Court annuls military discharge order and orders reinstatement with back pay for procedural violations.

NORAKSTS Lieta Nr.42496807 A2527-08/6

Spriedums Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 23.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, piedaloties pieteicējam S.H. un pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim V.K., atbildētāja – Aizsardzības ministrijas – pilnvarotajai pārstāvei Sanitai Ţogotai, Antonijas ielā 6, Rīgā atklātā tiesas sēdē, izskatīja administratīvo lietu S.H. pieteikumā par administratīvā akta grozīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 25.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts S.H. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par 2006.gada 14.novembra pavēles Nr.271-VD jeb administratīvā akta grozīšanu, par ko ierosināta administratīvā lieta Nr.A42496807. 2006.gada 14.novembrī Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerālis J.M. ir izdevis pavēli Nr.271-VD „Par personālsastāvu” (turpmāk arī – Pavēle). Ar Pavēli nolemts kapteini S.H. (turpmāk arī – pieteicējs) atvaļināt no profesionālā dienesta, izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa sakarā ar vienības reorganizāciju.

[2] Pieteikumā tiesai pieteicējs norāda, ka, pamatojoties uz Jelgavas pilsētas Valsts dienesta pārvaldes 1996.gada 12.augusta norīkojumu Nr.17, 1996.gada 21.augustā ar Izlūkdienesta bataljona komandiera pavēli Nr.234 uz brīvprātības pamata ticis ieskaitīts personālsastāva sarakstā un sācis pildīt profesionālo militāro dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos. 2007.gada 14.aprīlī ar Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandiera vietnieka pavēli Nr.072-id pieteicējs atvaļināts no profesionālā militārā dienesta un ieskaitīts rezervē.

Pieteicējs nepiekrīt Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandiera vietnieka pavēlei Nr.072-id un uzskata, ka tiek rupji pārkāptas viņa karavīra tiesības. Arī līgums par profesionālo dienestu Nr.A-03643 prettiesiski bijis noslēgts ar atpakaļejošu datumu 2006.gada 25.oktobrī. Pavēli pieteicējs saņēmis 2006.gada 8.decembrī un 2006.gada 11.decembrī griezies ar ziņojumu pie NBS komandiera. 2006.gada 14.decembrī pieteicējs ieradies pie Sauszemes spēku Kājnieku brigādes komandiera, lai risinātu jautājumu par turpmāko dienesta gaitu, taču nekādas konkrētas atbildes netika saņemtas.

Pavēles formulējums neatbilst Sauszemes spēku Kājnieku brigādes komandiera 2006.gada 8.novembra „Paziņojumam profesionālā dienesta karavīram” Nr.04-798. 2006.gada 7.decembrī pieteicējs ir mutiski griezies pie ģenerālinspektora, bet 2007.gada 15.martā uzrakstījis rakstisku iesniegumu, kurš ir reģistrēts Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspekcijā ar Nr.H/2. Uz minēto pieteicējs 2007.gada 30.martā ir saņēmis atbildi Nr.4/12, kurā teikts, ka karavīra tiesību pārkāpuma gadījumā pieteicējam ir tiesības griezties tiesu iestādēs. Pamatojoties uz Militārpersonu izdienas pensijas likuma 6.panta pirmo daļu, pieteicējs uzskata, ka viņam ir tiesības uz militārpersonas izdienas pensiju 55% apmērā, jo faktiski ir ticis apstiprināts Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona jaunais štatu amatu saraksts un samazinātas vairākas virsnieku vietas.

Problēmas pieteicēja militārā dienesta karjerā sākās 2005.gada 3.maijā, kad beidzās Līgums par profesionālo militāro dienestu Nr.996, kas 2000.gada 19.maijā bija noslēgts starp pieteicēju un Izlūkdienesta bataljona Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona komandieri. Pēc līguma termiņa beigām pieteicējs turpinājis pildīt līguma saistības, taču jauna līguma parakstīšana tikusi kavēta. Tikai 2006.gada 25.oktobrī ar pieteicēju noslēgts Līgums par profesionālo dienestu Nr.A-03643 uz laika periodu no 2005.gada 4.maija līdz 2010.gada 3.maijam, t.i., ar atpakaļejošu datumu.

Pārkāpti ir Militārā dienesta likuma 20.panta pirmā un otrā daļa, kā arī trešās daļas 1.punkts.

[3] Vienlaikus ar pieteikumu par administratīvā akta grozīšanu pieteicējs ir lūdzis piedzīt no atbildētāja pieteicējam nodarītos zaudējumus un morālo kaitējumu, t.i., piedzīt no LR Aizsardzības ministrijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem 23595 Ls (divdesmit trīs tūkstošus pieci simti deviņdesmit piecus latus), ko pieteicējs saņemtu dienesta atalgojumā, turpinot dienēt aktīvajā dienestā, līdz maksimālajam vecumam kapteiņa dienesta pakāpē līdz 48 gadiem; komunālos un īres kompensāciju par 55 kalendāra mēnešiem 4 675 Ls (četri tūkstoši seši simti septiņdesmit piecus latus); uzturnaudas kompensāciju par 55 kalendāra mēnešiem 5 115 Ls (pieci tūkstoši simtu piecpadsmit latus); ikgadējā atvaļinājuma naudas pabalstu par 5 gadiem mēnešalgas apmērā 2 145 Ls (divi tūkstoši simtu četrdesmit pieci lati); vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā, kas paredzēts ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem 1 287 Ls (viens tūkstotis divi simti astoņdesmit septiņus latus); neizmantotā atvaļinājuma naudas pabalstu mēnešalgas apmērā, kas man netika izmaksāts par neizmantoto atvaļinājumu par 2007.gadu, 429 Ls (četri simti divdesmit deviņi lati); visus tiesas izdevumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 9.maija lēmumu pieteicēja prasījums daļā par materiālā zaudējuma atlīdzību Ls 37 246,00 apmērā, kas sastāv no dienesta atalgojuma 23595 Ls apmērā, komunālo maksājumu un īres kompensācijas par 55 kalendāra mēnešiem 4 675 Ls apmērā, uzturnaudas kompensācijas par 55 kalendāra mēnešiem 5 115 Ls apmērā, ikgadējā atvaļinājuma naudas pabalsta par 5 gadiem mēnešalgas apmērā 2 145 Ls, vienreizējā pabalsta pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā, kas paredzēts ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem 1 287 Ls un neizmantotā atvaļinājuma naudas pabalsta mēnešalgas apmērā par neizmantoto atvaļinājumu par 2007.gadu, 429 Ls apmērā, atstāts bez virzības sakarā ar ārpustiesas izskatīšanas kārtību pierādošo dokumentu neesamību un noteikts termiņš trūkumu novēršanai. 2007.gada 7.jūnijā pieteicējs ir iesniedzis dokumentus trūkumu novēršanai par norādīto prasījumu, taču, kā tiesa secina, tad ar iesniegumu par zaudējumu atlīdzību iestādē pieteicējs ir vērsies 2007.gada 29.maijā, t.i. pēc pieteikuma iesniegšanas Administratīvajā rajona tiesā, kas nozīmē, ka uz pieteikuma iesniegšanas brīdi pieteicējs nebija ievērojis ārpustiesas izskatīšanas kārtību un tiesas pieprasīto dokumentu pieteicēja rīcībā nebija.

Taču termiņš, kurā tiesā iesniegtais pieteikums tiek atstāts bez virzības, tiek noteikts, lai personas iesniegtu to rīcībā esošos dokumentus, nevis izietu ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Minētais saistīts ar Administratīvā procesa likuma 192.panta trešajā daļā noteikto, „ja pieteicējs noteiktā termiņā trūkumus novērš, pieteikumu uzskata par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesā”. Ja ārpustiesas izskatīšanas kārtība tiek izieta pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā, tad nav tiesiski šo normu attiecināt uz 2007.gada 25.aprīli un pieņemt pieteikumu ar šo datumu, ja tajā brīdī pieteicējs pat nebija iesniedzis iestādē iesniegumu par zaudējumu atlīdzību.

Pie šādiem apstākļiem Administratīvajā rajona tiesā nav pieņemta un ierosināta administratīvā lieta daļā par materiālā zaudējuma atlīdzību Ls 37 246,00 apmērā, bet pieteicējam tiesības uz šāda prasījuma izteikšanu ir saglabātas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 93.panta trešo daļu, t.i., „[..] atlīdzinājumu iestādē var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes izdots administratīvais akts, un tas nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums) [..]”.

[4] Administratīvajai rajona tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos Aizsardzības ministrija (turpmāk arī – atbildētājs) pieteicēja prasījumu neatzīst un paskaidro, ka ar S.H. 2006.gada 25.oktobrī tika noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz pieciem gadiem ar atpakaļejošu datumu. Aizsardzības ministrija atzīst, ka Nacionālie bruņotie spēki nav laicīgi noslēguši līgumu un par šiem pārkāpumiem Ģenerālinspekcija jau 2006.gada 20.decembra vēstulē Nr.4/71 ir aizrādījusi Nacionālo bruņoto spēku komandierim un lūgusi izvērtēt amatpersonu rīcību.

Atbildētājs vēlas norādīt, ka līguma neesamība nav ietekmējusi pieteicēja dienesta gaitu. Viņš turpināja dienestu un saņēma tās pašas sociālās garantijas, kuras noteiktas karavīriem. S.H. apgalvojums, ka viņam ieturēja divas reizes izmaksāto atvaļinājuma pabalstu par 2006.gadu, neatbilst patiesībai. Saskaņā ar Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona sniegto informāciju, t.i., 11.06.2007. vēstuli Nr.04.1-01/1- 13/291, atvaļinājuma pabalsts netika ieturēts. Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas, atbildot uz pieteicēja ziņojumiem, nav ievērojušas atbilţu sniegšanas termiņus, taču atbildētājs uzskata, ka pieteicējam ar to būtisks kaitējums nav nodarīts.

Pieteicējs no personālsastāva saraksta ir izslēgts ar Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona (LATBAT) komandiera 2007.gada 14.aprīļa pavēli Nr.072-id. Par profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa S.H. ir bijis informēts jau 2006.gada 8.novembra Sauszemes spēku Kājnieku brigādes komandiera paziņojumā Nr.04-798, no kura redzams, ka S.H. 2006.gada 9.novembrī ir iepazinies ar šo paziņojumu. Tas nozīmē, ka pieteicēja norāde uz Militārā dienesta likuma 43.panta piektās daļas pārkāpumu ir nepamatota. Savukārt, obligāta prasība, lai būtu izdota rakstiska pavēle par lietu un amata nodošanu, ārējos normatīvajos aktos nav noteikta.

Vērtējot Pavēles tiesiskumu, Aizsardzības ministrija informē, ka Sauszemes spēku Kājnieku brigādes komandiera 2006.gada 8.novembra paziņojuma Nr.04-798, ar ko tika iepazīstināts pieteicējs, veidlapa ir apstiprināta ar Aizsardzības ministrijas 2005.gada 19.decembra noteikumiem Nr.9-not „Karavīru atvaļināšanas no profesionālā dienesta noteikumi” un ietver Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 7.punkta redakciju, kas nosaka, ka profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu, ievērojot minētā likuma 26.panta trešajā daļā noteikto.

Savukārt minētajā Nacionālo bruņoto spēku komandiera Pavēlē ir precizēts profesionālā dienesra līguma izbeigšanas pirms termiņa pamatojums – sakarā ar vienības reorganizāciju un ietver norādi uz Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 7.punktu. Tāpat ir jāņem vērā Sauszemes spēku komandiera 2006.gada 14.februāra vēstule Nr.04-128 Nacionālo bruņoto spēku štāba Personālsastāva departamenta priekšniekam, no kuras izriet, ka pieteicējam ir liegta pielaide darbam ar valsts noslēpuma objektiem un nav amata, uz kuru viņu varētu pārcelt.

[5] Pēc atbildētāja saņemto rakstveida paskaidrojumu izvērtēšanas pieteicējs ir papildinājis savus paskaidrojumus Administratīvajai rajona tiesai (lietas 46.-50.lapa). 2008.gada 27.maijā pieteicējs ir iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikuma grozījumus (lietas 69.lapa), kuros lūdz atcelt Pavēli un piedzīt zaudējumus un tiesas izdevumus no atbildētāja. Tā kā prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu ir ticis vērtēts kā nepieņemts, prasījuma precizējumi pieņemti daļā par Pavēles atcelšanu.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs prasījumu uzturēja uz pieteikumā un papildus paskaidrojumos noradītajiem argumentiem.

[7] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteicēja prasījumu neatzina, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumos paustajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietas materiālus Administratīvā rajona tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[9] Administratīvā rajona tiesa lietā konstatē sekojošus faktiskos apstākļus: [9.1] 1996.gada 21.augustā izdota LR Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Izlūkdesanta bataljona komandiera pavēle Nr.234, ar kuru kapteinis S.H. ieskaitīts bataljona personālsastāva sarakstā un visu veidu apgādē 1996.gada 12.augustā (lietas 19.lapa); [9.2] 2000.gada 19.maijā starp Izlūkdesanta Latvijas miera uzturēšanas spēku bataljona komandieri un S.H. noslēgts līgums par profesionālo militāro (aktīvo militāro un ierindas) dienestu ar termiņu līdz 2005.gada 3.maijam (lietas 30.-31.lapa); [9.3] 2006.gada 14.februārī LR Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris darīja zināmu Nacionālo bruņoto spēku štāba Personālsastāva departamenta priekšniekam, ka pieteicējam ir liegta pielaide darbam ar valsts noslēpuma objektiem un nav amata, uz kuru viņu varētu pārcelt (lietas 29.lapa); [9.4] 2006.gada 8.martā S.H. vērsies pie Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandiera ar ziņojumu, kurā lūgts „sniegt atbildi par manu turpmāko dienestu un iemeslu, kāpēc līdz šim ar mani netiek noslēgts līgums par profesionālu militāro dienestu” (lietas 32.lapa); [9.5] 2006.gada 21.augustā S.H. vērsies pie Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandiera ar ziņojumu, kurā lūgts sniegt „atbildi rakstiskā veidā par manu turpmāko dienestu un iemeslu kāpēc līdz šim ar mani netiek noslēgts līgums par profesionālu militāro dienestu” (lietas 33.lapa); [9.6] 2006.gada 21.augustā S.H. vērsies pie Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandiera ar ziņojumu, kurā pieteicējs atsaucas uz paziņojumu profesionālā dienesta karavīram un norāda uz karavīra tiesību aizskārumu (lietas 82.lapa); [9.7] 2006.gada 25.oktobrī starp LR Aizsardzības ministriju un S.H. noslēgts līgums par profesionālo dienestu Nr.A-03643 ar termiņu no 2005.gada 4.maija līdz 2010.gada 3.maijam (lietas 21.lapa); [9.8] 2006.gada 8.novembrī S.H. nosūtīts paziņojums Nr.04-798 par to, ka sakarā ar vienības (apakšvienības) likvidāciju un reorganizāciju un karavīru skaita samazināšanu tiks izbeigts profesionālā dienesta līgums un S.H. tiks atvaļināts (lietas 22.lapa); [9.9] 2006.gada 14.novembrī LR Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris atvaļināja S.H. no profesionālā dienesta, izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa sakarā ar vienības reorganizāciju (lietas 23.lapa); [9.10] 2006.gada 11.decembrī S.H. vērsies pie LR Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera ar lūgumu nodrošināt S.H. karavīra tiesības saskaņā ar NBS likuma 14.panta otro daļu, Militārā dienesta likuma 8.panta otro daļu (lietas 24.lapa); [9.11] LR Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspekcija 2006.gada 20.decembrī vērsusies pie Nacionālo bruņoto spēku komandiera ar lūgumu izvērtēt Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu rīcību sakarā ar pieteicēja atvaļināšanu (lietas 25.lapa); [9.12] 2007.gada 15.martā S.H. vērsies pie LR Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspektora ar lūgumu nepieļaut nelikumīgu atvaļināšanu no profesionālā militārā dienesta, jo 2006.gada 14.novembra pavēles Nr.271-VD formulējums par izbeigšanas iemeslu neatbilst 2006.gada 8.novembra paziņojumā Nr.04-798 norādītajam (lietas 26., 27.lapa); [9.13] 2007.gada 29.martā LR Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspekcija sniedz S.H. atbildi Nr.4./12 „Par atvaļināšanu no profesionālā militārā dienesta”, ar kuru informē, ka 2006.gada 14.novembra pavēlē Nr.271-VD ir konkretizēts atvaļināšanas iemesls un S.H. ir tiesības vērsties tiesā savu aizskarto tiesību aizstāvēšanai (lietas 28.lapa); [9.14] 2007.gada 14.aprīlī saskaņā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona (Latbat) komandiera pavēli S.H. tiek izslēgts no personālsastāva saraksta, visu veidu apgādes un atvaļināts rezervē (lietas 20.lapa). [9.15] 2007.gada 18.aprīlī pieteicējs vērsies pie aizsardzības ministra ar lūgumu nodrošināt pieteicējam karavīra tiesību aizsardzību (lietas 83.-84.lapa); [9.16] 2007.gada 20.aprīlī Nacionālo bruņoto spēku štāba Centralizētais algu aprēķina sektors darījis zināmu pieteicējam, ka viņam divas reizes aprēķināts un izmaksāts atvaļinājuma pabalsts, un lūdzis atļauju šo summu ieturēt (lietas 54.lapa) [9.17] 2007.gada 29.maijā Aizsardzības ministrija sniegusi pieteicējam atbildi par viņa atvaļināšanu no militārā dienesta rezervē (lietas 41.-42.lapa); [9.18] 2007.gada 29.maijā pieteicējs griezies pie Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandiera ar lūgumu par zaudējumu atlīdzību Ls 37 246,00 apmērā (lietas 86.lapa); [9.19] 2007.gada 11.jūnijā Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona (Latbat) komandieris darījis zināmu Aizsardzības ministrijai, ka no S.H. nav divreiz ieturēts divreiz izmaksātais atvaļinājuma pabalsts, jo S.H. ir rakstiski liedzis to darīt (lietas 40.lapa);

Tādējādi no lietas materiāliem ir secināma pieteicēja griba, lai tiktu atcelta Pavēle jeb Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerāļa J.M. 2006.gada 14.novembra pavēle Nr.271-VD „Par personālsastāvu”, un pieteicējs vērsies tiesā, lai iegūtu savu karavīra tiesību aizsardzību sociālo garantiju jomā.

[10] Lietā ir strīds par to, vai kapteinis S.H. pamatoti un tiesiski ir atvaļināts no profesionālā militārā dienesta. Militārā dienesta likuma 44.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka tiesības atvaļināt karavīru – jaunāko virsnieku – no aktīvā dienesta miera laikā ir tiesības Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Tā kā pieteicēja dienesta pakāpe – kapteinis – saskaņā ar Militārā dienesta likuma 31.panta otrās daļas 4.punkta „a” apakšpunktu ir atzīstama par jaunākā virsnieka dienesta pakāpi, tad tiesa secina, ka Pavēli Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir izdevis savas kompetences ietvaros.

[11] Militārā dienesta likuma 42.panta pirmā daļa nosaka gadījumus, kad karavīrs var tikt atvaļināts no profesionālā dienesta, t.i., „karavīru atvaļina no profesionālā dienesta:

1) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu;

2) beidzoties profesionālā dienesta līguma termiņam, ja līgumu nepagarina;

3) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa”. Tātad likumdevējs ir noteicis trīs gadījumus, kuriem iestājoties, profesionālā dienesta karavīrs var tikt atvaļināts no dienesta. Visi tiesību normā minētie gadījumi ir saistīti ar profesionālā dienesta līguma esamību. Kā konstatēts no lietas materiāliem, tad pieteicējs sākotnēji līgumu par profesionālo militāro dienestu ar Nr.996 ir noslēdzis 2000.gada 19.maijā, kur līguma termiņš noteikts no 2000.gada 3.maija līdz 2005.gada 3.maijam. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs, beidzoties līguma Nr.996 termiņam, turpinājis pildīt dienesta pienākumus.

Savukārt, nākošais līgums par profesionālo dienestu Nr.A-03643 ar pieteicēju noslēgts 2006.gada 25.oktobrī, kur līguma termiņš noteikts no 2005.gada 4.maija līdz 2010.gada 3.maijam. Tātad laika posmā no 2005.gada 4.maija līdz 2006.gada 25.oktobrim starp pieteicēju un atbildētāju nepastāvēja rakstisks darba līgums, ko pieteicējs uzskata pat būtisku tiesību aizskārumu. Tāpat par savu tiesību aizskārumu pieteicējs uzskata faktu, ka līgums 2006.gada 25.oktobrī ir noslēgts ar atpakaļejošu datumu. Tiesas ieskatā minētais ir uzskatāms par pārkāpumu no atbildētāja puses, taču tiesa nesaskata tā būtisku ietekmi, kas ierobeţo vai skar pieteicēja tiesības.

Savu viedokli tiesa pamato ar sekojošo. Civillikuma 1482.pants nosaka, ka „darījumi jāizteic rakstiski vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās”. Ārējie normatīvie akti nesatur obligātu saistību līguma par profesionālo militāro dienestu esamībai rakstveidā, taču izskatāmajā gadījumā līguma rakstveida forma ne tikai atvieglo darījuma uzskaites un esamības faktu, bet tā ir arī pieteicēja kā darījuma dalībnieka tiesība prasīt līguma noformēšanu rakstveidā. No lietas materiāliem tiesa secina, ka pieteicējs šo tiesību ir izmantojis, pēc 2000.gada 19.maija līguma termiņa iztecējuma vairākkārtīgi grieţoties pie atbildētāja ar lūgumu līgumu noslēgt, kas izdarīts 2006.gada 25.oktobrī.

Minētais kavējums tiesas ieskatā ir atzīstams par pārkāpumu no atbildētāja puses, taču tas nav pietiekami būtisks, lai ietekmētu pieteicēja tiesību saturu, t.i., lietā nav strīda par to, ka laika periodā, kad starp pieteicēju un atbildētāju nebija rakstveida līguma, būtu ierobeţotas no tā izrietošās pieteicēja tiesības, piemēram, uz atalgojuma un kompensāciju saņemšanu.

Tiesa nepiekrīt pieteicēja viedoklim, ka līguma noslēgšana 2006.gada 25.oktobrī par periodu no 2005.gada 3.maija ir pasliktinājusi pieteicēja tiesības. Tiesas ieskatā ar minēto līguma punktu atbildētājs ir vēlējies tiesiski nostiprināt un atzīt saistības, kas pastāvējušas šajā periodā starp līguma dalībniekiem. Tas, ka līguma tekstā nav ietverts korekts formulējums, ir atbildētāja privāto tiesību nozares izpratnes jautājums un netiek pārbaudīts administratīvajā procesā. Militārā dienesta likuma 20.panta trešā daļa nosaka, ka „profesionālā dienesta līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem”. Tātad pieteicējam nepārprotami ir garantētas tiesības uz līguma termiņu 5 gadu garumā. Taču to, vai līguma termiņš ir nosakāms ilgāk par 5 gadiem, puses nosaka savstarpēji vienojoties vai arī ievērojot iekšējos normatīvos noteikto kārtību. Lietā nav pierādījumu tam, ka starp S.H. un atbildētāju būtu panākta vienošanās par līguma termiņu, kas pārsniedz piecus gadus. Tā kā nav pamata no pieteicēja un atbildētāja savstarpējām līgumattiecībām izslēgt periodu, kad nebija rakstveida līguma, tad attiecībā pret pieteicēju pamatoti ir veikts līgumsaistību ilguma aprēķins, t.i., pieci gadi no 2000.gada 3.maija līdz 2005.gada 3.maijam un pieci gadi no 2005.gada 4.maija līdz 2010.gada 3.maijam.

[12] Atbildētājs ar Pavēli ir pārtraucis līgumattiecības starp atbildētāju un pieteicēju pirms līgumā noteiktā termiņa, t.i., ar 2006.gada 14.novembri. Savukārt, Militārā dienesta likuma 20.panta piektā daļa nosaka, ka „līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43.pantā noteiktajos gadījumos”. Militārā dienesta 43.panta otrā daļa nosaka, ka „profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja: 1) karavīrs zaudējis Latvijas pilsonību; 2) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ; 3) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām; 4) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst; 5) karavīrs divas reizes pēc kārtas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu; 6) karavīra dienesta nespējas laiks slimības dēļ ir ilgāks par četriem mēnešiem (120 dienām), ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus; 7) likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu, ievērojot šā likuma 26.panta trešajā daļā noteikto; 8) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta; 9) ir notiesājošs tiesas spriedums” (likuma redakcija uz Pavēles izdošanas dienu). Minētie gadījumi uzskatāmi par izsmeļošiem, taču lietā nav strīda par to, ka atbildētājs uz pieteicēju ir attiecinājis Militārā dienesta 43.panta otrās daļas

7.punktu, t.i., ar pieteicēju profesionālā militārā dienesta līgums tiek izbeigts pirms termiņā sakarā ar vienības reorganizāciju.

[13] Pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus un vērtējot tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka atbildētāja 2006.gada 14.novembra Pavēle ir atzīstama par prettiesisku sakarā ar būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem un pieteicēja tiesību aizskārumu. Šādu secinājumu tiesa izdara tālāk norādīto iemeslu dēļ: [13.1] Militārā dienesta 43.panta piektā daļa nosaka, ka, „izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā panta otrās daļas 7.punktā minēto apstākļu dēļ, karavīru par to brīdina divus mēnešus iepriekš (likuma redakcija uz Pavēles izdošanas dienu).

Tātad, ja Pavēle ir izdota 2006.gada 14.novembrī, tad atbildētājam bija jābrīdina pieteicējs par šo faktu ne vēlāk kā 2006.gada 14.septembrī. Lietas materiāliem pievienotais paziņojums profesionālā dienesta karavīram izdots 2006.gada 8.novembrī, par ko pieteicējs parakstījies 2006.gada 9.novembrī (lietas 22.lapa). Tādējādi tiesa secina, ka minētais paziņojums ir prettiesisks sakarā ar likumā noteiktā paziņošanas termiņa neievērošanu. [13.2] Vienlaikus, iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspekcijas 2006.gada 20.decembra vēstuli Nr.4/71 (lietas 25.lapa), tiesa secina, ka 2006.gada 21.augustā pieteicējs ir saņēmis paziņojumu profesionālā dienesta karavīram par to, ka viņš tiks atvaļināts no profesionālā militārā dienesta, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 42.panta pirmās daļas 3.punktu un 43.panta otrās daļas 7.punktu, t.i., par profesionālā militārā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa un pamatojoties uz jau pieminēto Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 7.punktu.

Tiesas ieskatā minēto paziņojumu nevar attiecināt uz Pavēli, jo kopš paziņojuma izsniegšanas karavīram ir pagājuši vairāk kā trīs mēneši un pēc paziņojuma izsniegšanas ar karavīru ir ticis noslēgts rakstveida līgums par profesionālo militāro dienestu. Vērtējot šos dokumentus kopsakarā, tiesa uzskata, ka līguma slēgšana ar pieteicēju 2006.gada 25.oktobrī faktiski anulē 2006.gada 21.augusta paziņojumu un rada pieteicējam paļāvību par līguma attiecību turpināšanu. Tādējādi, ja atbildētājs vēlējās uzteikt 2006.gada 25.oktobrī noslēgto līgumu par profesionālo militāro dienestu, viņam bija pienākums atkārtoti ievērot Militārā dienesta 43.panta piekto daļu, t.i., brīdināt S.H. ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš.

Tā kā līgums noslēgts 2006.gada 25.oktobrī, bet paziņojums nosūtīts 2006.gada 8.novembrī un Pavēle izdota 2006.gada 14.novembrī, atbildētājs ir pārkāpis likuma prasības attiecībā uz pieteicēja tiesībām. Tiesas ieskatā minētais pārkāpums ir pietiekami būtisks pamats Pavēles atzīšanai par prettiesisku un atcelšanai. [13.3] Atbildētājs, atvaļinot pieteicēju, atsaucas uz Militārā dienesta likuma 43.panta otrās daļas 7.punktu. Taču tiesas ieskatā par būtisku ir atzīstama Militārā dienesta likuma 26.panta trešās daļas prasība, t.i., „likvidējot amatu vai vienību (apakšvienību) vai to reorganizējot, karavīru pārceļ ne zemākā kā viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā šajā vai citā vienībā vai ar viņa piekrišanu — zemākas dienesta pakāpes amatā.

Ja karavīru nav iespējams pārcelt viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā un pārcelšanai zemākas dienesta pakāpes amatā viņš nepiekrīt, karavīru atvaļina no aktīvā dienesta likumā noteiktajā kārtībā”. Tātad pirms karavīra atvaļināšanas atbildētājam ir pienākums noskaidrot, vai karavīru ir iespējams pārcelt citā amatā, kā arī noskaidrot karavīra viedokli par to, vai šim amatam karavīrs piekrīt. Tiesas ieskatā minētās normas izpratne nozīmē to, ka karavīra viedokļa noskaidrošana pirms viņa atvaļināšanas ir obligāts pienākums.

Tikai tad, ja cita atbilstoša amata nav, kā arī karavīrs nepiekrīt zemākam amatam, ir iespējams viņu atvaļināt. Šādu tiesas secinājumu apliecina arī minētā panta otrajā teikumā lietotais saiklis „un”. Ja likumdevējs būtu piešķīris iestādei izvēles tiesības atkarībā no apstākļiem, tad normā būtu ietverts saiklis „vai”. Šobrīd (un uz Pavēles izdošanas brīdi) spēkā esošā likuma redakcija paredz sadarbību ar karavīru abos gadījumos – gan līdzvērtīga amata esamības, gan neesamības gadījumā.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs nav saņēmis piedāvājumu pārcelšanai citā amatā, ko tiesa uzskata par būtisku procesuālu pārkāpumu no atbildētāja puses, kā rezultātā Pavēle ir atzīstama par prettiesisku un atceļama. [13.4] Lietā nav nozīmes apstāklim, ka pieteicējam ir liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumiem, jo, neskatoties uz to, atbildētājam bija jāizvērtē iestādes kapacitāte un jāpiedāvā pieteicējam amats, kurā pieeja valsts noslēpumam nav obligāta. Ja arī tas nebūtu iespējams vai pieteicējam tas nebūtu pieņemami, tikai tad pieteicēju drīkstētu atvaļināt.

Tā kā likuma prasības Pavēles izdošanā nav ievērotas, tad pieteicēja prasījums par Pavēles atcelšanu ir pamatots un apmierināms.

[14] Kā noskaidrots tiesas sēdē, tad pēc Pavēles izdošanas pieteicējs ir turpinājis pildīt darba attiecības un saņemt atalgojumu no atbildētāja, kā arī atbildētājs ir turpinājis izmantot pieteicēja prasmes un zināšanas militārajā dienestā. Darba attiecības faktiski pārtrauktas ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona (Latbat) komandiera 2007.gada 14.aprīļa pavēli Nr.072-id, kad pieteicējs izslēgts no personālsastāva, viņam pārtraukta atalgojuma izmaksa un pieteicējs pārtraucis pildīt darba pienākumus. Novērtējot lietas materiālos esošo 2007.gada 14.aprīļa pavēli, tiesa secina, ka tā atbilst 2006.gada 14.februāra pavēles Nr.271-VD izpildi nodrošinoša dokumenta pazīmēm, t.i., ar minēto pavēli atbildētājs ir izpildījis 2006.gada 14.novembra pavēli. Par minēto liecina pavēles tekstā esošā atsauce uz Pavēli, konkrēta datuma noteikšana, t.i., 2007.gada 14.aprīlis, un saistību norādīšana pavēles otrajā rindkopā. Administratīvā procesa likuma 253.panta otrā daļa nosaka, „ja nepieciešams, it īpaši ja pirms administratīvā akta atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu uzsākta tā izpilde, tiesa spriedumā norāda, kādā veidā iestādei jānovērš uzsāktās izpildes sekas, un uzdod iestādei šajā nolūkā noteiktā termiņā veikt konkrētas darbības”. Ņemot vērā, ka pieteicējs no amata atbrīvots prettiesiski, atbildētājam ir pienākums veikt darbības pieteicēja aizskarto tiesību atjaunošanai un atjaunot S.H. amatā. Tiesas ieskatā minētais sasaucas ar darba tiesisko attiecību novērtējumu civilprocesā, kad pamats tiesību atzīšanai uz sociālajām garantijām rodas ar personas atjaunošanu darbā. Tādējādi atbildētājam vispirms ir jāveic tiesiskā stāvokļa atjaunošana un jāatjauno S.H. amatā un tikai tad ir veicama darba algas un citu karavīram pienākošos maksājumu izmaksa S.H. par periodu, kurā atbildētāja rīcības dēļ pieteicējs nevarēja pildīt darba pienākumus. Savukārt prasījumi par zaudējumiem, ko vēlas saņemt pieteicējs un kas pārsniedz Administratīvā procesa likuma 253.panta otrās daļas ietvarus, kā tiesa jau norādīja, ir patstāvīgs prasījums un pieteicējam ir tiesības šo prasījumu izvirzīt.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126., 246.-251., 253.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

apmierināt S.H. pieteikumu par Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerāļa J.M. 2006.gada 14.novembra pavēles Nr.271-VD „Par personālsastāvu” atcelšanu; atzīt Nacionālo bruņoto spēku brigādes ģenerāļa J.M. 2006.gada 14.novembra pavēli Nr.271-VD „Par personālsastāvu” par prettiesisku un atcelt ar tās izdošanas dienu; uzlikt pienākumu atbildētājam trīs dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā atjaunot S.H. amatā un izmaksāt S.H. samaksu par darba piespiedu kavējumu viņa vidējās izpeļņas apmērā par laiku no 2007.gada 14.aprīļa līdz atjaunošanas dienestā dienai. Piedzīt no atbildētāja par labu pieteicējam samaksāto valsts nodevu Ls 10,00 apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese //paraksts/ E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas Tiesnese _____________E.Apīne Rīgā, 2008.gada 23.jūlijā