Court finds defendant guilty of obstructing police and imposes a €15 fine for administrative violation.

Lietas Nr. 128008914

Lietas arhīva Nr. 1-0089-14/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 11.jūlijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese M.Šalta

ar sekretāri Z.Dālbergu

un tulku M.Maksimenko

piedaloties pārkāpējai /pers. A/ un aizstāvei zvērinātai advokātei T.Rancānei

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpēja norādīta /pers. B/.

Aprakstošā daļa.

2014.gada 11.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas

bataljona 9.rotas kārtībnieks Pāvels Gailišs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 107545-59 par to, ka 2014.gada

11.janvārī, plkst.12:55 /pers. A/, atrodoties sabiedriskā vietā Rīgā, /adrese/ ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgām

prasībām laikā kad policijas darbinieks pildīja sabiedriskās kārtības sargāšanas pienākumus, atteicās pamest dzīvokli kurā viņa nav

deklarēta, mēģināja iesist policistam, ļaunprātīgi nesekoja policijas dienesta automašīnā, lamājās necenzētiem vārdiem.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta kā ļaunprātīga

nepakļaušanās policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Par to, ka pārkāpēja ir iepazinusies ar protokola saturu un viņai izskaidrotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.pantā

noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi protokola eksemplāru, /pers. A/

parakstīt atteikusies. Piezīmes par protokola saturu nav izteikusi. No paskaidrojumu sniegšanas atteikusies.

Pārkāpēja tiesas sēdē savu vainu neatzina. Paskaidroja, ka bija /pers. D/ iepriekš brīdinājusi, ka ieradīsies pie bērna. /pers. A/

saņēma no Rīgas bāriņtiesas lēmumu par tiesībām ar bērnu tikties brīvdienās. Kad ieradusies /pers. D/ dzīvoklī, /pers. D/ pats /pers.

A/ ielaida. Ņemot vērā, to ka bija ieguvusi lēmumu no Rīgas bāriņtiesas par iespēju tikties ar bērnu brīvdienās, teica, lai bērns ģērbjas

un nāk līdzi. Jautāja /pers. D/ dokumentus, bet /pers. D/ tos neiedeva un solīja izsaukt policiju. Kad ieradās policija, bērns sāka

histēriski raudāt. /pers. A/ izsauca ātro palīdzību. /pers. A/ sazinājās ar savu advokātu un policijas darbiniekiem uzrādīja Rīgas

bāriņtiesas lēmumu. Policijas darbinieki visi ir uzrādījuši vienādus ziņojumus un nav uzklausījuši /pers. A/ paskaidrojumus. Papildus

paskaidroja, ka dzīvoklī dzīvoja 22 gadus, bet nebija deklarēta.

Motīvu daļa.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ rīcība ir kvalificējama kā prettiesiska un administratīvi sodāma,

par ko administratīvā atbildība ir noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā. Atbilstoši panta sankcijai, par šo

pārkāpumu uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Saskaņā ar 2014.gada 11.janvāra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes

Patruļpolicijas bataljona 9.rotas kārtībnieka I.Bērziņa un P.Gailiša ziņojumiem, 2014.gada 11.janvārī, strādājot pa Kurzemes iecirkņa

teritoriju tika saņemta informācija, ka /adrese/ notiek ģimenes konflikts. Ierodoties dotajā adresē, pēc paziņošanas, ka ir ieradušies

policijas darbinieki, pie tiem pienāca /pers. D/, kurš paskaidroja, ka viņam ir konflikts ar sievu kura atsakās pamest /pers. D/ dzīvokli

bez viņu kopīgā bērna /pers. F/. Uz doto brīdi nekāda sprieduma par bērna dzīvesvietu vai aizgādību nav. Policijas darbinieki

noskaidroja, ka /pers. F/ dzīvo ar tēvu jau aptuveni vienu gadu. Vēlāk tika noskaidrots, ka /pers. A/ nav deklarējusies konkrētajā

adresē un faktiski tur nedzīvo. /pers. A/ traucēja policijas darbiniekiem iztaujāt /pers. D/ par policijas darbinieku izsaukšanas

iemesliem un konflikta būtību. Pati uz jautājumiem atbildēt atteicās. /pers. A/ skaļi bļaustījās, konfliktēja ar /pers. D/ un policijas

darbiniekiem, tādējādi emocionāli ietekmēja dzīvoklī esošos bērnus. Policijas darbinieki lūdza /pers. A/ pamest dzīvokli uz ko viņa

centās pagrūst kādu no policijas darbiniekiem un sāka lamāties necenzētiem vārdiem. /pers. A/ darbību rezultātā /pers. F/ histēriski

raudāja. Uz notikuma vietu vēlāk ieradās ANMP brigāde ar ārstu, kura apskatīja bērnu un teica, ka bērnu ņems kopā ar ārstu uz

slimnīcu. /pers. A/ teica, ka brauks kopā ar meitu uz slimnīcu. Pakonsultējoties ar ārstu, policijas darbinieki nonāca pie secinājuma, ka

/pers. A/ labāk līdzi nebraukt, jo ir agresīvi noskaņota un uzbudināta. /pers. D/ atkārtoti lūdza, lai policijas darbinieki izraida /pers. A/

no dzīvokļa un nebrauc līdzi meitai, jo braukšot pats /pers. D/. /pers. A/ uz atkārtotiem uzaicinājumiem pamest dzīvokli, nereaģēja.

Policijas darbinieki mēģināja /pers. A/ izvest no dzīvokļa un ko /pers. A/ uzvedusies agresīvi un vicinājusies ar rokām. Izmantojot

speciālo cīņas paņēmienu /pers. A/ tika aizliktas rokas aiz muguras uz ko /pers. A/ reaģēja agresīvi – centās izrauties, skrāpēja

policijas darbiniekam ar nagiem. Tika pieņemt lēmums /pers. A/ uzlikt roku dzelžus. Vēlāk /pers. A/ nogādāta policijas iecirknī. Pirms

atbrīvošanas no policijas iecirkņa, /pers. A/ lūdza, lai viņai izsauc ANMP. Brigāde ieradās un /pers. A/ nogādāja uz slimnīcu.

Saskaņā ar 2014.gada 11.janvāra /pers. D/ paskaidrojumiem, 2014.gada 11.janvārī /pers. D/ radusies konfliktsituācija ar /pers. A/.

/pers. A/ nedzīvo kopā ar vīru kopš 2013.gada /pers. A/ nav un nekad nav bijusi deklarēta /adrese/. Konflikts radās brīdī, kad /pers. A/

ieradās pie /pers. D/ dzīvoklī un sākusi agresīvi uzvesties, mēģināja savākt /pers. F/ mantas, lai ar bērnu kopā dotos prom. Pēc /pers.

D/ uzaicinājuma pamest dzīvokli /pers. A/ nereaģēja. Turpināja agresīvi uzvesties, kā rezultātā /pers. D/ izsauca policijas darbiniekus.

No 2014.gada 21.marta VP Iekšējās drošības biroja Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas vecākās inspektores V.Rožānes lēmuma

redzams, ka, izskatot /pers. A/ iesniegumu par iespējams prettiesisku Valsts amatpersonas rīcību, policijas darbinieku darbībās nav

saskatīts Krimināllikuma 317.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāvs.

Faktu par to, ka policijas darbinieku darbībās nav saskatīts Krimināllikuma 317.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma

sastāvs apliecina arī lietas materiālos esošā Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurores pienākumu izpildītājas

A.Burkānes atbildē ietvertais nolēmums.

Izvērtējot pārkāpējas paskaidrojumus saistībā ar lietā esošajiem materiāliem, tiesa atzīst, ka pārkāpējas vaina ir pierādīta ar

administratīvā pārkāpuma protokolu un lietā esošajiem policijas darbinieku ziņojumiem. Tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt

policijas darbinieku sniegtajiem ziņojumiem, jo policijas darbinieki nav ieinteresēti sniegt nepatiesas liecības. Kā arī tiesa secina, ka

attiecībā uz pārkāpējas norādīto, ka viņai ir bijis Rīgas bāriņtiesas lēmums ar tiesībām tikties ar meitu, ir apšaubāms, jo lietas

materiālos nav atrodams pierādījums šim pārkāpējas apgalvojumam. Arī no policijas darbinieku ziņojumiem nav redzams, ka /pers. A/

būtu uzrādījusi policijas darbiniekiem kādu Rīgas bāriņtiesas lēmumu.

No 2014.gada 11.janvāra Administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC107545 redzams, ka /pers. A/ agrāk nav administratīvi sodīta.

Uzliekot sodu, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs,

pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33.pantam atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantam atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Par pārkāpējas personību noskaidrots, ka pārkāpēja strādā /nosaukums/, dzīvesvieta /adrese A/, apgādībā ir nepilngadīga meita.

Agrāk administratīvi sodīta nav.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot naudas

sodu 15,00 euro apmērā.

Ņemot vērā augstāk norādīto un vadoties no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175., 274.- 276.pantiem,

nolēma:

/pers. A/,personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņai naudas sodu 15,00 euro (piecpadsmit euro un 00 euro centi) apmērā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pantu, naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts

lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – ne vēlāk kā 30 dienu laikā no

dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Samaksu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, 109.kabinetā, pretējā

gadījumā lēmums tiks nodots piespiedu izpildei saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 300.pantu.

Maksājuma dokumentā jānorāda šādi rekvizīti:

Saņēmējs: Valsts kase

NMR 90000050138

Konts LV34TREL1060191011100

BIC kods: TREL LV22

Maksājuma mērķis: /pers. A/,personas kods /personas kods/, naudas sods pēc tiesas lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.128008914.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesā.

Pilns lēmuma teksts pieejams 2014.gada 11.jūlijā.

Tiesnese M.Šalta