Court dismisses tenant's claim for rent arrears after landlord proves full payment including penalties and damages.

ECLI:LV:ZRT:2021:0114.C73544220.4.S

Lieta Nr.C73544220

Lietvedības Nr.C1169-21/25

S P RIE DUMS

Latvijas Republikas vārdā

2021.gada 15.februārī, Bauskā,

Zemgales rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Bogdanova,

izskatīja rakstveida procesā Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu SIA “/nosaukums B/” prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/ vienkāršotās

procedūras lietā.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “/nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – prasītājs), cēlusi tiesā prasību par naudas piedziņu no /pers. A/,

personas kods /personas kods/ (turpmāk arī – atbildētājs), vienkāršotās procedūras lietā.

[2] Zemgales rajona tiesa izskatīja lietu rakstveida procesā un 2021.gada 14.janvārī sastādīja saīsinātu spriedumu, ar kuru prasība tika noraidīta.

[3] 2021.gada 18.janvārī tiesā tika saņemts prasītāja sprieduma sastādīšanas lūgums saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 250.25

panta 2.1 daļas noteikumiem (lietas 53., 54.-55.lapa).

[4] Prasības pieteikums atbilstoši precizētajā prasības pieteikumā norādītajam (lietas 33.-34.lapa) pamatots ar sekojošiem apstākļiem.

[4.1] Starp atbildētāju un AS “Nomo.lv”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Iznomātājs), 2014.gada 22.novembrī tika

noslēgts Nomas līguma Nr./numurs / (turpmāk – Nomas līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam piešķirta nomā prece Just5 Spaces 2 (turpmāk – Nomas

priekšmets). Puses vienojās, ka Nomas priekšmeta vērtība ir 327,84 euro, nomas periods atbilstoši Nomas līguma I daļas Īpašajiem nosacījumiem ir 26

mēneši.

Parakstot Nomas līgumu, atbildētājs pieņēma un pamatojoties uz Nomas līguma noteikumiem ieguva faktiskā valdījumā un lietošanā Nomas

priekšmetu. Atsevišķa preces pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšana nav nepieciešama, jo atbildētājs, parakstot Nomas līgumu, saņēma Nomas

priekšmetu.

Atbilstoši Nomas līguma 5.3.punktam pēc Nomas līguma parakstīšanas atbildētājs uzņēmās zaudējumu risku par Nomas priekšmetu.

[4.2] Saskaņā ar Nomas līguma noteikumiem atbildētājs apņēmās maksāt ikmēneša nomas maksu. Atbilstoši Nomas līguma II daļas Vispārējo

nomas noteikumu 1.punktam ikmēneša nomas maksas maksājuma datums ir kalendārā mēneša diena, kad nomnieks ir parakstījis Nomas līgumu, vai cits

iznomātāja apstiprināts datums, ko nomnieks ir paziņojis iznomātājam, līdz kuram ik mēnesi nomnieks veic nomas maksas samaksu par iepriekšējo

nomas mēnesi.

[4.3] Ņemot vērā, ka atbildētājs neveica maksājumus saskaņā ar Nomas līguma nosacījumiem, Iznomātājs, pamatojoties uz Nomas līguma II daļas

10.2. un 10.2.1.punktu, vienpusēji izbeidza Nomas līgumu ar 2015.gada 3.augustu. Iznomātājs 2015.gada 3.augustā nosūtīja atbildētājam rakstveida

paziņojumu par Nomas līguma vienpusēju izbeigšanu, lūdzot atbildētāju nodot Iznomātājam Nomas priekšmetu, kā arī veikt visus Nomas līgumā

noteiktos un nesamaksātos maksājumus.

[4.4] 2015.gada 15.jūnijā starp Iznomātāju un prasītāju (iepriekšējais nosaukums – SIA “/nosaukums B/”), tika noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar

ko prasītājs ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju ar tiesībām prasīt galveno parādu un visus blakus prasījumus, kas izriet no Nomas līguma. Atbilstoši

noslēgtā Cesijas līguma noteikumiem prasījuma tiesības pārgāja 2015.gada 12.augustā.

[4.5] Atbildētājs savas saistības nav izpildījis pienācīgi, nav veicis maksājumus saskaņā ar noslēgto Nomas līgumu, ir pieļāvis maksājumu kavējumu,

kā arī nav atgriezis Nomas priekšmetu, tādēļ prasītājs pieprasa no atbildētāja nesamaksāto galveno parādu (nesamaksātā nomas maksa) 275,68 euro.

[4.6] Prasītājs pēc vienpusējās atkāpšanās no Nomas līguma, pamatojoties uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1765.pantu ir aprēķinājis likumiskos

procentus 6 % gadā par laika periodu no 2015.gada 3.augusta līdz 2020.gada 21.jūlijam 19,21 euro apmērā.

Saskaņā ar CL 1763.panta 1.punktu procentu pieaugums apturēts ar brīdi, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis galveno parādu.

[4.7] Pamatojoties uz Nomas līguma 10.4.punktu, beidzoties nomas attiecībām, nomniekam ir pienākums atgriezt Nomas priekšmetu, preces

iepakojumu, kā arī tehnisko un Nomas priekšmeta lietošanu saistīto dokumentāciju Iznomātājam ne vēlāk kā 5 darba dienu lakā pēc nomas termiņa

beigām vai Nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanas, parakstot preces atpakaļ pieņemšanas aktu un samaksājot visus Nomas līguma maksājumus, kas

pienākas Iznomātājam saskaņā ar līgumu.

Savukārt, saskaņā ar Nomas līguma 9.10.punktu nomniekam jāmaksā Iznomātājam līgumsods Nomas priekšmeta vērtības apmērā gadījumā, ja

nomnieks neatgriež Iznomātājam Nomas priekšmetu saskaņā ar Nomas līguma Vispārējo noteikumu 9.7.punktu vai 10.4.punktu.

Prasītājs norāda, ka atbilstoši CL 1716.panta otrajai daļai līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita

mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Prasītājam tieši piemērojot Nomas līgumā noteikto līgumsoda apmēru, tas būtu nesamērīgs. Tādēļ prasītājs, saskaņā ar CL 1716.panta trešo daļu,

labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principiem aprobežo līgumsoda pieaugumu 10 % apmērā no galvenā parāda 275,68 euro un pieprasa no

atbildētāja līgumsodu 27,57 euro, kas aprēķināts uz 2020.gada 21.jūliju.

Precizētajā prasības pieteikumā prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu kopsummā 322,46 euro, kas sastāv no nomas maksas parāda

275,68 euro, likumiskajiem nokavējuma procentiem par laika periodu no 2015.gada 3.augusta līdz 2020.gada 21.jūlijam 19,21 euro, līgumsoda

27,57 euro, kā arī lūdz piedzīt no atbildētāja tiesas izdevumus un noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 % gadā no

nesamaksātā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasība ir pamatota uz Civillikuma 1., 1587., 1589., 1651.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1662., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1763.,

1765., 1770., 1773., 1775., 1779., 1793., 1801., 1811., 1828., 1832., 1838., 1934., 1943., 1946., 2021.pantu.

[5] Par saņemto prasību atbildētājam paziņots ar ierakstīto vēstuli, kas nosūtīta uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Atbildētājam

izskaidrota Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 250.21 panta otrā daļa, kas noteic, ka tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 40.lapa).

Atbildētājs neiesniedza rakstveida paskaidrojumus par prasību, nelūdza lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[6] CPL 250.25 panta pirmā daļa noteic, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā,

laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātā sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Atbilstoši CPL 250. 25 pantam tika nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, pusēm tika paziņots, ka saīsinātu spriedumu varēs saņemt tiesas

kancelejā 2021.gada 14.janvārī (lietas 47., 48., 50.lapa).

[7] Līdz 2021.gada 14.janvārim puses nepieteica noraidījumu tiesnesei, neiesniedza citus papildu pierādījumus, nepieteica lūgumus. Ievērojot

minēto un apstākli, ka atbildētāja paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt rakstveida procesā

noteiktajā datumā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar CPL 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma

robežas.

Kā vairākkārt ir norādīts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta nolēmumos, prasības priekšmetu veido prasītāja materiāltiesiskais

prasījums, savukārt otru prasības elementu, pamatu, veido apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, t.i., juridiski fakti, ar kuriem tiesību

normas hipotēze saista strīda pušu materiāltiesiskās attiecības esamību, grozīšanos vai izbeigšanos.

Tiesai, izskatot lietu, jānoskaidro lietas apstākļi, kuri ietilpst pierādīšanas priekšmetā – prasības pamata fakti un atbildētāja iebildumu pamata fakti

(meklējamie fakti). Turklāt jāievēro, ka meklējamos faktus norāda puses, taču to faktu sastāvu, kas jāpierāda lietā, galīgi nosaka tiesa saskaņā ar tām

materiālo tiesību normām, kuru hipotēzēs ir norādīti fakti, kas nosaka pušu apstrīdētās un aizskartās tiesības un tām atbilstošus pienākumus (sk.

Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2006, 32.lpp.).

Tiesai ir tiesības piemērot prasības pieteikumā neminētu tiesību normu, ja tā attiecināma uz konkrētās lietas apstākļiem. Taču juridiski fakti, kas

pamatotu tiesību normu piemērošanu, prasītājam jānorāda prasības pieteikumā vai tā grozījumos, kas iesniegti CPL 74.panta trešās daļas 3.punktā

paredzētajā kārtībā (skat. piemēram, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-53/2011,

2011.gada 23.marta spriedumu lietā Nr.SKC-119/2011, 2011.gada 13.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-141/2011, 2012.gada 21.marta spriedumu lietā

Nr.SKC-98/2012, 2012.gada 28.septembra spriedumu lietā Nr.SKC-1024/2012).

Tiesību doktrīnā atzīts, ka tiesa var apspriest prasījumu pamatotību vai nepamatotību, vadoties vienīgi no tiem faktiem un apstākļiem, kurus puses

norādījušas kā prasības, pretprasības vai iebildumu pamatu (Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru

kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, 2006, 280.lpp.).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2017.gada 31.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-12/2017 (Nr.C34072912) norādīja,

ka tiesai ir patstāvīgi jākvalificē prasības pamats un jānosaka, kuras normas piemērojamas strīda izšķiršanai, un šo tiesas pienākumu neietekmē ne tas, kā

prasītājs nosaucis savu prasību, ne tas, uz kādām tiesību normām prasītājs atsaucies. Tas izriet no principa jura novit curia, kurš nosaka, ka tiesai pašai

jāzina likums neatkarīgi no tā, uz kādu likumu norādījušas vai nav norādījušas puses (sk. V. Bukovskis. Civīlprocesa mācību grāmata. Rīga: Autora

izdevums, 1933,304.-305.lpp.; sk. arī Senāta spriedumus lietās Nr. SKC-10/2012, SKC-1491/2013, Civillietu departamenta spriedumus lietās

Nr. SKC-41/2015, SKC-164/2016). Tas nozīmē, ka katrā konkrētā gadījumā tiesas pienākums ir pārbaudīt visus prasības pieteikumā norādītos

juridiskos apstākļus un pušu strīda izšķiršanas nolūkā piemērot tiem atbilstošas tiesību normas.

[9] Ar Nomas līgumu Nr./numurs /, ko 2014.gada 22.novembrī noslēdza AS “Nomo.lv” kā Iznomātājs un atbildētājs kā nomnieks (lietas 12.lapa),

ir pierādīts, ka minētajā datumā tika noslēgts divpusējs līgums, saskaņā ar kuru Iznomātājs nodeva atbildētājam kā nomniekam un atbildētājs pieņēma

lietošanā Nomas priekšmetu izmantošanai savām personīgajām un ģimenes vajadzībām (Nomas līguma II daļas “Vispārējie nomas līguma noteikumi”

2.1.-2.3.punkts), kā arī apņemas maksāt par Nomas priekšmeta lietošanu nomas maksu (Nomas līguma I daļa un II daļas 6.1.punkts).

Saskaņā ar Nomas līguma I daļā pielīgto nomas maksas apmērs mēnesī bija 11,29 euro, kopā ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN)

13,66 euro mēnesī, kas jāmaksā, sākot ar līguma darbības trešo mēnesi, 2015.gada februāri, jo nomniekam tiek paredzēts atliktā maksājuma periods

2 mēneši (Nomas līguma II daļas 6.2.-6.3.punkts un I daļa).

Nomas maksa saskaņā ar Nomas līguma II daļas 6.1.punktu bija jāmaksā nomas maksājuma datumā, kas atbilstoši šī līguma II daļas 1.punktā

paredzētajām definīcijām ir tā kalendāra mēneša diena, kad nomnieks ir parakstījis Nomas līgumu, vai cits Iznomātāja apstiprināts datums, ko nomnieks

ir paziņojis iznomātājam, līdz kuram ik mēnesi nomnieks veic nomas maksas samaksu par iepriekšējo nomas mēnesi. Lietā nav iesniegti pierādījumi par

kādu citu Iznomātāja apstiprinātu datumu, kas atšķirtos no līguma noslēgšanas datuma, līdz ar to secināms, ka nomas maksa bija jāmaksā ik mēnesi

22.datumā.

Nomas līguma II daļas 10.4.punkts paredz atbildētāja pienākumu, beidzoties nomas attiecībām, atgriezt Nomas priekšmetu, tā iepakojumu un

dokumentāciju Iznomātājam atbilstoši Nomas līguma II daļas 9.8.punktā minētam ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc nomas termiņa beigām vai Nomas

līguma pirmstermiņa izbeigšanas, parakstot par to nodošanas aktu un samaksājot visus līgumā paredzētos maksājumus.

Nomas līguma II daļas 11.punktā ir paredzēta nomnieka tiesība nopirkt Nomas priekšmetu, kas līgumā nosaukta par izpirkuma tiesību, ko

nomnieks var izlietot visā līguma darbības laikā, iesniedzot Iznomātājam preces izpirkuma pieprasījumu un pēc Iznomātāja rēķina saņemšanas

samaksājot preces (Nomas priekšmeta) izpirkuma cenu. Atbilstoši Nomas līguma I daļā pielīgtajam Nomas priekšmeta izpirkuma cena pirmajos 26

mēnešos ir šīs preces vērtība – 327,84 euro, bet, sākot ar 26.mēnesi, izpirkuma cena ir 1 euro.

Izvērtējot Nomas līguma nosacījumus, tiesa atzīst, ka minētais līgums ir uzskatāms par nomas līgumu, kurā atbilstoši CL 2127.panta nosacījumiem

ietverts blakus līgums – nomnieka tiesība nopirkt Nomas priekšmetu par pušu nolīgto cenu, kas atkarīga no Nomas līguma faktiskās darbības termiņa.

Tiesa atzīst, ka ar Nomas līgumu ir pierādīts, ka atbilstoši CL 1402., 1403., 1511., 2112., 2122., 2124., 2127.panta noteikumiem Iznomātājs un

atbildētājs noslēdza nomas līgumu, ar kuru atbildētājs uzņemas saistības maksāt nomas maksu, sākot ar 2015.gada 22.februāri, 13,66 euro mēnesī,

veicot šos maksājumus 24 mēnešus – līdz 2017.gada 22.janvārim, bet līguma darbībai izbeidzoties, tostarp sakarā ar līguma pirmstermiņa izbeigšanu,

saistību nodot atpakaļ Iznomātājam Nomas priekšmetu.

Komerclikuma 463.panta pirmā daļa nosaka, ka līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga

ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga

ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. Saskaņā ar minētā panta otro daļu līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma

noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:

1) ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums izpirkt līzingā nodoto lietu;

2) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga

devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būs pietiekami zema, lai

lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos.

Iznomātāja un atbildētāja noslēgtā līguma nosacījumi neatbilst Komerclikuma 463.pantā paredzētajai līzinga līguma definīcijai, jo līgumā nav minēts,

ka Iznomātājs Nomas priekšmetu iegādājas no nomnieka (kā līzinga ņēmēja) izraudzītas trešās personas (pārdevēja), un Nomas līgums nesatur tādus

nosacījumus, kas minēti Komerclikuma 463.panta otrajā daļā. Līdz ar to nav pamata piemērot šajā gadījumā Komerclikuma D daļas 5.nodaļas, kas

reglamentē līzinga līguma attiecības, normas. Arī prasītājs nenorāda, ka Iznomātāja un atbildētāja starpā noslēgtais līgums ir uzskatāms par līzinga līgumu.

Tādējādi, līguma slēdzēju un arī pušu attiecībām ir piemērojamas Civillikuma normas, kas reglamentē nomas līgumu. Prasītājs nepamatoti prasības

pieteikumā atsaucās uz CL 1934., 1943., 1946.panta noteikumiem, kas piemērojami aizdevuma līgumam, kāds šajā gadījumā nav noslēgts.

[10] Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka Nomas priekšmeta izmantošanas mērķis ir saistīts ar atbildētāja saimniecisko vai

profesionālo darbību, turklāt Nomas līguma II daļas 2.3.punktā pat īpaši atrunāts, ka Nomas priekšmetu atbildētājs drīkst izmantot tikai savām

personīgajām un ģimenes vajadzībām, tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp Iznomātāju un atbildētāju sakarā ar 2015.gada

20.novembrī noslēgto Nomas līgumu, atbildētājs ir uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, Iznomātājs

– par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē. Ievērojot minēto, līgumslēdzēju un arī pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne

tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

[11] Saskaņā ar CL 2122., 2141.pantu atbildētājam kā nomniekam no Nomas līguma izriet pienākums maksāt nomas maksu 13,66 euro mēnesī,

sākot ar 2015.gada 22.februāri.

CL 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam

nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

CL 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No parāda aprēķiniem (lietas 11., 35.lapa) redzams, ka atbildētājs no Nomas līguma izrietošos pienākumus līguma darbības laikā nav pildījis, jo

parāda aprēķinā nav norādīts neviens maksājums, kas būtu saņemts no atbildētāja līdz 2019.gada 25.martam.

Saskaņā ar CL 1838.pantu pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumu

par prasību un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka viņš ir samaksājis Iznomātājam Nomas līgumā paredzētos maksājumus šī līguma darbības

laikā un/vai lielākā apmērā, nekā norāda prasītājs.

[12] Saskaņā ar CL 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

CL 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar CL 1757.pantu, nolīgstot

procentus, jānoteic to apmērs.

CL 1651.pants paredz, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.

CL 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Nomas līguma II daļas 9.1.punktu Iznomātājam bija tiesības pieprasīt par maksājumu kavējumu nokavējuma procentus 0,5 % dienā no

laikā nenomaksātās summas.

No parāda aprēķiniem (lietas 11., 35.lapa) izriet, ka prasītājs par laiku līdz 2015.gada 27.jūlijam aprēķināja līgumiskos nokavējuma procentus

6,11 euro apmērā. Faktiski minēto procentu apmērs, ja netika samaksāts neviens līgumā paredzētais maksājums, sastāda 32,93 euro.

[13] CL 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar CL 2171.panta 1.punktu Iznomātājs vai izīrētājs var bez otras puses piekrišanas prasīt līguma atcelšanu, ja nomas vai īres maksa nav

samaksāta līgumiskā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, likumiskā termiņā; tomēr šā nokavējuma sekas var novērst, piedāvājot samaksu, iekam celta

līguma atcēluma prasība. CL 2173.pants paredz pienākumu iznomātājam par atkāpšanos no līguma paziņot nomniekam, lai dotu vajadzīgu laiku atdot

lietu (nomas priekšmetu).

Nomas līguma II daļas 10.2.punkts paredz Iznomātājam tiesības vienpusēji atkāpties no līguma šajā punktā minētajos gadījumos, tai skaitā, ja

nomnieks nav veicis termiņā Nomas līgumā vai Iznomātāja rēķinā noteikto maksājumu samaksu pilnā apmērā un kavējums ilgst vismaz 10 dienas

(10.2.1.punkts).

Ar parāda aprēķiniem (lietas 11., 35.lapa) ir pierādīts, ka iestājās Nomas līguma II daļas 10.2.1.punktā minētais apstāklis, kas deva Iznomātājam

tiesības vienpusēji atkāpties no Nomas līguma, jo atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu vairākus mēnešus pēc 2015.gada 22.februāra.

Iznomātāja 2015.gada 3.augusta paziņojums atbildētājam par vienpusēju atkāpšanos no Nomas līguma (lietas 15.lapa) un ierakstīto pasta sūtījumu

saraksts, kas apliecina šī paziņojuma nosūtīšanu 2015.gada 3.augustā (lietas 16.lapa), pierāda, ka Iznomātājs izmantojis pielīgtās tiesības atkāpties no

Nomas līguma uz tā II daļas 10.2.1.punktā paredzētā pamata, kā arī šajā paziņojumā pieprasījis atbildētājam nodot atpakaļ Iznomātājam Nomas

priekšmetu līdz 2015.gada 8.augustam. Līdz ar to Nomas līguma darbība ir izbeigta pirms termiņa 2015.gada 3.augustā.

[14] Nomas līguma izbeigšana ar Iznomātāja vienpusēju atkāpšanos no šī līguma izbeidz atbildētāja tiesības lietot Nomas priekšmetu un arī

saistību turpmāk maksāt nomas maksu, bet nodibina saistību atdot Iznomātājam Nomas priekšmetu atbilstoši Nomas līguma II daļas 10.4.punkta un CL

2152.panta noteikumiem. Tāpat atbildētājam saglabājās saistība samaksāt visus tos maksājumus, kas viņam bija jāmaksā atbilstoši Nomas līgumam tā

darbības laikā.

Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētājs nodevis Iznomātājam Nomas priekšmetu līdz 2015.gada 8.augustam vai arī vēlāk.

Uz 2015.gada 3.augustu atbildētājam pastāvēja sekojošās neizpildītas saistības pret iznomātāju: 1) nomas maksas parāds 81,96 euro, kas sastāv

no 6 mēnešu nomas maksājumiem, kuriem samaksas termiņi iestājās no 2015.gada 22.februāra līdz 2015.gada 22.jūlijam, ieskaitot (13,66 euro × 6

mēneši), 2) nomas maksa 5,46 euro par līguma darbības pēdējo nepilnu mēnesi (12 dienas no 2015.gada 23.jūlija līdz 2015.gada 3.augustam;

13,66 euro : 30 dienas × 12 dienas = 5,46 euro), kopā nomas maksas parāds 87,42 euro; 3) līgumiskie nokavējuma procenti 6,11 euro apmērā.

Prasītāja parāda aprēķinā nepamatoti norādīts, ka 2015.gada 27.jūlijā, tas ir, vēl pirms Iznomātāja atkāpšanās no līguma, atbildētājam pastāvēja

saistība par galvenā parāda samaksu 327,84 euro apmērā. No jebkura nomas līguma izrietošais galvenais parāds ir nomas maksa, kas maksājama par

laiku, kad pastāvēja nomas attiecības. Kaut arī par sākotnēji paredzēto nomas periodu, 26 mēnešiem, no kuriem nomas maksa bija jāveic 24 mēnešus,

kopējā nomas maksa sastādītu 327,84 euro (13,66 euro × 24 mēneši), līguma izbeigšanas gadījumā nomniekam nav pienākuma maksāt nomas

maksājumus par periodu pēc līguma izbeigšanas dienas, jo nomas līgums vairs nepastāv.

Ja nomnieks pretēji CL 2152.panta prasībām Nomas priekšmetu neatdod atpakaļ iznomātājam, pēdējam ir tiesības prasīt mantas atdošanu natūrā

vai tās vērtības piedziņu (skat. CPL 196.pantu) kopā ar zaudējumiem, ja tādi radušies mantas savlaicīgās neatdošanas rezultātā, vai arī līgumsodu, ja tāds

ir pielīgts līgumā par šādu saistības pārkāpumu. Taču iznomātājam nav tiesību prasīt nomas maksas samaksu par visu plānoto līguma darbības laiku, ja

nomas līgums ir izbeigts.

Sakarā ar prasītāja 2020.gada 15.septembra iesniegumā par trūkumu novēršanu (lietas 32.lapa) iekļauto atsauci uz Nomas līguma II daļas

10.3.punktu, tiesa norāda, ka minētais līguma nosacījums paredz, ka gadījumā, ja Nomas līgums tiek izbeigts pirms termiņa Atliktā maksājuma perioda

laikā, tas ir, pirmajos divos mēnešos pēc līguma noslēgšanas, nomniekam ir pienākums maksāt Iznomātājam nomas maksu par visu Nomas priekšmeta

nomas periodu, sākot no šī līguma noslēgšanas. Ņemot vērā, ka Iznomātājs no Nomas līguma atkāpās nevis Atliktā maksājuma perioda laikā, kas bija no

2014.gada 22.novembra līdz 2015.gada 22.janvārim, bet 2015.gada 3.augustā, Nomas līguma II daļas 10.3.punkta noteikumi šajā gadījumā nav

piemērojami. Turklāt šis līguma noteikums nemaz neparedz nomnieka pienākumu maksāt nomas maksu par periodu pēc Nomas līguma izbeigšanas.

[15] CL 1716.panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar CL 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar CL 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji [..].

Saskaņā ar CL 1718.panta pirmo daļu, ja kādam jācieš līgumsods, tad kreditors var prasīt vai nu tā samaksu, vai līguma izpildīšanu; bet izvēlējies

samaksu, viņš vairs nevar pēc tam prasīt līguma izpildīšanu, un otrādi.

Savukārt, CL 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

CL 1722.panta otrā daļa paredz, ka līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu

summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Nomas līguma II daļas 9.10.punktā ir paredzēts, ka atbildētājam ir pienākums samaksāt Iznomātājam līgumsodu Nomas priekšmeta vērtības

apmērā (327,84 euro) gadījumā, ja atbildētājs neatdod atpakaļ Iznomātājam Nomas priekšmetu saskaņā ar Nomas līguma II daļas 9.7.punktu vai

10.4.punktu. Šāda līgumsoda noteikšanas mērķis ir nodrošināt Iznomātājam Nomas priekšmeta vērtības kompensāciju gadījumā, ja nomnieks jebkura

iemesla dēļ neizpilda saistību nodot atpakaļ Iznomātājam Nomas priekšmetu. Tādējādi, šis līgumsods nav noteikts saskaņā ar CL 1716.panta trešo daļu,

bet atbilstoši CL 1718.panta pirmajai daļai, secīgi, tam nav noteikts aprobežojums ar 10 % no galvenās saistības, bet to nevar prasīt vienlaikus ar

saistības izpildi, tas ir, kreditors var prasīt vai nu mantas (Nomas priekšmeta) atdošanu, vai līgumsoda samaksu.

Tā kā nav celta prasība par Nomas priekšmeta atdošanu, kreditoram ir tiesības prasīt Nomas līguma II daļas 9.10.punktā paredzētā līgumsoda

piedziņu. Prasītājs minēto līgumsodu ir pieprasījis 27,57 euro apmērā. Prasītājs nelūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus sakarā ar Nomas priekšmeta

neatdošanu, kādēļ pieprasītā līgumsoda apmērs atbilst CL 1722.panta otrās daļas noteikumiem.

[16] CL 1793.panta 3.punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar CL 1798.pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi,

vienalga, vai tie izriet no līguma, vai neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

CL 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā

formā.

CL 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt

citam un izlietot to pret parādnieku.

Iznomātājs AS „Nomo.lv” un SIA “/nosaukums B/” 2015.gada 27.jūlijā noslēdza Cesijas līgumu Nr./numurs / (lietas 13.lapa), saskaņā ar kuru

Iznomātājs cedēja SIA “/nosaukums B/” savus prasījumus pret Iznomātāja parādniekiem (fiziskajām personām), saskaņā ar Cesijas līguma pielikumā

Nr.1 esošo sarakstu, kurā norādīti parādnieki, līgumi un prasījumu summas. Prasījumi izriet no starp cedentu un parādnieku noslēgtajiem līgumiem, kuru

saistību izpildes termiņš ir iestājies. Izrakstā no Cesijas līguma pielikuma Nr.1 (lietas 14.lapa) ir norādīti atbildētāja dati, līguma Nr./numurs /, līguma

datums – 2014.11.22.

Saskaņā ar Cesijas līguma 12.2.punktu prasījuma tiesības prasītājam ir nodotas 2015.gada 12.augustā.

2019.gada 5.februārī SIA “/nosaukums B/” firma (nosaukums) ir mainīts uz SIA “/nosaukums B/”, ko apliecina Uzņēmumu reģistra valsts notāra

lēmums (lietas 17.lapa).

CL 1806.pants paredz, ka cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar

visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām

nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Ar Cesijas līgumu, izrakstu no šī līguma pielikuma Nr.1, ir pierādīts, ka prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Nomas līguma, ir nodotas

prasītājam ar visiem blakus prasījumiem. Līdz ar to prasītājs saskaņā ar CL 1805.pantu ir tiesīgs prasīt no atbildētāja Nomas līgumā paredzēto

maksājumu samaksu tādā apmērā, kādā šīs tiesības piederēja Iznomātājam.

[17] Kā redzams no parāda aprēķiniem, atbildētājs pēc Cesijas līguma noslēgšanas samaksāja prasītājam trīs maksājumus: 2019.gada 25.martā

50 euro, 2019.gada 24.aprīlī 50 euro, 2019.gada 25.maijā 50 euro, kopsummā 150 euro.

Minētos maksājumus prasītājs ieskaitījis sekojošo maksājumu samaksai: 1) no 2019.gada 25.martā saņemtā maksājuma 17 euro ir ieskatīti parāda

piedziņas izdevumu segšanai un 33 euro – likumisko nokavējuma procentu samaksai; 2) no 2019.gada 24.aprīlī saņemtā maksājuma 40,24 euro ir

ieskatīti likumisko nokavējuma procentu samaksai, 6,11 euro – līgumisko nokavējuma procentu samaksai un 3,65 euro – galvenā parāda dzēšanai; 3)

no 2019.gada 25.maijā saņemtā maksājuma 1,49 euro ir ieskatīti likumisko nokavējuma procentu samaksai un 48,51 euro – galvenā parāda dzēšanai.

Pēc minētiem maksājumiem pēc prasītāja aprēķina galvenā parāda (nomas maksas) atlikums ir 275,68 euro (327,84 euro – 52,16 euro).

Par galvenā parāda 275,68 euro apmērā samaksas nokavējumu par periodu no 2019.gada 24.maija līdz 2020.gada 21.jūlijam prasītājs

aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus pēc likmes 6 % gadā 19,21 euro apmērā.

Pārbaudot prasītāja aprēķina pareizību, tiesa atzīst, ka prasītājs nepamatoti ieturējis no atbildētāja veiktajiem maksājumiem parāda piedziņas

izdevumus 17 euro, kā arī likumiskos nokavējuma procentus ieturēja lielākā apmērā, nekā uz to prasītājam bija tiesības.

[17.1] Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un saskaņā ar

minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, konkrētajā gadījumā – neatmaksātā nomas maksas

pamatparāda summas.

Ņemot vērā sprieduma [14] punktā norādīto, 2015.gada 3.augustā nomas maksas parāds bija 87,42 euro apmērā, šīs summas samaksas

nokavējums sākās nākamajā dienā pēc Iznomātāja atkāpšanās no Nomas līguma, 2015.gada 4.augustā. Par periodu līdz 2019.gada 25.martam, 1331

dienu, par minētās summas samaksas nokavējumu prasītājam bija tiesības aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus 19,13 euro apmērā (87,42 euro

× 6 % : 365 dienas × 1331 diena).

[17.2] Prasības pieteikumā nav norādīts, uz kāda pamata no atbildētāja 2019.gada 25.martā veiktā maksājuma tika ieturēti 17 euro kā parāda

piedziņas izdevumi, nav iesniegti arī pierādījumi par šādiem prasītāja izdevumiem.

Gadījumā, ja prasītājs šos izdevumus ieturējis saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra Noteikumiem Nr.61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” (turpmāk arī – Noteikumi Nr.61), jāņem vērā šo Noteikumu 2.punkts, kas

noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas

atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību

un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas

noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 7 euro; 2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne

vairāk kā 10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Lietā nav iesniegts neviens pierādījums, kas apliecina, ka prasītājs veica kādas parāda piedziņas darbības, kas atbilst Noteikumu Nr.61 2.punktā

minētam, secīgi, nepastāv tie apstākļi, kas saskaņā ar Noteikumu Nr.61 2.punktu piešķirtu prasītājam tiesības pieprasīt no atbildētāja parāda atgūšanas

izdevumus 17 euro apmērā un ieturēt tos no atbildētāja veiktā maksājuma. Turklāt parāda piedziņas izdevumu segšana pirms procentu parāda dzēšanas

ir pretēja CL 1843.pantā paredzētajai parādu segšanas secībai.

[17.3] CL 1843.pants paredz, ka, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos,

pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par

to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

Saskaņā ar CL 1760.pantu likumiskie procenti (1759.p.) prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja

attiecīgā laikā par tiem bijis noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma.

Ievērojot šīs tiesību normas, no atbildētāja 2019.gada 25.martā veiktā maksājuma prasītājam bija tiesības ieturēt parādu samaksai naudas summas

sekojošā apmērā un secībā: 1) likumiskos nokavējuma procentus 19,13 euro; 2) līgumiskos nokavējuma procentus prasītāja norādītajā apmērā –

6,11 euro; 3) pēc kā iemaksas atlikums 24,76 euro (50 euro – 19,13 euro – 6,11 euro) bija ieskaitāms galvenā parāda (nomas maksas) samaksai, līdz

ar to nomas maksas parāda atlikums 2019.gada 25.martā bija 62,66 euro (87,42 euro – 24,76 euro).

[17.4] Par periodu no 2019.gada 26.marta līdz nākamā maksājuma datumam, 2019.gada 24.aprīlim, 30 dienām, prasītājam bija tiesības aprēķināt

likumiskos nokavējuma procentus par parāda 62,66 euro apmērā samaksas nokavējumu 0,31 euro apmērā (62,66 euro × 6 % : 365 dienas ×

30 dienas). Pēc šo procentu summas ieturēšanas no 2019.gada 24.aprīlī saņemtā maksājuma 50 euro, iemaksas atlikums 49,69 euro (50 euro –

0,31 euro) bija ieskaitāms galvenā parāda (nomas maksas) samaksai, līdz ar to nomas maksas parāda atlikums 2019.gada 24.aprīlī bija 12,97 euro

(62,66 euro – 49,69 euro).

[17.5] Par periodu no 2019.gada 25.aprīļa līdz nākamā maksājuma datumam, 2019.gada 23.maijam, 29 dienām, prasītājam bija tiesības aprēķināt

likumiskos nokavējuma procentus par parāda 12,97 euro apmērā samaksas nokavējumu 0,06 euro apmērā (12,97 euro × 6 % : 365 dienas ×

29 dienas). Pēc šo procentu summas ieturēšanas no 2019.gada 23.maijā saņemtā maksājuma 50 euro, iemaksas atlikums ir 49,94 euro (50 euro –

0,31 euro), no tā 12,97 euro ir ieskaitāmi atlikušā nomas maksas parāda samaksai, 27,57 euro – līgumsoda samaksai, pēc kā vēl paliek iemaksas

atlikums 9,40 euro apmērā (49,94 euro – 12,97 euro – 27,57 euro = 9,40 euro).

[17.6] Tādejādi, atbildētāja veiktie maksājumi bija pietiekami, lai segtu pilnībā visus uz Nomas līguma un Civillikuma pamata aprēķinātos

maksājumus – līgumiskos nokavējuma procentus 6,11 euro, likumiskos nokavējuma procentus kopsummā 19,50 euro, nomas maksas parādu

87,42 euro un līgumsodu 27,57 euro, kopsummā 140,60 euro.

Saskaņā ar CL 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja

saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

CL 1842.pants paredz, ka saistības pienācīgs izpildījums nevien atsvabina parādnieku no jebkādas tālākas atbildības par to, bet līdz ar to izbeidz

arī visus šās saistības blakus prasījumus, kas nodibināti ar ķīlu un galvojumu.

CL 1762.panta 1.punkts paredz, ka pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

Tiesa secina, ka prasītāja norādītie apstākļi apliecina, ka ar samaksu ir pilnībā izpildīta atbildētāja no Nomas līguma izrietošā saistība samaksāt

nomas maksu, procentus par nokavējumu un Nomas līguma II daļas 9.10.punktā paredzēto līgumsodu prasītāja pieprasītā apmērā, pēc kā izbeidzās arī

saistība maksāt likumiskos nokavējuma procentus, jo vairs nepastāv galvenā saistība.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma pilnībā kā nepamatota.

Noraidot prasību, nav pamata apmierināt prasītāja lūgumu noteikt tam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6

% gadā no galvenā parāda.

[18] CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja

prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, ceļot prasību samaksāja valsts nodevu 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro (lietas 7., 8., 9.lapa).

Noraidot prasību, nav pamata piedzīt no atbildētāja prasītāja labā tiesas izdevumus.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar CPL 33.pantu, 34.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 189.-193.pantu, 194.panta pirmās daļas 3.punktu,

195.pantu, 250.25, 250.27 pantu tiesa

nos prie da

SIA “/nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, prasību pret /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, vienkāršotās

procedūras lietā par parāda kopsummā 322,46 euro piedziņu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas (sastādīšanas) dienas Zemgales apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā Zaļā ielā 12, Bauskā, Bauskas novadā, LV-3901.

Tiesnese I.Bogdanova