Court allows claim against company directors for unauthorized bonus payment violating commercial code.

ECLI:LV:RVPT:2022:0503.C30740721.5.S

Lietas Nr.C30740721

Lietvedības Nr.C-2823-22/2

SP RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022.gada 3.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

2022.gada 3.maijā

Rīgā, Abrenes ielā 8, rakstveida procesā izskatīja civillietu /Nosaukums A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ un /pers.

B/ par naudas piedziņu, un

ko ns tatē ja:

2021.gada 29.oktobrī /Nosaukums A/ (turpmāk arī – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību

vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk arī – atbildētāji) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs /pers. A/ laika posmā no 2019.gada 15.maija līdz 2018.gada 15.augustam ieņēma

prasītājas /Nosaukums A/valdes locekļa amatu, bet atbildētājs /pers. B/ laika posmā no 2019.gada 15.maija līdz 2019.gada 7.oktobrim –

valdes priekšsēdētāja amatu.

2019.gada 10.jūlijā valdes loceklis /pers. A/ izdeva rīkojumu Nr.23 “Par piemaksu”, saskaņā ar kuru par 2019.gada jūnijā

sasniegtajiem darba rezultātiem, virknei sabiedrības darbinieku izdarītas piemaksas. Cita starpā piemaksa EUR 2000,00 apmērā ir

izdarīta arī pašam /pers. A/. Maksājumu ir apstiprinājis (faktiski – veicis maksājumu internetbankā) otrs atbildētājs – tā laika valdes

priekšsēdētājs /pers. B/, kam vienīgajam bija tiesības veikt maksājumus no sabiedrības bankas konta.

Norādīts, ka ar šīm darbībām abi atbildētāji ir nodarījuši sabiedrībai zaudējumu EUR 2000,00 apmērā, ko veido iepriekš minētā

piemaksa pie /pers. A/ algas. Šī piemaksa ir izdarīta pārkāpjot normatīvos aktus un sabiedrības statūtus, proti, atbilstoši Komerclikuma

308.panta otrajai daļai atlīdzības apmēru valdes locekļiem nosaka padome. Analoģiska satura noteikumi ir ietverti arī sabiedrības statūtu

3.11 punkta otrajā teikumā. Šādas piemaksas izdarīšana bez saskaņojuma ar padomi ir uzskatāma par patvaļīgu atlīdzības noteikšanu

pašiem sev, un likums, kā arī sabiedrības statūti šādu rīcību aizliedz. Tāpat piemaksa valdei ir izdarīta pretēji normatīvo aktu un

sabiedrības statūtu noteikumiem par valdes atlīdzības apmēra noteikšanu, izejot no sabiedrības finansiālā stāvokļa. Komerclikuma

308.panta pirmā daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam

stāvoklim. Šie paši noteikumi ir atrodami sabiedrība statūtu 3.11 punkta pirmajā teikumā. Norādāms, ka sabiedrība laika posmā no

/datums/līdz 2019.gada jūnijam (ieskaitot) ir strādājusi ar ievērojamiem zaudējumiem.

Norādīts, ka pie konkrēto zaudējumu nodarīšanas tiešā viedā ir piedalījušies abi atbildētāji, proti, /pers. A/ izdeva rīkojumu par

piemaksas izdarīšanu sev pašam, bet /pers. B/ šo rīkojumu realizēja, veicot attiecīgo maksājumu. Atbildētājs/pers. B/ attiecīgajā laika

periodā bija vienīgā persona, kas bija tiesīga izdarīt maksājumus uzņēmuma vārdā, ko pierāda pielikumā pievienotā izziņa no bankas.

Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta otro daļu valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.

Atbilstoši judikatūras atziņām, nosakot valdes locekļu solidāru atbildību, nav nozīmes katra valdes locekļa lomai zaudējumu

nodarīšanā. Ja starp vienas sabiedrības valdes locekļiem ir nodalītas funkcijas un atbildības jomas, valdes loceklim ir pienākums pildīt

savas kompetences jomā ietilpstošos pienākumus, kā arī pārraudzīt citu valdes locekļu darbību. Ja valdes loceklim rodas šaubas par cita

valdes locekļa rīcības tiesiskumu, viņš nedrīkst ar to samierināties un valdes loceklim jādara viss iespējamais un saprātīgi no viņa

sagaidāmais, lai novērstu zaudējumu rašanos (sk. AT Civillietu departamenta 2014.gada 12.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-

676/2014). Savukārt AT Civillietu departamenta 2016.gada 18.maija spriedumā lietā Nr.SKC 214/2016 ir norādīts, ka valdes loceklis

var tikt atbrīvots no atbildības, vienīgi atbilstoši Komerclikuma 169.panta trešajai daļai pierādot, ka rīkojies, kā krietns un rūpīgs

saimnieks, respektīvi – nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību.

No minētā izriet, ka abi valdes locekļi nes solidāru atbildību sabiedrības priekšā par tai nodarītajiem zaudējumiem. Prasītājai nav

zināmi nekādi iemeslu, kuru dēļ kāds no valdes locekļiem varētu tikt atbrīvots no atbildības.

Pamatojoties uz minēto un Komerclikuma 169.panta pirmo un otro daļu, 172.panta trešo daļu, 276.panta trešās daļas 2.punktu,

292.panta pirmās daļas 4.punktu, 308.panta pirmo un otro daļu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu

prasītājam nodarītos zaudējumus EUR 2000,00 apmērā; piedzīt no atbildētājiem par labu prasītājam visus tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs/pers. A/ sniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnā apmērā.

Atbildētājs norādījis, ka nav strīda par to, ka atbilstoši Komerclikuma 169.panta pirmajai daļai, valdes loceklim savi pienākumi ir jāpilda

kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Taču prasītājs savā prasības pieteikumā ir noklusējis būtisku apstākli par to, ka, lai spētu

nodrošināt /Nosaukums A/ ražošanas nepārtrauktību, atbildētājs /pers. A/, paralēli valdes locekļa amatam, amatu apvienošanas kārtībā,

pildīja arī iecirkņa meistara un ražošanas normētāja amatus, kas nebija /pers. A/, kā valdes locekļa, pienākumi. Tieši par šo divu papildus

amatu veikšanu arī tika piešķirta piemaksa ar 2019.gada 10.jūlija Rīkojumu Nr.23 par piemaksu. Norādīts, ka uzņēmuma ražošanas

nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešami 2 iecirkņa meistari. Sākot strādāt /Nosaukums A/ 2019.gada 15.maijā uzņēmumā bija

tikai viens meistars /pers. C/, kura fiziski viena pati nevarēja veikt visus pienākumus un arī tikai ar piemaksām viņai šo situāciju nebija

iespējams atrisināt.

Tāpat atbildētājs norāda, ka kā krietnam un rūpīgam saimniekam /pers. A/ bija jānodrošina uzņēmuma ražošanas nepārtrauktība,

līdz ar to, atbildētājs /pers. A/ pieņēma lēmumu, ka līdz brīdim kad darbam tiek atrasts otrs iecirkņa meistars, /pers. A/, amatu

apvienošanas kārtībā, pildīs iecirkņa meistara amatu. Par šiem apstākļiem /pers. A/ informēja padomes locekli /pers. D/.

Norādīts, ka saskaņā ar 2019.gada 14.maijā noslēgto darba līgumu Nr.2/2019 /pers. A/, kā valdes loceklim, bija tiesības pieņemt

darbā un atbrīvot no darba, darba devēja darbiniekus, slēgt darba līgumus ar darbiniekiem, nosakot darbinieku darba apmaksas kārtību un

apmērus. Ņemot vērā, ka /pers. A/ pusotru mēnesi papildus valdes locekļa pienākumiem pildīja arī divu citu darbinieku amata

pienākumus, /pers. A/ bija tiesības sev izdarīt piemaksu EUR 2000,00 apmērā. Šī summa pat ir mazāka, nekā alga, kas būtu jāizmaksā

diviem darbiniekiem. Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam

stāvoklim. Secīgi, valdes locekļa atlīdzības apmēra noteikšanā vienlīdz liela nozīme ir gan sabiedrības finansiālajam stāvoklim, gan arī

valdes locekļa pienākumu apjomam, ko prasītājs savā prasības pieteikumā nav norādījis, bet kas ir ļoti būtiski šīs lietas taisnīgai

izspriešanai. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atbildētājs /pers. A/ lūdz tiesu prasītāja prasību par nodarīto zaudējumu EUR 2000,00

apmērā un visu tiesāšanās izdevumu piedziņu noraidīt kā nepamatotu, kā arī lūdz tiesu izprasīt no prasītāja rīkojumus par piemaksas

piešķiršanu laika periodā no 2019.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim, informāciju par algas likmi iecirkņa meistaram 2019.gadā, ražošanas

atkritumu savākšanas un izvešanas līgumu ko /Nosaukums A/ noslēdza ar uzņēmumu Clean R, kā arī ražošanas atkritumu savākšanas un

izvešanas līgumus ar pielikumiem, kuri darbojās /Nosaukums A/ līdz iepriekš pieminētā līguma noslēgšanai. Vienlaikus atbildētājs

/pers. A/ lūdz tiesu lietu izskatīt tiesas sēdē, lai varētu uzdot jautājumus prasītājam, kā arī lai varētu lūgt tiesu izsaukt un nopratināt

tiesas sēdē kā liecinieku /Nosaukums A/padomes locekli /pers. D/.

Atbildētājs/pers. B/ sniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību neatzīst pilnā apmērā.

Paskaidrojumos norādīts, ka /Nosaukums A/ prasība pret atbildētāju /pers. B/ balstās uz valdes locekļu solidāro atbildību, bet kā izriet

no prasītāja iesniegtajiem dokumentiem, rīkojumu ir parakstījis valdes loceklis /pers. A/, kurš pēc statūtiem bija tiesīgs rīkoties

atsevišķi no otra valdes locekļa. Atbildētājs/pers. B/ nav parakstījis, vai arī kādā citā veidā apstiprinājis šo rīkojumu. Prasītājs prasībā

uzsver, ka atbildētājs /pers. B/ apstiprinājis maksājuma uzdevumu šai nelikumīgai prēmijai, bet kā norāda atbildētājs /pers. B/, tad /pers.

B/ ir tikai apstiprinājis maksājuma uzdevumu ar maksājuma mērķi “2019 jūnijs, darba alga” no kura neizriet, ka šajā summā ir iekļautas

nelikumīgas piemaksas. Šo maksājuma uzdevumu kopā ar vēl astoņdesmit tādiem pašiem maksājuma uzdevumiem par algas izmaksām,

algas izmaksas dienā ir sagatavojusi uzņēmuma grāmatvedība. Atbildētājs tāpat norāda, ka prasītājs savā prasība norāda, ka “valde ir

patvaļīgi sev izmaksājusi papildus atlīdzību”, kas neatbilst patiesībai, jo papildus atlīdzību sev ar rīkojumu ir piešķīris viens valdes

loceklis nevis valde kopumā. Skatoties uz situāciju kopumā, atbildētājs /pers. B/ uzskata, ka ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un

neredz veidu kā atbildētājs /pers. B/ varēja novērst šo situāciju pirms tā ir radusies. Vienīgais veids kā atbildētājs /pers. B/ varēja

saprast, ka apstiprina maksājumu ar kuru tiek izmaksāta nelikumīga piemaksa, būtu pārbaudīt katru maksājuma uzdevumu, kuru izveido

grāmatvedībā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2021.gada 15.decembra lēmumu noraidīti atbildētāja /pers. A/

paskaidrojumos pieteiktie lūgumi tiesai.

2021.gada 15.decembrī lietas dalībniekiem paziņots, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, lietas

izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2022.gada 17.februārī.

2022.gada 12.janvārī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāju paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka valdes un it īpaši valdes

priekšsēdētāja uzdevums ir ieviest tādu izejošo maksājumu apstrādes sistēmu, kuras ietvaros patvaļīga maksājumu izdarīšana nav

iespējama. Tāpat valdes priekšsēdētājam ir jāpārskata un jāorganizē valdes darbs, un tas sevī ietver pienākumu pārbaudīt otra valdes

locekļa rīcību tādos svarīgos jautājumos kā piemaksu izdarīšana darbiniekiem ar kopējo apmēru EUR 15 250. Ir pilnībā izslēdzama

varbūtība, ka, piegriežot no krietna un rūpīga saimnieka sagaidāmo vērību, šādas summas papildus izmaksāšana varētu palikt nepamanīta

vienīgajai amatpersonai, kas ir tiesīga izdarīt maksājumus no sabiedrības bankas konta. Ņemot vērā šo summu, nevar attaisnot valdes

priekšsēdētāju jautājumā par nezināšanu izmaksu izdarīšanā, jo pie maksājumu apstiprināšanas atbildētājam /pers. B/ bija pienākums

pārliecināties par ko, kam un uz kāda pamata tiek izdarīti maksājumi. Attiecībā uz atbildētāja /pers. A/ sniegtajiem paskaidrojumiem

prasītājs norāda, ka nav saprotams, kā atbildētājs /pers. A/ iespējis vienlaicīgi sistemātiski (nevis epizodiski) pildīt trīs amatus, kā

noprotams – katru no tiem pilnas slodzes apmērā un par katru no tiem saņemot pilnu samaksu. Tas vienkārši fiziski nav iespējams, un

vairākkārtēju samaksu šādi nopelnīt nevar. Ja /pers. A/ kā valdes loceklis nespēja nodrošināt uzņēmumā pilnu darbinieku štatu, un bija

spiests kādus darbus veikt patstāvīgi, tad joprojām nav skaidrs, kāpēc par to viņam pienāktos piemaksa, ja šis darbs tiek veikts normālā

darba laika ietvaros, par kuru jau tiek maksāts pēc valdes locekļa darba līguma. /pers. A/ maldina tiesu, norādot, ka saņemto piemaksu

viņš ir nopelnījis, pusotru mēnesi strādājot vairākos amatos. Šajā sakarā jānorāda, ka arī par maija mēnesi /pers. A/ izmaksāja sev

piemaksu “par sasniegtajiem darba rezultātiem” EUR 500 apmērā. Tas redzams no 2019.gada 10.jūnija rīkojuma Nr.20, kura kopija tiek

iesniegta kopā ar šo atsauksmi.

Prasītāja piekrīt /pers. A/ redzējumam par to, ka valdes locekļa atalgojums ir nosakāms atbilstoši valdes locekļa pienākumu

apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, šos abus kritērijus vērtējot kumulatīvi. Tā tas izriet no likuma, un tā tas bija norādīts

prasības pieteikumā. Ja par pienākumu apjomu kā ļoti subjektīvu jēdzienu vienmēr var diskutēt, tad sabiedrības finansiālo stāvokli

atspoguļo grāmatvedības dokumenti, kuri lietā iesniegti kopā ar prasības pieteikumu. No tiem izriet, ka sabiedrība bija strādājusi ar

zaudējumiem un ka neizpildās viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, kas ļautu valdes loceklim pretendēt uz papildus

maksājumiem. Jāatzīst, ka jebkurā gadījumā valdes locekļa atalgojumu nosaka padome un tas ir fiksēts darba līgumā, bet sabiedrības

finanšu rādītāji pat liedza /pers. A/ atalgojuma sakarā izvirzīt kādas pamatotas pretenzijas, kur nu vēl patstāvīgi pieņemt lēmumu par

piemaksu izdarīšanu. Attiecībā uz /pers. A/ pienākumu spektru jānorāda, ka viņa kā valdes locekļa pienākumi nebija aprobežoti ar

atbildību par ražošanas sfēru. Darba līguma 3.3.punkts nosaka plaša spektra vadītāja līmeņa pienākumus, kas ir vērsti uz to, lai

nodrošinātu uzņēmuma pārvaldību. Ņemot vērā minēto, prasītāja uzskata atbildētāju paskaidrojumos ietvertos argumentus par

nepamatotiem.

2022.gada 14.februārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. A/ papildus paskaidrojumi, kuros norādīts, ka piemaksas par papildus

veiktajiem darbiem vai apvienotajiem amatiem (piemēram elektroinženieris apvieno amatus un ir atbildīgais par ugunsdrošību,

ražošanas vadītāja apvieno amatus un ir arī ražošanas tehnoloģe utt.) tika veiktas daudziem darbiniekiem (64 darbiniekiem) tai skaitā arī

/pers. A/ par iecirkņa meistara un ražošanas normētāja amatu pienākumu veikšanu. Sabiedrībā šāda amatu apvienošana jau ilgstoši ir

ierasta prakse ko atspoguļo arī iepriekšējo sabiedrības valžu ikmēneša rīkojumi par piemaksām. Tāpat norādīts, ka tas nav nekas

ārkārtējs un nesaprotams, ka viens cilvēks vairākos amatos strādā vienlaicīgi, pilda tos pēc labākās sirdsapziņas un ar šo papildus darbu

rada sabiedrībai nevis zaudējumus, bet ienākumus. /pers. A/, iecirkņa meistara un ražošanas normētāja amatu pienākumus pildīju paralēli

valdes locekļa amata pienākumiem un tas ir tikai normāli, ka par papildus veiktu darbu tiek saņemta samaksa. Norādīts, ka /pers. A/

darba līgumā nav noteikta 9 stundu darba diena, bet 40 stundu darba nedēļa.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2022.gada 17.februāra lēmumu atlikta civillietas izskatīšanu, lai dotu

laiku atbildētājam /pers. A/ iesniegt tiesā pierādījumus par paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem, nosakot termiņu pierādījumu

iesniegšanai līdz 2022.gada 14.martam.

2022.gada 17.februārī lietas dalībniekiem paziņots, ka, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, lietas

izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2022.gada 31.martā.

2022.gada 15.martā tiesā saņemts atbildētāja /pers. A/ lūgums par pierādījumu iesniegšanu civillietā Nr.C30740721, lūdzot tiesu

dod papildus laiku pierādījumu iesniegšanai. Lūgumā atbildētājs norādījis, ka viņa rīcībā nav neviena dokumenta, neviena elektroniskā

sarakste, kas apliecinātu to, ka atbildētājs paralēli valdes locekļa amatam pildīja arī iecirkņa meistara un ražošanas normētāja amatu.

Savukārt, par šiem lietas taisnīgai izskatīšanai būtiskajiem apstākļiem var sniegt ziņas prasītāja /Nosaukums A/ padomes loceklis /pers.

D/. Bet ņemot vērā, ka ar 2021.gada 15.decembra tiesas lēmumu atbildētāja /pers. A/ lūgums par liecinieka nopratināšanu tika noraidīts,

tad kā alternatīva, lai nostiprinātu /pers. D/ liecības, kā pierādījumu, kas būtu izmantojams kā pierādīšanas līdzeklis šajā lietā, bija

liecību sniegšana zvērinātam notāram. Taču ņemot vērā gan objektīvus, gan subjektīvus apstākļus, kas saistīti ar Covid 19 pandēmiju,

pierādījuma iegūšana tiesas atvēlētajā termiņā nebija iespējama.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2022.gada 31.marta lēmumu atlikta civillietas izskatīšana, lai dotu laiku

atbildētājam /pers. A/ iesniegt tiesā pierādījumus par paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem, nosakot termiņu pierādījumu

iesniegšanai līdz 2022.gada 19.aprīlim.

2022.gada 19.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ papildus paskaidrojumi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.26pants noteic, ka tiesa, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu

tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Ja tiesa atsaka lūgumu

iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Attiecībā uz atbildētāja /pers. A/ paskaidrojumos pieteikto lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, jo atbildētājs vēlas prasītājam

uzdot jautājumus, kā arī lūgt tiesu izsaukt un nopratināt tiesas sēdē kā liecinieku /Nosaukums A/ padomes locekli /pers. D/, tiesa

konstatē, ka likumdevējs, paredzot vienkāršoto procedūru lietu izskatīšanu rakstveida procesā, jau sākotnēji ir paredzējis, ka jautājumu

uzdošana pretējai pusei nebūs iespējama. Izskatāmajā lietā puses ir plaši izmantojušas savas procesuālās iespējas rakstveidā izteikt savu

pozīciju, argumentus un iebildumus pret otras puses argumentiem, tādēļ tiesa secina, ka lietas izskatīšanas atlikšana, nozīmējot to

mutvārdu procesā, kavēs lietas virzību un netiks iegūti nekādi jauni pierādījumi un paskaidrojumi, atskaitot tos, kas jau ir lietā. Turklāt

atbildētājam līdz 2022.gada 19.aprīlim tika dots laiks, lai iesniegt tiesā /Nosaukums A/padomes locekļa /pers. D/ notariāli apstiprinātas

liecības, kuras tiesas noteiktajā termiņā netika iesniegtas.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav argumentēts un pamatots, līdz ar ko, nav apmierināms,

tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesas ieskatā lietas materiāli ir pietiekami, lai lietu izskatītu rakstveida

procesā.

Ņemot vērā, ka tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

250.25panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā 2022.gada 3.maijā.

Motīvu daļa

Tiesa, pamatojoties uz Komerclikuma 169., 172., 276., 292., 308.pantu, Civillikuma 1402.pantu, 1674., 1770., 1775., 1779.,

2381., 2389.pantu, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu solidāri no atbildētājiem prasītāja /Nosaukums A/ labā piedzenami tiesas izdevumi par

valsts nodevas samaksu, iesniedzot prasību tiesā EUR 300,00 apmērā, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, solidāri no

atbildētājiem prasītāja /Nosaukums A/labā piedzenami izdevumi, kas prasītājam radušies sakarā ar lietas izskatīšanu, t.i. ar prasības

pieteikuma un tiesas paziņojumu izsniegšanu saistītie izdevumi kopā EUR 5,47 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētājiem likumiskos procentus 6 % gadā no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par

pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājiem labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41., 93., 97., 194., 195., 204.1, 25025., 25027.pantu,

tiesa

nospri eda:

apmierināt /Nosaukums A/vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums A/,

vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, zaudējumus EUR 2000,00 apmērā, tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 300,00

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,47 apmērā, kopā EUR 2305,47 (divi tūkstoši trīs simti pieci euro un

četrdesmit septiņi centi) apmērā, nosakot, ka parāda samaksa veicama AS ”SEB banka” norēķinu kontā Nr./numurs/.

Atzīt, /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % gadā no pamatparāda summas EUR 2305,47 (divi tūkstoši

trīs simti pieci euro un četrdesmit septiņi centi) apmērā par laiku no spriedumā noteiktā labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz

sprieduma izpildei.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu labprātīgai sprieduma

izpildei – 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Saīsinātais spriedums sastādīts 2022.gada 3.maijā. Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt rakstveidā 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma.

Sprieduma sastādīšanas lūguma gadījumā sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2022.gada 2.jūnijā.

Spriedumu, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam, var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā

20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese K.Maike