Court partially allowed consumer credit debt collection claim against individual for principal and interest.

ECLI:LV:RIRT:2021:0322.C33584820.4.S

Lietas Nr.C33584820

Lietas arhīva Nr.C-2495-21/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 22.martā

Rīgas rajona tiesas

tiesnese G.Viļumsone,

rakstveida procesā izskatīja civillietu PlusPlus Baltic OU prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Tiesā 2020.gada 14.decembrī ierosināta civillieta prasītājas PlusPlus Baltic OU prasībā pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu. Prasība

pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Starp AS “Citadele banka” un atbildētāju 2016.gada 2.decembrī tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums/numurs/. Līgums noslēgts attālināti.

Atbildētājs internetbankā ir apstiprinājis līguma nosacījumus. Līdz ar to atbildētājs, apstiprinot interneta bankā līguma noteikumus, ir noslēdzis līgumu un

viņam ir pienākums izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības. Saskaņā ar līgumu atbildētājam tika piešķirts patēriņa kredīts 3 000 euro apmērā.

Atbildētājam jāveic ikmēneša maksājumi kredīta un procentu dzēšanai 15.datumos, galīgā norēķina diena noteikta 2021.gada 15.decembris

procentu likme par aizdevuma lietošanu tika pielīgta 28% gadā, līgumsods par kavētiem maksājumiem pielīgts 0.15% no kavētās maksājuma summas,

nokavējuma procentu apmērs, ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta (26) daļā noteikto apmēru, pielīgts 64% gadā, iestājoties galīgā

norēķina dienai.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nepildīja savas no līguma izrietošās saistības pilnā apmērā un noteiktajā termiņā, AS “Citadele banka” kā aizdevējs

saskaņā ar Līguma II daļas 7.nodaļas noteikumiem paziņoja atbildētājam par jaunu galīgā norēķina noteikšanas dienu - 2017.gada 25.aprīli. Atbildētājs

līdz noteiktajai galīgai norēķina dienai nav izpildījis saistības un veicis pilnīgu norēķinu, līdz ar ko līgumsods par kavētajiem (pamatsummas un procentu)

maksājumiem aprēķināts līdz galīgai norēķina dienai, savukārt nokavējuma procenti aprēķināti no galīgās norēķina dienas līdz prasības pieteikuma

sagatavošanas dienai.

Ar 2019.gada 5.jūlija paziņojumu atbildētājs tika informēts, ka no līguma izrietošās saistības ar 2019.gada 6.jūnija cesijas līgumu 150/2019/JD

nodotas prasītājai PlusPus Baltic OU, reģistrēts Igaunijas Komercreģistrā un ar 2019.gada 21.jūnija cesijas līgumu Nr. 2/062019 nodotas AS Fresh

Finance. Savukārt ar 2019.gada 26.novembra paziņojumu atbildētājs tika informēts, ka no līguma izrietošās saistības AS Fresh Finance, pamatojoties uz

2019.gada 8.novembra cesijas līgumu, nodevis atpakaļ prasītājai, kuru uz pilnvarojuma pamata Latvijas Republikā pārstāv Ārvalsts komersanta PlusPlus

Baltic OU filiāle Latvijā, tajā skaitā visus blakus prasījumus, un aicināja atbildētāju labprātīgi izpildīt saistības vai izteikt pamatotus iebildumus par tām.

Atbildētājs iebildumus nav cēlis, nav izrādījis interesi par parādsaistību dzēšanu ārpustiesas kārtībā un saistības nav izpildītas.

Ievērojot iepriekšminēto, atbildētāja kopējais parādsaistību apmērs pret prasītāju, kas izriet no līguma, uz prasības aprēķina sagatavošanas dienu ir

6 026,68 euro.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1805., 1828., 1934., 1943.pantu, prasītāja lūdz tiesu

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai: 1) pamatparādu 3 000 euro, procentus par kredīta lietošanu 333,24 euro un par laika posmu no 2016.gada

2.decembra līdz 2017.gada 25.aprīlim, procentus par kredīta lietošanu par kavēto kredīta summu 2,39 euro par laika posmu no 2016.gada 2.decembra

līdz 2017.gada 25.aprīlim, līgumsodu 26,68 euro par laika posmu no 2016.gada 2.decembra līdz 2017.gada 25.aprīlim, nokavējuma procentus pēc

galīgās norēķina dienas 2 664,37 euro, par laika posmu no 2017.gada 25.aprīļa līdz 2020.gada 1.aprīlim, visus tiesāšanās izdevumus; 2) noteikt

prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

[2] Atbildētājam prasības pieteikums un paziņojums par lietas izskatīšanu nosūtīts uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Atbildētāja

rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegti, nav lūgts izskatīšanu atlikt.

[3] Rakstveida procesā izskatot lietu, tiesa izvērtē lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus. Lietas izskatīšana rakstveida procesā neierobežo

pušu Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības. Lietā nav konstatēti apstākļi, kurus iespējams noskaidrot vienīgi izskatot lietu mutvārdu procesā.

Līdz ar to tiesai nav pamata atzīt, ka ir nepieciešama lietas izskatīšana tiesas sēdē. Saskaņā ar “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma”

10.pantu, civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu

vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai. Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantam, civillietas izskatīšana noteikta rakstveida

procesā, dodot pusēm laiku papildus paskaidrojumu un lūgumu iesniegšanai tiesā līdz 2021.gada 10.martam.

Izvērtējot lietas materiālus, atzīstams, ka konkrētās civillietas izskatīšana ir iespējama rakstveida procesā, tādējādi nodrošinot valstī noteikto

piesardzības pasākumu Covid-19 izplatīšanās ierobežošanai ievērošanu, kā arī vienlaikus nodrošinot tiesas darba nepārtrauktību lietu izskatīšanā un lietas

dalībnieku tiesību uz savlaicīgu lietu izskatīšanu ievērošanu.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[4.1] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt

Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto

tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs līgumsaistības uzņēmies 2016.gada 2.decembrī noslēdzot ar AS “Citadele banka” patēriņa kredīta

līgumu /numurs/ Saskaņā ar minēto līgumu atbildētajam piešķirts patēriņa kredīts 3 000 euro apmērā, nosakot galīgā norēķina dienu 2021.gada

15.decembri.

Saskaņā ar līguma I.daļu un II.daļas 4.1.punktu atbildētājs apņēmās prasītājai atmaksā kredītu katru mēnesi, veicot kredīta atmaksu kopā ar

procentu samaksu un nodrošinot kontā līgumā norādītajā termiņā pietiekamus naudas līdzekļus. Atbilstoši līguma 7.1. punktam līgums uzskatāms par

noslēgtu ar brīdi, kad puses ir parakstījušas līgumu. Līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī un ir spēkā līdz pilnīgai līgumā noteikto saistību izpildei.

Tādējādi atbildētājs apņēmās līdz 2021.gada 15.decembrī atmaksāt kredītu kopā ar procentu maksājumiem, katra mēneša 15.datumā veicot

ikmēneša maksājumus 95,23 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka puses, noslēdzot aizdevuma līgumu, ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji

saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Noslēgtais līgums atbilst Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanas par līguma būtiskajām sastāvdaļām. Līgums nav apstrīdēts un līdz ar to, kā

spēkā esošs tas ir saistošs abām pusēm. Ņemot vērā minēto, secināms, ka, noslēdzot minēto līgumu, izveidojušās un pastāv saistību tiesiskās attiecības.

[4.2] Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumu var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Starp AS “Citadele banka” kā cedents un PlusPlus Baltic OU kuru pārstāv PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā kā cesionāru 2019.gada 6.jūnijā

noslēgts cesijas līgums Nr.150/2019/JD, saskaņā ar kuru cedents nodeva cesionāram prasījuma tiesības, kas cedentam radušās pret juridiskajām un/vai

fiziskajām personām, kas izriet no cedenta un attiecīgo parādnieku savstarpēji noslēgtajiem patēriņa kredīta, līguma par parādu samaksu, kredītu

privātajam patēriņam līgumiem un maksājuma karšu līgumiem, saskaņā ar līguma pielikumā Nr.1 esošo prasību sarakstu.

Starp PlusPlus Baltic OU, kuru pārstāv PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā kā cedentu un AS “Fresh Finance” kā cesionāru 2019.gada 21.jūlijā

noslēgts cesijas līgums Nr.2/062019, atbilstoši kuram cedents pret atlīdzību cedē cesionāram prasījuma tiesības, kas cedentam ir pret cedenta kredītu

ņēmējiem un izriet no kreditēšanas darījumiem.

Savukārt 2019.gada 8.novembrī starp AS “Fresh Finance” kā cedentu un PlusPlus Baltic OU, kuru pārstāv PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā kā

cesionāru noslēgts cesijas līgums Nr.3/112019, saskaņā ar kuru cedents pārdod cesionāram, bet cesionārs iegādājas cedentam piederošās prasījumu

tiesības. No prasījuma tiesību cedēšanas brīža (..), visas prasījuma un cedenta blakustiesības, kas izriet no attiecīgā kredīta līguma (tostarp, bet ne tikai uz

ķīlām, visām esošajām un potenciālajām mantiskām prasījuma tiesībām saistībā ar pamatsummas, procentu, soda naudas un jebkuriem citiem

maksājumiem), tiek uzskatītas par vienlaicīgi nodotām no cedenta cesionāram.

No pielikuma Nr.2 pie 2019.gada 8.novembra cesijas līguma redzams, ka nodotās prasījuma tiesības pret atbildētāju sastāv no pamatsummas

3 000 euro, kredīta procentiem 2,39 euro un paaugstinātajiem kredīta procentiem 333,24 euro.

Tādējādi secināms, ka ar cesijas līgumu cesionāram no cedenta pārgājusi prasījuma tiesība. Ar cesiju nav radies jauns prasījums, bet gan

pārveidots esošais prasījums, aizstājot vienu kreditoru ar citu.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1793.panta 3.punktu, 1798.pantu un 1801.pantu, tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma

tiesības pret atbildētāju, kas izriet no AS “Fresh Finance” un PlusPlus Baltic OU, kuru pārstāv PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā noslēgtā 2016.gada

2.decembra patēriņa kredīta līguma /numurs/.

[4.3] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka patēriņa kredīta līgumā puses vienojušās par kredītu 3 000 euro apmērā, vienojoties par ikmēneša kredīta

pamatsummas un procentu maksājumu atmaksas grafiku un lietā nav strīda par faktu, ka kredīts atbildētājam izsniegts.

No pievienotā parāda aprēķina un konta pārskata redzams, ka AS “Citadele banka” 2016.gada 2.decembrī izsniegusi atbildētājam kredītu 3 000

euro apmērā, taču atbildētājs kredīta atmaksu nav veicis saskaņā ar līguma nosacījumiem. Pēdējais maksājums 0,37 euro apmērā veikts 2017.gada

15.janvārī.

Prasītāja lūdza piedzīt no atbildētāja nesamaksāto aizdevuma pamatparādu 3 000 euro.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot to, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par kredīta atmaksu, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda piedziņu ir pamatota un

apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītājas laba pamatparādu 3 000 euro apmērā.

[4.4] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja procentus par kredīta lietošanu 333,24 euro par laika posmu no 2016.gada 2.decembra līdz 2017.gada

25.aprīlim, procentus par kredīta lietošanu par kavēto kredīta summu 2,39 euro par laika posmu no 2016.gada 2.decembra līdz 2017.gada 25.aprīlim.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz

likumu, kā to paredz Civillikuma 1756.pants.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Patēriņa kredīta līgumā puses vienojās par kredīta atmaksas termiņu līdz 2021.gada 15.decembrim paredzot ikmēneša maksājuma apmēru.

Līgumā pielīgti procenti par kredīta lietošanu ( procentu likme - 28 % gadā, gada procentu likme – 33,73 %), kā arī nokavējuma procenti 64 % no

neatmaksātās kredīta summas gadā. Lietā pierādīts, ka atbildētāja minētajiem nosacījumiem piekritis.

Tiesa atzīst, ka pušu pielīgtie procenti ir uzskatāmi par procentiem par naudas summas lietošanas atvēlējumu. Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts

apstāklis, ka atbildētājs nav nodrošinājusi kredīta atmaksu pilnā apmērā, kā arī to, ka atbildētājs līguma nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis,

tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt procentus par kredīta lietošanu 333,24 euro un 2,39 euro par laika posmu no 2016.gada

2.decembra līdz 2017.gada 25.aprīlim.

[4.5] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 26,68 euro par laika posmu no 2016.gada 2.decembra līdz 2017.gada 25.aprīlim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma

1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā

nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta.

Noslēdzot līgumu 1.9.punktā puses pielīgušas atbildētājas pienākumu maksāt līgumsodu par maksājumu termiņu neievērošanu 0,15 % apmērā no

kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu.

Tiesa izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru un līgumsoda aprēķinu, proti – līgumsods nepārsniedz 10 % no pamatparāda apmēra, atzīst par

taisnīgu un samērīgu ar atbildētāja pieļauto nokavējumu, ievērojot to apstākli, ka atbildētājs ilgstoši nav pildījis no līguma izrietošās saistības, neveicot

parāda samaksu arī pēc atgādinājumu nosūtīšanas.

[4.6] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus pēc galīgās norēķina dienas 2 664,37 euro par laika posmu no 2017.gada

25.aprīļa līdz 2020.gada 1.aprīlim.

Atbilstoši līguma 1.10.punktam nokavējuma procentu apmērs pielīgts 64 % gadā no nesamaksātās kredīta summas gadā, iestājoties galīgajai

norēķina dienai.

Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Puses līguma 7.2.punktā ir pielīgušas bankas tiesības vienpusēji pārcelt galīgā norēķina dienu un noteikt to pirms līguma 1.7.5.punktā norādītā

termiņa, nosūtot par to klientam rakstisku paziņojumu ne mazāk kā 7 dienas iepriekš, ja klients kavē noteikto maksājuma samaksas termiņu ilgāk par 30

dienām.

AS “Citadele banka” 2017.gada 18.aprīlī izmantojot pielīgtās tiesības ir noteikusi jaunu galīgā norēķina dienu 2017.gada 25.aprīli, norādot, ka

atbildētājam ir pienākums veikt pilnīgu kredīta un visu līgumā paredzēto nesamaksāto maksājumu samaksu. Ņemot vērā, ka atbildētājs nepildīja no

līguma izrietošās saistības aizdevēja rīcība vienpusēji atkāpjoties no līguma un pieprasot visas kredīta atmaksu, vērtējama kā pamatota.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC–644/2013

paustajām atziņām par to, ka gadījumā, ja kreditors izmanto pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī

līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to

piemērošanai pēc līguma izbeigšanās. Atbilstoši spriedumā minētajam Senāts norādīja, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi

atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.

No prasības pieteikumā norādītā un pievienotajiem pielikumiem ir secināms, ka līgums ir izbeigts 2017.gada 25.aprīlī, līdz ar to nepastāv likumisks

pamats piemērot līguma noteikumus un prasība daļā par nokavējuma procentu 2 664,37 euro apmērā piedziņu par laika posmu no 2017.gada 25.aprīļa

līdz 2020.gada 1.aprīlim ir noraidāma.

[4.7] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša

kapitāla.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus

procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 3 000 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[4.8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmērām.

Līdz ar to no atbildētājas piedzenama valsts nodeva 265,40 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro.

[4.9] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

[5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 97., 189. - 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr.12273105, pamatparādu 3 000 euro,

procentus par kredīta lietošanu 333,24 euro un par laika posmu no 2016.gada 2.decembra līdz 2017.gada 24.aprīlim, procentus par kredīta lietošanu

par kavēto kredīta summu 2,39 euro par laika posmu no 2016.gada 2.decembra līdz 2017.gada 25.aprīlim, līgumsodu 26,68 euro par laika posmu no

2016.gada 2.decembra līdz 2017.gada 25.aprīļa, valsts nodevu 265,40 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro, kopā 3 633,08 euro

(trīs tūkstoši seši simti trīsdesmit trīs euro un astoņi centi).

Atzīt PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr.12273105, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), saņemt no /pers. B/, personas

kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītās un nesamaksātās pamatparāda summas, ņemot vērā, ka procentu pieaugums

atstājas, sasniedzot pamatparāda summu.

Samaksa veicama ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā, reģistrācijas Nr.40103595574, AS “Swedbank” kontā

Nr.LV76HABA0551041569842.

Noraidīt prasību daļā par nokavējuma procentu pēc galīgās norēķina dienas 2 664,37 euro piedziņu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2panā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese G.Viļumsone