Court partially allowed bank's debt collection suit against guarantor and borrower for partial default amounts.

Lietas Nr. C15135414

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014.gada 27.maijā

Jelgavas tiesa: tiesnese J.Mauliņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „NORVIK BANKA” prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014. gada 17.martā Jelgavas tiesā saņemta prasītāja AS „NORVIK BANKA” prasība pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda

piedziņu, kurā lūdz piedzīt no /pers. A/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. B/, par labu

prasītājam naudas summu 2 053,96 euro, tajā skaitā neatmaksāto kredīta pamatsummu 892 euro, līgumiskos procentus 52,46 euro,

likumiskos procentus 217,50 euro un līgumsodu 892 euro apmērā; atzīt prasītāja tiesības no /pers. A/, bet piedziņas pilnīgas vai

daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, par laiku līdz nolēmuma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no parāda

pamatsummas, kā arī piedzīt no /pers. A/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. B/, visus

tiesas izdevumus.

Prasības pieteikums motivēts ar to, ka 2007.gada 14.augustā starp Prasītāju un atbildētāju /pers. A/ tika noslēgts Aizdevuma

līgums Nr.Z-5145/2007, turpmāk - Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru Prasītājs piešķīra atbildētājai /pers. A/ kredītu 2 950 euro

automašīnas BMW 320 iegādes refinansēšanai, ar atmaksas termiņu - 2010.gada 24.februāris.

Norāda, ka saskaņā ar 2007.gada 14.augusta Komercķīlas līguma Nr.Z-5145/2007 noteikumiem, no aizdevuma līguma

izrietošo saistību izpildes nodrošinājumam atbildētāja /pers. A/ ieķīlāja par labu prasītājam sev uz īpašuma tiesību pamata piederošo

transportlīdzekli.

Prasītāja prasījumu pret atbildētāju /pers. A/, kuri izriet no aizdevuma līguma, nodrošināšanai, atbildētājs /pers. B/ 2007.gada

14.augustā parakstīja Galvojumu, kura paraksta īstumu ir apliecinājusi zvērināta notāre Lauma Šneidere un kurš ir iereģistrēts ar

Nr.22302. Saskaņā ar Galvojumu /pers.B/ uzņēmās saistības atbildēt pilnā apmērā kā pats parādnieks ar visu savu īpašumu un

naudas līdzekļiem par zaudējumiem, kuri var rasties prasītājam sakarā ar atbildētājas /pers. A/ līgumsaistību, kas izriet no aizdevuma,

neizpildi. Galvojumā ir noteikts, ka prasītājs ir tiesīgs vērst piedziņu pret Atbildētāju /pers.B/uzreiz, negriežoties pie atbildētājas /pers.

A/.

Paskaidro, ka aizdevuma līguma 2.2.1. punkts nosaka, ka /pers. A/ ir pienākums Maksājuma grafika noteiktajā kārtībā, t.i. katra

mēneša 24.datumā, atmaksāt prasītājam kredītu un maksāt par kredīta izmantošanu, nodrošinot nepieciešamo naudas summu

atbildētājas /pers. A/ norēķinu kontā. Atbildētāja/pers. E/ nav maksājusi Prasītājam kredītu un procentus par kredīta izmantošanu

aizdevuma līguma un maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar aizdevuma līguma 1.1.punktu kredīta atmaksas termiņš

iestājies 2010.gada 24.februārī.

Norāda, ka atbilstoši aizdevuma līguma 3.1. punkta noteikumiem par katru aizdevuma līguma 2.2.1. punktā norādīto saistību

izpildes kavējuma dienu atbildētāja maksā prasītājam līgumsodu 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas.

Saskaņā ar galvojumu, ja atbildētāja /pers. A/ nepilda savas saistības, kas izriet no aizdevuma līguma, t.i. neievēro kredīta

atmaksas kārtību, termiņā nesamaksā procentus un/vai līgumsodu, kā arī pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā, atbildētājs /pers. B/

apņemas 3 dienu laikā atmaksāt prasītājam aizdevuma summu, procentus, aprēķinātos līgumsodus, komisijas, kā arī visus prasītāja

tiesas izdevumus.

2010.gada 31.martā Prasītājs nosūtīja galviniekam /pers. B/ Brīdinājumu par no 2007.gada 14.augusta Galvojuma izrietošo

saistību izpildi. Ar šo brīdinājumu atbildētājs /pers. B/ tika informēts, ka saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem izsniegtā

aizdevuma galīgais atmaksas termiņš iestājies 2010.gada 24.februārī un lūdza atbildētāju /pers. B/ līdz 2010.gada 9.aprīlim

(ieskaitot) samaksāt prasītājam visu atbildētājas /pers. A/ parāda summu, kas izriet no aizdevuma līguma. Kā arī ar minēto

brīdinājumu Atbildētājs /pers.B/tika brīdināts - ja līdz 2010.gada 9.aprīlim (ieskaitot) Atbildētājs /pers.B/ neatmaksās prasītājam visu

atbildētājas /pers. A/ parāda summu, kas izriet no aizdevuma līguma, prasītājs vērsīsies tiesā ar attiecīgu prasību pret atbildētāju

/pers. B/ par saistību, kas izriet no aizdevuma līguma, piedziņu, kuru samaksas nodrošināšanai atbildētājs /pers. B/ sniedza

galvojumu.

Paskaidro, ka līdz prasības pieteikuma sastādīšanu atbildētāji nav veikuši parāda samaksu. Uz 2014.gada 26.februāri

atbildētāja saistības, kas izriet no aizdevuma līguma un galvojuma ir 2053,96 euro, tajā skaitā neatmaksātās kredīta pamatsumma

892 euro apmērā; līgumiskie procenti no 2009.gada 24.maija līdz 2010.gada 24.februārim 52,46 euro, likumiskie procenti no

2010.gada 25.februāra līdz 2014.gada 25.februārim 217,50 euro, līgumsoda no 2009.gada 24.jūnija līdz 2010.gada 24.februāra 892

euro (prasītājs apstādinājis līgumsoda aprēķina pieaugumu, aprēķināmajam līgumsodam sasniedzot neatmaksātā aizdevuma

pamatsummas apmēru).

Papildus norāda, ka transportlīdzekļa atrašanās vieta prasītājam nav zināma, līdz ar to prasītājs nevar pārņemt transportlīdzekli

savā valdījumā, lai realizētu komercķīlas tiesības, pārdodot transportlīdzekli un dzēstu atbildētājas saistības.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1319., 1321., 1326., 1327., 1330., 1587., 1591., 1756., 1757.pantu, 1759. panta pirmo daļu,

1765.panta pirmo daļu, 1934., 1943., 1946.pantu.

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2 100 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19

panta otro daļu, ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājam izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 35.lapa). Tiesā nav saņemts prasītāja paziņojums

par nepieciešamību iztiesāt lietu tiesas sēde.

Atbildētājiem /pers. A/un /pers. B/, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājiem izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 36., 37.lapa).

Atbildētāji paskaidrojumus nav iesnieguši, nekādi iesniegumi tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību

nav celti.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

lieta tiek izskatīta rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka

prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Starp prasītāju un atbildētāju /pers. A/ 2007.gada 14.augustā noslēgts Aizdevuma līgums Nr.Z-5145/2007 (lietas 11.-12.lapa),

saskaņā ar kuru prasītājs piešķir atbildētājai aizdevumu (kredītu) 2 950 euro automašīnas BMW 320, 1993.izl.gads, iegādes

refinansēšanai. Kredīta atmaksas termiņš – 2010.gada 24.februāris. Līguma 1.3.punktā puses pielīgušas, ka par kredīta izmantošanu

atbildētājs maksā prasītājam procentus pēc likmes 13,7% gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas, procenti tiek maksāti

saskaņā ar maksājuma grafiku (lietas 11.- 12.lapa), kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Savukārt līguma 1.4.punktā puses

vienojušās, ka atbildētājas saistību izpildes nodrošinājums ir /pers. A/ mantas komercķīla, saskaņā ar 2007.gada 14.augusta

Komercķīlas līgumu Nr.Z-5145/2007, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa. /pers. A/ arī uzņēmās pienākumu atmaksāt prasītājam

kredītu un maksāt tam procentus par kredīta izmantošanu maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas

summu norēķinu kontā (līguma 2.2.1.punkts). Puses ir arī vienojušās, ka par katru līguma 2.2.1. un 2.2.2.punktā norādītās saistības

izpildes kavējuma dienu atbildētājs maksā prasītājam līgumsodu 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ja nokavējums

saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta līguma 2.1.3.punktā minētajā kārtībā naudas trūkuma

vai citu no prasītāja neatkarīgu apstākļu dēļ. Līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes (līguma

3.1.punkts).

Ar atbildētājas /pers. A/ aizdevuma konta izrakstu un klienta konta izrakstu pierādīts, ka prasītājs, saskaņā ar Aizdevuma līgumu

Nr. Z-5145/2007 izsniedzis atbildētājai aizdevumu 2 950 euro apmērā (lietas 22.lapa).

2007.gada 14.augustā noslēgtais Komercķīlas līgums Nr.Z-5145/2007 (lietas 16.-18.lapa) apliecina, ka komercķīlas ņēmēja

jeb prasītāja prasījumu pret komercķīlas devēju jeb atbildētāju, kas izriet no pušu 2007.gada 14.augustā noslēgtā Aizdevuma līguma

Nr. Z-5145/2007, nodrošināšanai atbildētāja ieķīlā prasītājam atbildētājas īpašumā esošo mantu: mehānisko transporta līdzekli:

automašīnu BMW 320, 1993. izl.gads, šasijas Nr. WBACB11060FC0489 (Līguma 1.1.punkts). Līguma 1.2.punktā puses pielīgušas,

ka vienojušās, ka prasītāja prasījumu, kuri nodrošināti ar mantas komercķīlu, maksimālā summa tiek noteikta Ls 4 148 apmērā.

Uzņēmumu reģistra lēmuma kopija apstiprina, ka par pušu Komercķīlas līgumu izdarīti attiecīgi ieraksti reģistrā (lietas 19.lapa) un

izsniegts Komercķīlas reģistrācijas akts (lietas 20.lapa).

Tiesa atzīst, ka 2007.gada 14.augusta Aizdevuma līgums Nr. Z-5145/2007 un 2007.gada 14.augustā noslēgtais Komercķīlas

līgums Nr.Z-5145/2007 noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām, neviena no pusēm tos nav apstrīdējusi, un līdz ar to tie ir saistošs

līgumslēdzējām pusēm.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa kā aizņēmies.

Pamatparāda apmērs 892 euro pierādīts ar lietā esošo aprēķinu (lietas 26.lapa), jo nav apstrīdēts (Civilprocesa likuma

96.panta piektā daļa). Arī Civillikuma 1838.panta izpratnē samaksas pierādījums gulstas uz parādnieku. Atbildētāja /pers.A/samaksu

nav pierādījusi.

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja

parādnieks pielaidis nokavējumu.

Līguma 1.3.punktā puses pielīgušas, ka par kredīta izmantošanu atbildētājs maksā prasītājam procentus pēc likmes 13,7%

gadā no faktiski izmantojamās kredīta summas, procenti tiek maksāti saskaņā ar maksājuma grafiku (lietas 11.- 12.lapa), kas ir

līguma neatņemama sastāvdaļa. Savukārt, līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka atbildētājam ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt

procentus par kredīta izmantošanu maksājumu grafikā noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.

No 2007.gada 14.augusta Aizdevuma līgumu Nr. Z-5145/2007 (lietas 11.-12.lapa) redzams, ka aizdevuma atmaksas termiņš

ir 2010.gada 24.februāris.

Prasītājs lūdz piedzīt nesamaksātos līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 52,46 euro apmērā. No lietā esošajiem

dokumentiem redzams, ka prasītāja norādīto līgumisko procentu apmēru veido procentu maksājumi no 2009.gada 24.maija līdz

līguma izbeigšanai - 2010.gada 24.februārim (lietas 13., 14.lapa).

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 2.punktā norādīts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata arī par svešu naudu,

nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka

klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas nesamaksātos likumiskos procentus par laiku no 2010.gada 25.februāra līdz 2014.gada

25.februārim 217,50 euro apmērā.

Tā kā atbildētāja /pers. A/ nav veikusi pilnīgu piešķirtā aizdevuma atmaksu, pēc līguma izbeigšanas lietojusi prasītāja naudas

līdzekļus, pamatparāda apmēru 892 euro nav apstrīdējusi, tad tiesa atzīst prasītāja tiesības saskaņā ar Civillikuma 1753.panta,

1759.panta 2.punkta un 1765.panta nosacījumiem saņemt no /pers. A/ likumiskos aizdevuma lietošanas procentus - 6% gadā par

laiku no 2010.gada 25.februāra līdz 2014.gada 25.februārim, prasītāja pieprasītajā 217,50 euro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiesa atzīst ar lietas materiāliem par pierādītu, ka atbildētājas /pers. A/ prasītājam atdodamā

aizdevuma pamatsumma ir 892 euro un nesamaksātie līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu no 2009.gada 24.maija līdz

2010.gada 24.februārim ir 52,46 euro, likumiskie nokavējuma procenti no 2010.gada 25.februāra līdz 2014.gada 25.februārim ir

217,50 euro (lietas 26.lapa). Šīs summas piedzenamas no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājam, jo aizdevuma lietošana joprojām

turpinās, kapitāls nav atdots prasītājam, minētās summas nav apstrīdētas.

2007. gada 14.augusta Aizdevuma līguma Nr. Z-5145/2007 noteikumu 3.2.punktā noteikts, ka par termiņā neatmaksātu kredītu

un procentiem aizņēmējiem jāmaksā līgumsods 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas (lietas 11.-12.lapa).

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu no 2009.gada 24.jūnija līdz 2010.gada 24.februārim samazinātā līdz parāda

pamatsummai, 892 euro apmērā.

Lai gan atbildētāja līgumsoda apmēru nav apstrīdējusi, tiesa uzskata, ka līgumsoda piedziņa no atbildētājas ir apmierināma

daļēji turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās

vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods,

bet ne tikai samērīga daļa.

Civillikuma izpratnē līgumsods ir saistību tiesību pastiprinājums saistības neizpildīšanas vai pienācīgas neizpildīšanas

gadījumā, kas pastiprina konkrētas personas saistību vai nodrošina saistību izpildi un pastāv kā civiltiesisks sods.

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko

līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tā kā nav likuma, kurš izsaka tiešus norādījumus par to, kādā veidā izlemjams jautājums par līgumsoda samērīgumu un

taisnīgumu, tad tiesa šī jautājuma risināšanā vadās no Civilprocesa likuma 5. panta piektās daļas un sestās daļas.

Tiesa atzīst, ka jāņem vērā tiesu prakse, kas satur norādi, ka līgumsods nevar kļūt par nepamatotas iedzīvošanās iespēju

sakarā ar cita subjekta kļūdām, neizdarību vai pat apzinātu pārkāpumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka

saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1657.pantu tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām gadījumos, kad

viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

No 14.08.2007. Aizdevuma līguma Nr. Z-5145/2007 (lietas 11.-12.lapa) redzams, ka atbildētāja apņēmusies aizdevumu atdot

līdz 2010.gada 24.februārim.

No lietas materiāliem pievienotā līgumsoda aprēķina (lietas 26.lapa) redzams, ka atbildētāja nav veikusi aizdevuma atmaksu

no 2009.gada 27.jūnija.

Lietas materiāliem nav pievienoti pierādījumi, ka prasītājs ir brīdinājis atbildētāju /pers. A/ par izveidojušos parādu.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs bija tiesīgs vērsties tiesā saprātīgā termiņā, ņemot vērā apstākli, ka

atbildētāja kavējusi aizdevuma atmaksu no 2009.gada 27.jūnija.

Vērtējot prasījumu par līgumsoda piedziņas pamatotību, tiesa ņem vērā Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

2012.gada 6.novembra spriedumā lieta Nr. C15293409 un 2012.gada 29.novembra spriedumā lieta Nr. C15225811 izdarītās

atziņas, ka jau divi gadi ir pārāk ilgs laika periods jautājuma izlemšanai par līguma pārtraukšanu. Šāds laika periods neatbilst

normālai banku praksei, jo parasti bankas (pie līdzīgiem līguma nosacījumiem par tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma) izlemj

jautājumu par atkāpšanos no līguma 2-3 mēnešu laikā no brīža, kad aizņēmējs sāka kavēt saistību izpildi. Tiesa pievienojas

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas izdarītajām atziņām, ka šādas aizdevēja rīcības rezultātā radīta situācija, kas ir

neizdevīga aizņēmējam, jo gadījumā, ja aizdevējs saprātīgā termiņā būtu izlēmis jautājumu par atkāpšanos no līguma, līgumisko

procentu un līgumsods pieaugums būtu mazākā apmērā.

Līdz ar to prasības celšana gandrīz četrus gadus vēlāk, nav atzīstama par saprātīgu termiņu un neattaisno prasītāja novēloto

tiesību prasības celšanai tiesā pret atbildētāju, kas ir par pamatu līgumsoda daļējai 446 euro (50%) apmērā piedziņai no atbildētāja.

Savukārt, līgumsods daļā par 446 euro ir noraidāms kā nepamatots.

Tiesa uzskata, ka līgumsods par laiku no 2009.gada 24.jūnija līdz 2010.gada 24.februārim 446 euro apmērā vērtējams kā

samērīgs un taisnīgs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kontekstā, tas piedzenams no atbildētāja prasītāja labā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, ka tam nav zināma komercķīlas priekšmeta - automašīnas BMW 320, 1993.

izl.gads, šasijas Nr. WBACB11060FC0489, atrašanās vieta, līdz ar to prasītājs nevar pārņemt transportlīdzekli savā valdījumā, lai

realizētu komercķīlas tiesības, pārdodot transportlīdzekli un dzēstu atbildētājas saistības. Pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti

2007.gada 14.augustā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgts Galvojums (lietas 21.lapa). Saskaņā ar Galvojuma

nosacījumiem atbildētājs apņēmies saskaņā ar Civillikuma normām atbildēt pilnā apmērā, kā pats parādnieks prasītājam jeb

Kreditoram ar visu savu īpašumu un naudas līdzekļiem par zaudējumiem, kas var rasties Kreditoram sakarā ar Parādnieces

/pers.A/līgumsaistību neizpildi saskaņā ar 2004.gada 14.augusta Aizdevuma līgumu Nr. Z-5145/2007, kurš galviniekam ir zināms.

Tāpat Galvojuma līgumslēdzēji vienojušies par to, ka gadījumā, ja parādnieks nepilda aizdevuma līgumā uzņemtās saistības, t.sk.

neievēro aizdevuma atmaksas kārtību, termiņā nesamaksā aizdevuma izmantošanas procentus un/vai līgumsodu, kā arī Aizdevuma

līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā, Galvinieks apņemas 3 dienu laikā atmaksāt kreditoram aizdevuma summu, aizdevuma

izmantošanas procentus, aprēķinātos līgumsodus, kā arī visus kreditora tiesas izdevumus, turklāt kreditors ir tiesīgs vērst piedziņu

pret galvinieku uzreiz, negriežoties pie paša parādnieka, kā arī griezties ar prasību tiesā pret parādnieku un galvinieku kā

solidārajiem atbildētājiem.

Tāpat puses vienojušās, ka kreditors ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma un atsevišķa brīdinājuma norakstīt no jebkuriem

galvinieka kontiem, kas ir atvērti pie kreditora, galvinieka nokavētā maksājuma summu, kā arī visus kreditora tiesas izdevumus,

nepieciešamības gadījumā veicot valūtu konvertāciju pēc kreditors noteiktā valūtas kursa uz operācijas veikšanas dienu, pie tam

kreditors ir tiesīgs vērst piedziņu pret Galvinieku uzreiz, negriežoties pie paša parādnieka.

Lietas materiāliem pievienots 31.03.2010. Brīdinājums par no 2007.gada 14.augusta Galvojuma izrietošo saistību izpildi, no

kura redzams, ka prasītājs darījis zināmu galviniekam /pers. B/ par parādnieces /pers. A/ neizpildītām maksājuma saistībām, lūdzot

samaksāt visu no Aizdevuma līguma izrietošo parāda summu līdz 2010.gada 9.aprīlim, pretējā gadījumā prasītājs vērsīsies tiesā

(lietas 24.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, ka parāds nav samaksāts.

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas

parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Civillikuma 1695.pants nosaka, ka galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma.

Tiesa uzskata, ka minētais galvojuma līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, līgums nav apstrīdēts, līdz ar to ir

saistošs līdzējiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu, galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Civillikuma 1702.pantā noteikts, ka kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie

galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par

tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Novērtējot minēto, tiesa atzīst prasītāja tiesības celt prasību arī pret galvinieku /pers. B/, kā to lūdzis prasītājs - ka piedziņa

vispirms nosakāma no galvenā parādnieka, bet piedziņas neiespējamības gadījumā neatmaksātais aizdevums, procenti, līgumsods

piedzenams no galvinieka (Civillikuma 1699.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1691.pantu galvojums ir saistības pastiprinājums parādnieka uzņemto saistību garantēšanai, un kurš

atbilstoši Civillikuma 1704. un 1705.pantam saistību izpildes gadījumā iegūst regresa tiesības prasīt apmierinājumu izpildītās

saistības apmērā no paša parādnieka.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un

konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa 195.pantu pēc prasītāja lūguma, ir pamats noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas 892 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 308,09 euro (lietas 8., 9., 10.lapa), samaksājis ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 9,42 euro (lietas 7., 51.lapa).

Tā kā prasījums apmierināts daļēji, no atbildētājas tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli: valsts nodeva 241,20 euro (kas

aprēķināta sekojoši: prasības summa ir 2 053,96 euro jeb 100%; apmierinātā prasības summa ir 1 607,96 euro) (892 euro +52,46

euro + 217,50 euro + 446 euro), kas ir x; x = 1 607,96 x 100/2 053,96 euro = 78,29%; 78,29% no 308,09 euro= 241,20 euro); ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,37 euro (kas aprēķināta sekojoši 78,29% no 9,42 euro), kopā 248,57 euro.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa 204. 1 pantu, atbildētājai /pers. A/ nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

prasību par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003072918, parāda pamatsummu uz 2014.gada

17.martu 892 euro, nesamaksātos līgumiskos nokavējuma procentus no 2009.gada 24.maija līdz 2010.gada 24.februārim 52,46

euro, likumiskos nokavējuma procentus no 2010.gada 25.februāra līd z 2014.gada 25.februārim 217,50 euro, līgumsodu no

2009.gada 24.jūnija līdz 2010.gada 24.februārim 446 euro un tiesas izdevumus 248,57 euro.

Prasību daļā par līgumsoda 446 euro piedziņu noraidīt pilnīgi.

Noteikt AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas 892 euro.

Noteikt termiņu /pers. A/ labprātīgai sprieduma izpildei 7 (septiņu) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese J.Mauliņa