Court dismissed defendant's silence in simplified procedure and ordered payment of debt plus interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to respond and ordered the plaintiff to receive the debt, interest, and legal costs. The defendant provided no written explanation or objections despite being served with the claim. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff based on the simplified procedure rules.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta; Civilprocesa likuma 250.25 panta: In simplified procedure, a defendant's failure to submit written explanations or objections results in the court ruling in favor of the plaintiff.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3768-19/18
ECLI:LV:RLPT:2019:1107.C29376819.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2019. gada 7. novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvijas Gāze” vienkāršotās
procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 3. jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts AS “Latvijas Gāze” (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums
vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2019. gada 12. jūnija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.
[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu 651,95 EUR apmērā, kas sastāv no pamatparāda 605,91 EUR un nokavējuma procentiem
46,04 EUR par laiku no 01.11.2016. līdz 30.09.2017., likumiskos 6% gadā no galvenā parāda summas, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta 07.02.2017. “Dabsgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 78 97.2.
apakšpunktu, 99.3. apakšpunktu, 158.1. apakšpunktu, 76. punktu, 09.02.2016. “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” Nr. 85 68.3.
apakšpunktu, 83. punktu, 105. punktu, Civillikuma 1402. pantu, 1587. pantu, 1590. pantu, 1651. pantu, 1652. panta 3. punktu, 1756. pantu, 1828.
pantu.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, Atbildētājam 2019. gada 14. jūnijā uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi nosūtīts
prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai līdz 2019. gada 14. jūlijam (lietas 36. lapa).
[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav
sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.
[2.2] Atbildētājam tiesas nosūtītais prasības pieteikums 2019. gada 22. jūlijā atgriezts atpakaļ tiesā ar VAS “Latvijas Pasts” atzīmi, ka sūtījumam
beidzies glabāšanas laiks (lietas 40.-41. lapa).
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma
250. pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu, kā arī
informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātā sprieduma noraksts ir pieejams
tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
Ņemot vērā to, ka Atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas Latvijas Republikā, Prasītāja pārstāvim tika uzlikts par pienākumu ievietot oficiālajā
izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publikāciju, kurā Atbildētājam paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī par saīsināta sprieduma
saņemšanas laiku un vietu, izskaidrotas tiesības desmit dienu laikā iesniegt sprieduma sastādīšanas lūgumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1
daļai.
Tiesas uzlikto pienākumu Prasītāja pārstāvis ir izpildījis. Kā redzams no lietas materiāliem, oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2019. gada 11.
septembra laidienā Nr. 185 ir publicēts sludinājums ar kuru Atbildētājam paziņots par civillietas izskatīšanas laiku, vietu, saīsināta sprieduma saņemšanas
kārtība, kā arī izskaidrotas tiesības desmit dienu laikā iesniegt sprieduma sastādīšanas lūgumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļai (lietas
46. lapa).
Prasītājam par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots 2019. gada 24. septembrī, nosūtot prasītājas pārstāvim uz elektroniskā pasta adresi
paziņojumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai (lietas 48.-50. lapa).
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu un
sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanu ir izpildījusi.
Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
Motīvu daļa
[4] Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt
minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai
prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc
kuriem vadījusies tiesa.
Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc
kuriem vadījusies tiesa.
[4.1] Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tiesa
konstatē, ka 2015. gada 14. decembrī starp Prasītāju un Atbildētāju bija noslēgts līgums Nr. 73-9436757 (lietas 18. lapa).
Civillikuma 1511. pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,
kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, un šī tiesība pāriet arī uz viņu mantiniekiem,
izņemot tos gadījumus, kad saistība pēc līguma aprobežota ar līdzēja personu, vai kad līguma priekšmets ir tāda darbība, kurā ir nozīme paša saistītā
sevišķām personiskām spējām un attiecībām.
Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Saskaņā ar Civillikuma 1811. pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot
parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumu Nr. 85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (bija spēkā līdz 2017.
gada 3. aprīlim) (turpmāk – MK noteikumi Nr. 85) 68.3. apakšpunktu mājsaimniecības lietotājam papildus šo noteikumu 66. punktā minētajiem
pienākumiem ir pienākums veikt pilnā apmērā maksājumus par dabasgāzi atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai. Saskaņā ar MK
noteikumu Nr. 85 83. punktu par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes piegādes līgumu un sistēmas operatora apstiprināto
norēķinu kārtību.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabsgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK
noteikumi Nr.78) 97.2. apakšpunktu lietotājam ir pienākums tirdzniecības līgumā noteiktajos termiņos norēķināties par patērēto dabasgāzi un sistēmas
pakalpojumu sniegšanu, kā arī citiem šajos noteikumos un normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem. MK noteikumu Nr. 78 99.3. apakšpunktā
noteikts, ka mājsaimniecības lietotājam papildus šo noteikumu 97. punktā paredzētajiem pienākumiem ir pienākums pilnā apmērā veikt maksājumus par
dabasgāzi dabasgāzes tirgotāja, publiskā tirgotāja vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja apstiprinātajā norēķinu kārtībā, noteiktajos
termiņos un veidā. Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr. 78 158.1. apakšpunktu par patērēto dabasgāzi, saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem un
nodokļiem lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumā noteikto norēķinu kārtību.
Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda 605,91 EUR piedziņu par laiku no 18.08.2016. līdz
22.11.2017. ir pamatota un apmierināma.
[4.2] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja nokavējuma procentus 46,04 EUR par laiku no 01.11.2016. līdz 30.09.2017.
Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu. Nokavējuma procentu samaksas pienākums ir pielīgts līguma 2.1.3. punktā.
Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pielīgto nokavējuma procentu 46,04 EUR piedziņu no Atbildētāja par laiku no
01.11.2016. līdz 30.09.2017. ir pamatota un apmierināma.
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa
nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā
likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to
apgalvo.
Pastāvot lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību un parāda
esamību. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un tā kā
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret
prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, ir secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu
iebildumu pret prasību un ievērojot sprieduma [4.1] un [4.2] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no Atbildētāja par labu
Prasītājam piedzenams parāds 605,91 EUR apmērā par laiku no 18.08.2016. līdz 22.11.2017., nokavējuma procenti 46,04 EUR apmērā par laiku no
01.11.2016. līdz 30.09.2017.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta pirmo daļu tiesāšanās izdevumu ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi [..]. Atlīdzināmie
izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro atlīdzināmi to faktiskajā
apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta ceturto daļu, ja prasība
ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā
noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Lietas materiālos atrodas zvērināta advokāta Pētera Serģa 2019. gada 3. jūnijā izrakstīts orderis Nr. 50/2019 par juridiskās palīdzības sniegšanu
Prasītājam (lietas 31. lapa), 2018. gada 20. decembra komercpilnvara Nr. 78 (lietas 27. lapa), 2019. gada 3. jūnija rēķins Nr. 14217/LG/BR39 97,79
EUR apmērā, kas tika izrakstīts Prasītājam par juridiskās palīdzības sniegšanu pret Atbildētāju (lietas 33. lapa).
Pamatojoties uz minēto, no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi 101,09 EUR apmērā, kas sastāv no
valsts nodevas 97,79 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 EUR, kā arī no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami ar lietas
vešanu saistītie izdevumi par advokāta sniegto palīdzību 97,79 EUR (651,95 EUR x 30% / 2 = 97,79 EUR).
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Pamatojoties uz minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma
procentus 6% gadā no pamatparāda summas (605,91 EUR) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka
procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,
250. pantu, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr. 40003000642, parādu 605,91 EUR apmērā
par laiku no 18.08.2016. līdz 22.11.2017., nokavējuma procentus 46,04 EUR apmērā par laiku no 01.11.2016. līdz 30.09.2017., kopā parādu 651,95
EUR, ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegto palīdzību 97,79 EUR, kā arī tiesas izdevumus 101,09 EUR, pavisam kopā 850,83 EUR
(astoņi simti piecdesmit euro 83 centi).
Atzīt AS “Latvijas Gāze”, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus
procentus) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas (605,91 EUR).
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav
iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2019. gada 7. novembra), t.i., līdz
2019. gada 19. novembrim (ieskaitot). Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrais teikums.
Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,
saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2019. gada 9. decembrī.
Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20
(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2019. gada 9. decembra, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese A. Zemmere