Court dismisses insolvency petition when creditor withdraws it after debtor files a counterclaim.
Legislator summary
AI generatedThe court terminated the insolvency proceedings because the creditor voluntarily withdrew their petition before the case could be adjudicated. Although the debtor had failed to pay the outstanding debt and filed a counterclaim challenging the creditor's rights, the withdrawal rendered the insolvency process unnecessary. Consequently, the court dismissed the petition and directed the creditor to seek reimbursement of court fees from the debtor, while noting that the deposit would be refunded by the insolvency administration.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 223.panta 4.punkts; Maksātnespējas likuma 62.panta 5.punkts: When a creditor withdraws an insolvency petition, the court terminates the proceedings, and if the withdrawal is due to the debtor's voluntary payment, the court may order the debtor to reimburse the creditor's court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPT:2025:1021.C771649825.2.L
Civillieta Nr.C771649825
Lietvedības Nr.C-16498-25/97
Rīgas pilsētas tiesas
LĒMUMS
Rīgā /Datums A/
Rīgas pilsētas tiesa: tiesnese Ilona Zelmene
ar tiesas sēdes sekretāri /Persona E/,
piedaloties pieteicējas /Nosaukums B/pilnvarotajiem pārstāvjiem /Persona D/ un /Persona C/,
parādnieces /Nosaukums A/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam /Persona B/ un valdes loceklim
/Persona A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja kreditora /Nosaukums B/ pieteikumu par /Nosaukums A/maksātnespējas procesa
pasludināšanu.
Aprakstošā daļa
[1] /Datums Q/ Rīgas pilsētas tiesā saņemts pieteicējas/Nosaukums B/maksātnespējas procesa pieteikums,
kurā, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktu un 60.panta pirmās daļas 1.punktu,
lūgts pasludināt juridiskās personas /Nosaukums A/ maksātnespējas procesu.
Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem apstākļiem un argumentiem.
[1.1] /Datums P/ starp pusēm noslēgts līgumu Nr.SC03/02/2025, saskaņā ar kuru kreditors piegādāja
parādniecei preces – metāla konstrukcijas. Preces tika piegādātas pa daļām, pamatojoties uz vairākām preču
pavadzīmēm.
/Datums O/ kreditors, pamatojoties uz izrakstīto pavadzīmi Nr.250227, piegādāja parādniecei preces -
metāla konstrukcijas par kopējo summu 28 590,07euro, ieskaitot PVN. Tādējādi kreditors savas no līguma
izrietošās saistības izpildīja. Pavadzīmes apmaksas termiņš bija /Datums N/. Līdz /Datums M/ parādniece savas
maksājuma saistības saskaņā ar līgumu un pavadzīmi neizpildīja un pavadzīmi neapmaksāja.
[1.2] Uz pieteikuma sagatavošanas brīdi parādniece ir daļēji apmaksājusi pavadzīmi, un parādnieces
atlikušās parāda saistības pret kreditoru kopā sastāda 9841,80 euro.
[1.3] /Datums K/ kreditors nosūtīja parādniecei brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma
iesniegšanu. Līdz pieteikuma iesniegšanai parādniece kreditoram nav samaksājis parādu 9841,80euro apmērā.
Kreditors apliecina, ka līdz maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā dienai parādniece nav
veikusi parāda apmaksu vai cēlusi pamatotus iebildumus pret prasījumu. Parādniece ir minējusi un veikusi vairākas
darbības, lai izvairītos no parāda samaksas, atrodot tiesiski nepamatotus un faktiem neatbilstošus argumentus, kā
arī minot nepatiesus faktus savā /Datums L/ atbildes vēstulē.
[1.4] Attiecībā uz parādnieci ir iestājusies maksātnespējas procesa pazīme, proti, parādnieces pamatparāda
saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, ir 9841,80 euro. Parādniecei ir nosūtīts brīdinājums par kreditora
nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu /Datums K/, un triju nedēļu laikāpēc brīdinājuma nodošanas pasta
komersantam parādniece nav samaksājusi parādu vai cēlis pamatotus iebildumus pret to.
[2] Ar tiesneses /Datums J/ lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta parādnieces maksātnespējas procesa
lieta, nosakot parādniecei tiesības ne vēlāk kā trīs dienas līdz maksātnespējas procesa izskatīšanas dienai, celt
pamatotus iebildumus pret prasījumu, tai skaitā sniegt pierādījumus par to, ka parādniece spēj segt pieteikumā
minētās parādsaistības.
[3] /Datums I/ tiesā saņemti parādnieces iebildumi par maksātnespējas procesa pieteikumu.
Iebildumi pamatoti ar turpmāk norādītiem apstākļiem un argumentiem.
[3.1] Parādniece jau ar /Datums H/ paziņojumu veica savstarpējo prasījumu ieskaitu pamatojoties uz
Civillikuma 1847. un 1852.pantiem, par ko nekavējoties tika informēts arī pieteicējs un /Datums G/ parādniece
nosūtīja pieteicējai savus iebildumus šajā sakarā, tajā skaitā atsaucoties uz veikto ieskaitu.
Parādniece jau /Datums F/ nosūtīja Zemgales rajona tiesai prasības pieteikumu par pieteicēja prasījuma
tiesību pret parādnieku neesamības (saistībā ar maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu)
apstiprināšanu. Diemžēl pēc vairākiem kļūdu labojumiem civillieta Nr.C73610325 šajā saistībā tika ierosināta tikai
/Datums E/. Šobrīd pieteicējai ir dotas 30 dienas paskaidrojumu uz prasību sagatavošanai. Šīs prasības
apmierināšana pilnībā izslēgs maksātnespējas procesa pieteikumā norādīto prasījumu.
Gadījumā, ja maksātnespējas procesa lietā, kas izskatāma sevišķās tiesāšanas kārtībā, rodas strīds par
tiesībām, kas izšķirams tiesā prasības kārtībā, tad atkarībā no strīda satura pieteikums atstājams bez izskatīšanas vai
tiesvedība apturama līdz strīda izšķiršanai. Tiesai, izskatot maksātnespējas procesa pieteikumu, nav pēc būtības
jāizšķir strīds par kreditora un parādnieka saistību pastāvēšanu, bet tikai jāvērtē, vai iebildumi, ko parādnieks cēlis,
ir tādi, kas liek apšaubīt to, ka parāda nemaksāšanas vienīgais iemesls ir parādnieka nespēja samaksāt (Senāta
/Datums D/ spriedums lietā Nr.SPC‑25/2012 (C28442011), 8.4., 8.9. punkts).
Maksātnespējas procesa pieteikumā minētais prasījums pirmsšķietami nav pamatots, pret to likumā
noteiktajā kārtībā pamatotus iebildumus ir cēlis parādnieks, un lai pierādītu savu pretprasījumu pamatotību un
prasījuma neesamību, parādnieks ir vērsies tiesā, kurā ir ierosinājusi attiecīgu civillietu. Bez tam, vēlos uzvērt, ka
Augstākā tiesa un ne tikai, ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka Maksātnespējas likums nav domāts savtīgu mērķu
īstenošanai vai apšaubāmu parādu piedziņai. Tam kreditoram ir jāvēršas tiesā parastajā civiltiesiskajā kārtībā, kas
šajā gadījumā var tik īstenots ceļot attiecīgu pretprasību.
Parādnieks ir respektabls uzņēmums savā nozarē, tas nodarbina 4 darbiniekus, tam nav nodokļu vai cita
veida parādu, tā /Datums C/ apgrozījums bija 770 041euro peļņa, tā aktīvu vērtība sastāda 323 584 euro, tādēļ tas ir
spējīgs nosegt pieteikumā minēto parādu, ja tas būtu pamatots. Tās parādsaistības, uz kurām savā pieteikumā ir
norādījis pieteicējs, ir tieši tās parādsaistības, kuras ir šī pieteikuma sakarā, un citu kreditoru parādniekam šobrīd
nav.
Maksātnespējas procesa pieteikumā norādītā maksātnespējas pazīme /Nosaukums A/ nav konstatējama, jo
pieteicēja pamatparāds ir dzēsts ar parādnieka pretprasījumu, un parādnieks pret brīdinājumu ir cēlis pamatotus
iebildumus, tiesa par to ir ierosinājusi civillietu, bet ja tiesa tomēr uzskata, ka šī pazīme ir konstatējama,
iebildumiem pievienotie un publiski pārbaudāmie dati apliecina, ka parādnieks ir spējīgs pilnībā norēķināties ar
pieteicēju par izvirzīto prasījumu.
[4] Kreditora pilnvarotie pārstāvji tiesas sēdē neuzturēja pieteikumu par maksātnespējas procesa
pasludināšanu /Nosaukums C/. Kreditore pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu atsauc
pieteikumu un lūdz atmaksāt iemaksāto maksātnespējas procesa depozītu.
Parādnieces pilnvarotais pārstāvis zvērinātais advokāts atzina pieteikumu par maksātnespējas procesa
pieteikuma izbeigšanu.
Motīvu daļa
[4] Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa
atzīst, ka tiesvedība parādnieka maksātnespējas procesa lietā ir izbeidzama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 251.panta 11.punktam, maksātnespējas procesa lietas tiesa izskata sevišķā
tiesāšanas kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 256.pantu sevišķā tiesāšanas kārtībā lietu izskatīšanai sagatavo
tiesnesis un tiesa to izskata saskaņā ar šā likuma noteikumiem, ievērojot sestās sadaļas atsevišķo nodaļu
noteikumus.
Civilprocesa likuma 5.panta piektā daļa noteic, ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro
likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pēc vispārējiem tiesību principiem
un jēgas.
Tā kā Civilprocesa likuma 46.1 nodaļa „Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas” tieši neregulē
tiesas darbības gadījumā, ja kreditors atsauc tiesā iesniegto juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu,
tiesa konkrētajā gadījumā ņem vērā Civilprocesa likuma normas, kas reglamentē prasības tiesvedībā izskatāmo
lietu vispārējo kārtību. Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punkts noteic, ka prasītājs ir tiesīgs pilnīgi vai
daļēji atteikties no prasības. Atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktam tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja
prasītājs atteicies no prasības.
No Civilprocesa likuma 363.8 panta otrās daļas izriet, ka kreditoram nav aizliegts atsaukt maksātnespējas
procesa pieteikumu. No Maksātnespējas likuma 62.panta piektās daļas 2.punkta un Civilprocesa likuma 363.13
panta desmitās daļas izriet, ka kreditoram ir ne tikai tiesības atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu, bet pat
ieteicams to darīt gadījumā, ja līdz lietas iztiesāšanai kreditors ir saņēmis sava prasījuma apmierinājumu.
[5.1] Izskatāmajā lietā kreditors izmantojis Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1.punktā noteiktās
tiesības un tiesas sēdē kreditores pārstāve lūdza izbeigt maksātnespējas procesa lietu, jo parādniece ir iesniegusi
tiesā prasību pret kreditori par prasījuma tiesību neesamību.
[6] Atbilstoši Maksātnespējas likuma 62.panta ceturtajai daļai, ja juridiskās personas maksātnespējas
process netiek pasludināts, depozīts atmaksājams juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma
iesniedzējam.
Savukārt Maksātnespējas likuma 175.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka Maksātnespējas administrācija
pieņem lēmumu par depozīta atmaksāšanu.
Tā kā pieteicējs atsauca savu pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, un šajā procesā netiek
pasludināts parādnieka maksātnespējas process, pieteicēja iemaksātais maksātnespējas procesa depozīts
atmaksājams pieteicējam.
Civilprocesa likuma noteikumi neparedz tiesas kompetenci lemt jautājumu par maksātnespējas procesa
depozīta atmaksu, līdz ar to pieteicējai saskaņā ar Ministru kabineta /Datums B/ noteikumu Nr.88 “Kārtība, kādā
iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā” 6.punktu un 7.1.apakšpunktu
jāvēršas ar attiecīgu iesniegumu Maksātnespējas kontroles dienestā.
[7] Civilprocesa likuma 363.13 panta desmitā daļa noteic, ja maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs
atsauc savu pieteikumu tāpēc, ka parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir labprātīgi sedzis maksātnespējas
procesa pieteikumā minētās parādsaistības, tiesa, lemjot par lietas izbeigšanu, pēc maksātnespējas procesa
pieteikuma iesniedzēja lūguma no parādnieka piespriež iesniedzēja samaksātos tiesas izdevumus. Pārējos
gadījumos šie izdevumi norādāmi tiesas spriedumā un iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos.
Kreditors nav lūdzis tiesu piedzīt no parādnieka tiesas izdevumus, kura samaksu apliecina lietā iesniegtie
maksājumu uzdevumi par valsts nodevas 300 euro samaksu, tādējādi, tiesa atzīst, ka tie iekļaujami maksātnespējas
procesa izdevumos.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, 363.13 panta desmito daļu,
tiesa
nosprieda:
izbeigt tiesvedību civillietā /Nosaukums B/ pieteikumā par /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa
pasludināšanu.
Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā no lēmuma
izsniegšanas dienas, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.
Lēmuma oriģināls ir pievienots un pieejams tiešsaistes sistēmā /Datums A/.
Tiesnese Ilona Zelmene
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.