Court convicts drunk driver of driving with alcohol over 1.5 per mille and imposes arrest, fine, and license revocation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle while under the influence of alcohol, exceeding the legal limit of 1.5 per mille. The defendant failed to appear at the scheduled court hearing despite being properly notified, leading the court to proceed without their participation. Consequently, the court imposed an administrative arrest, a monetary fine, and revoked the defendant's driving license for four years.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtā daļa; 260. panta otra daļa: The court may convict a defendant and impose sanctions for driving with excessive alcohol concentration even if the defendant fails to appear at the hearing, provided they were properly notified.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0758-18/17
ECLI:LV:RVPT:2018:0910.130075818.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 10.septembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri J.Paļuļinu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Aprakstošā daļa
2018.gada 2.septembrī Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors G.Ivanovs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC
362505 (turpmāk - Protokols), par to, ka 2018.gada 2.septembrī plkst.03.00 Rīgā, /pers. A/ vadīja automašīnu Peugeot 307, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, pa Brīvības bulvāri virzienā no Elizabetes ielas uz Raiņa bulvāra pusi, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar alkohola
koncentrāciju asinīs 2,01%. Ekspertīze veikta Rīgā, Tvaika ielā 2, Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļā. Materiāls
sastādīts uz pašvaldības policijas ziņojuma pamata. /pers. A/ stājas spēkā vadīšanas tiesību aizliegums saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo
daļu.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 15 panta ceturtās
daļas par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs
pārsniedz 1,5 promiles.
Lietas materiālos atrodama paraksta veidlapa, kas izsniegta paziņojot /pers. A/ par ierašanos Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2018.gada
4.septembrī, plkst.12.00. Uz minētās veidlapas ir /pers. A/ paraksts, ka šo paziņojumu ir saņēmis. Protokolā, kuru ir parakstījis /pers. A/, arī ir izdarīts
ieraksts, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, 2018.gada 4.septembrī, otrdienā, plkst.12.00. Pie šādiem apstākļiem,
tiesa uzskata, ka /pers. A/ bija paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kad jāierodas tiesā.
/pers. A/ uz lietas izskatīšanu 2018.gada 4.septembrī, plkst.12.00 tiesā nebija ieradies, paziņojums par neierašanās iemesliem vai lūgums atlikt
lietas izskatīšanu nav saņemts.
Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai kuru sauc pie administratīvās atbildības ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. /pers. A/
par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots. /pers. A/ uz lietas izskatīšanu neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas
izskatīšanu, līdz ar ko, tiesa secina, ka /pers. A/ nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ nolēma lietu izskatīt bez /pers. A/
piedalīšanās.
Motīvu daļa
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā
panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo
darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma
protokolā fiksējusi amatpersona.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 149. 15 panta ceturtajā daļā paredzēto
administratīvo pārkāpumu un viņa vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem:
Protokolā fiksēto;
videoierakstā redzamo transportlīdzekļa apturēšanas faktu un notikuma vietā veiktās darbības;
Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes (turpmāk – RPP CP) Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora E.Keiša ziņojumā
norādīto, ka no 2018.gada 1.septembra plkst.21.00 līdz 2018.gada 2.septembrim plkst.09.00, pildīja darba pienākumus izmantojot dienesta
transportlīdzekli, kopā ar inspektoru A.Muhinu un inspektoru A.Pavlovu. Plkst.03.00 pamanīja automašīnu Peugeot 307, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/. Automašīnas pārvietošanās veids nepārprotami liecināja, ka automašīnas vadītājs ir alkohola reibumā, tāpēc automašīnu apturēja
Raiņa bulvārī 11. Automašīna brauca pa Brīvības bulvāri no Elizabetes ielas uz Raiņa bulvāra pusi. Inspektors A.Pavlovs sarunas laikā ar automašīnas
vadītāju paskaidroja apturēšanas iemeslu. Automašīnas vadītājs bija /pers. A/. A.Pavlovs arī paņēma automašīnas atslēgas, lai vadītājs nevarētu turpināt
braukt, būdams reibuma stāvoklī. Plkst.03.00 izsauca Valsts policiju uz notikuma vietu. Plkst.03.03 /pers. A/ faktiski aizturēts. Kopš apstāšanās brīža
/pers. A/ bija policijas darbinieku redzamības zonā un alkoholiskos dzērienus vai pārtikas produktus nelietoja;
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 1.rotas jaunākā inspektora
G.Ivanova ziņojumā norādīto, ka 2018.gada 2.septembrī, pildot dienesta pienākumus, izmantojot dienesta transportlīdzekli, kopā ar jaunāko inspektoru
O.Saulīti-Liniņu un jaunāko inspektoru S.Paškēviču, saņēma izsaukumu Rīgā, Raiņa un Brīvības bulvāra krustojumā, kur pašvaldības policija aizturējusi
automašīnas vadītāju alkohola reibuma stāvoklī. Ierodoties minētajā adresē redzēja, ka ir apturēta automašīna Peugeot 307, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. A/, kurš uz vietas no alkohola ekspertīzes atteicās. Tāpēc, kopā ar pašvaldības policijas darbiniekiem, nogādāja
/pers. A/ Rīgā, Tvaika ielā 2, ekspertīzes nodaļā;
2018.gada 2.septembra Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr. 5154 fiksēto, ka 2018.gada 2.septembrī veicot /pers. A/ medicīnisko pārbaudi, ir
konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 2,01 promiles.
Vērtējot lietā esošos raksveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka nav pamata apšaubīt Medicīniskās pārbaudes protokolā konstatēto
alkohola koncentrāciju /pers. A/ asinīs, kā arī Protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, līdz ar ko, /pers. A/ vaina Latvijas APK
149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie
dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Pamatojoties uz Latvijas APK 33. un 34.pantu, atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi
lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti.
Latvijas APK 258.pantā noteikts, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas
saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Saskaņā ar Latvijas APK
274.panta otrās daļas 12.punktu, nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola
koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas
pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
2018.gada 2.septembra Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr. 5154, /pers. A/ konstatēta alkohola koncentrācija asinīs 2,01 promiles,
kas pārsniedz Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrāciju asinīs un saskaņā ar 2005.gada 11.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.15
“Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 33.punktu
/pers. A/ izdevumi par veikto medicīnisko pārbaudi, kas Medicīniskās pārbaudes protokolā norādīti 60 euro, ir ieskaitāmi institūcijas, kuras darbinieks ir
nosūtījis /pers. A/ uz medicīnisko pārbaudi, tas ir, Valsts policijas kontā.
Lietas materiālos nav atrodamas ziņas, ka saskaņā ar Latvijas APK 31.pantu, pastāvētu gadījumi, kad /pers. A/ nav piemērojams Latvijas APK
149. panta ceturtajā daļā paredzētais sods administratīvais arests.
Saskaņā ar Latvijas APK 29.panta ceturto daļu, personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko
vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa
vadīšanas tiesības.
Latvijas APK 274. 1 panta pirmā daļa nosaka, ka lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas
darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem.
Administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir izņemts transportlīdzeklis Peugeot 307, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Pēc lietā
esošās informācijas izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks ir /pers. A/.
Lietai pievienota /pers. A/ vadītāja apliecība Nr. /apliecības numurs/.
Saskaņā ar Latvijas APK 291.panta otrās daļas 2.punktu, ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas
jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu. Līdz ar ko izņemtā transportlīdzekļa
vadītāja apliecība sprieduma izpildei daļā par speciālo tiesību atņemšanu, nosūtāma Ceļu satiksmes drošības direkcijai.
Rezolutīvā daļa
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 29., 29. 3, 31.- 34., 149.15panta ceturto
daļu, 213., 243.- 244., 258., 272., 274., 274.1, 275., 289.7, 289.16, 289.17, 291., 299., 299.1 un
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 15 panta ceturtajā daļā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērot:
1) administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm,
2) uzlikt naudas sodu 1200 EUR (tūkstoš divsimt euro),
3) atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, aizliegt iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem)
gadiem.
Izņemto transportlīdzekli Peugeot 307, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pēc naudas soda nomaksas atgriezt atpakaļ šā
transportlīdzekļa īpašniekam.
Sprieduma izpildi daļā par speciālo tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai, nosūtot /pers. A/ vadītāja apliecību Nr. /apliecības
numurs/.
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no soda uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NMR
90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma par saukšanu pie
administratīvās atbildības numuru - 130075818).
Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Noteikt, ar alkohola koncentrācijas veiktās medicīniskās pārbaudes izdevumu apmēru 60 EUR (sešdesmit euro), kas 30 (trīsdesmit) dienu laikā no
dienas, kad nolēmums stājies spēkā, ieskaitāmi jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts policija; banka: Valsts kase; reģ. Nr. 90000099040; Bankas
kods: TRELLV22; konta Nr.LV96TREL2140091033000, ar maksājuma mērķi – 02.09.2018. Medicīniskās pārbaudes protokols Nr. 5154), par ko
informēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroju Rīgā, Gaujas ielā
15. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 10.septembrī.
Tiesnese I.Millere