Court dismissed defendant's defense and allowed plaintiff's small claims debt recovery for bank card default.

Lietas Nr. C32206616

Lietas arhīva Nr. C-2066-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 1.novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Kantsone

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Julianus Inkasso Latvija” 2016.gada 29.februārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlis maza apmēra prasību tiesā pret atbildētāju

/pers. B/ par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805.,

1934.un 1943.pantu, lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu EUR 559,47, kas sastāv no galvenā parāda 436,42 euro un likumisko nokavējuma procentu

parāda EUR 123,05;

2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesas izdevumus – samaksāto valsts nodevu EUR 83,92 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 4,70;

3) noteikt prasītājam tiesības uz laiku līdz sprieduma izpildi saņemt likumiskos procentus 6% apmērā gadā no galvenā parāda summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp atbildētāju un AS „Swedbank” 2004.gada 21.februārī tika noslēgts līgums par EGO kartes

iesniegšanu un izmantošanu. Parakstot EGO norēķinu kartes līgumu, atbildētājs piekritis un apņēmies ievērot kartes lietošanas un apkalpošanas

noteikumus, tai skaitā, arī bankas cenrādi.

Saskaņā ar EGO norēķinu kartes lietošanas noteikumiem atbildētājam bija katru mēnesi jānodrošina, lai EGO norēķinu kartes līgumā minētā fiksētā

maksājuma summa kopā ar kredīta limita izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām līgumā norādītajā termiņā būtu pieejama

atbildētāja privātajā kontā, no kura tiek papildināts EGO konts.

Banka konstatēja, ka atbildētājs nepapildina savu privāto kontu iepriekš minēto fiksēto ikmēneša maksājumu, procentu par aizdevuma lietošanu un ar kartes lietošanu

saistīto izdevumu samaksai un tādējādi nepilda EGO kartes lietošanas noteikumus. Banka nespēja veikt ieturējumus no atbildētāja privātā konta aizdevuma summas un

procentu par aizdevuma lietošanu samaksai. Izmantotā un neatgrieztā kredīta (aizdevuma) summa ir EUR 435,85, aprēķinātie procenti par aizdevuma naudas līdzekļu

izmantošanu EUR 0,57, kas kopā ir EUR 436,42, ko apliecina AS “Swedbank” 2012.gada 17.decembrī izdotā izziņa par parādsaistību apmēru.

AS “Swedbank” 2012.gada 20. decembrī cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS “Swedbank” un atbildētāja starpā noslēgta līguma, prasītājam ar tiesībām prasīt

nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā, paziņojot prasītājam līguma izbeigšanas datumu 2011.gada 6.jūnijā.

Prasītājs izsūtījis atbildētājam AS “Swedbank” Paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšanu prasītājam, kas uzskatāma par Paziņojumu par prasījuma

tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu un paziņojumu par parādsaistībām.

Prasītājs prasības iesniegšanas brīdī aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 6 procentu apmērā gadā par katru kavēto dienu no līguma

izbeigšanas datuma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2016.gada 1.martā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma

sniegšanai, vienlaikus izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu civilprocesuālās tiesības.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis, lai gan par celto prasību un lietas izskatīšanu viņam paziņots saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21 un 250.25 pantu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2004.gada 21.februārī /pers. B/ un AS “Hansabanka” (pēc nosaukuma maiņas - AS „Swedbank”)

parakstījuši EGO Visa Classic kartes līgumu par LVL 300,00 ar fiksēto maksājumu LVL 28,53, kas atbildētājam jāveic katra mēneša 20.datumā.

Kartes līgumā atbildētājs apliecinājis, ka ir iepazinies ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, kā arī cenrādi un apņēmies tos ievērot.

Saskaņā ar EGO norēķinu kartes lietošanas noteikumiem atbildētājam bija katru mēnesi jānodrošina, lai EGO norēķinu kartes līgumā minētā fiksētā

maksājuma summa kopā ar kredīta limita izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām līgumā norādītajā termiņā būtu pieejama

atbildētāja privātajā kontā, no kura tiek papildināts EGO konts.

No AS “Swedbank” 2012.gada 17.decembra izziņas un cenrāža redzams, ka maksa par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar

cenrādi ir 23% gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesības par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu, procenti par aizdevumiem dodami tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

No parāda aprēķina redzams, ka, pretēji noteikumos paredzētajiem kartes lietotāja pienākumiem, atbildētājs nav veicis kredīta limita savlaicīgu

atmaksu, nav nodrošinājis noteiktās minimālās summas esamību kontā noteiktā termiņā un tādējādi 2012.gada 17.decembrī izveidojies parāds EUR

436,42, ko veido neatmaksātā aizdevuma pamatsumma EUR 435,85, un aprēķinātie procenti par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu EUR 0,57.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 17.jūlijā atbildētājam nosūtīts paziņojums par parādsaistībām, lūdzot samaksāt parādu līdz

2013.gada 24.jūlijam. Tāpat 2013.gada 28.februārī nosūtīts paziņojums par parādsaistībām, lūdzot samaksāt parādu līdz 2013.gada 7.martam. Lietā nav

iegūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu veicis maksājumus saistības izpildei.

No lietā esošā 2012.gada 20.decembra Cesijas līguma un tā 1.pielikuma izraksta, kas noslēgts starp akciju sabiedrību „Swedbank” un sabiedrību

ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” redzams, ka līguma puses vienojušās par to, ka cedents pret atlīdzību cedē cesionāram prasījuma

tiesības, kas cedentam radušās pret fiziskajām personām, tostarp atbildētāju /pers. B/ EUR 436,42 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt Civillikuma 1798.pants nosaka, ka par cesijas priekšmetu

var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un

pat nākami, un nedroši.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja cedētā parāda EUR 436,42 samaksu.

Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka

aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot to, ka atbildētājs, neveicot maksājumus noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, ir pieļāvis nokavējumu, pamatojoties uz Civillikuma 1759.

panta 1.punktu, viņam ir pienākums maksāt prasītājam likumiskos procentus, kuru apmērs par laika periodu no 2011.gada 6.jūnija līdz 2016.gada

16.februārim EUR 123,05.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav iebildis pret prasības pieteikumā minētajiem faktiem par parāda esamību, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda

samaksu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka SIA „Julianus Inkasso Latvija” prasība pret /pers. B/ ir apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai

galveno parādu EUR 436,42 un likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2011.gada 6.jūnija līdz 2016.gada 16.februārim EUR 123,05.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 83,92 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

4,70, kopā EUR 88,62.

No lietas materiāliem redzams, ka faktiskais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem, par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā pirmās

instances tiesā ir bijis EUR 4,70 apmērā. Līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 40. un 42.pantam, nesamaksātie izdevumi EUR 0,86 apmērā (EUR

5,56 – EUR 4,70) piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgs spieduma izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

Apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, pamatparādu

436,42 euro (četri simti trīsdesmit seši euro un 42 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2011.gada 6.jūnija līdz 2016.gada

16.februārim 123,05 euro (viens simts divdesmit trīs euro un 05 centi), samaksāto valsts nodevu 83,92 euro (astoņdesmit trīs euro un 92 centi), ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi), kopā piedzenot 648,09 euro (seši simti četrdesmit astoņi euro un 09 centi),

maksājumu veicot SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā Nr.LV61HABA0551008868793 AS Swedbank.

Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģ.Nr.40003717522, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,86 euro (00 euro un 86 centi)

apmērā, kas iemaksājami kontā: Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati personas vai lietas identificēšanai.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktajā termiņā.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese (paraksts) D.Kantsone