5 ha platībā nelikumīgi nocirta

1034 augošus kokus ar kopējo krāju 267,47 m3, iznīcinot mežaudzi 2,5 ha plātībā, jo mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0,1

m2/ha) kļuvis zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (8 m2/ha); mežam (videi) nodarīts materiāls zaudējums 28376,90 EUR (Ls

19943,40) apmērā.

Īpašuma /Nosaukums A/ mežā /pers. B/ izdarītās patvaļīgas koku ciršanas rezultātā ir radīts būtisks kaitējums, jo ir nodarīts ievērojams materiālais

zaudējums mežam 86648,05 EUR (Ls 60896,60) apmērā, kā arī ievērojami apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses meža vides saglabāšanā.

Saskaņā ar likuma „Grozījumi likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību” Pielikuma „Kritēriji, pēc kuriem nosakāms

apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm meža vides saglabāšanā”:

- 1.punkta 1.apakšpunktu, ir apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses meža vides saglabāšanā, jo vairākas mežaudzes iznīcinātas vismaz 0,5 ha

platībā; vairākas mežaudzes, kuru vecums vismaz 10 gadi zem galvenās cirtes vecuma, iznīcinātas vismaz 0,2 ha platībā;

- 1.punkta 3.apakšpunktu, ir apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses meža vides saglabāšanā, jo vairākas mežaudzes, kur ir aizliegta kailcirte,

iznīcinātas vismaz 0,2 ha platībā;

- 3.punktu, apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm meža vides saglabāšanā ir ievērojams, jo Pielikuma 1.punkta 1. un 3.apakšpunktos

minētais iznīcinātās platības lielums pārsniegts vismaz divas reizes.

[1.2] 2012.gadā, laika posmā no janvāra līdz aprīlim, /pers. B/ virsmežniecības kontrolējamā teritorijā, Rugāju novada Rugāju pagastā, īpašumā

/Nosaukums A/ mežā, kura īpašnieks ir /pers. D/ (īpašuma kadastra Nr. /numurs B/), organizējot meža izstrādi uz apsaimniekošanas līguma Nr.RG

250711 pamata, kas tika noslēgts starp /pers. D/ un SIA /Nosaukums B/ /pers. E/ personā, deva norādījumus par ciršanas vietu un izcērtamo koku

daudzumu personām, kuras izmantoja kā darba spēku, un kuras neapzinājās savu darbību noziedzīgo raksturu, un tādējādi /pers. B/, nolūkā izcirst un

pārdot pēc iespējas lielāku koksnes daudzumu, lai iegūtu vairāk naudas līdzekļu, organizēja patvaļīgu koku ciršanu sekojošā meža platībā:

1.kvartāla 18.nogabalā, kur mežaudze bija sasniegusi galvenās cirtes vecumu, taču bija noteikts galvenās cirtes aizliegums, un kur ciršanas

apliecinājums Nr./numurs/ bija izsniegts tikai sanitārai izlases cirtei, /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām, patvaļīgi, kailcirtes veidā,

0,6 ha platībā vienlaidus nocirta 221 augošus kokus ar kopējo krāju 72,82 m3, no tiem 45,07 m3 nocirsti nelikumīgi, iznīcinot mežaudzi 0,6 ha plātībā, jo

mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0 m2/ha) kļuvis zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (7 m2/ha);

mežam (videi) nodarīts materiāls zaudējums 5515,08 EUR (Ls 3876,02) apmērā;

1.kvartāla 10.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - egle, audzes vecums 67 gadi, galvenās cirtes

vecums 81 gads), /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām, patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājuma 0,3 ha platībā nelikumīgi nocirta 111

augošus kokus ar kopējo krāju 54,09 m3, iznīcinot mežaudzi 0,3 ha platībā, jo mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0 m2/ha) kļuvis

zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (10 m2/ha); mežam (videi) nodarīts materiāls zaudējums 6861,12 EUR (Ls 4822,02)

apmērā;

1.kvartāla 15.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - priede, audzes vecums 89 gadi, galvenās cirtes

vecums 101 gads), /pers. B/, dodot norādījumus mežā strādājošām personām, patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājuma 1,0 ha platībā nelikumīgi nocirta 504

augošus kokus ar kopējo krāju 189,52 m3, iznīcinot mežaudzi 1,0 ha plātībā, jo mežaudzes šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0 m2/ha) kļuvis

zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (9 m2/ha); mežam (videi) nodarīts materiāls zaudējums 23629,06 EUR (Ls 16606,60)

apmērā.

Īpašuma /Nosaukums A/ mežā /pers. B/ izdarītās patvaļīgas koku ciršanas rezultātā ir radīts būtisks kaitējums, jo ir nodarīts ievērojams materiālais

zaudējums mežam 36005,26 EUR (Ls 25304,64) apmērā, kā arī ievērojami apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses meža vides saglabāšanā.

Saskaņā ar likuma „Grozījumi likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību” Pielikuma „Kritēriji, pēc kuriem nosakāms

apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm meža vides saglabāšanā”:

- 1.punkta 1.apakšpunktu, ir apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses meža vides saglabāšanā, jo vairākas mežaudzes iznīcinātas vismaz 0,5 ha

platībā; vairākas mežaudzes, kuru vecums vismaz 10 gadi zem galvenās cirtes vecuma, iznīcinātas vismaz 0,2 ha platībā;

- 1.punkta 3.apakšpunktu, ir apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses meža vides saglabāšanā, jo vairākas mežaudzes, kur ir aizliegta kailcirte,

iznīcinātas vismaz 0,2 ha platībā;

- 3.punktu, apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm meža vides saglabāšanā ir ievērojams, jo Pielikuma 1.punkta 1. un 3.apakšpunktos

minētais iznīcinātās platības lielums pārsniegts vismaz divas reizes.

[1.3] 2012.gadā, laika posmā no janvāra līdz aprīlim, Austrumlatgales virsmežniecības kontrolējamā teritorijā, Rugāju novada Rugāju pagastā,

svešā mežā - īpašumā /Nosaukums C/, kadastra Nr./numurs C/, kura īpašnieks ir SIA /Nosaukums D/, /pers. B/ deva norādījumus par ciršanas vietu un

izcērtamo koku daudzumu personām, kuras izmantoja kā darba spēku, un kuras neapzinājās savu darbību noziedzīgo raksturu, un tādējādi mantkārīgā

nolūkā patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājuma, nocirta kokus sekojošā meža platībā:

1.kvartāla 8.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - bērzs, audzes vecums 56 gadi, galvenās cirtes

vecums 71 gads), 0,8 ha platībā nelikumīgi nocirta 355 augošus kokus ar kopējo krāju 65,72 m3, iznīcinot mežaudzi 0,8 ha plātībā, jo mežaudzes

šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0,38 m2/ha) kļuvis zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (7 m2/ha); mežam

(videi) nodarīts materiāls zaudējums 8640,33 EUR (Ls 6072,46) apmērā; meža īpašniekam nodarīti materiālie zaudējumi, jo kokmateriāli ir aizvesti un

realizēti;

1.kvartāla 9.nogabalā, 0,2 ha platībā nelikumīgi nocirta 77 augošus kokus ar kopējo krāju 24,70 m3; mežam zaudējumi nav nodarīti, jo koki ir

cirsti mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes vecumu un kuras ciršanai normatīvajos aktos nav paredzēti citi aprobežojumi; meža īpašniekam nodarīti

materiālie zaudējumi, jo kokmateriāli ir aizvesti un realizēti;

1.kvartāla 10.nogabalā, kur mežaudze nebija sasniegusi galvenās cirtes vecumu (galvenā suga - priede, audzes vecums 51 gadi, galvenās cirtes

vecums 101 gads), 0,4 ha platībā nelikumīgi nocirta 195 augošus kokus ar kopējo krāju 35,19 m3, iznīcinot mežaudzi 0,4 ha plātībā, jo mežaudzes

šķērslaukums pēc nelikumīgas koku ciršanas (0 m2/ha) kļuvis zemāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu (9 m2/ha); mežam (videi)

nodarīts materiāls zaudējums 4789,44 EUR (Ls 3366,04) apmērā; meža īpašniekam nodarīti materiālie zaudējumi, jo kokmateriāli ir aizvesti un realizēti.

Īpašuma /Nosaukums C/ mežā /pers. B/ izdarītās patvaļīgas koku ciršanas rezultātā ir radīts būtisks kaitējums, jo ir nodarīts ievērojams materiāls

zaudējums meža videi EUR 13429,77 (Ls 9438,50) apmērā, kā arī ievērojami apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses meža vides saglabāšanā.

Saskaņā ar likuma „Grozījumi likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību” Pielikuma „Kritēriji, pēc kuriem nosakāms

apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm meža vides saglabāšanā”:

- 1.punkta 1.apakšpunktu, ir apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses meža vides saglabāšanā, jo viena mežaudze iznīcināta vismaz 0,5 ha

platībā; vairākas mežaudzes, kuru vecums vismaz 10 gadi zem galvenās cirtes vecuma, iznīcinātas vismaz 0,2 ha platībā;

- 3.punktu, apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm meža vides saglabāšanā ir ievērojams, jo Pielikuma 1.punktā minētais iznīcinātās

platības lielums (iznīcinātajām mežaudzēm, kuru vecums vismaz 10 gadi zem galvenās cirtes vecuma), pārsniegts vismaz divas reizes.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 109.panta trešajā daļā (redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

Motīvu daļa

[2] Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likumu apsūdzībā norādītās zaudējumu summas tiek konvertētas no latiem uz euro pēc Padomes noteiktā

maiņas kursa (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļotas saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu.

[3] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu Krimināllikuma 109.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnīgi,

apsūdzībā norādītos viņa vainas pierādījumus un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neapstrīdēja, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā.

Aizstāve piekrita /pers. B/ lūgumam neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas sēdē.

Cietušās – Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības - pārstāve Agnese Kalniņa un cietušās – SIA “/Nosaukums/” - pārstāve zvērināta

advokāte Dace Mauriņa pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai neiebilda.

Prokurore atzina, ka apsūdzētā vainas pierādījumus tiesas izmeklēšanā pārbaudīt nav nepieciešams, jo savu vainu viņš atzīst pilnīgi, pierādījumus

neapstrīd.

[4] Ņemot vērā prokurores, cietušo pārstāvju un aizstāves viedokli par apsūdzētā lūgumu un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.panta

pirmo un otro daļu, tiesa nolēma tiesas izmeklēšanā nepārbaudīt pierādījumus, kas apstiprina apsūdzētā vainu, tikai pārbaudīt apsūdzētā personu

raksturojošos datus.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. B/ prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 109.panta trešajā daļā

paredzētais noziedzīgais nodarījums. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņa savas

vainas atzīšanu un visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā.

Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešami.

[5] Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā personību.

[5.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim) /pers. B/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas tika

vērsts pret dabas vidi un apdraudēja mežsaimniecības intereses.

[5.2] Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma laikā cietušajiem radīto kaitējumu, tiesa ņem vērā, ka mežam nodarītais zaudējums 478 reizes pārsniedz

2012.gadā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (2012.gadā minimālā mēneša darba alga Latvija bija 200 Ls jeb 284,57 EUR);

cietušajai SIA “/Nosaukums/” nozieguma rezultātā nodarītais zaudējums 30,75 reizes pārsniedz 2012.gadā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas

apmēru; zaudējums cietušajiem nav atlīdzināts.

[5.3] Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka /pers. B/ agrāk kriminālsodīts:

- ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 6.aprīļa spriedumu par Krimināllikuma 179.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem, spriedums stājies spēkā 17.04.2010., sodāmība nav

dzēsta. Spriedumā noteikts, ka soda termiņā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks no 2010. gada 15. marta līdz 2010. gada 6. aprīlim;

- ar Ogres rajona tiesas 2015.gada 3.marta spriedumu par Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar

piespiedu darbu uz 200 stundām, spriedums stājies spēkā 21.06.2016., sodāmība nav dzēsta (3.sējuma 102.-106.lapa, dati no TIS).

No Valsts probācijas dienesta 26.10.2016. paziņojuma redzams, ka /pers. B/ pēc Ogres rajona tiesas 2015.gada 3.marta sprieduma nostrādāja

piespiedu darba 113 stundas, neizciesta soda daļa ir piespiedu darba 87 stundas (4.sējuma 82.lapa).

Tiesas sēdē /pers. B/ viņa raksturojošos datus neapstrīdēja, paskaidroja, ka viņš precējies, apgādībā divi nepilngadīgi bērni, strādā, problēmu ar

veselību viņam nav. /pers. B/ paskaidroja, ka nožēlo izdarīto.

[5.4] Nosakot sodu, tiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktu, kas nosaka, ka

personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija

spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā [..]. Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. B/ jāpiespriež sods, kāds bija paredzēts Krimināllikuma 109.panta trešās daļas

sankcijā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma 109.panta trešās daļas sankcija [likuma redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2011. līdz 31.03.2013.] paredzēja sodu – brīvības

atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz divsimt minimālajām mēnešalgām. Krimināllikuma 109.panta

trešā daļa spēkā esošajā likuma redakcijā paredz sodu – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu

darbs, vai naudas sods.

Ar grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 01.04.2013., arests ir izslēgts no Krimināllikuma.

Tiesa secina, ka apsūdzētā likumpārkāpumu vēsture liecina par to, ka iepriekš piespriestie sodi apsūdzēto nav pozitīvi ietekmējuši, viņš nav izdarījis

secinājumus un nav labojis savu uzvedību un attieksmi pret likumu ievērošanu. Apsūdzētā likumpārkāpumu vēsture liecina par viņa tendenci izdarīt

likumpārkāpumus. Iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā. Turklāt, izvēloties soda veidu, tiesa

ņem vērā mežam nodarītā zaudējuma apmēru, kas vairākas reizes pārsniedz Krimināllikumā noteikto lielo apmēru. Tāpēc tiesa uzskata, ka

Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi nav iespējams sasniegt /pers. B/ nosakot vieglākus soda veidus. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

apsūdzētājam /pers. B/ par Krimināllikuma 109.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu jāpiespriež minētā panta sankcijā

paredzētais sods – brīvības atņemšana.

[5.5] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. B/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka viņš vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis

izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. B/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Tāpat, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā noteiktās tiesības uz sadarbību un veicināja

tiesas procesa norisi, lūdzot neveikt pierādījumu pārbaudi.

Tiesa uzskata, ka šajā lietā nav pamata piemērot Krimināllikuma 49.panta nosacījumus, jo noziedzīgs nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos

apstākļos un tiesa nav konstatējusi apsūdzētā vairākus atbildību mīkstinošos apstākļus. Turklāt tiesa uzskata, ka šajā lietā nav pamata piemērot

Krimināllikuma 49.1panta un Kriminālprocesa likuma 14.panta piektās daļas nosacījumus un būtiski samazināt apsūdzētajam soda mēru, izbeigt

kriminālprocesu vai atbrīvot apsūdzēto no soda. Tiesa atzīst, ka kriminālprocess bija saistīts ar lielu apjomu, procesuālo darbību daudzumu un to nebija

iespējams pabeigt ātrāk citu objektīvu iemeslu dēļ.

Tomēr, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts 2012.gada sākumā un šajā lietā 2015.gada 23.oktobrī bija taisīts

spriedums, ar kuru apsūdzētajam tika piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem. Taču pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts nepareizu

Krimināllikuma normu piemērošanas dēļ. Apsūdzētais nav vainojams sprieduma atcelšanā un tāpēc, atkārtoti iztiesājot lietu pirmās instances tiesā un

nosakot jaunu sodu par Krimināllikuma 109.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, tiesa nevar pasliktināt apsūdzētā stāvokli,

nosakot sodu, kas lielāks par iepriekšējo.

Ņemot vērā, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts līdz 01.04.2013. tiesai, nosakot soda mēru, jāņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma

„Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktu, kas nosaka, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru

vai laiku, kāds Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas un iepriekš minēto noteikumu

6.punktu, kas noteic, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas

soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Minimālais brīvības atņemšanas termiņš nodarījuma izdarīšanas laikā sākās no trim mēnešiem.

Ņemot vērā atbildību pastiprinošā apstākļa esību, nodarītā zaudējuma apmēru, tiesa uzskata, ka par Krimināllikuma 109.panta trešajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu /pers. B/ brīvības atņemšanu nav iespējams noteikt minimālā termiņā. Konstatējot apsūdzētā atbildību

mīkstinošo apstākli, atzīstot, ka viņš sadarbojās ar tiesu un veicināja kriminālprocesa norisi, kā arī ņemot vērā, ka no nodarījuma izdarīšanas dienas

pagāja gandrīz pieci gadi, brīvības atņemšanu var noteikt zem vidēja sankcijā paredzētā termiņā. Tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanu /pers. B/

jānosaka uz vienu gadu.

[5.6] Tiesa secina, ka iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ izdarīja pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 6.aprīļa

sprieduma stāšanas spēkā, bet pirms stājās spēkā Ogres rajona tiesas 2015.gada 3.marta spriedums.

Iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ izdarīja nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesas 2010.gada 6.aprīļa spriedumu. Tāpēc saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta desmito daļu /pers. B/ jāizpilda ar Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas 2010.gada 6.aprīļa spriedumu piespriestais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52.pantā paredzētajiem noteikumiem. Tiesa

secina, ka neizciestā soda daļa pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 6.aprīļa sprieduma ir - brīvības atņemšanas 2 gadi 11 mēneši

7 dienas. Savukārt pēc Ogres rajona tiesas 2015.gada 3.marta sprieduma /pers. B/ nav izcietis piespiedu darba 87 stundas, kas saskaņā ar

Krimināllikuma 52.panta pirmās daļas 2.punktu atbilst brīvības atņemšanas 10 dienām.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2005.gada prakses apkopojumā “Tiesu prakse soda noteikšanā par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un

pēc vairākiem spriedumiem” norādīts, ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus un kaut viens no tiem ir izdarīts pēc iepriekšējā sprieduma

taisīšanas, galīgo sodu nosaka, piemērojot Krimināllikuma 51.pantu, neatsaucoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

Nosakot /pers. B/ galīgo sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu sodam, kas noteikts par šo iztiesājamo noziedzīgo nodarījumu,

daļēji jāpievieno sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 6.aprīļa sprieduma un Ogres rajona tiesas 2015.gada

3.marta sprieduma, piespiedu darbu aizstājot ar brīvības atņemšanu. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro daļu galīgajam sodam jābūt lielākam par

sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējiem spriedumiem.

Nosakot galīgā soda termiņu, tiesa ņem vērā, ka ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 6.aprīļa spriedumu /pers. B/ notiesāts

par noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts 2003.gadā, bet ar Ogres rajona tiesas 2015.gada 3.marta spriedumu notiesāts par 2010.gadā izdarītu noziegumu.

Atzīstot, ka jebkuram sodam jābūt humānam un samērīgam ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī, lai ievērotu apsūdzētā tiesības uz krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu saprātīgos termiņos, tiesa atzīst, ka galīgo soda termiņu jānosaka tuvāk minimālajam.

Tiesa atzīst, ka noteikto brīvības atņemšanu /pers. B/ nav iespējams noteikt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam

piespriestais sods, kuru jāizpilda reāli, būs samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma sabiedrisko kaitīgumu un sekām, atbilst apsūdzētā personībai un

turpmāk atturēs viņu no likumpārkāpumu izdarīšanas.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi apsūdzētajam /pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – jāatstāj spēkā.

[6] Cietusī – Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecība - iesniegusi kompensācijas pieteikumus par patvaļīgās cirtes rezultātā meža videi

nodarītajiem zaudējumiem, kuros lūdz piedzīt no apsūdzētā /pers. B/ mežam nodarīto zaudējumu par kopējo summu 136083,08 EUR (1.sējuma 31.-

32.lapa, 93.-94.lapa, 138.-139.lapa).

Cietusī – SIA “/Nosaukums/” - iesniedza tiesā kompensācijas pieteikumu par viņai nodarītā zaudējuma piedziņu no apsūdzētā /pers. B/ (2.sējuma

20.lapa). Precizētā SIA “/Nosaukums/” 2015.gada 27.maija kompensācijas pieteikumā lūgts piedzīt no apsūdzētā /pers. B/ par labu cietušajai mantiskā

zaudējuma atlīdzību sakarā ar SIA “/Nosaukums/” piederošajā īpašumā “/Nosaukums/”, kas atrodas Rugāju pagastā, patvaļīgās koku cirtes rezultātā

nodarītiem zaudējumiem 12 286,49 EUR apmērā (3.sējuma 199.-200.lapa). Kompensācijas pieteikumā norādīts, ka zaudējums 4939,48 EUR

aprēķināts divkāršā apmērā, jo sakarā ar patvaļīgu koku cirti 8.nogabalā 0,8 ha platībā tika izcirsti nepieauguša meža 65,72 m3 koksnes (mežs nebija

sasniedzis ciršanas vecumu). Zaudējums 739,10 EUR apmērā radās sakarā ar patvaļīgu koku cirti 9.nogabalā 0,2 ha platībā, kur tika izcirsts 24,7 m3

koksnes. Zaudējums 3072,50 EUR aprēķināts divkāršā apmērā, jo sakarā ar patvaļīgu koku cirti 10.nogabalā 0,4 ha platībā tika izcirsti nepieauguša

meža 35,19 m3 koksnes (mežs nebija sasniedzis ciršanas vecumu). Tāpat zaudējuma aprēķinā iekļauti meža atjaunošanas izmaksas 796,60 EUR apmērā,

ceļa sakopšanas izdevumi 930,27 EUR apmērā, izdevumi 1508,54 EUR apmērā par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā un

administratīvie izdevumi 300 EUR apmērā (3.sējuma 199.-200.lapa).

[6.1] Apsūdzētais /pers. B/ Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecība kompensācijas pieteikumu atzina pilnībā, bet SIA “/nosaukums/”

kompensācijas pieteikumu atzina daļēji, tas ir, atzina zaudējumus 8751,08 EUR apmērā, kas nodarīti sakarā ar patvaļīgu koku cirti 8., 9. un 10.nogabalā.

Tāpat /pers. B/ tiesas sēdē neiebilda, ka cietušajai SIA “/Nosaukums/” varēja rasties izdevumi 1508,54 EUR apmērā par saņemto juridisko palīdzību

kriminālprocesā.

/pers. B/ liecināja, ka lietā nav pierādijumu, kas apstiprina reālas meža atjaunošanas izmaksas, izdevumus par ceļa sakopšanu un administratīviem

izdevumiem. Viņš liecināja, ka pēc tā, kā viņš izstrādāja mežu, blakus mežā cits uzņēmums arī veica meža izstrādi un visi lietoja mežā esošo ceļu. Viņa

tehnika nebija bojājusi ceļa segumu.

[6.2] SIA “/Nosaukums/” pārstāve D.Mauriņa tiesas sēdē liecināja, ka sabiedrības grāmatvedībā nav saglabājušies grāmatvedības dokumenti,

kuros būtu norādīti precīzi aprēķini par meža atjaunošanas izmaksām 796,60 EUR apmērā, ceļa sakopšanas izdevumiem 930,27 EUR apmērā un

administratīviem izdevumiem 300 EUR apmērā. Viens no iemesliem, kāpēc šie dokumenti netika saglabāti ir tas, ka šajā kriminālprocesā 22.10.2015.

sastādot vienošanās protokolu apsūdzētais SIA “/Nosaukums/” kompensācijas pieteikumu bija atzinis pilnībā. Viņasprāt, tiesai šo apstākli jāņem vērā,

nosakot kompensācijas apmēru. Nepastāvēja arī strīds par to, ka ceļš, kas ir vienīgais noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā, izmantojot smagu meža

izstrādes tehniku tika bojāts (izveidojās risēs, bedrītes), un tā sakārtošana prasīja naudas līdzekļu ieguldījumu. Administratīvos izdevumus veido ar šo

nodarījumu saistīto grāmatvedības kārtošanas izdevumi, sarakstes un koordinēšanas izdevumi, kā arī izdevumi, kas saistīti ar izbraukšanu uz nodarījumu

vietām. Precīza administratīvo izdevumu aprēķina viņai nav. Zaudējumi, kas sabiedrībai nodarīti sakarā ar patvaļīgu koku cirti aprēķināti pamatojoties uz

izcirstas koksnes kubatūru un norādīti kompensācijas pieteikumam pievienotajā pielikumā. Zaudējums, kas sabiedrībai nodarīts izzāģējot kokus 8. un

10.nogabalā, aprēķināts divkāršā apmērā, jo nepieauguša meža vērtība ir lielāka.

[6.3] Tiesa pārbaudīja cietušās SIA “/Nosaukums/” kompensācijas pieteikumam pievienotus dokumentus: zaudējuma aprēķinu, pretenziju,

sabiedrības izdevumus apliecinošus dokumentus par juridiskās palīdzības saņemšanu (rēķinus un maksājuma dokumentus) (3.sējuma 201.-214.lapa).

[6.4] Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka „kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.”

Tiesa uzskata, ka Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības kompensācijas pieteikums iesniegts pamatoti, zaudējuma apmērs sakrīt ar

apsūdzībā norādīto zaudējuma apmēru. Tiesa atzīst, ka zaudējums aprēķināts atbilstoši Meža likuma un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu

Nr. 228 “Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība” prasībām. Zaudējuma aprēķins pamatots ar lietā esošiem dokumentiem (mērījumiem,

aprēķiniem). Tāpēc tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu ir pamats piedzīt no apsūdzētā /pers. B/ Valsts

meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības labā zaudējuma atlīdzību 136083,08 EUR apmērā.

[6.5] Izvērtējot SIA “/Nosaukums/” kompensācijas pieteikumu, tiesa atzīst, ka tas apmierināms daļēji. Tiesa atzīst, ka noziedzīgā nodarījuma

rezultātā cietušajai tika nodarīts kaitējums. Kaitējums var izpausties mantiskā zaudējumā. Tāpēc tiesa atzīst, ka SIA “/Nosaukums/” pamatoti iesniedza

tiesā kompensācijas pieteikumu par nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu kompensācijas pieteikumā jāpamato mantiska zaudējuma apmērs. Tiesa secina, ka SIA

“/Nosaukums/” mantiskā zaudējuma apmēru pamatoja kā kompensācijas pieteikumā, tā arī pievienojot zaudējuma aprēķinu. Tiesa atzīst, ka cietušajam ir

izvēles tiesības kādā veidā pamatot zaudējuma apmēru. Šajā gadījumā cietusī zaudējuma apmēru par izcirsto koksni pamatoja ar izzāģētas koksnes

apjomu, veidu, sortimentu un tirgus vērtību. Turklāt cietušā ieskatā, mežam, kuram koku vecums nesasniedza ciršanas vecumu, ir lielāka vērtība. Tāpēc

par koksni, kas nozāģēts 8. un 10.nogabalā cietusī zaudējumu aprēķināja divkārša apmērā. Kopā zaudējumu par nelikumīgi izcirsto mežu cietusī noteica

8751,08 EUR apmērā. Tiesai nav šaubu, ka tie ir cietušās tiešie zaudējumi.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturto daļu kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas

apmēram. Apsūdzētais SIA “/Nosaukums/” kompensācijas pieteikumu daļā par mantiska zaudējuma piedziņu par nelikumīgi izcirsto mežu 8751,08 EUR

apmērā atzina, tas ir, labprātīgi piekrita cietušās noteiktajam atlīdzināma zaudējuma apmēram. Tāpēc nav pamatots aizstāves viedoklis, ka zaudējuma

aprēķins nesniedz skaidru priekšstatu par cietušās zaudējumiem, jo apsūdzētais ir piekritis cietušās norādītajam zaudējuma apmēram. Līdz ar to tiesa

atzīst, ka šī zaudējuma summa no apsūdzētā piedzenama par labu SIA “/Nosaukums/”.

Tāpat tiesa secina, ka saskaņā ar pastāvošo judikatūru cietušās izdevumi sakarā ar juridiskās palīdzības saņemšanu atzīstami par zaudējumiem.

Kompensācijas pieteikumā norādīts, ka šie izdevumi ir 1508,54 EUR un tie pamatoti ar pievienotiem maksājuma dokumentiem un rēķiniem. Apsūdzētais

nevarēja formulēt savu attieksmi pret šādiem cietušās zaudējumiem, bet arī kategoriski nav norādījis, ka šie izdevumi nav pamatoti vai nav pierādīti.

Aizstāve arī izteica viedokli, ka cietušās izdevumi par juridiskās palīdzības saņemšanu atzīstami par zaudējumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka SIA

“/Nosaukums/” izdevumi 1508,54 EUR apmērā, kas saistīti ar juridiskās palīdzības saņemšanu kriminālprocesā, piedzenami no apsūdzētā par labu

cietušajai.

[6.6] Izvērtējot apsūdzētā iebildumus par SIA “/Nosaukums/” kompensācijas pamatotību saistībā ar meža atjaunošanas izmaksām, izdevumiem par

ceļa sakopšanu un administratīviem izdevumiem, tiesa secina, ka lietā nav objektīvu pierādījumu, kas neapšaubāmi pierādītu šādu izdevumu reālu esību.

Tiesai nav šaubu, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušajai radās vajadzība atjaunot meža resursus, ceļa stāvokli, kā arī bija citi administratīvie

izdevumi. Taču lietai nav pievienoti dokumenti, pierādījumi, kas objektīvi apstiprinātu, ka šādas meža resursu atjaunošanas un ceļa sakopšanas darbi reāli

tika veikti un kādas bija šo darbu reālas izmaksas. Turklāt administratīvo izdevumu aprēķins tiesai netika iesniegts. Tiesa uzskata, ka cietusī nevar

paļauties tikai uz to, ka apsūdzētais tiesā atzīs savu vainu un kompensācijas apmēru, kā to bija izdarījis, izskatot lietu pirmās instances tiesā pirmo reizi.

Tiesa uzskata, ka šīs apstāklis nevar būt par pamatu kompensācijas pieteikuma apmierināšanai apstrīdētajā daļā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu no /pers. B/ par labu SIA

“/Nosaukums/” jāpiedzen mantiska zaudējuma atlīdzība 10259,62 EUR (8751,08 EUR plus 1508,54 EUR) apmērā.

Tiesa uzskata, ka pārējā daļā kompensācija cietušajai nav nosakāma. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais

uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

[7] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu no /pers. B/ valsts labā piedzenami procesuālie

izdevumi 166,32 EUR apmērā par aizstāves I.Krampužas sniegto juridisko palīdzību iztiesāšanā. Tiesa nesaskata pamata apsūdzētā atbrīvošanai no

procesuālo izdevumu samaksas, jo viņš nav iesniedzis dokumentu, kas apliecinātu viņa nespēju samaksāt šos izdevumus. Turklāt apsūdzētais pats vēlējās,

lai viņam tiktu nodrošināts aizstāvis (3.sējuma 174.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 1.punktu un 368.panta pirmo daļu no /pers. B/ valsts labā piedzenami procesuālie

izdevumi 43,91 EUR apmērā, kas saistīti ar liecinieka ierašanos uz 2015.gada 16.janvāra tiesas sēdi (3.sējuma 166.-168, 172.-173.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.pantu, taisot spriedumu, daļā par procesuālo izdevumu atlīdzību, apsūdzētajam nosakāms termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 530.pantu, tiesa

no s pri e da :

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 109.panta trešajā daļā (Krimināllikuma redakcijā, kas

bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas 2010.gada 6.aprīļa sprieduma un Ogres rajona tiesas 2015.gada 3.marta sprieduma, piespiedu darbu aizstājot ar brīvības

atņemšanu, un galīgo sodu /pers. B/ noteikt – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) gadiem 1 (vienu) mēnesi.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – atstāt spēkā.

Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības kompensācijas pieteikumu apmierināt un piedzīt no /pers. B/ par labu valstij mežam nodarīto

zaudējumu 136083,08 EUR (simts trīsdesmit seši tūkstoši astoņdesmit trīs euro un 8 centi) apmērā.

SIA “/Nosaukums/” kompensācijas pieteikumu apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. B/ SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

labā mantiskā zaudējuma atlīdzību 10259,62 EUR (desmit tūkstoši divi simti piecdesmit deviņi euro un 62 centi) apmērā. Pārējā daļā kompensāciju

nenoteikt.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus, kas saistīti ar liecinieka ierašanos uz tiesas sēdi 43,91 EUR (četrdesmit trīs euro un 91

cents) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāves I.Krampužas sniegto juridisko palīdzību iztiesāšanā 166,32 EUR (viens simts

sešdesmit seši euro un 32 centi) apmērā.

Noteikt / pers. B/termiņu sprieduma, daļā par procesuālo izdevumu atlīdzību, labprātīgai izpildei 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pilns spriedums tiks sastādīts 2016.gada 14.novembrī un pieejams tiesas kancelejā no 2016.gada 15.novembra, pēc kā to daļā par tiesas

piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis I.Dzindzuks