Court fully allows eviction and debt collection for unpaid rent and interest in Latvia.

Lietas Nr. C13039417

Lietas arhīva Nr. C-0394-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2017.gada 24.maijā

Dobeles rajona tiesas

tiesnese R. Krasovska,

ar sekretāru K. Loci,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ par

izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2017.gada 24.februārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles Namsaimnieks” (turpmāk tekstā - prasītājs) cēlis tiesā prasību pret

/pers. D/ (turpmāk tekstā - atbildētāja), /pers. E/, /pers. F/ par izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 23.aprīlī SIA „Dobeles Namsaimnieks" ar atbildētāju /pers. D/ ir noslēgusi dzīvojamās telpas īres

līgumu Nr.BĒ7-40/D/2014, līgums noslēgts uz laiku līdz 2015.gada 30.aprīlim. 2015.gada 19.maijā noslēgta Vienošanās Nr.1 par grozījumiem

dzīvojamās telpas īres līgumā, līguma termiņš pagarināts uz laiku līdz 2015.gada 31.augustam. 2015.gada 8.septembrī noslēgta Vienošanās Nr.2 par

grozījumiem dzīvojamās telpas īres līgumā, līguma termiņš pagarināts uz laiku līdz 2015.gada 31.decembrim. 2016.gada 23.februārī noslēgta Vienošanās

Nr.3 par grozījumiem dzīvojamās telpas īres līgumā, līguma termiņš pagarināts uz laiku līdz 2016.gada 31.augustam.

Saskaņā ar minēto līgumu prasītājs izīrēja un nodeva atbildētājai lietošanā pašvaldībai piederošo dzīvokli Nr. /adrese/. Dzīvojamās telpas

atbildētāja lieto kopā ar nepilngadīgajiem bērniem /pers. E/, personas kods /personas kods/ un /pers. F/, personas kods /personas kods/.

Saskaņā ar līgumā noteikto atbildētājas pienākums bija maksāt prasītājam īres maksu un maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, ko atbildētāja

nedarīja, tāpēc prasītājs pret atbildētāju 28.11.2016. vērsās tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar

Dobeles rajona tiesas 23.12.2016. lēmumu prasītāja iesniegtā prasība apmierināta daļēji. Lēmums nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Īres līguma termiņš ir beidzies. Atbildētāja kopā ar ģimenes locekļiem turpina lietot dzīvojamās telpas un nepilda savas saistības, prasītāja izsniegtos

rēķinus neapmaksā. Atbildētājas parāds turpina pieaugt un uz 31.01.2017. kopsummā ir EUR 1918,58 (viens tūkstotis deviņi simti

astoņpadsmit euro, 58 centi) - klienta kopējā parāda summa.

Prasītājs vēršas tiesā prasot parāda summas EUR 181,58 (viens simts astoņdesmit viens euro, 58 centi) piedziņu no atbildētājas un atbildētājas un

viņas ģimenes locekļu izlikšanu no dzīvojamām telpām, atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri" 28.2 panta pirmajai daļai. Parāda aprēķins ir pievienots

pielikumā.

Dzīvojamo telpu īres līguma uzteikumu prasītājs atbildētājai ir sūtījis uz deklarēto dzīvesvietu 21.11.2016., atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri"

28.2 panta otrajai daļai. Līdz šim brīdim atbildētāja dzīvojamās telpas prasītājam nav nodevusi un parādu nav samaksājusi.

Atbildētāja prasītājam 27.08.2015. rakstījusi iesniegumu, kurā atzīst parāda esamību uz iesnieguma rakstīšanas brīdi, kā arī apņemas regulāri

maksāt ikmēneša maksājumus pēc piestādītā rēķina un daļu no parāda katru mēnesi, taču vienošanās netika pildīta.

Tā kā atbildētājai ir neizpildītas saistības pret prasītāju, tad nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ prasītājs nespēj pienācīgi pildīt savus pienākumus

dzīvojamās mājas adresē: /adrese/ apsaimniekošanā, kā arī nespēj veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem pilnā apmērā, no kā cieš gan pārējie

mājas iedzīvotāji, gan pakalpojumu sniedzēji.

Mediāciju izmantot prasītājs nevēlas, jo strīds ar atbildētāju nav atrisināms bez tiesas iesaistīšanas.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587., 2112., 2141.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri" 11., 12., 28.,

28. panta pirmo un otro dalu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 23., 24., 26., 127., 128.pantu, lūdz tiesu izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/,

/pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas adresē: /adrese/., bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas. Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Dobeles Namsaimnieks”, reģ. nr. 48503021348, parādu EUR 181,58

(viens simts astoņdesmit viens euro, 58 centi). Atzīt SIA „Dobeles Namsaimnieks”, reģ. nr. 48503021348, ar sprieduma pasludināšanas dienu tiesības

saņemt likumiskos procentus — 6 % (seši procenti) no simta gadā no pamatparāda summas. Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par

labu SIA „Dobeles Namsaimnieks”, reģ. nr. 48503021348, lietā samaksāto valsts nodevu EUR 142,28 (viens simts četrdesmit divi euro, 28 centi)

apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Noteikt, ka piedzīto maksājumu samaksa veicama SIA „Dobeles Namsaimnieks”, reģ. nr.

48503021348, bankas norēķinu kontā Nr. LV91UNLA0006000508407, AS „SEB banka".

2017.gada 28.februārī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas vienlaikus ir arī atbildētājas deklarētā dzīves vietas adrese,

nosūtīts prasības pieteikums, izskaidrotas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30

dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai. Sūtījums tiesā nav saņemts atpakaļ kā neizsniegts.

Atbildētājas paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi atbildētājai paziņots 2017.gada 12.aprīlī Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā

norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par

sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas trešo punktu tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un noteiktajā apjomā.

Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos lietas atlikšanas iemeslus un nolēma lietu skatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas

sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds, ka 2014.gada 23.aprīlī prasītājs ar atbildētāju /pers. D/ ir noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. BĒ7-40/D/2014,

līgums noslēgts uz laiku līdz 2015.gada 30.aprīlim (lietas 13.-16.lapa). 2015.gada 19.maijā starp pusēm tika noslēgta vienošanās Nr.1 par grozījumiem

23.04.2014. dzīvojamās telpas īres līgumā, kurā noteikts, ka līgums ir noslēgts uz laiku līdz 2015.gada 31.augustam (lietas 17.lapa), 2015.gada

8.septembrī starp pusēm tika noslēgta vienošanās Nr.2 par grozījumiem 23.04.2014. dzīvojamās telpas īres līgumā, kurā noteikts, ka līgums ir noslēgts uz

laiku līdz 2015.gada 31.decembrim (lietas 18.lapa), 2016.gada 23.februārī starp pusēm tika noslēgta vienošanās Nr.3 par grozījumiem 23.04.2014.

dzīvojamās telpas īres līgumā, kurā noteikts, ka līgums ir noslēgts uz laiku līdz 2016.gada 31.augustam (lietas 19.lapa). Līguma 3.punkts un tā

apakšpunkti nosaka atbildētāja pienākumu veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem maksājumus. Kā arī lietā nepastāv strīds, ka prasītāja ir

dzīvojamās ēkas /adrese/, kopīpašumā esošās daļas un teritorijas apsaimniekotājs.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies [..].

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumos, ja 1) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem (saskaņā ar likuma 11. 3panta pirmās daļas 1.punktu tie ir: apkure, aukstā

ūdens piegāde, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās

telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu; gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi

iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasības pieteikumam pievienots 2016.gada 21.novembra prasītājas Dzīvojamās telpas īres līguma uzteikums par nodomu vērsties tiesā ar

prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (lietas 9.-11.lapa). Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja ievērojusi likuma

“Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas noteikumus par īrnieka brīdināšanu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vismaz mēnesi pirms

prasības celšanas tiesā.

Brīdinājumā prasītājs ir norādījis parāda summu, prasību par izīrētā dzīvokļa atbrīvošanu, kā arī sekas dzīvokļa neatbrīvošanas un parāda

nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā ar prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Tiesa uzskata, ka konstatētie fakti – īres un saņemto pakalpojumu parāda esamība, īrnieka brīdināšana likumā noteiktajā kārtībā – veido

likumīgu un pietiekošu pamatu atbildētājas izlikšanai no dzīvojamās telpas ar visām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

2016.gada 28.novembrī prasītājs vērsies tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un 2016.gada 23.decembrī

Dobeles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese pieņēma lēmumu par nodošanu piespiedu izpildīšanai maksājumu saistību parādnieka atzītajā daļā

par galveno parādu 1715,57 EUR (lietas 20.lapa).

Atbildētājs nav norēķinājies par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem par laika periodu no 2016.gada 1.novembra līdz 2017.gada 1.janvārim

un sastāda 181,58 EUR, kas pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu (lietas 12.lapa).

Ar Dzīvojamās telpas īres līguma 3.5. punktu pierādīts, ka īres maksu par katru norēķina mēnesi un līguma 3.2.punktā noteiktos

maksājumus atbildētājs maksā saskaņā ar prasītāja izsniegtu rēķinu līdz norēķina mēneša pēdējam datumam.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem

pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai

nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētāja savas procesuālās tiesības nav izmantojusi - iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikusi, pierādījumus nav

apstrīdējusi, ka savas saistības pret prasītāju būtu izpildījusi un parādu būtu samaksājusi, pierādījumus tiesai nav iesniegusi.

Tāpat atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi

savas saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī nebūtu veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un

uzturēšanu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama parāda summa 181,58 EUR apmērā.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksu un tās apmēru, saistības izriet no

tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās saistības.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības ar sprieduma pasludināšanas dienu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% procentus no simta gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. 1754.pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb

kapitālparāds. 1757.pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā

parāda līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Prasītājs ir lūdzis noteikt viņam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6%

gadā no parāda summas.

Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā

nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto

termiņu.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības sākot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda 181,58 EUR.

Tiesa secina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 142,28 EUR, kā arī nomaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

EUR apmērā, kas piedzenami no Atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190. un 204.1pantu, 223.panta pirmās daļas 4.punktu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt pilnībā.

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, no

dzīvojamās telpas adresē /adrese/bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Dobeles Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, parādu 181,58

EUR (viens simts astoņdesmit viens euro 58 centi), nomaksāto valsts nodevu 142,28 EUR (viens simts četrdesmit divi euro 28 centi) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu

LV91UNLA0006000508407 – SEB banka AS.

Atzīt SIA “Dobeles Namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz tiesas sprieduma

izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska