Legislator Case Law & Legislation
C28353616 / C-0005-19 ECLI:LV:RPPT:2019:0322.C28353616.2.S AI generated

Court dismissed HOA claim for arrears but allowed tenant's counterclaim for management fees and legal costs.

Case Number C28353616 / C-0005-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the homeowners' association's claim for unpaid management fees and interest but fully allowed the tenant's counterclaim. The tenant argued that the association failed to deduct the agreed contract penalty, while the association contended the tenant owed significant arrears. The court ruled that without the tenant's consent, the penalty could not be applied, thereby validating the counterclaim and awarding the tenant's legal expenses.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1 panti: When a contract penalty is not agreed upon by the debtor, the creditor's claim for such penalty must be rejected, and the debtor's counterclaim for management fees and legal costs is allowed.

Keywords

AI generated
homeowners association management fees contract penalty counterclaim legal expenses civil procedure law tenant liability

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta 1. daļa
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-0005-19/12

ECLI:LV:RPPT:2019:0322.C28353616.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 22.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar tiesas sēdes sekretāru R.Riekstiņu, piedaloties prasītājas pārstāvim zvērinātam

advokātam A.Pugejam un /pers. A/ un atbildētājas pārstāvei zvērinātai advokātei R.Matjušinai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu dzīvokļu īpašnieku biedrības “Dzirciema 63” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, un

no s k a id r o j a

dzīvokļu īpašnieku biedrība “Dzirciema 63” (turpmāk – prasītāja) vērsusies ar prasību tiesā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par

apsaimniekošanas un komunālo maksājuma parāda samaksu.

Prasībā norādīts, ka dzīvokļu īpašnieku biedrība “Dzirciema 63” apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ (bijusī adrese /adrese/, Rīgā).

Atbildētājai uz īpašuma tiesību pamata pieder dzīvokļa īpašums pēc adreses /adrese /, ar kopējo platību 51,4 m2 un pie dzīvokļa īpašuma piederošās

kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas. Starp prasītāju un dzīvokļu īpašniekiem noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, pamatojoties uz 2010.gada 4.decembra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.3 (kopības) lēmumu.

Saskaņā ar apsaimniekošanas līguma 4.1.3.punktu maksājumus jāveic līdz katra mēneša 30.datumam.

Prasītāja savus apsaimniekotāja pienākumus izpildījusi pilnā apjomā. Taču atbildētāja nav pilnā apjomā norēķinājusies par saņemtajiem

pakalpojumiem un apsaimniekošanu. Atbildētājas parāds veidojās par periodu sākot no 2011.gada aprīļa līdz 2016.gada augustam, un ir 774,88 euro.

Atbildētājas maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu nav izpildīti precīzi un konsekventi. Maksājumi tiek veikti nesavlaicīgi

un nepilnā apjomā. Pie tam, kopējā tendencē vērsta uz pamatparāda summas pieaugumu, neskatoties uz to, ka pret atbildētāju netiek piemērots

apsaimniekošanas līgumā paredzētais līgumsods.

Atbildētājai ir pienākums nomaksāt likumiskos procentus par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta par pakalpojuma

sniegšanu. Atbildētājai tika aprēķināti likumiskie procenti par maksājuma termiņa nokavēšanu no 2011.gada janvāra līdz 2016.gada decembrim –

113,75 euro.

Līdz ar to, kopējā atbildētājas parāda summa par periodu no 2011.gada aprīļa sastāv no parāda summas 774,88 euro un likumiskiem procentiem

113,75, kas kopā veido parāda summu 888,63 euro.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai kopējo parāda summu 888,63 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 774,88 euro un

likumiskiem procentiem 113,75 euro, paredzot prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus 6% gadā.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10.pantu, 13.panta pirmo un otro daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

10.panta, Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013., 1014., Civillikuma 1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1765.,pantu.

Atbildētāja 2017.gada 20.aprīlī sniegusi paskaidrojumus uz celto prasību, norādot, ka prasību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka viņas īpašumā ir dzīvoklis /adrese/, kura platība ir 50.14 m2, nevis 51.40, kā to ir norādījusi prasītāja, līdz ar to

nepareizi aprēķinot apsaimniekošanas maksu.

Piedzenamās summas aprēķins nav precīzs un nav pamatots ar pierādījumiem. Prasības pieteikumā apsaimniekošanas maksas aprēķins nav

pamatots, jo apsaimniekotājs vienpusēji paaugstinājis apsaimniekošanas maksu. Prasība celta 2016.gada 12.oktobrī, tomēr aprēķinā nav iekļauts

atbildētājas veiktais maksājums 2016.gada 13.septembrī 80 euro apmērā un 2016.gada 11.oktobrī 80 euro apmērā, kopā 160 euro. No aprēķina

redzams, ka atbildētājai būtu jāmaksā pozīcija “ūdens starpības sadales koef.” Un “ūdens patēriņa korekcija”, bet prasītājs nesniedz minētajai pozīcijai

aprēķinu un pierādījumus. Atbildētājai nav izprotams, kāpēc 2011.gadā ūdens starpības sadales koeficients ir 1,45 Ls, 2.41 Ls, 3.82 Ls utt., bet jau

2012.gada janvārī, februārī, martā un oktobrī vispār nav jāmaksā par korekciju, bet citos mēnešos korekcija nesasniedz pat 1 Ls. Nav izprotams, kāpēc

2015.gadā ūdens patēriņa korekcija janvārī ir 1.86 euro, bet jūlijā 7.20 euro, un augustā 7.47 euro. Nav izprotami arī citos gados un mēnešos

aprēķināto starpību aprēķini. Atbildētāja uzskata, ka šāda ūdens starpība nav bijusi un nav pierādīta nedz ar aprēķinu, nedz ar attiecīgiem pierādījumiem.

No aprēķina redzams, ka atbildētājai būtu jāmaksā pozīcija “apkure”, “ūdens uzsildīšana” un “karstā ūdens cirkulācija”, bet prasītājs nesniedz minētajai

pozīcijai aprēķinu un pierādījumus. Atbildētāja uzskata, ka šādi aprēķinā iekļauti tarifi nav bijuši, un prasītājs ir pieļāvis kļūdas aprēķinā.

Saskaņā ar prasītāja iesniegto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 4.4.2.punktu maksa par siltumenerģiju aprēķināma, pamatojoties uz Rīgas

Domes instrukciju Nr.9 un tiek rēķināta par apkuri (apkures sezonā) proporcionāli dzīvokļu platībai (izņemot lodžijas platību); par ūdens uzsildīšanu,

saskaņā ar nodoto skaitītāju rādījumu, par karstā ūdens cirkulāciju vasaras sezonā proporcionāli dvieļu žāvētāju skaitam dzīvoklī. No aprēķina redzams,

ka atbildētājai būtu jāmaksā pozīcija “koplietošanas elektrība”, bet prasītājs nesniedz minētajai pozīcijai aprēķinu un pierādījumus. Saskaņā ar prasītāja

iesniegto pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 4.4.1.punktu, maksa par elektroenerģiju tiek aprēķināta proporcionāli dzīvokļu skaitam. Tāpat, kā

redzams no aprēķina, tad pozīcija “atkritumu izvešana”, “lifta elektrība” un “lifta apkope” katrā mēnesī atšķiras, kaut atbildētājas dzīvoklī deklarēto

personu skaits nav mainījies. Minētais liecina par nepareizi veiktu aprēķinu. Tāpat nav saprotams, uz kāda tiesiska pamata atbildētājai būtu jāmaksā

prasītājam zemes nomas maksa un nekustamā īpašuma nodoklis, jo atbildētāja ir gan zemes, gan dzīvokļa īpašniece.

Atbildētāja ir vairakkārt vērsusies pie prasītāja ar lūgumu sniegt informāciju, kas pamato apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, bet prasītājs

nav sniedzis atbildi ne uz vienu iesniegumu.

Prasītāja 2017.gada 21.aprīlī iesniegusi papildinājumus prasības pieteikumam, kas nodēvēti par precizējumiem. Tajos aktualizēti dati par

atbildētājas parādu par apsaimniekošanas maksu un komunāliem pakalpojumiem par dzīvokļa īpašumu, tajā skaitā, ņemot vērā atbildētājas veiktos

maksājumus norādītajā periodā.

Prasītāja ir veikusi likumisko procentu precizēšanu, konvertējot par 2011. – 2013.gadiem norādītās summas no latiem uz eiro un veicot likumisko

procentu aprēķinu līdz 2017.gada aprīlim. Likumisko procentu aprēķinā par pamatparāda summu tika ņemtas atbildētājas minimālās parāda summas

attiecīgā gada periodā.

Pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības 2017.gada 5.janvāra lēmumu, prasītāja par periodu no 2017.gada 14.janvāra līdz 2017.gada

20.aprīlim (precizējumu sastādīšanas brīdim) aprēķināja atbildētājai līgumsodu. Līgumsoda aprēķins veikts ņemot vērā tekošo atbildētājas pamatparādu

un ievērojot atbildētājas maksājuma izdarīšanas datumu, kurā tika mainīta pamatparāda summa. Līdz ar to, kopējā atbildētājas pamatparāda summa par

periodu no 2011.gada aprīļa līdz 2017.gada aprīļa beigām ir 799,86 euro, likumiskie procenti 6% apmērā par periodu no 2012.gada sākuma līdz

2017.gada aprīlim 123,02 euro un līgumsods par periodu no 2017.gada 14.janvāra līdz 2017.gada 20.aprīlim 128,06 euro, kas kopā veido summu

1050,94 euro.

Papildinājumos lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai kopējo parāda summu 1050,94 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 799,86

euro, likumiskiem procentiem 6% apmērā par periodu no 2012.gada janvāra līdz 2017.gada aprīlim 123,02 euro un līgumsoda par periodu no

2017.gada 14.janvāra līdz 2017.gada 20.aprīlim 128,06 euro, paredzot prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā.

Prasītāja iesniegusi 2017.gada 13.maijā atsauksmi, kurā norāda, ka no zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma noraksta izriet, ka atbildētājai piederošā

dzīvokļa platība ir 51,4 m2.

Periodā līdz 2011.gada jūnijam prasītājas aprēķinos par apsaimniekošanas maksu tika izmantota dzīvokļa platība 48,94 m2 apmērā (48,94 m2 x

0,32 Ls =15,66 Ls). Periodā no 2011.gada jūnija līdz 2015.gada augustam prasītājas aprēķinos izmantota platība 50,14 m2 (50,14 m2 x 0,32 Ls =

16,04 Ls). Savukārt, sākot ar 2015.gada augustu – platība 51,4 m2 (51,4 m2 x 0,5 eiro = 25,7 eiro). Tādējādi prasītāja savos aprēķinos izmantojusi

datus, kas nepārsniedz reālo atbildētājas dzīvokļa platību, un prasītājas aprēķini ir saudzīgāki, nekā tiem patiesībā bija jābūt. Paskaidrojumos nepamatoti

norādīts, ka prasītājas aprēķins nav precīzs un apsaimniekošanas maksas aprēķins nav pamatots. 2010.gada 4.decembrī dzīvojamās mājas Dzirciema

iela 63 īpašnieku kopsapulcē pieņemts lēmums par apsaimniekošanas tarifa 0,32 Ls noteikšanu no 01.12.2010. No prasībai pievienotā aprēķina izriet,

ka atbildētājas parāda aprēķins veikts par periodu, sākot no 2011.gada aprīļa.

Periodā no 2011.gada aprīļa līdz 2013.gada decembrim tika izmantots apsaimniekošanas maksas tarifs 0,32 Ls par 1m2 (50,14 m2 x 0,32 Ls =

16,04 Ls). Kā jau norādīts iepriekš, par 2011.gada aprīli un maiju tika izmantota dzīvokļa platība 48,94 m2 apmērā (48,94 m2 x 0,32Ls = 15,66 Ls).

Tādējādi apsaimniekošanas maksas tarifs 2011.gada aprīlī un maijā ir nemainīgs, mainās dzīvokļa platība.

Sakarā ar pāreju uz euro, sākot no 2014.gada janvāra, apsaimniekošanas tarifs 0,32 Ls tika konvertēts euro valūtā un sastāda tarifu 0,455319

euro. Līdz ar to, maksa par apsaimniekošanu konvertējas summā 22,83 euro apmērā (50,14 m2 x 0,455319 eiro 22,83 = 22,83 eiro).

Saskaņā ar 2014.gada 20.-22.aprīļa dzīvojamās mājas Dzirciema iela 63, īpašnieku kopsapulces lēmumu, sākot no 2014.gada 1.maija tika

pieņemts lēmums par apsaimniekošanas maksas tarifu 0,50 euro (50,14 m2 x 0,50 euro = 25,07 euro).

Savukārt, saskaņā ar 2016.gada 1.februāra dzīvokļu īpašnieku lēmumu, sākot no 2016.gada februāra, kopējā apsaimniekošanas maksa tika dalīta

uz apsaimniekošanu (0,3596 euro par 1m2) 20,33 eiro apmērā un plānotiem remontu darbiem (0,1044 euro ar 1m2) 5,37 euro.

Prasības papildinājumiem ir pievienots aktuāls atbildētājas parāda aprēķins, kurā ir norādīti visi no atbildētājas saņemtie maksājumi, ieskaitot par

2016.gada septembri un oktobri. Saskaņā ar 2011.gada 14.septembra apsaimniekošanas līguma 5.2.10.punktu prasītājai ir tiesības pieprasīt no

atbildētājas līgumsodu 0,2% apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru nokavējuma dienu, ja dzīvokļa īpašnieks kavē ikmēneša maksājumus.

Šādu līgumsoda aprēķinu prasītāja piestāda atbildētājai ikmēneša rēķinos. Tomēr prasītāja izvēlējusies daudz saudzīgāku paņēmienu un par visu periodu

pieprasa likumiskos procentus, bet līgumsodu tikai par kavējumu 2017.gadu. Apstāklis, ka līdz prasības celšanai prasītāja nav aprēķinājusi likumiskos

procentus un nav pieprasījusi to apmaksu, neatņem tiesības pieprasīt tos prasības kārtībā. Turklāt atbildētāja nav veikusi savlaicīgu un labprātīgu norēķinu

saskaņā ar 2011.gada 14.septembra apsaimniekošanas līguma noteikumiem pirms prasības celšanas.

Prasītāja atbilstoši 2011.gada 14.septembra apsaimniekošanas līguma 4.4.5.punkta nosacījumiem aprēķina maksājumus gan par atbildētājas

dzīvoklī patērēto ūdens daudzumu, gan veic ūdens patēriņa starpības aprēķināšanu un proporcionālu sadalīšanu starp dzīvokļa īpašniekiem, ja starp

mājas kopējo ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītāju rādījumiem tiks konstatēta starpība.

Prasītāja ik mēnesi saņem no dzīvokļu īpašniekiem ūdens skaitītāju rādījumus, kontrolē kopējā mājas ūdens skaitītāja rādījumus, sūta kopējā

skaitītāja rādījumus SIA Rīgas Ūdens portālā un aprēķina iespējamo ūdens patēriņa starpību. Vienlaikus, lai mazinātu ikmēneša ūdens patēriņa starpību,

prasītāja arī veic papildus pasākumus, tajā skaitā, piedaloties SIA Rīgas Ūdens sertificētiem speciālistiem tika veikti ūdens patēriņa uzskaites mezgla

tehniskā pārbaudes, skaitītāju maiņas utt. Prasītāja savlaicīgi un pilnā apmērā pilda 2011.gada 14.septembra apsaimniekošanas līgumā noteiktās

pārvaldnieka saistības, nodrošinot, lai kopējie ūdens skaitītāji būtu pārbaudīti un savlaicīgi mainīti, kā arī nodrošinot precīzu kopējo mājas ūdens patēriņa

kontroli. Salīdzinot kopējo ūdens patēriņu ar rēķinos norādīto, ik mēnesi tiek konstatēta patērētā ūdens starpība. Prasītāja katru mēnesi sastāda iekšējo

informatīvo kopsavilkumu. Konstatētā patērētā ūdens starpība ik mēnesi tiek sadalīta starp visiem dzīvokļiem proporcionāli dzīvoklī patērētajam ūdens

daudzumam, reizinot to ar ūdens tarifu – 1,55 eiro. Katram dzīvoklim ūdens patēriņš katru mēnesi ir atšķirīgs, līdz ar to, ir atšķirīgas arī ūdens starpības.

Gadījumā, ja ūdens patēriņa starpību sedz īpašnieki, kuri nav nodevuši ūdens skaitītāju rādījumus vairākus mēnešus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem

patērētā ūdens starpības sadalījums tiek nosūtīts. Lai izskaidrotu prasītājas aprēķinu, papildus veikts aprēķins par tiem mēnešiem, par kuriem atbildētāja

norāda paskaidrojumos. Pakalpojuma sniedzēja SIA Rīgas Ūdens līgumsods tiek uzskaitīts atsevišķi no dzīvokļa aprēķina uzskaites kontā, līdz ar to,

līgumsods netiek sadalīts starp dzīvokļa īpašniekiem, un prasītājai aprēķinātais līgumsods ir saistīts ar dzīvokļu īpašnieku, t.sk.atbildētājas, maksājumu

kavējumiem. Atbildētājas faktiskais parāds ir par pēdējiem 6-8 mēnešiem, jo pārējais periods ir apmaksāts ar atbildētājas nesistemātiskajiem

maksājumiem.

Prasītāja atbilstoši 2011.gada 14.septembra apsaimniekošanas līguma 4.4.2.punktam ik mēnesi aprēķina maksājumus par apkuri un karsto ūdeni,

kā arī par karstā ūdens cirkulāciju. Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja rēķiniem tika aprēķināts apkures tarifs konkrētajā mēnesī, ņemot vērā kopējo

dzīvokļa, kā arī tiek piemērots patstāvīgs karstā ūdens tarifs 2,89 eiro par 1m3, ņemot vērā patērētā karstā ūdens daudzumu. Ikmēneša tarifi tiek norādīti

atbildētājai nosūtītajos rēķinos par apkuri un karsto ūdeni.

Atbilstoši 2011.gada 14.septembra apsaimniekošanas līguma 4.4.1 punktam tiek aprēķināti maksājumi par kopējo elektrību, par pamatu ņemot

dzīvokļu skaitu dzīvojamā mājā un ikmēneša skaitītāju rādījumus par kopējo elektrību.

Tarifs par atkritumu izvešanu, kā arī maksa par liftu, ir atkarīgs ne tikai no atbildētājas dzīvoklī deklarēto cilvēku skaita, bet arī no visā dzīvojamā

mājā deklarēto cilvēku skaitā, kas nepārtraukti mainās. Bez tam, pakalpojumu sniedzēja rēķini ik mēnesi atšķiras, jo ir atkarīgi no izvesto atkritumu

daudzuma, kas savukārt, atkarīgs no izvešanas reizēm un biežuma. Līdz ar to mainās arī atbildētājai nosūtītais aprēķins par atkritumu izvešanu.

Prasītāja gan mutiski, gan rakstiski ir mēģinājusi aicināt atbildētāju uz savu biroju, lai izskaidrotu pamatparāda aprēķinu un vienotos par parāda

apmaksas kārtību, uz ko atbildētāja nav reaģējusi. Tāpat prasītāja nav saņēmusi no atbildētājas ziņojumu par rēķina nesaņemšanas faktu.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja ar saviem prasījumiem faktiski ir apmaksājusi pamatparāda summu līdz 2016.gada augustam – septembrim,

tādējādi piekrītot gan prasītāja aprēķiniem, gan izmantotajiem tarifiem par norādīto periodu. Prasītāja uzskata, ka prasītājai ir lietderīgi koncentrēt tiesas

uzmanību aprēķiniem periodā no 2016.gada augusta līdz 2017.gada aprīlim, t.i. periodam, par kuru atbildētāja nav veikusi maksājumus. Tādēļ, lai

neapgrūtinātu tiesu, prasītājs iesniedz tiesai pakalpojumu sniedzēju rēķinus tikai par periodu no 2016.gada augusta līdz 2017.gada aprīlim.

Atbildētāja /pers. B/ iesniedza 2017.gada 22.maijā pretprasību, kurā norādīts, ka prasītāja papildinājusi prasību ar prasījumu par līgumsoda

piedziņu un izsniedza atbildētājai /pers. B/ 2017.gada 10.februāra rēķinu Nr.63010 – 1702 – soda nauda ar likmi 0,2% dienā, un aprēķināti 4.71 euro,

2017.gada 10.martā izrakstīto rēķinu Nr.63010-1703 – 43,66 euro, un 2017.gada 11.aprīlī izrakstīto rēķinu Nr.63010-1704 – 46,78 euro. Lietā

minētie rēķini neatrodas. Pretprasībā lūgts atzīt par spēkā neesošām soda naudas pozīcijas, ievērojot, ka atbildētāja šādas līgumsaistības nav uzņēmusies,

jo par konkrēto jautājumu nav balsojusi.

Prasītāja sniegusi paskaidrojumus par pretprasību, norādot, ka to neatzīst. Paskaidrojumos norādīts, ka prasībā par laika posmu no 2017.gada

14.janvāra līdz 2017.gada 20.aprīlim prasītāja aprēķinājusi atbildētājai līgumsodu 128,06 euro apmērā. Bet 2017.gada rēķinos par februāri, martu un

aprīli norādīta soda nauda ir 95,15 euro. Prasītāja paskaidro, ka līgumsoda summas atšķiras, jo atšķiras arī sankciju piemērošanas pamats. Līgumsods,

kas aprēķināts pamatojoties uz pārvaldīšanas līgumu – nav iekļauta prasībā. Prasībā ir iekļauts līgumsods, kas aprēķināts pamatojoties uz 2017.gada

5.janvāra dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un sākot no 2017.gada 14 februāra. Tādējādi celtā prasība attiecas uz rēķiniem, kurus prasītāja nav

pieteikusi tiesā.

Prasītāja 2017.gada 19.jūlijā iesniedza precizējumus, kuros norāda, ka prasības summa samazinājusies līdz 625,40 euro, atbildētājai labprātīgi

daļēji dzēšot pamatparādu. Atbildētājas parāds pastāvēja kopš 2011.gada un šobrīd strīds starp pusēm ir par periodu no 2016.gada decembra līdz

2017.gada jūnija beigām, jo ar saviem maksājumiem atbildētāja labprātīgi dzēsusi pamatparādu aptuveni līdz 2016.gada decembrim. Likumiskie procenti

aprēķināti atbildētājai par periodu, kurā tika konstatēts atbildētājas maksājumu kavējums, t.i.no 2012.gada janvāra līdz 2017.gada jūnijam 129,96 euro.

Līgumsods pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu atbildētājai par periodu no 2017.gada 14.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam un ir 218

euro.

Prasītāja 2017.gada 10.novembrī iesniedza precizējumus, kuros norāda, ka precizē atbildētājas parādu par apsaimniekošanas maksu un

komunālajiem pakalpojumiem par dzīvokļa īpašumu Nr.10 Vaidelotes ielā 4 un līgumsodu par periodu līdz 2017.gada oktobra beigām. Parāda summa ir

krietni samazinājusies, atbildētājai labprātīgi dzēšot iepriekš uzkrāto pamatparādu. Atbildētājai laika periodā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada

31.oktobrim tika aprēķināta apsaimniekošanas maksa un komunālo pakalpojumu maksājumi uz kopējo summu 810,73 euro – par desmit mēnešiem.

Savukārt, atbildētāja norādītajā periodā ir veikusi apmaksu par kopējo summu 1441,73 euro, tādējādi, ar summu 631 euro, dzēšot iepriekš aprēķināto

parādu. Visi veiktie maksājumi ir ieskaitīti atbildētājas pamatparāda dzēšanā, līdz ar ko pamatparāds 2017.gada 1.novembrī ir 70,30 euro. Likumiskie

procenti netiek pārrēķināti. Līgumsods aprēķināts par periodu no 2017.gada 14.janvāra līdz 2017.gada 1.novembrim – 305,12 euro, kurš aprobežojot

līdz 10 % no pamatparāda summas. Atbildētājas pamatparāds 2017.gada 14.janvārī bija 641,30 euro, līdz ar to līgumsods tiek aprobežots ar summu

64,13 euro. Precizējumos lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai kopējo parāda summu 262,32 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 70,30

euro, likumiskajiem procentiem 6% apmērā par periodu no 2012.gada janvāra līdz 2017.gada jūnijam 127,89 euro un līgumsoda par periodu no

2017.gada 14.janvāra līdz 2017.gada 31.jūlijam, samazinātam līdz 10% 64,13 apmērā, paredzot prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt 6% gadā. Tāpat prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai valsts nodevu 157,64 euro apmērā, izdevumus, kas saistīti ar lietas

izskatīšanu 4,70 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 371 euro un 7,11 apmērā, kas kopā ir 540,45 euro.

Prasītāja 2018.gada 31.janvārī iesniegusi prasības pieteikuma precizējumus, kuros lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 55,71 eiro apmērā,

likumiskos procentus 127,89 eiro apmērā, līgumsodu 77,48 eiro apmērā, kopā piedzenot 261,08 eiro.

Periodā no 2016.gada septembra (termiņš, līdz kuram aprēķināta sākotnējā prasība) līdz 2017.gada 31.decembrim – prasītāja nosūtīja atbildētājai

papildus rēķinus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par kopējo summu 1278,49 eiro. Savukārt, periodā no 2016.gada septembra

līdz 2017.gada 31.decembrim atbildētāja ir iemaksājusi prasītājas norēķinu kontā kopējo summu 1997,66 eiro. Ar iemaksātajiem naudas līdzekļiem ir

pilnā apjomā segta sākotnējā parāda summa, kā arī lielākā daļa no atbildētājas tekošajiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem un

apsaimniekošanu. Līdz ar to tiek atzīts, ka atbildētāja labprātīgi ir izpildījusi sākotnējo prasību. Tomēr, ņemot vērā, ka atbildētājai tiek piestādīti tekošie

maksājumi, kurus atbildētāja arī daļēji nodzēš, atbildētājas tekošais pamatparāds uz 2017.gada 31.decembri samazinājies līdz summai 55,71 eiro.

Likumiskie procenti aprēķināti par periodu no 2012.gada sākuma līdz 2017.gada 30.jūnijam.

Atbildētājai aprēķināts līgumsods par pamatparāda maksājuma kavējumu, saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības 2017.gada 5.janvāra lēmumu,

kas par periodu līdz 2017.gada 31.decembrim sasniedz summu 309,74 eiro. Līgumsods tiek samazināts līdz 10% un ir 77,48 eiro, jeb 10% no

sākotnējās parāda summas – 774,48 eiro. Piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai valsts nodevu 266,78 eiro, kas saistīti ar lietas izskatīšanu 4,70, ar

lietas vešanu saistītus izdevumus 492 eiro un 7,11, kas kopā ir 770,59 eiro.

Prasītāja 2019.gada 29.janvāra tiesas sēdē iesniedza prasības pieteikuma precizējumus, kuros norādīts, ka atbildētājas parāds uz 2019.gada

sākumu ir 416,43 euro, kas sastāv no pamatparāda 194,81 euro (periods no 2011.gada sākuma līdz 2019.gada sākumam) un aprēķinātie likumiskie

procenti par periodu no 2012.gada līdz 2017.gada beigām 221,62 euro.

Prasītāja 2019.gada 12.februāra papildinājumos lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai kopējo parāda summu 249,26 euro apmērā, kas

sastāv no pamatparāda 78,25 euro, likumiskajiem procentiem 6% apmērā par periodu no 2012.gada janvāra līdz 2019.gada janvārim 171,01 euro.

Piedzīt 266,78 euro izdevumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu 4,70 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 492,00 euro.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja pilnā apjomā, izsakot viedokli – ka prasības pamatojums ir redzams iesniegtajos aprēķinos.

Pretprasību neatzina.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, uzturēja rakstveidā iesniegtos paskaidrojumus un pretprasību. Norādīja, ka atbildētāja rēķinus

regulāri apmaksājusi, bet daļā, kur iekļautas nepamatotas, nesaskaņotas un patvaļīgi iekļautas izmaksu pozīcijas, nekad nav atzinusi un atteikusies maksāt.

Nav saprotams, par kādiem prasītājas sniegtajiem un atbildētājas neapmaksātajiem pakalpojumiem pamatparāds radies. Nav izsekojama pamatsumma,

no kuras aprēķināti līgumiskie nokavējuma procenti. Pušu starpā jau ilgstoši pastāv domstarpības par prasītājas rēķinos iekļauto summu pamatotību un

tiesiskumu. No vairākkārtējiem precizējumiem pievienotajiem formālajiem aprēķiniem un rēķiniem nav izdarāmi secinājumi par piedzenamā samazinātā

pamatparāda rašanās pamatu. Tāpat nav saprotams, pēc kā vadījusies prasītāja, ieskaitot saņemtos maksājumus.

Noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējot tos kopsakarā ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka celtā prasība nav

pamatota, tādejādi tā ir noraidāma.

Lietā nav strīda par sekojošiem prasībā norādītiem apstākļiem, proti, ka dzīvokļu īpašnieku biedrība “Dzirciema 63” (turpmāk – prasītāja)

apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ (bijusī adrese /adrese/, Rīgā).

Starp prasītāju un dzīvokļu īpašniekiem noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums,

pamatojoties uz 2010.gada 4.decembra dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.3 (kopības) lēmumu.

Atbildētājai uz īpašuma tiesību pamata pieder dzīvokļa īpašums pēc adreses /adrese /, ar kopējo platību 51,4 m2 un pie dzīvokļa īpašuma

piederošās kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja saņemtos rēķinus regulāri ir daļēji apmaksājusi, tāpat no abu pušu paskaidrojumiem izriet, ka pušu starpā gadiem

pastāvējušas domstarpības gan par atsevišķu rēķinos iekļauto pozīciju pamatotību, gan atbildētājas samaksāto summu ieskaitīšanu, kā arī līgumsoda un

kavējuma procentu aprēķināšanu. Atbildētājas ieskatā prasītājas tiesā iesniegtie formālie aprēķini liedz gūt priekšstatu par pieprasīto parādu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus, tostarp

prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Tiesa pievienojas tiesību doktrīnā paustajam viedoklim - pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips - ei incumbit probatio qui dicit, non qui

negat (jāpierāda, pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, un nevis tam, kurš noliedz). Tādējādi onus probandi vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas

tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības. Līdz brīdim, kamēr prasītājs nav pierādījis (savu prasījumu pamatotību), atbildētājam nekas nav jāpierāda,

viņš prasību var noliegt (neatzīt) bez jebkādiem pierādījumiem (A. Līcis, Prasības tiesvedība un pierādījumi, TNA, 2003, lpp. 72).

Tādējādi strīda izšķiršanai tiesai sākotnēji jānoskaidro vai prasītāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta noteikumiem, ir pamatojusi

piedzenamās summas pamatotību.

Tiesa norāda, ka viens no Civilprocesa likuma pamatprincipiem ir dispozivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati

noteic sava prasījuma apmēru, pati izvēlas izmantojamos procesuālos līdzekļus, pierādījumus savu prasījumu pamatošanai un pretējās puses prasījumu

atspēkošanai. Prasītājam, ceļot tiesā prasību, rūpīgi jāapsver savā rīcībā esošie pierādījumi, kas iesniedzami tiesai, lai pamatotu prasību. Civilprocesā

atbildētājs savas procesuālās darbības vienmēr veic, aizstāvoties pret celto prasību, un, lai to darītu, prasītājam vispirms sava prasība rūpīgi jāpamato.

Prasītājas pozīcijas nekonsekvence parāda pamatošanā izriet no prasības pieteikumā izklāstītajiem argumentiem. Proti, sākotnējā prasības

pieteikumā pamatparāds aprēķināts par laika periodu no 2011.gada aprīļa līdz 2016.gada augustam 774,88 euro apmērā, kavējuma procentus aprēķinot

par citu laika periodu - no 2011.gada janvāra līdz 2016.gada decembrim 113,75 euro apmērā, turklāt parāda aprēķinā neieskaitot divus atbildētājas

veiktos maksājumus kopsummā 160 euro. No prasībai pievienotajiem aprēķiniem nav izsecināma ne sniegto pakalpojumu aprēķina metodika, tāpat nav

redzams pamatojums ūdens korekcijas uzrēķinam.

Papildinot prasību 2017.gada 21.aprīlī, prasības pieteikumā aprēķināts līgumsods par laika periodu no 2017.gada 14.janvāra līdz 2017.gada

20.aprīlim 128,06 euro apmērā, pamatparāds laika periodā no 2011.gada aprīļa līdz 2017.gada aprīlim 799,86 euro apmērā, likumiskie kavējuma

procenti aprēķināti par laika periodu no 2012.gada janvāra līdz 2017.gada aprīlim 123,02 euro apmērā. Papildinot prasību 2017.gada 19.jūlijā, prasītāja

jau norāda, ka šobrīd strīda periods esot no 2016.gada decembra līdz 2017.gada jūnija beigām, jo ar saviem maksājumiem atbildētāja labprātīgi dzēsusi

pamatparādu aptuveni līdz 2016.gada decembrim. Likumiskie procenti aprēķināti atbildētājai par periodu, kurā tika konstatēts atbildētājas maksājumu

kavējums, t.i.no 2012.gada janvāra līdz 2017.gada jūnijam 129,96 euro. Līgumsods pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu atbildētājai par

periodu no 2017.gada 14.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam un ir 218 euro. Prasītāja izteica viedokli, ka atbildētāja ar saviem prasījumiem faktiski ir

apmaksājusi pamatparāda summu līdz 2016.gada augustam – septembrim, tādējādi piekrītot gan prasītāja aprēķiniem, gan izmantotajiem tarifiem par

norādīto periodu, taču pierādījumus savam apgalvojumam neiesniedza. Turklāt norādīja, ka prasītājai ir lietderīgi koncentrēt tiesas uzmanību aprēķiniem

periodā no 2016.gada augusta līdz 2017.gada aprīlim, t.i. periodam, par kuru atbildētāja nav veikusi maksājumus. Tādēļ, lai neapgrūtinātu tiesu, prasītājs

iesniedz tiesai pakalpojumu sniedzēju rēķinus tikai par periodu no 2016.gada augusta līdz 2017.gada aprīlim.

Prasītāja 2017.gada 10.novembrī precizējumos jau norāda, ka parāda summa ir krietni samazinājusies, atbildētājai labprātīgi dzēšot iepriekš

uzkrāto pamatparādu, jo atbildētāja norādītajā periodā ir veikusi apmaksu par kopējo summu 1441,73 euro. Precizējumos norādīto argumentu prasītāja

ar aprēķiniem nepamatoja, no lietas materiālos esošajiem rēķiniem nav izdarāmi secinājumi par maksājumu ieskaitīšanas kārtību, apmēriem kā arī segto

parādu periodiem. Tāpat arī turpmākajos precizējumos, kas iesniegti 2018.gada 31.janvārī, 2019.gada 29.janvārī un 2019.gada 12.februārī norādītas

mainīgas pamatparāda summas. Pēdējie tiesai iesniegtajos precizējumi nesatur prasījumu par līgumsodu, vienlaicīgi tiesas sēdē norādot, ka lai atbrīvotu

atbildētāju no līgumsoda, tiek gaidīts tiesas spriedums.

Tiesa uzskata, ka konkrētajos apstākļos, ievērojot, ka atbildētāja celto prasību neatzīst, prasītājas pienākums bija iesniegt tādu parāda

aprēķinu, kas skaidri, detalizēti un saprotami atspoguļo parāda rašanās pamatu. Tāpat prasītājas pārstāve nepaskaidroja, kā prasītājas veiktie aprēķini

sasaistāmi ar atbildētājai izrakstītajiem rēķiniem, norādot, ka lietā viss ir redzams.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka parāda aprēķinam ir jābūt tādam, lai persona bez speciālas grāmatveža izglītības varētu pārliecināties

par to kā un kādā laika posmā ir izveidojies parāds, kādas maksājumu pozīcijas parādu veido un kādās pozīcijās tiek ieskaitīti parādnieka veiktie

maksājumi. Tikai saņemot detalizētu un saprotamu aprēķinu, parādnieks var pilnvērtīgi īstenot savas tiesības un sniegt pamatotus iebildumus, tāpat

detalizēta aprēķina iesniegšana sekmē parādnieku atzīt parādu, jo viņš saprot tā apmēru un aprēķināšanas veidu (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijas 2016.gada 14.septembra lēmumu lietā Nr.CA-3427-16/24).

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 3.punktu, kas noteic, ka patērētāja tiesības ir pārkāptas,

ja nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu vai pakalpojuma cenu, celtā prasība atzīstama par nepierādītu un ir

noraidāma.

Vienlaicīgi par pamatotu un apmierināmu atzīstama atbildētājas iesniegtā pretprasība, kurā lūgts atzīt prasītājas izrakstītajos rēķinos pozīciju

“soda nauda” par prettiesisku, par pamatotu atzīstot atbildētājas argumentu, ka konkrētajā jautājumā Austākā tiesa vairākkārtēji ir atzinusi, ka likuma

“Par dzīvokļa īpašumu” 27.2 panta otrās daļas 5.punkta norāde par īpašnieku kopsapulces tiesībām izlemt jautājumus nav tulkojams tik plaši, ka tas

aptver arī tiesības noteikt atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem līgumsodu. Lietā nav strīda, ka atbildētāja kā dzīvokļa īpašniece nav balsojusi par līgumsoda

piemērošanu. Tādējādi prasītājas aprēķinātais līgumsods atbildētājas rēķinos atzīstams par nepamatotu un tādēļ izslēdzams, līdz ar ko, pretprasība

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Līdz ar ko tiesa atzīst, ka no prasītāja biedrības “Dzirciema 63” par labu /pers.

B/ piedzenama valsts nodeva 71,14 euro apmērā, ko /pers. B/ samaksājusi par pretprasības iesniegšanu.

Atbildētājai/pers. B/ lietas izskatīšanas gaitā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, proti izdevumi par advokāta palīdzību. Lietā atrodas seši

rēķini par kopējo summu 1028,50 euro.

Tiesa atzīst, ka lietā esošie advokāta rēķini ir identificējami ar izskatāmo lietu, tiesai nav pamata apšaubīt, ka saņemtā juridiskā palīdzība 1028,50

euro apmērā attiecināma tieši uz konkrēto prasību.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Līdz ar to, no prasītāja biedrības “Dzirciema 63” par labu /pers. B/ piedzenami izdevumi par advokāta palīdzību 1028,50 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz

ar to prasītājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt biedrības “Dzirciema 63”, reģistrācijas numurs 40008151449, maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par

naudas piedziņu 249,26 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 78,25 euro, likumiskajiem procentiem 6% apmērā par periodu no 2012.gada janvāra

līdz 2019.gada janvārim 171,01 euro.

apmierināt /pers. B/, personas kods /personas kods/, pretprasību.

Atzīt biedrības “Dzirciema 63”, reģistrācijas numurs 40008151449, aprēķināto līgumsodu atbildētājas rēķinos par nepamatotu un tādēļ izslēdzamu.

Piedzīt no biedrības “Dzirciema 63”, reģistrācijas numurs 40008151449, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 71,14

euro un izdevumus par advokāta palīdzību 1028,50 euro, kopā 1099,64 euro (viens tūkstotis deviņdesmit deviņi euro, 64 centi).

Noteikt biedrībai “Dzirciema 63”, reģistrācijas numurs 40008151449, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 25.aprīlī.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Augustāne