Consumer rights center decision dismissed due to procedural errors and lack of comprehensive fact-finding.

Lieta Nr.A420390514

A1070-15/6

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2015.gada 25.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne,

piedaloties pieteicējas SIA „Glasteks” pilnvarotajai pārstāvei /pers. D/,

atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvei Dacei Artmanei,

trešajai personai /pers. F/,

tulkam Imantam Blicsonam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu SIA „Glasteks” pieteikumā par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2014.gada

3.oktobra lēmuma patērētāju tiesību pārkāpuma lietā Nr.25-pt atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Trešā persona /pers. F/ 2014.gada 10.martā un 2014.gada 4.augustā ar iesnieguma papildinājumiem vērsās Patērētāju

tiesību aizsardzības centrā (turpmāk arī – PTAC vai atbildētājs) (lietas 1.sējums, 183.lapa) par SIA „Glasteks” pasūtītiem un

izgatavotiem līguma noteikumiem neatbilstošiem logiem.

2014.gada 3.oktobrī PTAC pieņēma lēmumu patērētāju tiesību pārkāpuma lietā Nr.25-pt (turpmāk arī – Lēmums) (lietas

1.sējums, 44.-51.lapa), ar kuru pieteicējai SIA „Glasteks” uzdots atmaksāt /pers. F/ par izgatavotajiem līguma noteikumiem

neatbilstošiem 20 PVC logiem avansā samaksāto naudas summu 4114,11 EUR apmērā un atmaksāt tiešos ekspertīzes izdevumus

466,30 EUR apmērā.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja lūdz atcelt Lēmumu, jo tas ir pretrunā tiesību normām un balstīts uz pretrunīgiem biedrības

„LATEA” dokumentiem.

Pieteicēja norāda, ka Lēmums ir pretrunā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk arī – PTAL) 28.pantam, jo likums

paredz, ka patērētājs var prasīt līguma atcelšanu un naudas atmaksu, bet nevar izvēlēties prasīt tikai naudas atmaksu, neprasot

līguma atcelšanu, līdz ar to SIA „Glasteks” uzdots veikt likumā neparedzētas darbības.

Saistībā ar 2014.gada 8.aprīļa Ekspertīzes atzinuma Nr.04-13 papildinājumā (turpmāk arī – Ekspertīzes papildinājums)

konstatētajiem defektiem pieteicēja paskaidro, ka minētajā dokumentā norādītā informācija ir pretrunīga.

Loga stikla paketes stikla plīsums nav norādīts 2013.gada 28.decembra Ekspertīzes atzinumā Nr.04-13 (turpmāk arī –

Atzinums), līdz ar to tas radies pēc 2013.gada 28.decembra, turklāt no Ekspertīzes papildinājuma izriet, ka plīsuma iemesls nav

zināms, un ne pieteicēja, ne eksperti, ne PTAC iepriekš nebija informēti par stikla plīsumu, un tas nekur nebija fiksēts, līdz ar to

plīsums pieteicējas ieskatā radies ārēju apstākļu ietekmē.

Ekspertīzes atzinumā netika konstatēts, ka 19 logiem izmantotā vērtnes furnitūra nenodrošina noteikto piespiešanos pie

aplodas, kas norāda, ka 2013.gada 28.decembrī ekspertu ieskatā tas nebija uzskatāms par defektu, turklāt logu rokturi tika

pieregulēti pēc trešās personas lūguma ar norādi, ka tas samazinās piespiešanos pie aplodas, bet pēc nepieciešamības tos varēs

noregulēt stingrākus.

Pieteicējas ieskatā aizsargfolijas nenoņemšana uz piecu logu sastatņu ārpuses ir fakta konstatācija, kas nevar būt uzskatīta

par defektu, kas kaut kādā veidā pazemina logu funkcionēšanu vai ilgtspēju.

Attiecībā uz 20 logu ūdens novades atveru neatbilstošu izmēru, skaitu un izvietojumu pieteicēja paskaidro, ka tās taisītas

saskaņā ar prasībām un pilda ūdens novadīšanas funkcijas, savukārt logu montāžas procesā un lietus laikā netika konstatēti nekādi

ūdens novadīšanas funkcionēšanas traucējumi, turklāt ūdens novadīšanas atveres taisītas pēc trešās personas norādēm un trešās

personas klātbūtnē, bet eksperti nenorāda, kā izpaužas ūdens novades atveru neatbilstība.

Līgums Nr.2013-0027 paredz Sigenia furnitūru, bet no minētā līguma pielikuma piedāvājuma Nr.65215 izriet, ka logu rokturi

līguma izpratnē ir papildfurnitūra nevis furnitūra, līdz ar to trešajai personai uzstādīti norādītajā līguma pielikumā norādītie rokturi, turklāt

no Ekspertīzes papildinājuma 2.punkta izriet, ka atkāpe no līgumā noteiktās logu furnitūras neietekmē logu funkciju un veiktspēju, līdz

ar to ir kvalificējama kā maznozīmīga.

Ekspertīzes atzinumā pārbaudītajiem pieciem logiem netika konstatēts krāsaino profilu priekškameru vēdināšanas atveres

neesamības defekts, kas norāda, ka 2013.gada 28.decembrī ekspertu ieskatā tas nebija uzskatāms par defektu, turklāt eksperti

šādu prasību nav pamatojuši ar normatīvajiem aktiem un nav norādījuši uz defekta būtiskumu un novēršanas iespējamību.

Ekspertīzes papildinājumā nav norādīts caurpūšanas iemesls, kas var rasties logu nepareizas lietošanas rezultātā, ja logs

netiek līdz galam aizvērts.

Attiecībā uz loga montāžas paliktņiem pieteicēja norāda, ka tie ir izgatavoti no impregnēta koka, un eksperti nav norādījuši,

kādām prasībām paliktņi neatbilst, nav norādīta arī pati neatbilstība, turklāt paši eksperti savos paskaidrojumos ekspertīzes

atzinumam norādījuši, ka logu montāžas paliktņu neatbilstība ir novēršams montāžas defekts, un novēršana nav saistāma ar pašu logu

konstrukciju defektiem vai to nomaiņu, kas attiecināms arī uz logu montāžas stiprinājumu izvietojuma neatbilstībām.

Attālumu starp slēgpunktiem ir iespējams novērst ar nelieliem regulēšanas darbiem, kas nav saistāmi ar logu konstrukcijām.

Furnitūras montāžas darbi, piemēram, impostu nomaiņa tika veikta arī iepriekš, un nekādas neatbilstības logiem pēc šiem darbiem

nav konstatētas.

2014.gada 3.marta paskaidrojumos Ekspertīzes atzinumam ir norādīts, ka neatbilstoši nopozicionētas fiksētās vērtnes

novēršana ir iespējama esošajām loga konstrukcijām, un ņemot vērā, ka nav konstatēta fiksētās vērtnes neatbilstība rāmim,

atbilstoša pozicionēšana ir neliels regulēšanas darbs, kura rezultātā neatbilstība tiks novērsta.

Pieteicēja norāda, ka logi tiek ekspluatēti jau gandrīz gadu, līdz ar to vērtnes nobīde ekspluatācijas procesā ir iespējama un

nav uzskatāma par defektu. Vērtnes nobīdes regulēšana un novēršana ietilpst logu apkopes procesā.

Saistībā ar Ekspertīzes papildinājumā norādīto, ka viena loga stikla pakete ir ieliekta un attālums starp stikliem ir 12 mm,

pieteicēja vērš uzmanību, ka paskaidrojumos Ekspertīzes atzinumam ir norāde, ka šāda defekta novēršana ir iespējama esošajām

loga konstrukcijām un defekta novēršanas veids var būt konstrukcijas daļu regulēšana un labošana. Tāpat atbilstoši paskaidrojumiem

Ekspertīzes atzinumam esošajām loga konstrukcijām novēršams ir arī stikla paketes nepareizas pozicionēšanas attiecībā pret

vērtnes profilu un logu montāžas palikņu un stiprinājumu neatbilstoša izvietojuma defekts, kas nav saistīts ar pašu logu konstrukciju

defektiem vai nomaiņu.

Attiecībā uz neatbilstošu blīvējumu pieteicēja norāda, ka Ekspertīzes atzinumā netika konstatēts, ka blīvējums vai tā

uzstādīšana būtu nekvalitatīva, turklāt logu uzstādīšanas darbu pabeigšanas laikā trešā persona no visiem piedāvātajiem veidiem

izvēlējāties tieši šobrīd esošo blīvējuma nostiprināšanas veidu, savukārt netīrumi blīvējumu stūros varēja uzkrāties mājā notiekošo

būvdarbu procesa rezultātā.

Ņemot vērā, ka Ekspertīzes atzinumā norādīts, ka skrāpējumu izcelsme nav nosakāma, nav pamata pieņēmumam, ka

skrāpējumi radušies tieši pieteicējas darbības rezultātā, turklāt ņemams vērā, ka apkārt mājai ir izvietotas celtniecības stalažas, kas

var būt logu profilu skrāpējumu iemesls.

Ekspertīzes papildinājumā nav norādīts, par kurām nepareizi izvietotajām pretplāksnēm ir runa, un, kā izpaužas nepareizais

izvietojums, tāpat eksperti nenorāda iemeslus, kuru dēļ ir radušies rūsas plankumi, līdz ar to nav pamata uzskatam, ka tie

izveidojušies pieteicējas darbību rezultātā, turklāt Ekspertīzes atzinumā rūsas plankumi uz profiliem nav konstatēti, kas norāda, ka

2013.gada 16.decembrī uz logiem rūsas plankumu nebija.

Tāpat Ekspertīzes papildinājumā nav norādīts, no kādiem normatīvajiem aktiem izriet prasība savienojumu starp 8. un

7.pozīciju izveidot kā termisko deformāciju kompensējošu pie kopējā konstrukcijas augstuma 3,34.

Ekspertīzes atzinumā 12 logu aplodas vidusblīvējuma atdures daļas bojājums nav minēts, kas norāda, ka 2013.gada

28.decembrī šādu defektu nebija, turklāt eksperti nav norādījuši iemeslus, kuru rezultātā radušies minētie bojājumi, līdz ar to nav

pamata uzskatīt, ka tie izveidojušies pieteicējas darbību rezultātā.

Pieteicējas ieskatā 2014.gada 30.jūnija ekspertīzes papildinājums ir virspusējs un neprecīzs, jo virkne norādīto defektu ir

vienkārša fakta konstatācija, tāpat eksperti analizējuši uz divstiklu paketēm attiecināmos tehniskos zīmējumus, tomēr konkrētajā

īpašumā uzstādītas trīsstiklu paketes, kas fiksēts arī Ekspertīzes atzinumā.

PTAC nepamatoti norada, ka logu neatbilstība līguma noteikumiem atklājās četrus mēnešus pēc logu uzstādīšanas –

2013.gada 31.oktobrī, jo pieteikumu par līguma atcelšanu, pamatojoties uz visu 20 uzstādīto logu ekspertīzi, trešā persona iesniedza

gadu pēc līguma noslēgšanas un logu uzstādīšanas – 2014.gada 11.jūlijā, bet savā 2013.gada 31.oktobra prasības pieteikumā trešā

persona norāda uz desmit logu defektiem, no kuriem daļa Ekspertīzes atzinumā atzītas par nepamatotām.

Ņemot vērā, ka ekspertīzes atzinumā apskatītas tikai piecas logu konstrukcijas, nesasaistot konkrētas konstrukcijas ar

konkrētiem defektiem, pieteicējas ieskatā trešās personas 2013.gada 31.oktobra pieteikumā un 2014.gada 30.jūnija ekspertīzes

papildinājumā norādīti atšķirīgi defekti.

Virkne defektu konstatēti tikai 2014.gada 30.jūnija ekspertīzes papildinājumā, kas ir vairāk kā sešus mēnešus pēc logu

uzstādīšanas, turklāt Ekspertīzes papildinājumā un Ekspertīzes atzinumā norādītie defekti ir novēršami.

Pieteicējas ieskatā Ekspertīzes papildinājumi neatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām, jo tajos nav noteikta logu

nolietojuma pakāpe, nav analizēti noradīto neatbilstību cēloņi, nozīmīgums un novēršanas iespējas. Tāpat Ekspertu atzinumā nav

informācijas par eksperta speciālitāti, apakšspecialitāti, sertifikāta esamību un numuru.

Atsaucoties uz logu montāžas gaitu un informāciju par citu uzņēmēju sadarbību ar trešo personu, pieteicēja norāda, ka trešās

personas izvirzītās prasības ir nepamatotas, un to mērķis ir līguma atcelšana.

[3] 2014.gada 22.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts trešās personas paskaidrojums (lietas 112.-120.lapa ), kurā

persona norāda, ka pieteikumā ir sagrozīta lietas būtība.

Pieteikumā nepamatoti norādīts, ka pieteicējai tika ierobežots piekļuves laiks īpašumam, jo no lietas apstākļiem ir redzams,

ka pieteicēja visu laiku bija atzinusi defektus, piedāvājot tos novērst, savukārt trešā persona visu laiku piedāvāja logu un montāžas

defektu novēršanas iespēju.

Atsaucoties uz savu 2013.gada 31.oktobra iesniegumu, trešā persona paskaidro, ka pieteikumā ir nepamatoti norādīts, ka

pēc logu uzstādīšanas viņai bija iebildumi tikai par konkrētiem defektiem, jo iesniegumā trešā persona norādījusi arī uz citu defektu

iespējamību, kuri trešajai personai, kas nav speciāliste, nav redzami un zināmi.

Tāpat nepamatota ir pieteicējas norāde, ka trešās personas iesniegumā netika lūgts atcelt līgumu un atmaksāt naudu, jo šāds

lūgums iesniegumā pieteicējai tika norādīts līdz ar konta numuru.

Trešā persona vērš uzmanību, ka Ekspertīzes atzinuma 4.1.2.punktā secināts, ka logiem nav CE marķējuma, kas liedz šādu

logu realizāciju Eiropas Savienībā.

Tāpat trešā persona paskaidro, ka Ekspertīzes atzinums veikts atbilstoši normatīvajiem aktiem, bet tā papildinājumi,

paskaidrojumi un paplašinājums tika veikti sakarā ar pieteicējas iebildumiem un PTAC norādījumiem.

Logi netika ekspluatēti, bet fotogrāfijas liecina, ka visi defekti bija konstatējami jau pēc montāžas darbu veikšanas.

[4] 2014.gada 2.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā iestāde pieteikumu neatzīst

un lūdz noraidīt (lietas 134.-135.lapa).

Attiecībā uz pieteicējas argumentu par līguma atcelšanas prasības un logu demontēšanas uzdevuma neesamību no trešās

personas un PTAC puses, atbildētājs norāda, ka PTAL 29.panta pirmās daļas 4.punktā definētā prasība ir noteikta kā viena prasība,

līdz ar to, ja patērētājs ir izvirzījis prasību tikai atmaksāt par pakalpojumu samaksāto naudu, tas nozīmē, ka tiek arī atcelts starp pusēm

noslēgtais līgums.

Attiecībā uz ekspertīzes papildinājumu neatbilstību Ministru kabineta prasībām, atbildētājs paskaidro, ka konstatējot, ka

Ekspertīzes atzinumā nav norādīts ekspertīzē konstatēto neatbilstību līguma noteikumiem nozīmīgums, PTAC lūdza iesniegt

papildinājumu Ekspertīzes atzinumam, kas saņemts 2014.gada 14.aprīlī, kā arī 2014.gada 15.jūlijā – 2014.gada 30.jūnija

papildinājumu Ekspertīzes atzinumam, ko iesniedza trešā persona.

Atbildētājs norāda, ka normatīvie akti neaizliedz labojumu un papildinājumu veikšanu sastādītajos dokumentos, turklāt PTAC ir

tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem, valsts

un pašvaldību institūcijām, kā arī no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām centra uzdevumu veikšanai vai amatpersonas

amata pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus.

Saistībā ar preču nolietojumu atbildētājs paskaidro, ka konkrētajā gadījumā nav iestājies PTAL 29.panta trešās daļas 2.punktā

minētais gadījums, līdz ar to preces nolietojuma pakāpi nav nepieciešams noteikt.

Attiecībā uz pieteicējas argumentu par preces neatbilstības konstatēšanas brīdi PTAC paskaidro, ka 2013.gada 31.oktobra

prasījuma pieteikumā trešā persona norāda uz visiem logiem, kam konstatēta neatbilstība, ne tikai uz desmit logu neatbilstību.

Atbildētāja ieskatā trešās personas prasījumi ir pamatoti un atbilst likumā norādītajām prasībām, kādas patērētājs tiesīgs

izvirzīt pakalpojuma sniedzējam.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve prasījumu uzturēja, bet atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz

pārsūdzētajā Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto pamatojumu. Trešā persona pauda viedokli, ka pieteikums ir

nepamatots un lūdza to noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Ar Lēmumu pieteicējai noteikts pienākums atmaksāt trešajai personai avansu par preces iegādi un tiešos ekspertīzes

izdevumus, kam pieteicēja nepiekrīt, uzskatot trešās personas pretenzijas par nepamatotām.

Prece konkrētajā lietā ir 20 PVN logu izgatavošana, piegāde un montāža saskaņā ar trešās personas pasūtījumu.

Tā kā PTAC konkrētajā lietā atzina trešās personas kā patērētāja pretenzijas par pamatotām, tiesai veicama pārbaude pār

Lēmuma tiesiskumu.

[7] 2013.gada 5.jūnijā starp trešo personu un pieteicēju ir noslēgts līgums Nr.2013-0027 (turpmāk arī – Līgums), ar kuru

pieteicēja apņemas veikt 20 PVC logu un palodžu izgatavošanu un montāžu par cenu 5094,18 LVL, transports 18 LVL un montāža

530 LVL, kopējā summa 5677,18 LVL (lietas 1.sējums, 14.-15.lapa). Logu izmēri, krāsas, specifikācija abpusēji saskaņota (lietas

1.sējums, 16.-18.lapa).

Vienlaikus ar Līguma noslēgšanu trešajai personai izrakstīts rēķins par avansa maksājumu 2891,41 LVL (lietas 1.sējums,

136.lapa), ko trešā persona 2013.gada 6.jūnijā apmaksājusi (lietas 1.sējums, 137.lapa).

Tātad līgumattiecības starp pusēm nodibinātas 2013.gada 5.jūnijā, bet ar maksājuma saņemšanu pieteicējai radās pienākums

uzsākt PVC logu izgatavošanu saskaņā ar trešās personas pasūtījumu.

Lietā nav strīda, ka logu uzstādīšana tika veikta līdz 2013.gada 25.jūlijam, vienu logu uzstādot 2013.gada 7.augustā, bet

kopumā darbus pabeidzot 2013.gada 3.oktobrī.

2013.gada 3.septembrī trešā persona vērsusies pie pieteicējas ar iebildumiem par Līguma izpildi (lietas 1.sējums, 138.-

139.lapa).

2013.gada 7.oktobrī trešā persona rakstiski aicināta pieņemt 20 PVC logus un parakstīt veikto darbu nodošanas –

pieņemšanas aktu (lietas 1.sējums, 42.lapa).

2013.gada 31.oktobrī trešā persona sagatavojusi pieteicējai pretenziju ar prasījumu par līguma atcelšanu un naudas

(samaksātais avanss 2891,41 LVL) atmaksu (lietas 1.sējums, 40.-41.lapa). Pretenzijā norādīts, ka lielākai logu daļai ir mehāniski

bojājumi, blīvējuma paliekas nav apgrieztas, logu rokturi neatbilst līgumam, tie čīkst un grūti griežas, dažiem logiem nav firmas „Veka”

ražotas uzlikas, ūdens novadīšanas caurumi nav akurāti, uz profiliem ir skrāpējumi un traipi, nav notīrīti caurumi no skaidas vērtņu

iekšpusē, nav uzstādīts mehānisms, kas ietilpa pasūtītajā komplektā.

2013.gada 11.novembrī pieteicēja sniedza atbildes uz trešās personas pretenziju, to noraidot (lietas 1.sējums, 36.-38.lapa).

Turpinoties sarakstei, kuras rezultātā trešās personas prasījums netika apmierināts, trešā persona 2014.gada 10.martā

vērsās PTAC (lietas 1.sējums, 75.-79.lapa) un, izskatot visus administratīvās lietas materiālus, PTAC pieņēma Lēmumu.

Lēmumā atzītas trešās personas tiesības atteikties no visiem PVC logiem, jo trešajai personai kā patērētājai sniegts līguma

noteikumiem neatbilstošs pakalpojums.

[8] Vispirms tiesa izvērtēs pieteicējas iebildumus par to, kādas tiesības trešajai personai piemīt gadījumā, ja pieteicēja

sniegusi trešajai personai Līguma noteikumiem neatbilstošu pakalpojumu, jo pieteicēja uzskata, ka trešajai personai nav tiesību

pretendēt uz preces atgriešanu un naudas atmaksu, jo pretenzija pieteikta vēlāk kā sešus mēnešus pēc Līguma noslēgšanas.

PTAL 28.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka patērētājs, kuram pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem

neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas

summu, bet PTAL 29.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs

pakalpojums, ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas

summu.

Tātad minētās normas noteic patērētāja tiesības prasīt līguma atcelšanu un naudas atmaksu gan preces, gan pakalpojuma

iegādes gadījumos.

Vērtējot PTAL 29.panta saturu un ievērojot PTAL 29.panta trešās daļas 2.punktā noteikto, ka gadījumos, „ja pakalpojuma

neatbilstība līguma noteikumiem atklājas vēlāk nekā sešus mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas, gadījumos, kad pakalpojuma

sniedzējs nevar izgatavot jaunu lietu, sniegt citu pakalpojumu vai saprātīgā termiņā novērst pakalpojuma neatbilstību līguma

noteikumiem, neradot neērtības patērētājam, patērētājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs samazina pakalpojuma cenu

vai atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu proporcionāli normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā organizētā ekspertīzē konstatētajam lietas nolietojumam”, tiesa secina, ka šie noteikumi ir attiecināmi uz gadījumiem, kad

patērētāja pretenzija pieteikta vēlāk kā sešus mēnešus pēc pakalpojumu sniegšanas. Savukārt, ja pretenzija pieteikta mazāk kā

sešus mēnešus no pakalpojumu sniegšanas, tad patērētājam ir izvēles tiesības saskaņā ar PTAL 29.panta pirmo daļu, proti,

„patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs veic vienu no

šādām darbībām: 1) attiecīgi samazina pakalpojuma cenu; 2) bez atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma

noteikumiem vai atlīdzina patērētājiem izdevumus par neatbilstības novēršanu; 3) izgatavo citu lietu no tāda paša vai tādas pašas

kvalitātes materiāla vai sniedz līguma noteikumiem atbilstošu pakalpojumu; 4) atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par pakalpojumu

samaksāto naudas summu”.

Trešā persona ir izvēlējusies prasīt Līguma atcelšanu un naudas summas atmaksu, kas atbilst PTAL 29.panta pirmās daļas

4.punktam, bet pieteicēja pret to iebilst, jo uzskata, ka pretenzija pieteikta vēlāk kā sešu mēnešu termiņā.

Pārbaudot lietā esošos pierādījumus un uzklausot procesa dalībniekus, tiesa atzīst, ka trešā persona ir pieteikusi patērētāja

pretenziju mazāk kā sešu mēnešu termiņā un par pretenzijas pieteikšanas datumu ir uzskatāms 2013.gada 31.oktobris. Trešā

persona savā pretenzijā ir skaidri paudusi gribu, lai Līgums tiktu atcelts un avansa nauda atmaksāta. Tā kā Līgums attiecas uz 20

PVC logu izgatavošanu, tad arī šis prasījums ir pausts par visu darbu apjomu.

Tiesa par pareizu atzīst Lēmumā ietverto PTAC secinājumu, ka ekspertīzes veikšanas termiņš nav atskaites punkts iebildumu

izteikšanai. Vēlāk sastādītie ekspertīzes atzinumi ir tikai tālākā patērētāja pretenzijas izskatīšanas kārtība gadījumos, kad

pakalpojuma sniedzējs iebilst pret patērētāja prasījumu. Savukārt ekspertīzes atzinumi ir savā nozarē kompetentu speciālistu sniegts

novērtējums jau pastāvošiem apstākļiem.

Tiesa nepiešķir nozīmi tiem pieteicējas argumentiem, kas attiecināmi uz trešās personas radītu kavējumu pieteicējas

darbiniekiem veikt logu montāžu termiņā, jo tiesas vērtējumā šie apstākļi paši par sevi neietekmē lietas rezultātu pēc būtības, kā arī

PVC logu vai izpildīto darbu kvalitāti.

Tāpat tiesa kā nepamatotus vērtē pieteicējas argumentus, ka trešā persona ir bijusi klāt logu montāžas procesā un viņai par to

nav bijuši iebildumi, jo lietā nav pierādījumu par to, ka trešajai personai būtu kāda speciālā izglītība būvniecībā vai logu montāžā. Līdz

ar to ir saprotams, ka no personas, kura ir pielīdzināma vidusmēra patērētājam, netiek sagaidīti norādījumi pareizā pakalpojuma

izpildē. Tāpat kritiski vērtējama iespēja, ka kvalificēts pakalpojumu sniedzējs sekotu pasūtītāja norādēm, ja tās neatbilstu

vispārpieņemtām un obligātām prasībām attiecīgajā nozarē.

[9] Lietā nav strīda par to, ka trešā persona ir ievērojusi tiesību normās noteikto kārtību, kādā piesakāms patērētāja prasījums,

ievērojot arī procedūru, ka pirms ekspertīzes pieteikšanas pakalpojuma sniedzējs par to ir brīdināms. Brīdinājums ietverts jau

2013.gada 31.oktobra pretenzijā.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka ekspertīzes veicēja – Latvijas Energoefektivitātes asociācija (turpmāk arī – LATEA) – ir

iekļauta PTAC uzturētajā Ekspertīžu veicēju datu bāzē un trešā persona bija tiesīga izvēlēties šo ekspertīzes veicēju.

LATEA Ekspertīzes atzinumu Nr.04-13 jeb Atzinumu sagatavoja 2013.gada 28.decembrī, izlases veidā veicot ekspertīzi 5

logiem (lietas 1.sējums, 83.-89.lapa). Atzinuma secinājums ir tāds, ka „logu konstrukcijām ir konstatēti vairāki augšminētie

izgatavošanas defekti un vairākos punktos neatbilstoša logu balstīšana un piestiprināšana” (lietas 1.sējums, 89.lapa).

2014.gada 30.janvārī LATEA sniegusi atbildi par pieteicējas iebildumiem (lietas 1.sējums, 91.-92.lapa).

2014.gada 8.aprīlī Atzinums papildināts, atbildot uz PTAC vēstuli, ka Atzinuma punktos 3.3., 3.4., 4.2., 4.3., 4.4.punktos

norādītās atkāpes ir nozīmīgas, bet 3.6.punktā par logu furnitūru – maznozīmīgas. Tāpat precizēts, ka Atzinuma 4.5. un 4.6.punkti ir

attiecināmi uz logu montāžu un nolietojuma pakāpes netiek noteiktas (lietas 1.sējums, 92.-93.lapa).

2014.gada 30.jūnijā pēc trešās personas lūguma LATEA sagatavojusi Atzinuma papildinājumu – paplašinājumu (lietas

1.sējums, 94.-104.lapa), veicot ekspertīzi visiem logiem.

LATEA veiktā ekspertīze apstiprina trešās personas iebildumu pamatotību, izdarot secinājumu, ka „visām 20 piegādātajām

konstrukcijām ir konstatēti nozīmīgi un būtiski defekti, kas ietekmē konstrukciju funkcionētspēju un ilgtspēju. Piegādātās logu

konstrukcijas un to montāža nav atbilstoša logu piegādes un montāžas līgumam” (lietas 1.sējums, 103.lapa).

Tiesa atzīst par pamatotiem pieteicējas iebildumus, kas attiecināmi uz Atzinumu noformēšanu, jo, kā redzams no lietā

esošajiem Atzinumiem, tad ekspertīzes veicēji nav vadījušies no Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumos Nr.631 „Kārtība,

kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu” (turpmāk arī –

Noteikumi Nr.631) ietvertajām prasībām, tostarp, attiecībā uz ekspertīzes saturu un formu. Minētie trūkumi kopumā nav atzīstami par

tik būtiskiem, lai būtu pamats atzīt ekspertīzi par nepamatotu vai nepareizu, taču tiesa, veicot vispusīgu izskatāmās lietas pierādījumu

pārbaudi, ir konstatējusi citu, būtisku trūkumu, kas saistāms ar Lēmuma tiesiskumu un tieši attiecas uz logiem veicamo ekspertīzi.

[10] LATEA ekspertīzes atzinumos ir norādīts, ka ekspertīzi logiem ir veicis /pers. K/, kurš norādījis, ka ir LATEA Logu nozares

eksperts, „dipl.būvinženieris, PTAC reģistr.Nr./numurs/”.

Tiesa, veicot pārbaudi publiski pieejamos reģistros, proti, Būvkomersantu reģistrā, ko saskaņā ar Būvniecības likuma 4.panta

1.1 daļu (šeit un turpmāk redakcija spēkā līdz 01.10.2014.) uztur Ekonomikas ministrija, ir konstatējusi, ka tajā /Nosaukums D/ nav

iekļauts un sertifikāta numurs nav piešķirts. Arī Latvijas Būvinženieru savienības izveidotajā reģistrā /pers. K/ kā sertificēts

būvinženieris nav iekļauts, kaut ir Būvinženieru Savienības biedrs.

Administratīvā rajona tiesa nav veikusi pārbaudi un nesaskata pamatu apšaubīt /pers. K/ iegūto izglītību un profesiju

„būvinženieris”, taču darbības, kas saistāmas ar konkrēto ekspertīzi ir attiecināmas un reglamentēto sfēru, kurai ir nepieciešama ne

tikai izglītība, bet arī sertifikācija, proti, ekspertīzes veicējam ir jābūt „sertificētam būvinženierim”. Sertifikācijas esību tiesa nekonstatē,

un uz tādu /pers. K/ ekspertīzes atzinumā nav norādījis, jo par to liecina sertifikāta numurs, kas ļauj Būvkomersantu reģistrā

pārliecināties arī par sertifikāta derīguma termiņu un spēkā esību.

Likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 7.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka

būvinženieris ir reglamentētā profesija, uz kuru likumā noteiktajos gadījumos attiecas profesionālās sertifikācijas noteikumi.

Lietā nav strīda, ka „logs” ir atzīstams par būvizstrādājumu, jo saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 11.punktu

būvizstrādājums ir „ikviens materiāls, detaļa vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, kas paredzēta iestrādāšanai būvē”.

Lietā arī nav strīda par to, ka pieteicējas izgatavotie logi būvdarbu rezultātā ir tikuši iestrādāti būvē.

Savukārt Būvniecības likuma 1.panta 4.punkts noteic, ka būvekspertīze ir „profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir dot pamatotu

atzinumu par būvprojekta, būves tehniskā stāvokļa vai veikto būvdarbu tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko

noteikumu prasībām”, bet 5.punkts, ka būveksperts ir „sertificēta fiziskā persona, kas valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka

uzdevumā veic būvekspertīzi”.

Būvniecības likuma 8.panta pirmā daļa noteic, „ja fiziskās personas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses vai arhitekta prakses

sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības šādās būvniecības jomās: 1) inženierizpēte; 2) projektēšana; 3) būvekspertīze; 4)

būvdarbu vadīšana; 5) būvuzraudzība”.

Tātad tiesību normas skaidri noteic, ka ekspertīzi veic sertificēta persona un būvniecībā darbojas personas, kuras ieguvušas

attiecīgu sertifikātu.

PTAC nepamatoti nav novērtējis, ka trešā persona šajā lietā ir ne tikai patērētāja, bet arī būvniecības dalībniece, kura kā

pasūtītāja organizē dzīvojamās mājas būvniecību. Būvniecības likuma 21.pants noteic, ka „būvniecības dalībnieki var pieaicināt

būvekspertu būvniecības priekšlikumu, būvprojektu, būvizstrādājumu un būvdarbu kvalitātes novērtēšanai, kā arī atzinuma sniegšanai

citos ar būvniecību saistītos jautājumos”.

Tādējādi trešajai personai augšminēto tiesību normu vērtējumā ir tiesības uz sertificēta speciālista atzinumu jebkurā

būvniecības stadijā. Būvniecības likums nenoteic, ka ekspertīzi būvniecībā ir tiesīga veikt persona, kura iekļauta PTAC uzturētajā

Ekspertīzes veicēju reģistrā.

Administratīvās rajona tiesas vērtējumā nav noliedzams, ka trešā persona attiecībās ar pieteicēju ir patērētāja un ir pieteikusi

ekspertīzi pieteicējas sniegtajam pakalpojumam. Taču attiecībā pret vispārējo kārtību ekspertīzes veikšanai patērētāju tiesību

aizsardzības jomā, kā tiesa jau iepriekš norādīja, būvniecība ir reglamentētā sfēra, kurā izvirzāmas speciālas prasības būvniecības

ekspertīzei. Ar PTAC reģistru šīs prasības nav aizstājamas.

Atbildētāja minēto apstākli nav izvērtējusi, trešajai personai un LATEA uz šādu nepilnību nav norādījusi, tā vietā nepamatoti

atsaucoties uz LATEA ekspertīzes atzinumiem, kurus sagatavojis /pers. K/, kā pamatu Lēmuma pieņemšanai. Tāpat arī PTAC

savlaicīgi nav norādījis LATEA uz nepieciešamību ekspertīzē piesaistīt sertificētu būvinženieri, jo, kā redzams no lietā esošajiem

pierādījumiem, tad ekspertīzes papildinājumi tapuši arī pēc PTAC iniciatīvas. Citastarp norādāms, ka sertifikāts nav izsniegts arī

/pers. P/, kurš ekspertīzes atzinumus parakstījis kā LATEA valdes loceklis.

Lai arī izskatāmās lietas pārbaudes priekšmets nav PTAC uzturētā Ekspertīžu veicēju datu bāze, tiesa šīs lietas ietvaros atzīst,

ka tieši PTAC rīcības sekas, iekļaujot datu bāzē personas, kurām nav ekspertīzes tiesību būvniecībā, un nevēršot trešās personas un

ekspertīzes veicēju uzmanību uz šo apstākli, ir iemesls neatzīt ekspertīzes atzinumu izskatāmajā lietā par pieļaujamu, jo to sniegusi

persona, kas nav sertificēta attiecīgajā sfērā.

Tiesa jau norādīja, ka trešā persona no savas puses ir pilnībā ievērojusi Noteikumu Nr.631 prasības par ekspertīzes

pieteikšanu un ir izvēlējusies ekspertīzes veicēju no Ekspertīžu veicēju datu bāzes, taču minētais nav pietiekams, lai Lēmums tiktu

atstāts spēkā, jo tas nesatur administratīvā akta pamatojumu, kāds būtu nepieciešams Lēmuma rezultāta atstāšanai spēkā.

Tāpat Administratīvā rajona tiesa par pilnībā nepamatotu atzīst PTAC viedokli, ka PTAC nav jāvērtē ekspertīzes atzinumi, jo to

veicēji ir iekļauti Ekspertīžu veicēju datu bāzē. Pirmkārt, eksperta atzinums ir jāizvērtē kā jebkurš pierādījums, kas ir par pamatu

lēmuma taisīšanai. Tas apstāklis, ka PTAC Lēmumā ir tikai norādījis uz eksperta atzinuma esību, rezultātu un uzreiz atzinis trešās

personas tiesības uz naudas atmaksu, pārkāpj Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas prasības, tostarp, par lietderības

apsvērumu izdarīšanu, kas ir pamats pieņemt adresātam labvēlīgu vai nelabvēlīgu lēmumu. Norāde uz eksperta atzinumu kā notikušu

faktu nav atzīstama par šādu pamatojumu vai lietderības apsvērumiem, jo, izlemjot prasījumus par patērētāju strīdiem, iestāde izdod

satura izvēles administratīvo aktu, nevis obligāto administratīvo aktu, kā izriet no Lēmuma, kur pieteicējai nelabvēlīgs rezultāts faktiski

pamatots tikai ar eksperta atzinuma esību, kas šajā lietā ir novedis pie prettiesiska administratīvā akta izdošanas. Nepieciešamība

izdot satura izvēles administratīvo aktu izriet arī no PTAL 29.panta ceturtās daļas. Uz to, ka šī pierādījuma nevērtēšana ir pamats

Lēmuma atcelšanai, tiesa jau norādīja.

Otrkārt, PTAC ir arī tā iestāde, kura saskaņā ar Noteikumu Nr.631 48.punkta 48.1.apakšpunktu „atbilstoši kompetencei

izveido, uztur, aktualizē un publisko ekspertīzes veicēju datu bāzi”, kā arī saskaņā ar Noteikumu Nr.631 49.punktu „49

„iekļauj ekspertīzes veicējus datu bāzē, kā arī izslēdz no tās”. Tātad PTAC ne tikai izskata patērētāju strīdus, bet arī nodrošina

ekspertu datu bāzi, kura tiek izmantota strīdu izšķiršanā.

Noteikumu Nr.631 5050.punkts noteic, „lai reģistrētos datu bāzē, ekspertīzes veicējs patērētāju tiesību aizsardzības centrā [..]

iesniedz: 50.1. akreditāciju apliecinošus dokumentus (ja tādi ir); 50.2. apliecinājumu, ka ekspertīzes veicējs var nodrošināt konkrētu

ekspertīžu veikšanu; 50.3. apliecinājumu par ekspertīzes veicēja izglītību un pieredzi konkrētajā jomā; 50.4. informāciju par pieejamo

tehnisko nodrošinājumu ekspertīžu veikšanai”. Savukārt ekspertu iekļaušanas procedūra tiek realizēta administratīvā procesa kārtībā,

par ko liecina Noteikumu Nr.631 49.punktā noteiktais par tiesībām atteikumu apstrīdēt.

Tādējādi PTAC ir tā iestāde, kura izvērtē ekspertīžu veicēju tiesības tikt iekļautiem ekspertīzes veicēju datu bāzē, līdz ar ko

PTAC ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz šo jomu.

[11] Lai arī Lēmums ir atceļams, tiesa uzskata par nepieciešamu izvērtēt citus tai iesniegtos pierādījumus.

Pieticēja tiesai ir iesniegusi 2015.gada 25.janvārī sastādītu speciālistu viedokli par defektu nozīmīgumu (lietas 1.sējums, 195.-

246.lapa), no kura izriet, ka defekti logiem ir maznozīmīgi.

PTAL 29.panta ceturtā daļa noteic, „ja pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem ir maznozīmīga un nevar būtiski ietekmēt

patērētāja iespējas izmantot pakalpojumu vai lietu, patērētājs nevar prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs atceļ līgumu un atmaksā par

pakalpojumu samaksāto naudas summu vai izgatavo citu lietu. Pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem uzskatāma par

maznozīmīgu, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizētā ekspertīzē konstatēts, ka pakalpojuma neatbilstība nepazemina

pakalpojuma vai lietas pamatfunkciju izpildes kvalitāti vai lietošanas īpašības un to var novērst, neradot vizuāli konstatējamas

izmaiņas lietas ārējā izskatā”.

Pieteicēja vairākkārt trešajai personai ir norādījusi, ka bojājumi vai trūkumi logiem ir maznozīmīgi, tāpēc tie ir novēršami un nav

pamata Līguma atcelšanai. Pieteicēja ir iesniegusi tiesai „Starptautisko neatkarīgo ekspertu un speciālistu federācijas” 2015.gada

25.janvārī sagatavotu viedokli par defektu nozīmīgumu (lietas 1.sējums, 195.-246.lapa).

Pieteicēja ir sniegusi argumentāciju par katru Atzinumā konstatēto defektu, norādot, ka vairumā gadījumu visi trūkumi ir

novēršami ar pieregulēšanu vai nomaiņu, taču Administratīvās rajona tiesas ieskatā būtu pievēršama uzmanība defektu kopskaitam.

Trešajai personai kā ikvienam patērētājam, iegādājoties jaunu preci vai pakalpojumu, nebūtu jārēķinās ar to, ka neilgi pēc iegādes

būs nepieciešama bieža saziņa ar preces pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju, proti, ka būs jāiegulda laiks un enerģija, lai jaunā

prece būtu kvalitatīva un tāda, kurai nav nepieciešama garantijas iejaukšanās. Tiesas ieskatā, ja preču pārdevējs vai pakalpojumu

sniedzējs izpilda saistību, tad garantijas remonts vai iejaukšanās ir izņēmuma gadījums. Izskatāmajā lietā tiesas vērtējumā logiem

konstatētie defekti un trūkumi nav atzīstami par izņēmuma gadījumu to skaita un nozīmības dēļ, proti, ja vairums trūkumu un defektu

patiešām ir novēršami ar nelielu piepūli, nav saprotams, kāpēc tas netika izdarīts uzreiz, pie logu uzstādīšanas un kāpēc šie trūkumi

tikuši pieļauti.

Kopumā tiesas vērtējumā var piekrist pieteicējas argumentācijai, ka logi pilda savu funkciju, taču uz to jānorāda, ka ikvienam

patērētājam ir tiesības uz kvalitatīvu un cenai atbilstošu pakalpojumu, kas sevī ietver arī preces (šajā gadījumā – logu) estētisko

vērtību. Skrambas un virsējā slāņa nobrāzumi logu iekšpusē, nelīdzenie un dažāda diametra urbumi, nepiegulošais blīvējums, rūsa,

skabargainās izstrādājumu malas un citi vizuāli uzskatāmi bojājumi, kas uzskatāmi ir redzami tiesai iesniegtajos foto attēlos (lietas

1.sējums, 121.-132.lapa) noteikti pārsniedz tās robežas, kurās būtu pamats apgalvot, ka trešā persona nepamatoti vēlas panākt

Līguma atcelšanu. Dzīvojamās mājas logi ir priekšmets, ar ko patērētājam ir jāsaskaras ikdienā. Tāpēc jebkādi vizuālie defekti vai

grūtības logu aizvēršanā ir atzīstami par preces trūkumu, kas ir nekvalitatīvi sniegta pakalpojuma rezultāts. Līdz ar to arī pieteicējas

iesniegtais viedoklis apstiprina trūkumus logu kvalitātē, kaut jāņem vērā, ka pieteicējas uzdevumā speciālisti ir vērtējuši

dokumentāciju.

Ne ar ko nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka ieliktie logi līdz Atzinuma sastādīšanai tikuši ekspluatēti gandrīz gadu, jo,

kā redzams no lietā esošajiem foto attēliem, logi ir ievietoti dzīvojamās mājas jaunbūvē (lietas 1.sējums, 187.lapa), bet saskaņā ar

Būvniecības likuma 17.pantu, kas bija spēkā attiecīgajā periodā, būve ir ekspluatējama tikai pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.

Tiesai iesniegtie foto attēli nebūt neapstiprina, ka šajā periodā māja ir bijusi apdzīvota vai derīga dzīvošanai. Tāpēc apgalvojums, ka

vairāki bojājumi radušies ekspluatācijas rezultātā, nav pamatots. Bez tam, jānorāda, ka dzīvojamās mājas logu ekspluatācijas laiks

būtu rēķināms kā daudz garāks (vismaz gadu desmitos), tāpēc iespēju, ka bojājumi parādās pirmā gada laikā, nav pamata uztvert kā

pašsaprotamu.

Izvērtējot pieteicējas un trešās personas iesniegtos pierādījumus un foto fiksāciju, tiesa atzīst, ka pieteicēja nav pierādījusi

trūkumu neesību tās ražotajiem un uzstādītajiem logiem, kas būtu pamats atzīt trešās personas prasījumu šajā lietā par nepamatotu.

Tomēr Administratīvā rajona tiesa izskatāmajā lietā vērtē PTAC izdota administratīvā akta tiesiskumu, nevis izšķir privāttiesisku strīdu

starp pieteicēju un trešo personu, bet PTAC Lēmums nav tiesisks.

[12] Vērtējot pieteicējas iebildumus par PTAC Lēmumu, ka tas nenoteic Līguma atcelšanu, bet gan uzdod tikai atmaksāt

naudu, tiesa tos atzīst par pamatotiem.

Nepamatots ir PTAC pārstāves tiesas sēdē paustais viedoklis, ka līguma atcelšana jau tāpat ir saprotama, jo tā ir noteikts

likumā (atceļ līgumu un atmaksā cenu), jo PTAC par šādu patērētāja strīdu izdod administratīvu aktu. Jebkuram administratīvajam

aktam ir jābūt skaidri saprotamam un tiesiskajam pienākumam ir jābūt skaidri noteiktam. Secīgs ir arī pieteicēja pārstāves jautājums,

kas notiek ar Līgumu vai kas notiek ar logiem. Administratīvā akta adresātam nav jāizdara pieņēmumi, jo valsts pārvaldes iestādes

rīcībai ir jābūt tādai, lai tā nebūtu pārprotama un dažādi interpretējama. Tiesa atzīst minēto par Lēmuma trūkumu, kas kopumā ar

tiesas jau izdarītajiem secinājumiem ietekmē Lēmuma tiesiskumu un ir pamats tā atcelšanai.

Pat tajā gadījumā, ja trešās personas pretenzijas ir pamatotas, tiesai nav pamata atstāt spēkā Lēmumu, jo tas nav atzīstams

par tiesisku administratīvo aktu.

PTAC Lēmuma pieņemšanā nav vispusīgi pārbaudījis lietas apstākļus, novērtējis pierādījumus, nav izdarījis lietderības

apsvērumus, kā arī aprobežojies ar virspusēju Ekspertīžu veicēju datu bāzes kontroli un formālu apstākļu pārbaudi, kā rezultātā

pieņemtais Lēmums ir atzīstams par prettiesisku un atceļams ar tā izdošanas dienu.

[13] Administratīvā rajona tiesa ņem vērā, ka izskatāmajā lietā ar Lēmuma atcelšanu tiek radīta situācija, ka strīds starp

patērētāju (trešo personu) un pakalpojumu sniedzēju (pieteicēju) nav atrisināts un ar Lēmuma atcelšanu paliek neizskatīts arī trešās

personas iesniegums.

Administratīvajai rajona tiesai nav tiesību un pamata iestāties iestādes vietā un izlemt prasījumu kā jaunu administratīvo aktu, jo

pieteikumu ir iesniegusi pieteicēja un tas ir par administratīvā akta atcelšanu, nevis administratīvā akta izdošanu trešās personas

interesēs, kura gadījumā, tiesa varētu izlemt prasījumu, pat pastāvot konstatētajām iestādes kļūdām un neatzīstot par pareiziem

iestādes argumentus un apsvērumus.

Tādējādi Lēmums ir atceļams un PTAC uzdodams viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot

administratīvo aktu, labojot pieļautās kļūdas un ievērojot šajā spriedumā ietvertos tiesas argumentus un apsvērumus, kā to noteic

Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa, proti, „ja nepieciešams, tiesa uzdod iestādei atceltā vai par spēkā neesošu

atzītā administratīvā akta vietā izdot jaunu administratīvo aktu. Lemjot par jauna administratīvā akta izdošanu, iestāde ņem vērā tiesas

nolēmumā konstatētos faktus un juridiskos apsvērumus”.

Papildus tiesa norāda trešajai personai uz tiesībām izvirzīt prasījumu par atlīdzinājumu no atbildētāja, ja trešajai personai ir

nodarīti zaudējumi ar tiesas atcelto Lēmumu, kā to noteic Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5.panta

pirmā daļa, proti, tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta

adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar

iestādes prettiesiska faktiskā rīcība”.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.pantu, 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt SIA „Glasteks” pieteikumu un atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2014.gada 3.oktobra lēmumu

patērētāju tiesību pārkāpuma lietā Nr.25-pt ar tā izdošanas dienu;

uzdot Patērētāju tiesību aizsardzības centram viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo

aktu, izskatot /pers. F/ 2014.gada 10.marta un 2014.gada 4.augusta iesniegumus, ievērojot šajā spriedumā konstatētos faktus un

juridiskos apsvērumus;

piespriest no Patērētāju tiesību aizsardzības centra par labu SIA „Glasteks” (reģistrācijas Nr.40003568137) par pieteikumu

samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese E.Apīne