Court fully allowed debt collection claim against individual for unpaid credit card debt including interest and court costs.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's defense and ordered payment of the principal debt, accrued interest, and court costs. The plaintiff successfully established the debt chain through a series of assignments and a commercial pledge, transferring rights from the original bank to a subsidiary and finally to the current claimant. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, granting the full monetary claim and setting a ten-day period for voluntary performance.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41. p. 1., 97., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti: The court may fully support a debt collection claim where the creditor has validly transferred rights via assignment and pledge, provided the debt is proven and the procedural requirements for interest calculation and cost allocation are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C10080217
Lietas arhīva Nr.C0246-18/2
ECLI:LV:BSRT:2018:0219.C10080217.3.S
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Bauskā 2018.gada 19.februārī
Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Skulme, rakstveida procesā Bauskā, Zaļā ielā 12, izskatīja civillietu OU „PlusPlus Baltic”,
reģistrētas Igaunijā ar reģistrācijas Nr.12273105, ko pārstāv ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, vienkāršotās procedūras prasībā pret
/pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
OU “PlusPlus Baltic” (turpmāk – prasītāja) 2017.gada 30.oktobrī Bauskas rajona tiesā cēla prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja)
par parāda piedziņu. Prasībā lūgts tiesai: 1) piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai neatmaksāto parāda pamatsummu 862,05 euro apmērā un
likumiskos procentus 420,82 euro apmērā, pavisam kopā 1282,87 euro; 2) piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu
192,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā; 3) noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no
kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1652., 1716.-1717., 1720., 1753., 1756., 1934. un 1943.pantu.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi. Starp AS “Latvijas Krājbanka” un atbildētāju 2006.gada 6.septembrī noslēgts norēķinu kartes
fiziskām personas izsniegšanas un apkalpošanas līgums Nr.(turpmāk – līgums). Saskaņā ar līgumu atbildētājai piešķirts kartes konta kredīta limits Ls 500
jeb 711,44 euro apmērā. AS “Latvijas Krājbanka” savas prasījuma tiesības, kas izriet no līguma, pamatojoties uz 2008.gada 14.novembra cesijas
līgumu, cedēja un nodeva SIA “MG Projekts”, kura 2009.gada 6.oktobrī vienpusēji atkāpās no līguma un noteica atbildētājai saistību izpildes termiņu –
2009.gada 21.oktobris.
AS “Latvijas Krājbanka” un SIA “MG Projekts” 2008.gada 30.maijā noslēdza aizdevuma līgumu Nr. un tā izpildes nodrošināšanai komercķīlas
līgumu Nr.. Saskaņā ar komercķīlas līgumu SIA “MG Projekts” ieķīlāja mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, tai skaitā
prasījuma tiesības. Ņemot vērā, ka SIA “MG Projekts” neveica savu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi pret LAS “Latvijas Krājbanka”, tā
2012.gada 23.jūlijā iesniedza SIA “MG Projekts” un nosūtīja Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu.
Uzņēmumu reģistra valsts notārs 2012.gada 30.augustā pieņēma lēmumu Nr.6/9/110281/10092 par komercķīlas izlietošanas reģistrāciju, tādējādi
LAS “Latvijas Krājbanka” radās tiesības pārdot no komercķīlas līguma izrietošo komercķīlas priekšmetu par brīvu cenu.
LAS “Latvijas Krājbanka” un LAS “Latvijas Krājbanka” meitas kompānija SIA “Atlantijas nami” 2012.gada 31.augustā noslēdza komercķīlas
priekšmeta pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru LAS “Latvijas Krājbanka” pārdeva SIA “Atlantijas nami” SIA “MG Projekts” piederošo mantu kā lietu
kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tajā skaitā prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Atbildētājai vairākkārtīgi nosūtīti paziņojumi un brīdinājumi par parādsaistību samaksu, jo viņa saistības nav pildījusi.
Starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas nami” (likvidēta 2016.gada 23.novembrī), SIA “Krājinvestīcijas” (likvidēta 2017.gada
3.janvārī), turpmāk – kreditors, un prasītāju 2016.gada 5.aprīlī noslēgts prasījumu tiesību (cesijas) līgums Nr.83/68, saskaņā ar kuru kreditors cedēja
prasītājai un prasītāja pieņēma no kreditora ar līgumu izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.
Prasītāja 2016.gada 3.maijā nosūtīja atbildētājai paziņojumu par to, ka 2016.gada 5.aprīlī starp kreditoru un prasītāju ir noslēgts prasījuma tiesību
(cesijas) līgums Nr.83/68, saskaņā ar kuru kreditors cedēja no līguma izrietošās prasījuma tiesības, kas sastāv no neatmaksātās parāda pamatsummas
862,05 euro. Prasītāja arī norādīja, ka kredīta limits nav atmaksāts un piedāvāja atbildētājai tās labprātīgi nokārtot. Pēdējais maksājums no atbildētājas
saņemts 2008.gada 7.janvārī.
Atbildētāja parāda samaksu nav veikusi, iebildumus nav cēlusi, kā arī nav izrādījusi interesi par parādsaistību dzēšanu.
Atbildētājas parāda saistību apjoms pret prasītāju uz prasības sagatavošanas brīdi ir 1478,60 euro, kas sastāv no neatmaksātās pamatsummas
862,05 euro, likumiskajiem procentiem 420,80 euro apmērā (aprēķināti no neatmaksātās pamatsummas par laika periodu no 2009.gada 21.oktobra
līdz 2017.gada 27.oktobrim), samaksātās valsts nodevas 192,43 euro un ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 3,30 euro apmērā.
Ņemot vērā, ka atbildētājai deklarētā dzīvesvieta norādīta nekonkrēti, t.i. – Iecavas novads, tiesa ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas
Vēstnesis” informēja atbildētāju par civillietas ierosināšanu un lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 19.februārī, atbilstoši Civilprocesa likuma
59.panta pirmajai daļai.
No lietas materiāliem pievienotās oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” sniegtās informācijas tiesa konstatēja, ka oficiālā izdevuma “Latvijas
Vēstnesis” 2017.gada 29.novembrī laidienā Nr.236 (6063) ir publicēts tiesas paziņojums atbildētājai, ka prasības pieteikuma norakstu viņa var saņemt
Bauskas rajona tiesas kancelejā, norādīta informācija, ka paskaidrojumu iesniegšanas termiņš ir 30 dienas, kā arī lieta tiks izskatīta rakstveida procesā
2018.gada 19.februārī.
Rakstveida paskaidrojums no atbildētājas tiesā nav saņemts.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas
sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta ceturto daļu tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens
mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ievērojot, ka no publikācijas dienas līdz lietas izskatīšanas dienai ir
pagājis vairāk kā viens mēnesis, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu apsvērumu dēļ.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta
piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Ar lietas materiālos esošo rakstveida pierādījumu tiesa gūst apstiprinājumu, ka 2006.gada 6.septembrī starp AS “Latvijas Krājbanka” un
atbildētāju noslēgts norēķinu kartes līgums (lietas 11.-12.lapa), saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts kartes konta kredīta limits Ls 500 jeb 711,44 euro
apmērā. Līgumam pievienoti starptautisko norēķinu karšu VISA un MasterCard izsniegšanas un apkalpošanas noteikumi (turpmāk – noteikumi) (lietas
13.-15.lapa). Faktu, ka atbildētājai bija pieejams kredīta limits Ls 500 jeb 711,44 euro apmērā apliecina izraksti no atbildētājas konta (lietas 16.-
39.lapa). Tādējādi tiesa secina, ka starp pusēm nodibinātas līgumiskās attiecības.
Civillikuma 1793.panta 3.punktā noteikts, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska
darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1798.pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai neatļautas
darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.
Civillikuma 1805.pantā noteikts, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu,
cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Ar lietas materiāliem apstiprinās fakts, ka līguma darbības laikā AS “Latvijas Krājbanka” kā cedents un SIA “MG Projekts” kā cesionārs
2008.gada 14.novembrī noslēgušas cesijas līgumu (lietas 49.lapa). Izraksts no pielikuma Nr.1 pie cesijas līguma (lietas 50.lapa) apliecina, ka cedenta
parādnieku sarakstā iekļauta atbildētāja.
Izraksts no 2012.gada 31.augustā komercķīlas priekšmeta pirkuma līguma (lietas 51-54.lapa) liecina, ka LAS “Latvijas Krājbanka” un SIA
“Atlantijas nami” noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru LAS “Latvijas Krājbanka” pārdeva SIA “Atlantijas nami” SIA “MG
Projekts” piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tajā skaitā prasījuma tiesības.
Izraksts no 2016.gada 5.aprīļa prasījumu tiesību pirkuma (cesijas) līguma Nr.83/68 (lietas 57.lapa) un 2016.gada 22.aprīļa pieņemšanas-
nodošanas akts Nr.4 (lietas 58.lapa) pierāda, ka LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “Atlantijas nami” un SIA “Krājinvestīcijas” kā pārdevējs, bet prasītāja
kā pircēja nopirkusi mantas lietu kopību, tajā skaitā no norēķinu kartes līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju. Līdz ar to pierādīts, ka
prasītāja varēja darboties ar kreditora tiesībām un izlietot prasījumu pret atbildētāju.
Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Saskaņā ar Civillikuma
1838.pantu pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Civillikuma 1764.panta noteikumi paredz, ka visādos mantiskos
darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji
vienojoties.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad
viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Tiesa secina, ka atbildētājas saistībai pret prasītāju noilgums nav iestājies, ko apliecina SIA “MG Projekts” 2009.gada 6.oktobra
pretenzija/brīdinājums un pierādījums par tā nosūtīšanu atbildētājai (lietas 40.-42.lapa), LAS “Latvijas Krājbanka” un SIA “Atlantijas nami” 2012.gada
20.decembra paziņojums un pierādījums par tā nosūtīšanu atbildētājai (lietas 43.-45.lapa), Bauskas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada
8.maija lēmums lietā Nr.3-12/0171 (lietas 46.lapa) un SIA “Atlantijas nami” 2016.gada 22.februāra brīdinājums par parāda samaksu Nr.2016/105
(lietas 47.lapa), kas nosūtīts uz atbildētājas dzīvesvietu (lietas 48.lapa).
Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības summas aprēķinu, nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka viņa ir samaksājusi norēķinu kartes līgumā
paredzētos maksājumus lielākā apmērā, nekā norādījusi prasītāja, tādēļ tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētājas puses, kas ir pamats
parāda pamatsummas 862,05 euro apmērā piedziņai no atbildētājas par labu prasītājai.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks
pielaidis nokavējumu.
Ievērojot, ka atbildētāja ir pieļāvusi nokavējumu, ko pierāda izraksti no viņas konta un SIA “MG Projekts” ar 2009.gada 6.oktobra
pretenziju/pirmstiesas brīdinājumu paziņoja atbildētājai par vienpusēju atkāpšanos no līguma, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas prasījumu piedzīt no
atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti no līguma izbeigšanas dienas par laika periodu no 2009.gada 21.oktobra līdz 2017.gada
27.oktobrim 420,80 euro apmērā, piemērojot Civillikuma 1765.pantā noteikto sešu procentu likmi no neatmaksātās aizdevuma summas.
Attiecībā uz prasītājas lūgumu tiesai noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas no
prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei tiesa atzīst sekojošo.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Civilprocesa likuma 195.pantam ir
imperatīvs raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio), neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā (sk. Senāta 2007.gada
4.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC -87/2007, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC -166/2010). Stājoties spēkā nolēmumam par
naudas summas piedziņu, par piedziņas juridisko pamatu kļūst spriedums, kura labprātīga nepildīšana rada nokavējumu Civillikuma 1759.panta izpratnē.
Savukārt, nokavējums dod pamatu likumisko procentu maksāšanai. Šādos apstākļos konstatējams, ka eventuāli Civilprocesa likuma 195.pantā minētais
procentu maksāšanas pienākums līdz sprieduma izpildei varētu būt saistīts ar: 1) prasības pieteikumā norādītās saistības pārkāpumu; 2) izpildes
nokavējumu, kas var rasties sprieduma izpildes stadijā.
Sprieduma izpildes nokavējums izpildes stadijā rodas, ja piespriestie naudas maksājumi nav veikti sprieduma labprātīgas izpildes noteiktajā termiņā,
tādēļ procentu maksāšanas pienākuma izpilde sākas ne ātrāk kā brīdī, kad spriedums stājies likumīgā spēkā un notecējis termiņš tā labprātīgai izpildei.
Līdz ar to prasītājai nosakāmas tiesības – saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no parāda pamatsummas (862,05 euro), sākot no
dienas, kad beidzas sprieduma labprātīgās izpildes termiņš līdz sprieduma izpildei, bet nevis no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas un kopējās
parāda summas.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. [..]
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 192,43 euro (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (lietas
10.lapa) apmērā. Ņemot vērā, ka prasība tiek apmierināta pilnībā, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi kopējās summas
195,73 euro apmērā.
Ievērojot Civilprocesa likuma 204.¹panta noteikumus atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,41.panta pirmo daļu, 97.,189.-193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods/personas kods/, par labu OU “PlusPlus Baltic”, reģistrēta Igaunijā ar reģistrācijas numuru 12273105, kuru
pārstāv ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, reģistrācijas numurs 40103595574, parāda pamatsummu 862,05 euro (astoņi simti
sešdesmit divi euro un 5 centi), likumiskos procentus (par laiku no 2009.gada 21.oktobra līdz 2017.gada 27.oktobrim) 420,80 euro (četri simti
divdesmit euro un 80 centi), kā arī tiesāšanās izdevumus 195,73 euro (viens simts deviņdesmit pieci euro un 73 centi), pavisam kopā 1478,58 euro
(viens tūkstotis četri simti septiņdesmit astoņi euro un 58 centi) apmērā. Piedzītās summas samaksa veicama uz ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU
filiāle Latvijā, reģistrācijas numurs 40103595574, norēķinu kontu AS “Swedbank”, konta Nr.LV76HABA0551041569842.
Noteikt/pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt OU „PlusPlus Baltic”, reģistrēta Igaunijā ar reģistrācijas numuru 12273105, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,
likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (862,05 euro) par laiku no dienas, kad beidzas sprieduma labprātīgās izpildes
termiņš, līdz sprieduma izpildei, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas sasniedzot kapitāla lielumu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2018.gada
19.februāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.² pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības
ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese A.Skulme