Legislator Case Law & Legislation
C69349725 / C-3497-25 ECLI:LV:KURT:2025:1222.C69349725.3.S AI generated

Court fully supports landlord's eviction claim for unpaid rent and utilities without alternative housing.

Case Number C69349725 / C-3497-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the landlord's request to terminate the tenancy and evict the tenant and family members. The tenant failed to make regular rent and utility payments, creating a significant debt over a two-year period. The court ruled that the landlord's claim was substantiated by the tenant's irregular payments and the lack of a valid alternative housing arrangement.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law on Rent; Civil Procedure Law: The court may order eviction for non-payment of rent and utilities when the tenant fails to provide alternative housing.

Keywords

AI generated
residential tenancy termination eviction without alternative housing unpaid rent and utilities landlord eviction rights tenant family removal

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Articles 3, 1402, 1587, 1652(3), 1716, 1720(2), 1753, 1756, 1757, 1765
Housing Rental Law Article 12
Housing Rental Law Article 17(1)(1), (3), (4)
Housing Rental Law Article 24(1)(1), (2)
Civil Procedure Law Articles 5(1), 8(1), 92-97, 189-193, 195, 204.1(1)

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:KURT:2025:1222.C69349725.3.S

Lieta Nr. C69349725; C-3497-25/11

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2025. gada 22. decembrī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Ilze Freimane,

tiesas sēdes sekretāre Gita Bebrovska,

piedaloties prasītājas pārstāvim /Persona E/ un atbildētājai /Persona A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Nosaukums B/ prasībā pret /Persona A/ un /Persona B/ par parāda piedziņu,

dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

[1] /Nosaukums B/ 2025. gada 25. aprīlī cēla tiesā prasību pret /Persona A/ un /Persona B/.

Pamatojoties uz Civillikuma 3., 1402., 1587. pantu, 1652. panta 3. punktu, 1716. pantu, 1720. panta 2.

punktu, 1753., 1756., 1757., 1765. pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (likums spēkā līdz 2021. gada 30.

aprīlim) 12. pantu, Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 1., 3. un 4. punktu, 24. panta pirmās daļas 1.

un 2. punktu, lūdz tiesu izbeigt 2014. gada 29. maija dzīvojamās telpas īres līgumu ar /Persona A/, izlikt /Persona

A/, nepilngadīgo /Persona C/ un /Persona B/ no dzīvojamās telpas /Adrese A/, ar visām viņiem piederošajām

mantām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, piedzīt no /Persona A/ pārvaldīšanas izdevumu maksas parādu

626,08euro un komunālo pakalpojumu maksas parādu 398,37 euro par laiku no 2022. gada 1. decembra līdz 2025.

gada 31. martam, līgumsodu 52,64 euro par laiku no 2023. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31. martam, samaksāto

valsts nodevu 230 euro un atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas nolēmuma pilnīgai izpildei saņemt

likumiskos procentus 6 % no piedzītās summas.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Saskaņā ar 2014. gada 29. maija dzīvojamās telpas īres līgumu atbildētājas /Persona A/ lietošanā nodots

dzīvoklis /Adrese A/.

Atbilstīgi /Nosaukums G/ novada pašvaldības 2025. gada 15. aprīļa izziņai dzīvesvietu /Adrese A/,

deklarējuši atbildētāji un /Persona A/ nepilngadīgā meita /Persona C/.

Prasītāja dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko uz 2021. gada 14. janvārī ar /Pilsēta A/ novada domi

noslēgtā Pilnvarojuma līguma un 2022. gada 11. aprīlī ar /Nosaukums G/ novada pašvaldību noslēgtā vienošanās

līguma par grozījumu izdarīšanu Pilnvarojuma līguma pamata.

[1.2] Atbildētāja /Persona A/ maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem veica neregulāri, kā

rezultātā laika posmā no 2022. gada 1. decembra līdz 2025. gada 31. martam izveidojās parāds. Šajā laikā

atbildētāja veikusi četrus maksājumus par kopējo summu 371,88euro.

Prasītāja 2025. gada 6. martā ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja atbildētājai /Persona A/ brīdinājumu, lūdzot

mēneša laikā samaksāt parādu, kā arī informēja par sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts. Atbildētāja

uz brīdinājumu nereaģēja, parādu nesamaksāja, kā arī nesazinājās ar prasītāju, lai vienotos par parāda samaksas

kārtību.

[2] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata.

Papildus paskaidroja, ka trīs gadu laikā no atbildētājas saņemti tikai četri maksājumi, proti, 2023. gada martā

– 71,88 euro, 2023. gada aprīlī – 100 euro, 2024. gada martā – 100 euro un 2024. gada aprīlī – 100 euro. Citus

maksājumus prasītāja nav saņēmusi, līdz ar to nav pamata apspriest vienošanās noslēgšanu ar atbildētāju. Turklāt

atbildētāja oficiāli algotu darbu nestrādā, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka viņa varēs pildīt jebkādas vienošanās

nosacījumus.

[3] Atbildētāja /Persona A/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji. Paskaidroja, ka viņas ienākumus veido

uzturlīdzekļi 150euro, ko saņem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un ģimenes valsts pabalsts 25 euro. Bez darba

līguma tagad strādā par apkopēju autoservisā, taču ienākumi ir nepietiekami, lai veiktu regulārus maksājumus par

dzīvokli un uzturētu sevi un nepilngadīgo meitu. Kopdzīvi ar /Persona B/ ir pārtraukusi 2024. gada septembrī, un

viņš no dzīvesvietas ir aizgājis, taču nav izdeklarējies.

Apgalvoja, ka 2025. gada vasarā ir veikusi maksājumus prasītājai par kopējo summu 900 euro, taču

maksājumu dokumentus nav paņēmusi līdzi.

[4] Atbildētājs /Persona B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, atlikt

lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Tā kā atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, atzina par iespējamu skatīt liet bez /Persona B/ klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnīgi turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Par darījuma noslēgšanu.

[6.1] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (likums spēkā līdz 2021. gada 30. aprīlim) 2. pants paredz, ka

dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas

lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši

likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu

lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai

apakšīres līgums.

Kurzemes rajona tiesas /Pilsēta A/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 529 ierakstītas /Pilsēta A/ pagasta

pašvaldības īpašuma tiesības uz zemesgabalu un divstāvu dzīvojamo ēku un trīs palīgceltnēm ar adresi /Adrese D/.

Atbilstīgi /Pilsēta A/ novada domes 2014. gada 29. maija sēdes protokolam Nr. 10, izskatot jautājumu par

dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, nolemts pagarināt /Persona A/ īres tiesības uz dzīvokli /Adrese A/, uz

nenoteiktu laiku un uzdot īrniecei noslēgt dzīvokļa īres līgumu ar /Nosaukums D/ mēneša laikā no lēmuma

pieņemšanas dienas.

/Nosaukums D/ (pēc reorganizācijas un nosaukuma maiņas 2016. gada 31. augustā – /Nosaukums B/) 2014.

gada 29. maijā noslēdza ar /Persona A/ dzīvojamās telpas īres līgumu uz nenoteiktu laiku, nododot atbildētājai

lietošanā dzīvokli Nr. /Numurs/, ar kopējo platību 47,2 m2, kas atrodas dzīvojamā mājā /Adrese B/ (pēc

administratīvi teritoriālās reformas – /Nosaukums G/ novadā).

[6.2] Pamatojoties uz 2021. gada 14. janvārī starp /Pilsēta A/ novada domi un /Nosaukums B/ noslēgto

pilnvarojuma līgumu Nr. /Numurs/ “Par dzīvojamo māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu” (turpmāk –

Pilnvarojuma līgums) prasītāja apņēmusies pārvaldīt un apsaimniekot /Pilsēta A/ novada pašvaldības īpašumā un

valdījumā esošās dzīvojamās mājas, ar mājām funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājām piesaistītos

zemesgabalus, izīrēt un iznomāt /Pilsēta A/ novada pašvaldības īpašumā esošās dzīvojamās un nomas telpas, kā arī

celt tiesā prasības par īres, apsaimniekošanas un nomas maksas parādu piedziņu, līgumu izbeigšanu, īrnieku un

nomnieku izlikšanu no dzīvokļiem un neapdzīvojamām telpām.

Savukārt 2022. gada 11. aprīlī /Nosaukums G/ novada pašvaldība (pēc administratīvi teritoriālās reformas,

kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, – /Pilsēta A/ novada domes tiesību un saistību pārņēmēja) un prasītāja

noslēdza vienošanās līgumu Nr. /Numurs/ par grozījumu izdarīšanu Pilnvarojuma līgumā, saskaņā ar ko

līgumslēdzējas puses vienojās aizstāt visā Pilnvarojuma līgumā vārdus “/Pilsēta A/ novads” ar vārdiem

“/Nosaukums G/ novads” un pagarināt Pilnvarojuma līguma termiņu līdz 2027. gada 23. februārim.

[6.3] Tiesa secina, ka puses tiesīgi noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu, uzņemoties noteiktas saistības,

kas saistītas ar dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[7] Par parāda piedziņu.

[7.1] Parakstot dzīvojamās telpas īres līgumu (turpmāk – Līgums), /Persona A/ apņēmās segt īres

(apsaimniekošanas) maksu, kas Līguma noslēgšanas brīdī bija 0,36euro par dzīvojamās telpas kopējās platības

vienu m2, jeb 16,99 euro mēnesī par visu dzīvojamās telpas kopējo platību, kā arī maksājumu kavējuma gadījumos

par katru nokavēto dienu maksāt līgumsodu 0,1 % apmērā no kopējās parāda summas.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi 2022. gadam maksa par

apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojumiem dzīvojamā mājā noteikta 0,60 euro par dzīvojamās telpas

kopējās platības vienu m2, bet 2023. gadā maksa par apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) pakalpojumiem dzīvojamā

mājā tika paaugstināta līdz 0,65 euro par dzīvojamās telpas kopējās platības vienu m2, kas palikusi nemainīga arī

2024. un 2025. gadā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (likums spēkā līdz 2021. gada 30. aprīlim) 12. pants noteic, ka dzīvojamās

telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos termiņos, savukārt maksa par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un kārtībā.

Savukārt Dzīvojamo telpu īres likuma (likums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā) 17. panta 3. un 4. punkts

noteic īrnieka pienākumu maksāt īres maksu dzīvojamās telpas līgumā noteiktajā apmērā un kārtībā un veikt ar

dzīvojamās telpas īres lietošanu saistītos maksājumus, ievērojot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus.

Kā izriet no lietā iesniegtā Līguma 3.4. apakšpunkta atbildētājai bija pienākums līdz katra mēneša pēdējam

datumam norēķināties ar prasītāju, veicot samaksu atbilstoši kārtējā mēnesī izrakstītajam rēķinam par nekustamā

īpašuma pārvaldīšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Atbilstoši prasītājas sastādītajam aprēķinam pārvaldīšanas izdevumu maksas parāds 626,08 euro un komunālo

pakalpojumu maksas parāds 398,37 euro izveidojies par laiku no 2022. gada 1. decembra līdz 2025. gada 31.

martam. Atsevišķi maksājumi nepietiekamā apmērā veikti 2023. gada martā un aprīlī un 2024. gada martā un aprīlī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība.

Atbildētāja neapstrīdēja faktu, ka norēķini par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem bija jāveic tieši par labu prasītājai. Tāpat atbildētāja nav cēlusi iebildumus par to, ka kopā ar

dzīvoklī iemitinātajām personām nav varējusi lietot dzīvojamo telpu vai nebūtu saņēmusi pakalpojumus, par ko

aprēķināta prasītājas norādītā maksa. Neapstrīdot prasītājas iesniegto aprēķinu, bet apgalvojot, ka 2025. gada

vasarā ir veikusi maksājumus par kopējo summu 900 euro, atbildētāja maksājumus apliecinošus dokumentus tiesā

neiesniedza, savukārt prasītāja noliedza, ka šādus maksājumus būtu saņēmusi.

Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā nostiprināto pierādīšanas nastas

sadalījumu, kam atbilstoši samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo, tiesa atzīst par pierādītu, ka

atbildētāja vairāk nekā trīs mēnešus nav pildījusi Līgumā un Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktos īrnieka

pienākumus, un no viņas piedzenams īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parāds 1024,45 euro.

[7.2] Prasītāja atbilstīgi Līguma 6.3.2. apakšpunktam par laiku no 2023. gada 1. februāra līdz 2025. gada 31.

martam aprēķinājusi līgumsodu 52,64 euro.

Prasītājas tiesības prasīt līgumsodu izriet arī no Civillikuma 1720. panta 2. punkta, kas noteic, ka kreditors

var prasīt kā līgumsoda, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār,

kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Atzīstot, ka lietā ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un prasībā norādītā parāda esība, tiesa

secina, ka atbildības piemērošana ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu. Ņemot vērā minēto, no

atbildētājas prasītājas labā piedzenams arī aprēķinātais līgumsods, kas turklāt nepārsniedz Civillikuma 1716. panta

trešajā daļā noteikto līgumsoda maksimālo apmēru.

[8] Par līguma izbeigšanu un izlikšanu.

Prasītāja lūdz tiesu izbeigt 2014. gada 29. maija dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt /Persona A/, /Persona

B/ un nepilngadīgo /Persona C/ no dzīvojamās telpas /Adrese A/, ar visām viņiem piederošajām mantām bez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas.

[8.1] Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta pirmā daļa noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres

līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar

dzīvojamās telpas īres līgumu, un/vai neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus atbilstoši

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajai kārtībai un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu īres maksu,

ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs.

Tā kā Līgums noslēgts laikā, kad spēkā bija likums “Par dzīvojamo telpu īri”, bet cits līgums pēc Dzīvojamo

telpu īres likuma spēkā stāšanās pušu starpā nav noslēgts, atzīstams, ka pušu starpā noslēgtajā dzīvojamās telpas

īres līgumā noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs, jo Līguma 4.2. apakšpunkts noteic, ka līgumu

var izbeigt pēc izīrētāja prasības, kā arī īrnieku un viņa ģimenes locekļus var izlikt no aizņemtās dzīvojamās telpas

tikai likumā “Par dzīvojamo telpu īri” paredzētajos gadījumos un kārtībā, kas savukārt paredzēja, ka izīrētājs var

izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan

viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem, un/vai vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja

izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Ar lietā esošajiem pierādījumiem apstiprinās fakts, ka īrniece vairāk nekā trīs mēnešus nav veikusi īres un

komunālo pakalpojumu maksājumu samaksu un ir izveidojies parāds.

Prasītāja mēnesi pirms prasības celšanas tiesā ir brīdinājusi atbildētāju par pienākumu nokārtot parādsaistības,

kā arī informējusi, ja netiks samaksāts īres un komunālo maksājumu parāds, tiesā tiks celta prasība par īres līguma

izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, parāda un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tādējādi

izpildot Dzīvojamo telpu īres likuma 27. panta pirmās daļas prasības, kas bija paredzētas arī likuma “Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2 panta otrajā daļā.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu izbeigt 2014. gada 29. maija dzīvojamās telpas īres līgumu.

[8.2] Komentējot iepriekš spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, tiesību doktrīnā tika

norādīts, ka par atbildētājiem prasības lietā jāuzrāda visi īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi, dzīvoklī dzīvojošas

citas personas un apakšīrnieki. Apmierinot prasību par izlikšanu, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda visas

izliekamās personas. Sprieduma rezolutīvajā daļā norāda arī nepilngadīgās personas, kuras izliek no dzīvojamās

telpas, kaut arī viņas tiesas procesā kā procesa dalībnieki nepiedalās (Krauze R. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar

komentāriem. Ceturtais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 146. lpp.).

Šobrīd spēkā ir Dzīvojamo telpu īres likums, kas piemērojams, tiesai izskatot prasību par dzīvojamās telpas

īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.

Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta pirmo un otro daļu īrnieka bērns, kuru īrnieks iemitinājis

dzīvojamā telpā, ir īrnieka ģimenes loceklis. Savukārt trešā daļa noteic īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā arī

citas šā panta pirmajā daļā neminētas personas.

Atbilstīgi lietā iesniegtajai /Nosaukums G/novada pašvaldības 2025. gada 15. aprīļa izziņai dzīvesvietā

/Adrese A/, deklarēta /Persona A/, /Persona B/ un /Persona A/ nepilngadīgā meita /Persona C/.

Dzīvojamo telpu īres likuma 16. panta otrā daļa noteic, ka, izbeidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo

telpu, izbeidzas arī viņa ģimenes locekļu un citu iemitināto personu tiesības lietot šo dzīvojamo telpu.

Tā kā tiesa par pamatotu ir atzinusi prasītājas prasību izbeigt 2014. gada 29. maija dzīvojamāstelpas īres

līgumu, atbildētājai /Persona A/ kā īrniecei, /Persona C/ kā viņas ģimenes loceklim un /Persona B/ kā citai

dzīvojamā telpā iemitinātajai personai atbilstīgi Dzīvojamo telpu īres likuma 16. panta otrajai daļai ir izbeigušās

dzīvojamās telpas/Adrese A/, lietošanas tiesības, līdz ar to šīs personas no dzīvojamās telpas izliekamasbez citas

dzīvojamās platības ierādīšanas.

[9] Ar spriedumu vienlaikus izlemjams jautājums par tiesāšanās izdevumiem.

[9.1] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētājas /Persona A/ prasītājas labā

piedzenami samaksātie tiesas izdevumi 230euro.

[9.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. pantu valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta

pirmajai daļai no atbildētājas /Persona A/ piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13euro.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem un Senāta Civillietu departamentu senatoru

kopsapulces 2021. gada 15. decembra lēmuma atziņām, prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās, bet

neatmaksātās parāda un tiesāšanās izdevumu summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Atbilstīgi Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016. gada 29. janvāra lēmums lietā Nr. SKC-

1331/2016) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.

pantam, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad par laika posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes

termiņa beigām.

[11] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka

spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5. panta pirmo daļu, 8. panta pirmo daļu, 92.–97. pantu, 189.–193.

pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Izbeigt 2014. gada 29. maija dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts starp /Persona A/ un /Nosaukums D/

(pēc reorganizācijas un nosaukuma maiņas 2016. gada 31. augustā – /Nosaukums B/), un izlikt /Persona A/,

personas kods /Personas kods A/, viņas nepilngadīgo ģimenes locekli /Persona C/, personas kods /Personas kods

C/, un dzīvojamā telpā iemitināto personu /Persona B/, personas kods /Personas kods B/,no dzīvojamās telpas

/Adrese A/, ar visām viņiem piederošajām mantām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs /Numurs B/,

labā pārvaldīšanas izdevumu maksas parādu 626,08euro un komunālo pakalpojumu maksas parādu 398,37 euro par

laiku no 2022. gada 1. decembra līdz 2025. gada 31. martam, līgumsodu 52,64 euro un tiesas izdevumus 230 euro,

kopā piedzenot 1307,09 euro (viens tūkstotis trīs simti septiņi euro, 09 centi).

Atzīt /Nosaukums B/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /Persona A/

likumiskos 6 % gadā no piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

13euro (trīspadsmit euro, 00 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa prasītājai veicama norēķinu kontā Nr. /IBAN B/ /Nosaukums A/.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar

PVN apliekamās personas reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konta numurs /IBAN A/. Maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods –

21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos apliecinoši dokumenti iesniedzami Kurzemes rajona tiesas

kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no

sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I.Freimane

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU

UN SATUR LAIKA ZĪMOGU