Court convicts minors for theft, waives evidence trial and state-funds legal defense costs.

Lieta Nr. 11370037615

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2017.gada 3.janvārī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša,

piedaloties prokurorei D.Morevai,

aizstāvjiem S.Bērziņai, R.Zeseram

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas apsūdzēti /pers. D/, personas kods /personas kods/, un

/pers. E/, personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

/pers. D/ un /pers. E/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot telpā, izdarīja svešas mantas slepenu nolaupīšanu(zādzību).

2015.gadā 20. maijā pa dienu /pers. D/, personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. E/ nolēma no kokapstrādes darbnīcas, kas atrodas

Ģimenes krīzes centrā „Dzeguzīte”, Iršu pagasta, Kokneses novadā, nozagt elektroinstrumentus, īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. D/ņš un /pers.

E/, atrodoties kokapstrādes darbnīcas telpā, zēnu mājturības stundas laikā, atstāja neaizvērtā stāvoklī loga rokturi, nolūkā naktī iekļūt darbnīcā un izdarīt

zādzību. Tad 2015. gada 20. maijā ap plkst. 24.00 /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās ar /pers. E/, atverot logu, iekļuva kokapstrādes

darbnīcā, kur, ar turpat telpā atrasto atslēgu, atslēdza instrumentu skapi, no kurienes slepeni nozaga Pērses pamatskolai piederošās sekojošās mantas:

ēveli POWER UP 38,88 EUR vērtībā; figūrzāģi Bosch 41 ,69 EUR vērtībā; urbjmašīnu Pover Plus, 26,62 EUR vērtībā, kopumā nozogot mantas par

summu 107,19 EUR, nodarot par šo summu Pērses pamatskolai mantisko kaitējumu.

Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. D/ un /pers. E/ izdarīja Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētie /pers. D/ un /pers. E/ sevi par vainīgiem noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, to apstiprinot tiesas sēdē, izteica lūgumu

neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurori, apsūdzētos, pārstāvi, aizstāvjus, cietušo, ņemot vērā to, ka apsūdzētie atzīst savu vainu

viņiem izvirzītajā apsūdzībā un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajiem

tiesas sēdē izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzēto vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu

par apsūdzēto vainu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.

Vērtējot apsūdzēto darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa konstatē, ka apsūdzētajiem celtā apsūdzība atbilst Kriminālprocesa likuma 405.panta

pirmās daļas noteikumiem (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta apkopotā tiesu prakse noziedzīgo

nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, 2013., 6.lpp.) un ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka /pers. D/

un /pers. E/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, jo viņi apsūdzībā norādītajā vietā un laikā,

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, iekļūstot telpā, slepeni nolaupīja svešu mantu. Apsūdzētie ir sodāmi, taisot notiesājošu spriedumu, kā to

paredz Kriminālprocesa likuma 520.pants.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešās daļas nosacījumiem, vērtējot apsūdzēto personības, tiesa konstatēja, ka /pers. D/ agrāk ir

sodīts vienu reizi, sods pēc Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 4.februāra sprieduma, kas noteikts brīvības atņemšana uz 9 mēnešiem nosacīti ar

pārbaudes laiku uz 1 gadu, nav izciests(lietas 41.lapa), 7 reizes sodīts par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (lietas 40.-41.lapa), nestrādā, mācās

Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem 9.klasē, apgādībā personas neatrodas. No SIA /Nosaukums A/ raksturots apmierinoši. Mācās sekmīgi,

stundas apmeklē regulāri, dienas režīmu centrā ievēro. Uzvedība atkarīga no emocionālā stāvokļa un ārējiem faktoriem. Viegli ietekmējams, ātri pakļaujas

negatīvai ietekmei. Nonākot konfliktsituācijās ir agresīvs, naidīgs, dusmīgs. Atrodas psihiatra uzskaitē. Apmeklējis psihologu, psihoterapeitu. Brīvajā laikā

nodarbojas ar sportu, piedalās centra rīkotajos pasākumos. Vēlas vienaudžu vidū būt līderis. Ir smēķēšanas atkarība, vairākas reizes lietojis apreibinošas

vielas, alkoholiskus dzērienus (lietas 45.lapa). Ar Ogres rajona tiesas 2016.gada 21.septembra spriedumu par laupīšanas izdarīšanu personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 1 mēnesi un ar probācijas uzraudzību uz 2 gadiem, spriedums nav stājies spēkā. Pašreiz

atrodas apcietinājumā par smaga un mazāk smaga nozieguma izdarīšanu citā krimināllietā.

/pers. E/ agrāk ir sodīts sešas reizes, sods izciests, sodāmība nav dzēsta (lietas 59.-61.lapa), 12 reizes sodīts par administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu (lietas 58.lapa), nestrādā, mācās /nosaukums/, apgādībā personas neatrodas. No SIA /Nosaukums A/ raksturots apmierinoši. Intelektuālais

līmenis ir zems, nav pieradis pie regulāra mācību darba. Stundās un nodarbībās hiperaktīvs, trokšņains, traucē citiem, nesekmīgs dažos priekšmetos.

Uzticētos pienākumus centrā pilda labi. Iekšējos kārtības noteikumus ievēro, reizēm ir rupjš, neiecietīgs, atbild asi. Brīvajā laikā nodarbojas ar sportu,

piedalās centra rīkotajos pasākumos. Audzēkņu vidū iecienīts. Konfliktus neizraisa un pats tajos neiesaistās. ir smēķēšanas atkarība, neatsakās no

apreibinošu vielu lietošanas(lietas 62.alapa). Krimināllietas par zādzību izdarīšanu un svešas mantas bojāšanu atrodas Rēzeknes tiesas un Aizkraukles

rajona tiesas tiesvedībā. Tiesas sēdē SIA /Nosaukums A/ pārstāvis /pers. G/ norādīja, ka /pers. E/ uzvedība ir uzlabojusies. Apmeklē psihologa,

psihoterapeita konsultācijas. pirmo semestri pabeidzis sekmīgi, kavējumu nav. Mainījies draugu loks, vairāk uztur kontaktus ar savu māsu. Nav bijuši

konflikti ar darbiniekiem. par labu uzvedību, piedaloties punktu sistēmā, viesojās pie māsas. Alkohola lietošanas gadījumi no oktobra nav bijuši. Vēl

nepieciešams turpināt rehabilitāciju.

Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu,

apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

Apsūdzētie izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta ceturto daļu klasificējams kā smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47., 48.pantu /pers. D/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu /pers. E/ atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu /pers. E/ atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo

nodarījumu recidīvu.

Nosakot sodu un tā apmēru, tiesa ņem vērā arī to, ka apsūdzētie savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, izvērtē lietas apstākļus, apsūdzēto personības.

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Soda bardzības izvēlē tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008. gada tiesu prakses apkopojumā „Apgabaltiesu kā pirmās

instances tiesas un Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu piemērošanas prakse” izteikto viedokli, ka

kriminālsodam jābūt tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu). Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai

persona apzināti atteiktos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tāpat kriminālsodus nedrīkst izmantot, lai iebiedētu sabiedrību (sk. apkopojuma

17.-21.lpp.).

Nosakot soda bardzību, tiesa ņem vērā, lai tas būtu taisnīguma atjaunojošs, taisnīgs, vispārīgās prevencijas principu, kā arī sabiedriskās drošības

intereses.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība

par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajiem ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 175.panta trešās daļas

sankcija, ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta otrā daļa paredz, ka nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgo personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu, tiesa

ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Kā arī Krimināllikuma 35. pantā noteikto soda mērķi- aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot

taisnīgumu, vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa secina, ka sods naudas soda veidā apsūdzētajiem nav piemērojams, jo atbilstoši Krimināllikuma 41.panta pirmajai, ceturtajai daļai, izvērtējot

apsūdzēto mantisko stāvokli, tiesa uzskata, ka šis sods ir neatbilstošs, jo apsūdzētie mācās skolā, savu ienākumu viņiem nav.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/, tiesa ņem vērā, ka viņš savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, līdz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai agrāk

nebija sodīts, ir sešpadsmit gadus vecs, no SIA „/nosaukums/” raksturojas apmierinoši. Ar Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 4.februāra spriedumu

bija notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 9 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu, tomēr uz labošanās ceļa nav nostājies, nav izvērtējis savu rīcību

un turpina izdarīt virkni citus noziedzīgus nodarījumus, tai skaitā smagus noziegumus. Pašreiz atrodas apcietinājumā citā lietā, kas liecina par to, ka /pers.

D/ nevēlas dzīvot likumpaklausīgu dzīvi. pie šādiem apstākļiem, sodu individualizējot, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. D/ nosakāms sods īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā uz diviem mēnešiem. Tiesas ieskatā šāds sods būs taisnīgs, taisnīguma atjaunojošs un atbilstošs soda mērķiem. Nosakot sodu

apsūdzētajam /pers. D/, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu nav jāņem vērā piespriestais sods pēc Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada

4.februāra sprieduma, kas bija noteikts brīvības atņemšana uz 9 mēnešiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu, jo šis sods jau ir pievienots Ogres

rajona tiesas 2016.gada 21.septembra spriedumā, kas vēl nav stājies likumīgā spēkā.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. E/, tiesa ņem vērā, ka viņš savu vainu atzīst un nožēlo izdarīto, līdz noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai agrāk bija

sodīts, sods izciests, sodāmība nav dzēsta, ir septiņpadsmit gadus vecs, mācās /nosaukums/. SIA „/nosaukums/” pārstāvis /pers. E/ raksturoja pozitīvi,

norādot, ka pēc psihologa un psihoterapeita konsultācijām /pers. E/ ir ļoti labojies. Šis apstāklis liecina par to, ka /pers. E/ ir izvērtējis savu rīcību, vēlas

laboties un turpmāk likumpārkāpumus neizdarīt. Izvērtējot iepriekš minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. E/ sods nosakāms

Krimināllikuma 175. panta trešās daļas sankcijas ietvaros piespiedu darba veidā, veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no mācībām

brīvajā laikā un bez atlīdzības, veicot sabiedriski derīgu darbu, tādējādi, atlīdzinot sabiedrībai nodarīto kaitējumu un ļaujot ietaupīt valsts un pašvaldību

finanšu līdzekļus.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajiem piemērojams tāds sods, kas būtu vērsts uz nepilngadīgo atkārtotas noziedzības novēršanu, jo kriminālatbildības

galvenais mērķis ir vainīgās personas atturēšana no turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tiesa atzīst, ka papildsods mantas konfiskācija, kas Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā nav noteikts kā obligāts, nav piemērojams, jo lietā nav

uzlikts arests mantai, kas būtu konfiscējama.

Cietusī Pērses sākumskola lietā pieteikusi radīto kaitējumu 107,19 EUR (lietas 4.lapa) apmērā, ko apsūdzētie tiesas sēdē atzina.

Kriminālprocesa likuma 22. pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par cietušā tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Minētais

pamatprincips atbilst „Eiropas padomes Direktīvas 2004/80 EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem” garam.

Kriminālprocesa likuma 22. pantā noteikts, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un nemateriālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 22. pantā deklarētā pamatprincipa praktisku realizāciju sīki regulē Kriminālprocesa likuma 26. nodaļā „Ar noziedzīgu

nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšana” ietvertās normas.

Izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensācijas pamatotību ar procesuālajām un materiālajām tiesību normām, tiesa ņem vērā judikatūrā

nostiprināto viedokli, ka Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas normas satur arī materiālo tiesību normas, līdz ar ko, izlemjot pieteikumu par radītā

kaitējuma kompensāciju, tiesai jāvadās no Kriminālprocesa normām.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā

panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata.

Minētās tiesību normas izpratnē cietusī pieteikusi mantisku zaudējumu.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā ar

Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums dod tam, kam tas kaitējis, tiesības prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var

vainot. Konkrētajā gadījumā cietušajai ir tiesības uz atlīdzinājumu par radīto kaitējumu tādā apmērā, kādā ir radīts mantiskais zaudējums. Tādejādi tiesa

atzīst, ka cietušās prasība par kaitējuma kompensāciju ir pierādīta ar lietā iesniegtiem dokumentiem un apmierināma pilnībā, piedzenot kaitējumu no

abiem apsūdzētajiem. Mantiskās piedziņas apmēra noteikšanā jāņem vērā nepilngadīgo /pers. D/ un /pers. E/, un viņu vecāku subsidiārā atbildība.

Tādējādi mantiskais zaudējums 107,19 apmērā par labu cietušajai piedzenams no apsūdzētajiem vienādās daļās: no nepilngadīgā /pers. D/ subsidiāri ar

viņa vecākiem /pers.P/ un /pers. L/ 53,59 EUR apmērā, no /pers. E/ subsidiāri ar viņa tēvu /pers. M/ 53,60 EUR apmērā.

Lietā radušies procesuālie izdevumi par zv.advokāta R.Zesera aizstāvības veikšanu apsūdzētajam /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanā un

tiesā pēc procesa virzītāja norīkojuma - 442,23 EUR (lietas 63.; 64.; 79.;109.;126.lapa), par zv.advokāta R.Zesera aizstāvības veikšanu apsūdzētajam

/pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā pēc procesa virzītāja norīkojuma 199,93 EUR (lietas 46.; 47.; 75.lapa), par zv.advokātes D.Saulītes aizstāvības

veikšanu apsūdzētajam /pers. D/ tiesā pēc procesa virzītāja norīkojuma 35 EUR (lietas 110.lapa), par zv.advokātes S.Bērziņas aizstāvības veikšanu

apsūdzētajam /pers. D/ tiesā pēc procesa virzītāja norīkojuma 85 EUR (lietas 127.lapa). Apsūdzētie ir nepilngadīgi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

83. panta pirmās daļas 1. punktu aizstāvja piedalīšanās kriminālprocesā ir obligāta gadījumā, ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai personai. Tiesa

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturto daļu, kā arī ņemot vērā to, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 88. panta trešo daļu nepilngadīgai

personai nav tiesību atteikties no aizstāvja, atzīst par iespējamu nepilngadīgos apsūdzētos no procesuālo izdevumu samaksas valsts labā par aizstāvju

juridiskās palīdzības sniegšanu atbrīvot un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta piekto daļu tos segt no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar kriminālprocesa likuma 85. panta pirmās daļas 1. punktu tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzības ir personai, kuras

mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem. Tiesas izmeklēšanā tika nodibināts, ka apsūdzētie

mācās pamatskolā, nekādu ienākumu viņiem nav. No minētā izriet, ka apsūdzēto mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību

nodrošināt no saviem līdzekļiem, jo apsūdzētajiem šādu līdzekļu nav.

Lietiskie pierādījumi lietā nav.

Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241. pantu apsūdzētajam /pers. E/ nav piemērojams, jo tiesa nekonstatēja

tādus apstākļus, kas dotu pamatu uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes. Savukārt apsūdzētajam /pers. D/ drošības līdzeklis nav

piemērojams, jo viņam apcietinājums piemērots citā kriminālprocesā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.,511., 512, 520., 527.-530. pantiem, tiesa

nosprieda:

Atzīt /pers.D/ par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2(diviem) mēnešiem. Soda izciešanu uzsākt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā ar brīdi, ka /pers. D/ tiek aizturēts soda izciešanai.

Drošības līdzekli /pers. D/ neizraudzīt.

Atzīt /pers.E/ par vainīgu Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar piespiedu darbu uz

60(sešdesmit)stundām.

Drošības līdzekli /pers. E/ neizraudzīt.

Piedzīt no /pers. D/ un /pers. E/ par labu Pērses sākumskolai mantisko kaitējuma kompensāciju 107,19 EUR (viens simts septiņus euro un 19

centus) sekojošās daļās: no nepilngadīgā /pers. D/ subsidiāri ar viņa vecākiem /pers. P/ un /pers. L/ 53,59 EUR (piecdesmit trīs euro un 59 centus), no

nepilngadīgā /pers. E/ subsidiāri ar viņa tēvu /pers. M/ 53,60 EUR (piecdesmit trīs euro un 60 centus) .

Atbrīvot /pers.D/ un /pers. E/ no procesuālo izdevumu samaksas: /pers. D/ 319,93 EUR (trīs simti deviņpadsmit euro un 93 centu) apmērā,

/pers.E/EUR 442,23 (četri simti četrdesmit divu euro un 23 centu) apmērā, kas saistīti ar aizstāvju piedalīšanos kriminālprocesā pēc norīkojuma un segt

šos izdevumus no valsts līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma

pieejamības 2017.gada 5.janvāra, sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 5.janvārī.

Tiesnese J.Bebriša