Administrative court dismissed appeal against water utility tariff approval based on cost justification and methodology compliance.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the applicants' request to annul the regulator's 2008 decision approving water and sewage tariffs for the municipality. Applicants argued that the tariffs were unjustified, citing factors such as wage increases and energy cost hikes, while the court found their arguments too general to challenge the decision's legality. The court upheld the decision because the regulator had properly verified the cost basis and the applicants failed to provide specific evidence contradicting the approved tariff calculations.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums, 307. un 309. pants; 329. pants 1. daļa: The administrative court must annul an administrative act only if the applicant provides specific evidence demonstrating its illegality or unreasonableness, rejecting general or vague arguments that do not directly contradict the factual or legal basis of the decision.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A42750808
Lietas arhīva Nr. AA43-0635-14
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2014.gada 2.jūnijā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente Dz.Amerika,
tiesneses S.Kanenberga un I.Meldere
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/,
/pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ (iepriekš /uzvārds/), /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/,
/pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/, /pers. AG/, /pers.
AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. AM/, /pers. AN/ un /pers. AO/ (turpmāk – pieteicēji) pieteikuma par Ventspils
pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2008.gada 6.oktobra lēmuma Nr.08-11 (prot.Nr.08-09) „Par PSIA „Ūdeka” iesniegtajiem
ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem” atcelšanu, sakarā ar /pers. A/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/, /pers. AL/, /pers.
N/, /pers. P/, /pers. Z/, /pers. AB/, /pers. AF/, /pers. AI/, /pers. AJ/ un /pers. AK/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas
2012.gada 5.oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Ventspils pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora (turpmāk – Regulators) 2008.gada 6.oktobra lēmumu Nr.08-11
(prot.Nr.08-09) (turpmāk – Lēmums), izvērtējot Ventspils pilsētas pašvaldības SIA „Ūdeka” iesniegto ūdensapgādes un kanalizācijas
pakalpojumu tarifu projektu, nolemts: 1) apstiprināt tarifu ūdensapgādei visām pakalpojumu lietotāju grupām (bez pievienotās vērtības
nodokļa (turpmāk – PVN)) 0,51 LVL/m 3; 2) apstiprināt tarifu kanalizācijas pakalpojumiem iedzīvotājiem (bez PVN) 0,78 LVL/m 3;
3) noteikt, ka tarifi stājas spēkā ar 2009.gada 1.februāri.
Lēmumā norādīts, ka pašvaldības SIA „Ūdeka” iesniegtie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi ir aprēķināti saskaņā ar
Ministru kabineta 2001.gada 1.septembra noteikumiem Nr.281 „Sabiedrisko pakalpojumu un tarifu aprēķināšanas metodika
pašvaldību regulējamās nozarēs” (turpmāk – Metodika). Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņas pamatotas ar
būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, kredīta procentu likmju pieaugumu, energoresursu un darbaspēka izmaksu pieaugumu,
pakalpojumu apjoma samazināšanos, kā arī nepieciešamību veikt kanalizācijas pakalpojuma tarifu izlīdzināšanu starp patērētāju
grupām.
[2] 2008.gada 19.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju pieteikums, kurā pieteicēji lūdz ar Lēmumu noteikto tarifu
atcelt. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[2.1] 2007.gada 1.decembrī tika atcelti iepriekšējie tarifi un to vietā pieņemti Regulatora apstiprinātie tarifi, kuros bija iekļauts arī
algas palielinājums pašvaldības SIA „Ūdeka” darbiniekiem, neskatoties uz Ministru kabineta 2007.gadā izsludināto taupības režīmu
valstī.
[2.2] 2008.gada 26.augustā pašvaldības SIA „Ūdeka” interneta mājas lapā publicēja informāciju par plānotajām izmaiņām Ventspils
ūdensapgādes un kanalizācijas tarifos, kas paredz tarifu izlīdzināšanu starp patērētāju grupām, norādot, ka tarifu projekts jau
2008.gada 18.augustā iesniegts Regulatoram, un ar šo projektu varēs iepazīties Regulatora noteiktajā kārtībā pēc projekta
pieņemšanas izskatīšanā. 2008.gada 2.septembrī Regulators laikrakstā „Ventas Balss” paziņoja, ka ir pieņēmis pašvaldības SIA
„Ūdeka” iesniegtos tarifus izskatīšanai un iedzīvotāji var iepazīties un izteikt iebildumus līdz 2008.gada 22.septembrim. Tikai
2008.gada 23.septembrī latviešu valodā un 2008.gada 25.septembrī krievu valodā laikrakstā „Ventas Balss” publicēts pašvaldības+
SIA „Ūdeka” aicinājums interesentiem 2008.gada 25.septembrī apmeklēt informācijas dienu par tēmu „Plānotās izmaiņas
ūdensapgādes un kanalizācijas tarifos”. Tādējādi jauno tarifu sabiedriskā apspriešana nav bijusi noteikta Regulatora noteiktajā laikā,
bet gan 25.septembrī. Turklāt pašvaldības SIA „Ūdeka” aicinājums neko nepaskaidro par tarifa apspriešanas procesu. Pamatojoties
uz minēto, pieteicēji uzskata, ka tika pārkāpti sabiedriskās apspriešanas procesa noteikumi.
[2.3] 2008.gada 14.oktobrī laikrakstā „Ventas Balss” pašvaldības SIA „Ūdeka” publicēja paziņojumu, ka 2008.gada 6.oktobrī
Regulators ir apstiprinājis jaunos tarifus, kas stājas spēkā 2009.gada 1.februārī.
Tikai 2008.gada 17.septembrī projekta dokumentācija saņemta pilnā apjomā, lai varētu izvērtēt kārtējā tarifa paaugstinājuma
lietderību apstākļos, kad iedzīvotāju maksātspēja ir kritusies un nabadzības koeficients Latvijā ir visaugstākais starp visām Eiropas
Savienības valstīm. Pieteicēji nepiekrīt tarifu paaugstinājumam, jo uzņēmums, kas pieprasa tarifa paaugstinājumu, ilgus gadus ir
nolaidīgi pārvaldījis inženiertehniskos ārējos tīklus māju teritorijās, kā rezultātā tiek ieguldīti līdzekļi tehnoloģiju uzlabošanā, tomēr
netiek novērsta dzeramā ūdens izplūšana atpakaļ zemē caur bojātām ūdens padeves caurulēm. Līdz ar to netiek uzskaitīts ūdens
patēriņš, kas pašvaldības SIA „Ūdeka” rada finansiālos zaudējumus.
Ventspils pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu nosūtīt domes revīzijas komisiju uz pašvaldības uzņēmumu inventarizācijas veikšanai.
[2.4] Iepazīstoties ar dokumentiem Ventspils tirdzniecības ostas arodbiedrība Regulatoram izteikusi šādus iebildumus: 1) ūdens kā
dabas produkta patēriņa apjoma samazināšanās patērētāju taupības rezultātā un patērētāju maksātnespējas samazināšanās nevar
būt par objektīvu iemeslu tarifa paaugstināšanai; 2) patērētāju uzdevums nav nosegt nepieciešamos finanšu līdzekļus algas
paaugstinājumam SIA „Ūdeka” darbiniekiem; 3) tarifu projekta pozīcijas „pārējie pakalpojumi”, „citi pakalpojumi” un „ar administratīvās
darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi” nav atšifrēti, taču tiem atvēlēti finanšu līdzekļi; 4) administrācijas atalgojums un
administratīvie izdevumi ir nekorekti lieli, salīdzinot ar citām struktūrvienībām; 5) nav skaidrs un nav pienācīgi atšifrēti strauji
pieaugošie amortizācijas atskaitījumi; 6) pašvaldības SIA „Ūdeka” nav novērsusi ūdens izplūšanu zemē un neuzskaitītos ūdens
zudumus.
Regulators neņēma vērā iesniegtās iebildes, kā arī pirms galīgā lēmuma pieņemšanas neveica sabiedrisko apspriešanu. Tādējādi
ne Regulators, ne pašvaldības SIA „Ūdeka” nav pietiekami nopietni izvērtējusi tarifa paaugstinājumu šā brīža ekonomiskajos
apstākļos un taupības režīmā.
[3] Regulators pirmās instances tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk izklāstīto
argumentāciju.
[3.1] 2008.gada 28.augustā pēc iepazīšanās ar iesniegto tarifu projektu Regulators atzina, ka projekts atbilst likuma „Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem” un Metodikas prasībām, pieņēma to tālākai izvērtēšanai un noteica kārtību, kādā lietotāji var ar to
iepazīties un iesniegt priekšlikumus. 2008.gada 2.septembrī informācija par pieņemto lēmumu publicēta laikrakstā „Ventas Balss”,
tomēr līdz 2008.gada 22.septembrim neviens pakalpojuma lietotājs nebija iepazinies ar tarifu projektu un iesniedzis priekšlikumus.
2008.gada 23.septembrī laikrakstā „Ventas Balss” publicēts sludinājums par to, ka pašvaldības SIA „Ūdeka” aicina uz informācijas
dienu, kuras tēma ir plānotās izmaiņas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifos, tomēr 2008.gada 25.septembrī
informācijas dienā piedalījās tikai uzņēmuma vadība un speciālisti, kā arī Regulatora priekšsēdētājs un tikai divi pakalpojuma lietotāji.
Neviens no pieteicējiem nebija ieradies.
[3.2] Attiecībā uz pieteicēju pārmetumiem, ka tika pārkāpts tarifu apspriešanas process, Regulators paskaidro, ka likums „Par
sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kā arī citi normatīvie akti tarifu projekta publisko apspriešanu neparedz. Savukārt pieteicēju
norāde, ka tikai 2008.gada 17.septembrī saņemta projekta dokumentācija pilnā apjomā un viņiem netika nodrošināta iespēja
savlaicīgi ar to iepazīties, ir nepamatota, jo neviens pakalpojuma lietotājs, arī pieteicēji, visā tarifu projekta izvērtēšanas laikā
neizrādīja vēlēšanos ar to iepazīties.
[3.3] Par visiem lietotāju ieteikumiem un iebildumiem Regulators pieprasīja paskaidrojumus no pašvaldības SIA „Ūdeka”, kas ņemti
vērā, apstiprinot tarifu projektu.
[4] Ventspils pilsētas dome, kurai lietā piešķirts atbildētājas statuss kā Regulatora tiesību un saistību pārņēmējai (turpmāk – Dome),
pirmās instances tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos pieteikumu uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu,
pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
[4.1] No paskaidrojumam pievienotajā tabulā norādītā redzams, ka ne Regulators, ne pašvaldības SIA „Ūdeka” tarifa apstiprināšanas
procesā nav pārkāpusi nevienu no likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” normām. Turklāt papildus noteikto pienākumu
minimumam pašvaldības SIA „Ūdeka” 2008.gada 25.septembrī pēc savas iniciatīvas organizēja informācijas dienu par tēmu
„Plānotās izmaiņas ūdensapgādes un kanalizācijas tarifos”, par ko vietējā laikrakstā 2008.gada 23.septembrī (latviešu valodā) un
25.septembrī (krievu valodā) tika publicēta informācija. Pieteicēji šo informācijas dienu maldīgi uzskata par tarifu sabiedrisko
apspriešanu. Normatīvie akti nenoteic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumu organizēt sabiedrisko apspriešanu.
[4.2] Pieteicēji pieteikumā norāda nevis uz savu subjektīvo tiesību aizskārumu, bet gan uz citu personu iespējamu tiesību aizskārumu.
Neviens no pieteicējiem individuāli vai kolektīvi noteiktā termiņā nav vērsies ar priekšlikumiem attiecībā uz tarifu projektu ne
Regulatorā, ne pašvaldības SIA „Ūdeka”. Par šādu iespēju pieteicējiem bija zināms. Administratīvais process iestādē, jo īpaši
saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu tarifu apstiprināšanu no sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem prasa konkrētu un aktīvu līdzdalību
tarifu projekta apspriešanas gaitā, turklāt šādai rīcībai ir atvēlēti konkrēti termiņi. Tādējādi pieteicēju bezdarbība tarifu projekta
apspriešanas procesā neliecina par pieteicēju aktīvu un mērķtiecīgu rīcību savu interešu aizsardzībai tarifa apspriešanas procesā.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesnese s 2009.gada 12.februāra lēmumu administratīvajā lietā kā trešo personu bez
patstāvīgiem prasījumiem atbildētājas pusē nolemts pieaicināt pašvaldības SIA „Ūdeka”. Trešā persona tiesā iesniegtajos rakstveida
paskaidrojumos pieteikumu uzskata par nepamatotu turpmāk minēto apsvērumu dēļ.
[5.1] Atceļot Lēmumu, tiks pārkāpti Finanšu memoranda 2000/LV/16/P/PE/003 „Latvijas valdības un Eiropas Komisijas vienošanās
par Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (1SPA) palīdzības piešķiršanu pasākumiem „Ventspils ūdenssaimniecības
attīstība”” (turpmāk – finanšu memorands) nosacījumi, prasības uzņēmuma rentablas darbības nodrošināšanai, kā arī prasība par
pilnīgu tarifa izlīdzināšanu starp patērētāju grupām līdz 2009.gadam, ko nosaka minētā memoranda 10.punkts.
[5.2] Faktiskajos tarifa aprēķinos ir izmantoti Eiropas Padomes direktīvā 2000/60/EK un Metodikā noteiktie principi: 1) tarifam jābūt
ekonomiski pamatotam un saimnieciskās darbības ieņēmumiem ir jāsedz saimnieciskās darbības izmaksas; 2) naudas plūsmai
jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu kredītsaistību apmaksu; 3) tarifiem jābūt noteiktiem tā, lai mājsaimniecību mēneša izdevumi ūdens
un kanalizācijas pakalpojumiem nepārsniegtu 4% no mājsaimniecību budžetu ienākumiem. Turklāt ūdens saimniecības pakalpojumu
rentabilitāte nedrīkst pārsniegt 3,5%.
[5.3] Izmaiņas ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumu tarifos būtiski ietekmē būvniecību
izmaksu sadārdzinājums un kredītu procentu likmju pieaugums. Kopš 2003.gada uzņēmums realizē Eiropas Savienības līdzfinansētu
investīciju projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī” un esošie tarifi nenodrošina pietiekamus uzņēmuma saimnieciskās
darbības ieņēmumus minētā projekta pirmās un otrās kārtas ietvaros ņemto kredītu pamatsummu un procentu maksājumiem pilnā
apmērā. Turklāt, sadārdzinoties būvniecības izmaksām, projekta otrās kārtas realizācijai uzņēmums ir spiests uzņemties papildus
kredītsaistības. Tarifu projekta aprēķinos precizēts atbilstoši reālajam pakalpojumu pieprasījumam realizēto pakalpojumu apjoms
naturālajās vienībās. Patēriņa apjomi centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai samazinās un rada būtisku patstāvīgo izmaksu
pieaugumu uz katru realizētā pakalpojuma kubikmetru. Tādējādi tarifu projekts paredz atsevišķu izmaksu posteņu pieaugumu
atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam valstī. Tarifu projekts pabeidz kanalizācijas tarifa izlīdzināšanu starp patērētāju grupām, kā to
nosaka finanšu memoranda prasības.
[5.4] Tarifu projektā pilnā apjomā nav iekļauti amortizācijas atskaitījumi, kā arī izdevumi dažādu rezervju veidošanai, proti, atliktajam
uzņēmuma nodoklim, šaubīgo debitoru uzkrājumam, rezerves Metodikā atrunāto rentabilitātes līmeņu nodrošināšanai un citi.
[6] Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicēju /pers. T/, /pers. E/, /pers. V/, /pers. AA/ un /pers. AC/ iesniegumi, kuros pieteicējas
atsakās no pieteikuma, līdz ar to attiecībā uz minētajām personām tiesvedība lietā izbeigta.
Savukārt attiecībā uz /pers. AE/ prasījumu Administratīvās rajona tiesas tiesnese 2012.gada 18.septembra lēmumā to izdalījusi
atsevišķā tiesvedībā.
[7] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts.
Tiesas spiedums balstīts uz turpmāk norādītajiem motīviem.
[7.1] Ņemot vērā Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 12.marta lēmumā norādīto, pieteikuma priekšmets precizēts kā
pieteikums par Lēmuma atcelšanu.
[7.2] Izvērtējusi pieteicēju subjektīvās tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, tiesa turpmāko apsvērumu dēļ
nonākusi pie secinājuma, ka pieteicējiem šādas tiesības piemīt.
Regulatora pieņemtais Lēmums konkrētajā gadījumā attiecas uz trešo personu un pakalpojuma lietotājiem – fiziskām vai juridiskām
personām, kuras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saņem sabiedriskos pakalpojumus (likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem” 4.panta otrā daļa). Augstākā tiesa par pareizu atzinusi, ka tieši uz šo personu interešu aizsardzību arī ir vērsts viss
sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas normatīvais regulējums. Tādējādi publiskās subjektīvās tiesības prasīt Regulatora Lēmuma
atcelšanu izriet pakalpojumu sniedzējiem (trešajai personai) un šo pakalpojumu lietotājiem (sk. Augstākās tiesas 2012.gada
23.marta lēmuma lietā Nr.SKA-381/2012 1.1.apakšpunktu un 5.punktu).
Lietā nav strīda par to, ka visi pieteicēji Lēmuma pieņemšanas brīdī bija pašvaldības SIA „Ūdeka” sniegtā pakalpojuma lietotāji.
Tiesas ieskatā nav izšķirošas nozīmes apstāklim, vai pieteicēji Lēmuma pieņemšanas brīdī bija dzīvokļu īpašnieki (privatizēti dzīvokļi)
vai īrnieki (neprivatizēti dzīvokļi), jo jebkurā gadījumā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu viņi saņēma un viņiem bija
pienākums par to maksāt saskaņā ar Regulatora Lēmumā apstiprināto tarifu. Izšķirošas nozīmes nav arī apstāklim, ka līgumus, kā
tiesas sēdē paskaidroja /pers. P/, pieteicēju vārdā bija slēguši daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji, jo gala lietotāji jebkurā gadījumā
bija pieteicēji.
Ne no viena normatīvā akta, kā arī Augstākās tiesas sniegtās likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” normu
interpretācijas neizriet secinājums, ka Regulatora Lēmumu varētu pārsūdzēt tikai tie pakalpojuma lietotāji, kas piedalījušies tarifa
izskatīšanas procesā. Tiesas ieskatā šāda sašaurināta interpretācija nepamatoti ierobežotu pakalpojuma lietotāju tiesības uz Latvijas
Republikas Satversmes 92.pantā ietverto principu, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
[7.3] Turpmāk tiesa izvērtējusi tarifa pieņemšanas procedūru.
Tiesa atsaukusies uz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 21.panta ceturto daļu un konstatējusi, ka tarifu projektu trešā
persona Regulatoram iesniedza 2008.gada 18.augustā, savukārt informācija par tarifu projektu laikrakstā „Ventas Balss” un trešās
personas mājas lapā internetā publicēta 2008.gada 26.augustā, ievērojot likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”
21.panta ceturtajā daļā noteikto 10 dienu termiņu no tarifu projekta iesniegšanas Regulatoram.
Tiesa atsaukusies uz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 21.panta otro daļu un konstatējusi, ka 2008.gada
28.augusta sēdē Regulators pieņēma trešās personas iesniegto tarifu projektu tālākai izvērtēšanai un vienlaicīgi noteica kārtību, ka ar
iesniegto tarifu projektu pakalpojumu lietotāji var iepazīties, sniegt priekšlikumus un ieteikumus līdz 2008.gada 22.septembrim
pašvaldības SIA „Ūdeka” ekonomikas daļā un Regulatorā. Informācija par minēto kārtību publicēta laikrakstā „Ventas Balss”
2008.gada 2.septembrī, ievērojot likuma 21.panta otrajā daļā noteikto 10 dienu termiņu.
Tiesa atzinusi, ka 21 diena ir pietiekams laiks, lai pašvaldības SIA „Ūdeka” sniegtā pakalpojuma lietotāji varētu īstenot savas tiesības
sniegt priekšlikumus un ieteikumus. Pieteicēji pauž pretēju viedokli, kas uzskatāms par to subjektīvo viedokli, kurš turklāt nav
pamatots ar objektīviem pierādījumiem. Turklāt tiesa ņēmusi vērā, ka kopš Lēmuma pieņemšanas un administratīvās lietas
ierosināšanas ir pagājuši gandrīz 4 gadi, bet pieteicēji nav spējuši noformulēt konkrētu priekšlikumu vai ar pierādījumiem pamatotu
iebildumu Regulatora apstiprinātajiem tarifiem.
Lēmums pieņemts 2008.gada 6.oktobrī, un 2008.gada 14.oktobrī informācija par tarifu izmaiņām publicēta laikrakstā „Ventas Balss”,
ievērojot likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 21.panta sestajā daļā noteikto.
[7.4] /pers. A/ tiesas sēdē vairākkārt uzsvēra, ka Regulators nav ņēmis vērā arodbiedrību izteiktos ieteikumus un iebildumus. Tiesa
konstatējusi, ka Regulators arodbiedrību pilnvarotajai personai ir sniedzis atbildi, ka izteiktie ieteikumi un priekšlikumi tiks ņemti vērā.
Arodbiedrības pēc tarifu apstiprināšanas nav pārsūdzējušas Lēmumu dēļ tā, ka to izteiktie priekšlikumi nebūtu ņemti vērā. Pieteicēji
nav pilnvaroti šīs lietas ietvaros pārstāvēt priekšlikumus izteikušās arodbiedrības, lai paustu viedokli, ka to priekšlikumi nav ņemti
vērā. Savukārt tās pretenzijas, kas Regulatoram iesniegtas pēc 2008.gada 22.septembra un turklāt vēl pēc Lēmuma pieņemšanas un
ko parakstījuši arī daļa no pieteicējiem, nav uzskatāmi par priekšlikumiem, kurus lietotāji varēja iesniegt pirms tarifu projekta
apstiprināšanas.
[7.5] Tiesa nav konstatējusi pārkāpumus tarifu apspriešanas un pieņemšanas procedūrā. Tas, ka Regulators nav izmantojis
maksimālo likumā pieļaujamo tarifu izvērtēšanas termiņu, nav pamats, lai atzītu, ka Regulators būtu to izvērtējis nekvalitatīvi, jo likums
paredz maksimālo, nevis minimālo tarifu projekta izvērtēšanas ilgumu. Apstāklis, ka saņemti arodbiedrību priekšlikumi, nevar būt
iemesls tarifu projekta izskatīšanas termiņa pagarināšanai.
Attiecībā par pašvaldības SIA „Ūdeka” rīkoto informācijas dienu 2008.gada 25.septembrī par tarifu projektu pēc priekšlikumu
iesniegšanas termiņa beigām tiesa norādījusi, ka informācijas dienu organizēšanas pienākumu trešajai personai neparedz neviens
normatīvais akts. Tas, ka trešā persona ir vēlējusies sniegt papildu informāciju, vērtējams vienīgi kā trešās personas brīva iniciatīva,
kas nevar iespaidot Regulatora Lēmuma pieņemšanas procedūras tiesiskumu.
Savukārt attiecībā par pieteicēju pieteikumā norādīto sabiedrisko apspriešanu, kuru Regulators nav rīkojis pirms Lēmuma
pieņemšanas, tiesa norādījusi, ka šādu pienākumu Regulatoram neuzliek neviens normatīvais akts.
[7.6] Vērtējot Regulatora apstiprināto tarifu, tiesa secinājusi, ka pieteicēji nav norādījuši uz kādu konkrētu tarifos iekļautu pozīciju, bet
vispārīgi norādījuši, ka Regulators nav izvērtējis tarifa paaugstinājumu. Tiesas sēdē /pers. A/ un /pers. P/ precizēja, ka pieteicēji
uzskata par nepamatotu tarifā iekļauto darbinieku algu paaugstinājumu, darbinieku transportlīdzekļu izdevumus, kā arī ūdens
zudumus.
Vērtējot Regulatora apstiprināto tarifu kopsakarā ar pieteicēju iebildumiem, tiesa konstatējusi un secinājusi turpmāk minēto.
[7.6.1] Metodikas (zaudējusi spēku 2011.gada 16.martā ), kas noteica sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku
pašvaldību regulējamās nozarēs, 2.punktā noteikti tarifu aprēķināšanā izmantojamie principi, savukārt 64.punktā noteikti tie
pakalpojumi, kuru izmaksas iekļaujamas tarifu aprēķinā.
Tiesa no Metodikas 2.punktā uzskaitītajiem principiem secinājusi, ka tarifa aprēķins ir orientēts gan uz kvalitatīvu pakalpojumu, gan
pakalpojuma sniedzēja attīstību, ievērojot to, ka izmaksām jābūt pamatotām.
Kā redzams no lietā esošā tarifu projekta pielikuma Nr.1 un Nr.2, tabulas veidā ir atspoguļotas Metodikas 64.punktā minētās
izmaksas attiecībā uz spēkā esošo tarifu, attiecībā uz faktiskajām izmaksām un attiecībā uz tarifu projektā paredzētajām izmaksām.
Metodikas 71.punktā ir uzskaitīti ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaksu daļas galvenie posteņi pa izmaksu
grupām, un tiesa nav konstatējusi, ka tarifu projektā iekļautajos posteņos būtu iekļauts kāds Metodikas 71.punktā neatrunāts postenis.
[7.6.2] Attiecībā par pieteicēju norādīto argumentu, ka tarifā iekļauts darbinieku algu palielinājums, tiesa no tarifu projekta pielikuma
Nr.1 (ūdensapgāde) konstatējusi, ka darba samaksa darbiniekiem, kas ir tieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu un pamatlīdzekļu
tehnisko apkopi un remontu, salīdzinot ar iepriekšējo tarifu, tiek palielināta par 2%, savukārt administratīvo un apkalpojošo darbinieku
darba samaksa tiek pat samazināta par 9%. No tarifu projekta pielikuma Nr.2 (kanalizācija) tiesa konstatējusi, ka darba samaksa
darbiniekiem, kas ir tieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu un pamatlīdzekļu tehnisko apkopi un remontu, salīdzinot ar iepriekšējo
tarifu, tiek samazināta par 17%, bet administratīvo un apkalpojošo darbinieku darba samaksa – par 12%.
Tādējādi tiesa secinājusi, ka, pirmkārt, Metodika atļauj tarifā iekļaut darbinieku atalgojumu, un, atbilstoši to pamatojot, trešā persona
arī būtu tiesīga to palielināt, otrkārt, konkrētajā gadījumā pieteicēju apgalvojums nemaz nav pamatots, jo atalgojumam paredzētā
izdevumu daļa postenī procentuāli pret iepriekšējo tarifu tiek samazināta. Visticamāk pieteicēji savus argumentus par darbinieku algu
celšanu pamatojuši uz laikrakstos publicēto informāciju, taču nav pārliecinājušies, vai šāds secinājums ir pamatots arī ar iesniegto
tarifu projektu un vai tas reāli iespaido gala tarifu.
[7.6.3] Attiecībā par speciālā autotransporta uzturēšanas izmaksu posteni, kurā pēc /pers. A/ tiesas sēdē norādītā it kā tiekot
iekļautas darbinieku transportlīdzekļu izmaksas, tiesa konstatējusi, ka attiecībā pret iepriekš noteikto tarifu izmaksas tieši samazinās.
Palielinājušās tās ir tikai attiecībā pret 2007.gada faktisko līmeni, kas pēc trešās personas sniegtā skaidrojuma saistīts ar degvielas
cenu kāpumu un civiltiesiskās apdrošināšanas maksājumu likmju maiņu.
Savukārt administratīvā autotransporta uzturēšanas izdevumi ir iekļauti citā postenī un arī šie izdevumi attiecībā pret iepriekšējo tarifu
pieaug tikai attiecībā uz kanalizāciju par 9%, kas nav uzskatāms par ievērojamu pieaugumu uz tarifu aprēķinā iekļautajām izmaksām
kopumā.
[7.6.4] Tiesa nav konstatējusi, ka tarifu aprēķinā tiktu iekļauti ūdens zudumi. Turklāt no /pers. P/ paskaidrojumiem tiesas sēdē
secināts, ka /pers. P/ nav apmierināta, ka nama apsaimniekotāja izsniegtajos rēķinos tiek iekļauti ūdens zudumi. Tiesa norādījusi, ka
par ēkas iekšienē, proti, pēc ievada ēkā vai pēc ēkas ūdens skaitītāja esošajiem ūdens zudumiem ir atbildīgi mājas īpašnieki un tas
var ietekmēt ēkas kopējo ūdens patēriņu, bet ne tarifu kā tādu. Arī Metodikas 65.punkts paredzēja, ka ūdens padeve līdz lietotājam ir
ūdens padeve līdz ūdens skaitītājam lietotāja ēkā vai būvē vai līdz ievadam ēkā vai būvē.
[7.6.5] Aplūkojot tarifu projekta pielikumos Nr.1 un Nr.2 ietvertās pozīcijas, tiesa konstatējusi, ka vislielākais pieaugums konstatējams
attiecībā uz dienesta komandējuma izdevumiem. Taču, ievērojot, ka iepriekšējā tarifa ietvaros attiecīgās izmaksas bija ievērojami
zemas, šāds pieaugums ir saprotams. Turklāt, kā norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumā ( lietas IV
sējuma 43.lapa), attiecīgās izmaiņas neietekmē aprēķināto tarifa lielumu.
[7.6.6] Ievērojams pieaugums konstatējams arī attiecībā uz amortizācijas (pamatlīdzekļu nolietojums) posteni. Kā norādīts
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumā (lietas IV sējuma 39.lapa), tas galvenokārt saistīts ar to, ka 2007.gada
tarifā tika iekļauts nolietojums tikai tiem pamatlīdzekļiem, kas bija izveidoti uz 2007.gada tarifa apstiprināšanas brīdi. Savukārt,
īstenojot Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projektu 2007.gadā, un pēc 2008.gada plāniem izveidoti jauni pamatlīdzekļi, kuru
nolietojums ticis iekļauts tarifa aprēķinā.
[7.6.7] Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2012.gada 2.februārī ir sagatavojusi izvērstu atzinumu par visām pozīcijām,
kādas tika vērtētas, lai apstiprinātu ūdens tarifus, kurā secināts, ka tarifu aprēķins un tarifu aprēķinu veidojošas izmaksas atbilst
Metodikai.
Ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7.panta pirmajā
daļā noteikto kompetenci, tiesai nav radušās šaubas par sniegtā atzinuma pamatotību. Turklāt lietā nav pierādījumu, kas būtu par
pamatu, lai tiesa nonāktu pie pretēja secinājuma un atzītu, ka ar Lēmumu apstiprinātie tarifi nav pamatoti.
[7.7] Regulatora apstiprinātie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi ir aprēķināti atbilstoši Metodikai, un tiesa nav
konstatējusi to prettiesiskumu, kas būtu par pamatu tarifu atcelšanai. Līdz ar to Lēmums ir tiesisks.
[8] Pieteicēji /pers. A/, /pers. D/, /pers. P/, /pers. AF/, /pers. C/, /pers. F/, /pers. AL/, /pers. N/, /pers. Z/, /pers. AB/, /pers. AI/, /pers. AJ/
un /pers. AK/ tiesas spriedumu pārsūdzēja. Apelācijas sūdzībā minēti šādi apsvērumi.
[8.1] Pieteicēji nevarēja pilnībā izmantot savas tiesības, jo par jauno tarifu apspriešanu uzzināja tikai 2008.gada 25.septembrī
pašvaldības SIA „Ūdeka” rīkotajā atklātajā dienā. Daudzi Ventspils iedzīvotāji nelasa pilsētas avīzi, turklāt avīze bija slēgusi savu
mājaslapu internetā, kas samazina pilsētnieku iespējas uzzināt jaunumus.
[8.2] Tiesa nav ņēmusi vērā Regulatora tiesisko iespēju un sociālās funkcijas, Regulators nav pildījis savu pamatfunkciju – aizstāvēt
iedzīvotāju intereses. Regulators nav salīdzinājis izdevumus attiecībā pret iepriekšējiem gadiem, nav pieprasījis neatkarīgu ekspertu
slēdzienu, un nav novērtējis investīciju projekta izmaksu atbilstību tirgus situācijai.
[8.3] Tiesa nav ņēmusi vērā visus lietas materiālus, tostarp pieteicēju argumentus, kas izteikti rakstveida paskaidrojumos un
paskaidrojumos tiesas sēdēs.
Tiesa ir atsaukusies uz faktu, ka tarifiem jābūt noteiktiem tā, lai mājsaimniecības mēneša izdevumi ūdens un kanalizācijas
pakalpojumiem nepārsniegtu 4% no mājsaimniecību budžeta ienākumiem, tomēr nav ņēmusi vērā ekonomisko krīzi valstī, ka
mājsaimniecību ienākumi nav pieauguši, tiesa nav pārbaudījusi, tieši kādus datus trešā persona izmanto tarifu projektā.
Saistībā ar minēto tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēju 2010.gada 19.marta paskaidrojumos norādītos argumentus:
[8.3.1] nav skaidrs, kāpēc tarifa projektā nav ievērotas un pārbaudītas galvenās finanšu memoranda prasības, ka tarifs nevar tikt
paaugstināts, ja mājsaimniecības gada ienākums nav palielinājies;
[8.3.2] postenī „Iekārtu un mehānismu uzturēšanas izmaksas” dūņu transportēšana un pārkraušana, kas ietekmē kanalizācijas
pakalpojuma tarifu, grāmatvedībā nav pareizi atspoguļota un uzskaitīta;
[8.3.3] postenī „Speciālā transporta uzturēšanas izmaksas” degvielas un transporta komandējumu uzskaite ir nepilnīga, uzņēmuma
vadītāja transporta izdevumi ir iekļauti ražošanas izmaksās, uzņēmuma vadības rīcībā esošais transports tiek izmantots personiskām
vajadzībām, 2009.gadā uzņēmums nopircis no Domes vēl vienu ļoti dārgu džipu, tajā pašā laikā uzņēmumā ir daudz neizmantotu
transportlīdzekļu;
[8.3.4] postenī „Apsardzes izdevumi” plānots palielināt apsardzes darbinieku skaitu un pieņemt galvenās ekonomistes dēlu;
[8.3.5] attiecībā uz posteni „Elektroenerģijas izmaksas” norādīts, ka elektroenerģijas cena pieauga par 35%, bet apkures izmaksas
tehnoloģiskajās telpās indeksētas ar SIA „Pārventas siltums” apstiprināto tarifu pieaugumu par 30%. Taču pieteicēji norāda, ka
saskaņā ar statistikas datiem par 2008.gadu mājokļa grupās cenas kritums siltumenerģijai ir vidēji 20%, gāzei – 15%, cietajam
kurināmajam – 10%, bet ūdens un kanalizācijas tarifi pieauga par 16%. Iedzīvotājiem nav mazsvarīga tarifu sadārdzināšanās, tāpēc
ka tarifu pieaugums ir lielāks nekā vidēji valstī;
[8.3.6] postenī „Kapitālieguldījumi” uzrādīts bankas procentu likmes pieaugums, lai gan faktiski tas 2009.-2010.gadā samazinājās;
uzņēmuma vadītājam bija jāseko līdzi finansējumam un to lietderīgai izmantošanai; tarifu kāpumu ietekmē lielie kredītu maksājumi un
no jauna ņemto kredītu maksājumi par projektiem un nepamatotie saimnieciskie izdevumi; Domes 2009.gada revīzijā redzami daudzi
pārkāpumi uzņēmuma uzskaites sistēmā, proti, caurules ir bojātas, un rodas ūdens noplūde, uzņēmuma vadībai tiek maksātas
nepamatoti augstas algas un piemaksas, „uzpūstie” izdevumi nebūtu iespējami, ja pašvaldības SIA „Ūdeka” nebūtu monopolstāvoklis;
[8.3.7] laikā, kad trešā persona prasa tarifu paaugstinājumu, kā vienu no iemesliem minot zaudējumus no negūtajiem ienākumiem
dzeramā ūdens piegādē, paši iedzīvotāji pārbaudē konstatēja, ka apsaimniekotājs pašvaldības uzņēmums „Pārventas nami”, kuram
ir noslēgts līgums ar trešo personu, piesavinās lielas naudas summas no pakalpojumu saņēmēju centralizēti apsaimniekotājam
iemaksātajām summām. No parādniekiem netiek pieprasīti parādi gadiem ilgi, kas izriet no Domes 2009.gada revīzijas akta. Par
ūdens zudumiem nav veikta pārbaude;
[8.3.8] tarifos iekļautas palīgražošanas izmaksas, kas neattiecas uz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem; netiek
kontrolēta debitoru uzskaite, jo grāmatvedības dati nesakrīt ar abonentu daļu; netiek kontrolēti ilggadējie debitori-parādnieki;
[8.3.9] tarifu projektu izskatījušas ieinteresētās personas;
[8.3.10] ne Ventspils pašvaldība, ne arī kāda cita institūcija nepārbauda pašvaldības SIA „Ūdeka” izdevumu pamatotību un
nepieciešamību, pārbaudīta tikai iesniegto aprēķinu matemātiskā pareizība un atbilstība Metodikai;
[8.3.11] tarifu sabiedriskā apspriešana notikusi formāli, liedzot brīvu piekļuvi dokumentiem.
[9] Apgabaltiesai sniegtajos paskaidrojumos par apelācijas sūdzību Dome to neatzīst un norāda turpmāko.
[9.1] Apelācijas sūdzība neatbilst Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 292.panta 6.punkta prasībām, tajā nav sniegti
argumenti, kā izpaužas sprieduma nepareizība, tikai vārds vārdā atkārtoti pieteikumā un 2010.gada 19.marta papildinājumos
ietvertie argumenti.
[9.2] Dome ar tiesai iepriekš sniegtajiem argumentiem, kuri izklāstīti šī sprieduma [4] punktā, atspēko apelācijas sūdzībā minēto.
[10] Trešā persona uzskata, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, ievērojot turpmāko.
[10.1] Apelācijas sūdzībā nav iekļauti argumenti sprieduma nepareizībai un tā neatbilst APL 292.panta prasībām par sūdzības saturu.
[10.2] Tarifu projekta izskatīšanā un apstiprināšanā nav pieļauti pārkāpumi, ko apstiprinājusi arī tiesa. Tarifs atbilst Metodikai, un tas ir
ekonomiski pamatots.
Papildus likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajām obligātajām prasībām pašvaldības SIA „Ūdeka” 2008.gada
25.septembrī rīkoja informācijas dienu par plānotajām pakalpojumu tarifu izmaiņām, kas ir vērtējama kā uzņēmuma brīva iniciatīva un
kas nevar iespaidot Regulatora Lēmuma pieņemšanas procedūras tiesiskumu.
Pieteicēji apelācijas sūdzībā nepamatoti norādījuši, ka pirms Lēmuma pieņemšanas Regulatoram bija jārīko tarifu projekta
sabiedriskā apspriešana. Neviens normatīvais akts neuzliek Regulatoram šādu pienākumu.
[10.3] Apelācijas sūdzībā apgalvojumu formā ir pausti vairāki pieteicēju viedokļi, nesniedzot nekādus pierādījumus šo apgalvojumu
pamatotībai, piemēram, apelācijas sūdzības [8.3.2] un [8.3.7] punktā minētais, kā arī apgalvojums, ka Ventspils pašvaldība
nepārbauda pašvaldības SIA „Ūdeka” norādīto izdevumu pamatotību un nepieciešamību; ka Regulators nesalīdzina izdevumus
attiecībā pret iepriekšējiem gadiem, nepieprasa neatkarīgu ekspertu slēdzienu un investīciju projekta izmaksu atbilstību tirgus
situācijai.
[10.4] Trešā persona nepiekrīt apgalvojumam, ka tiesa nepārbaudīja tarifa aprēķina pamatotību tieši no „ekonomiskās krīzes”
esamības viedokļa. Ekonomiskā (finansiālā) krīze iestājās 2008.gada vēlā rudenī-ziemas sākumā, savukārt Lēmums tika pieņemts
2008.gada 6.oktobrī. 2008.gada vasarā, izstrādājot tarifa izmaiņu projektu, trešā persona nevarēja analizēt un vadīties no nākotnē
sagaidāmās ekonomiskās krīzes iespējamām sekām.
[10.5] Viens no iemesliem veikt tarifu izmaiņas bija nepieciešamība izlīdzināt tarifus starp patērētāju grupām. Līdz 2009.gada
1.februārim pašvaldības SIA „Ūdeka” norēķinos piemēroja atšķirīgus ūdenssaimniecības tarifus dažādām patērētāju grupām,
piemērojot pazeminātus kanalizācijas tarifus sociāli neaizsargātākajai patērētāju grupai mājsaimniecībām. Finanšu memoranda
1.pielikuma 10.punktā noteikts, ka ūdensapgādes tarifi starp patērētāju grupām jāizlīdzina līdz 2005.gadam, bet kanalizācijas tarifi
jāizlīdzina starp patērētāju grupām līdz 2009.gadam, un turpmāk ūdenssaimniecības tarifiem jābūt vienādiem visām patērētāju
grupām. Arī Metodika, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 12.maija lēmums Nr.1/8
„Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” nepieļauj atšķirīgu ūdenssaimniecības tarifu piemērošanu
dažādām patērētāju grupām.
[10.6] Tarifu veidojošo izmaksu korekcijas ir atbilstošas izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā un uzņēmuma saimnieciskajā
darbībā. Pašvaldības SIA „Ūdeka” 2007.gada saimnieciskās darbības rezultāts bija zaudējumi Ls 52 170 apmērā. Tarifu projekta
sagatavošanas posmā 2008.gadā Latvijas tautsaimniecību raksturoja augsts inflācijas līmenis, kas norādīja uz augstu patēriņa cenu
kāpumu, kas radīja nepieciešamību pārskatīt tarifa izdevumu posteņus. Ūdensapgādes pakalpojuma tarifā iekļautās kopējās
izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējā tarifa aprēķinā (2007.gada tarifs) iekļautajām izmaksām, bija palielinājušās par 4%, bet
salīdzinājumā ar 2007.gada faktisko izpildi uz tarifu tika attiecinātas kopējās izmaksas par 2% mazākā apmērā. Kanalizācijas
pakalpojuma tarifā iekļautās izmaksas ir palielinājušās par 26%, salīdzinot ar 2007.gada tarifu, bet par 3% mazākā apmērā nekā
2007.gada faktiskā izpilde. Kopējās tarifu aprēķinā iekļautās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu izmaksas salīdzinājumā ar
2007.gada tarifu ir pieaugušas par 16%, bet salīdzinājumā ar 2007.gada faktisko izpildi samazinātas par 2%.
Turpmāk paskaidrojumos detalizēti izklāstīti tie faktori, kas veido galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar 2007.gadā apstiprināto tarifu
(pamatlīdzekļu nolietojums, kredītu procentu maksājumi, elektroenerģija, atsevišķu izmaksu samazinājums).
[10.7] Trešā persona skaidrojusi izmaiņas realizēto pakalpojumu apjomā naturālajās vienībās. Realizēto pakalpojumu apjoms tika
precizēts tarifu projekta aprēķinos, atbilstoši reālajam pakalpojumu pieprasījumam. Patēriņa apjomi ūdensapgādes un kanalizācijas
pakalpojumiem, neskatoties uz jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi pilsētā, samazinājās un radīja būtisku pastāvīgo
izmaksu pieaugumu uz katru realizētā pakalpojuma kubikmetru.
Tarifu projekta aprēķinos tika izmantoti 2007.gada faktiskie piegādātā ūdens daudzuma un sniegto kanalizācijas pakalpojumu
apjomi, kā arī kārtējā gada – 2008.gada prognozētie apjomi. Ūdensapgādes patēriņš samazinājās par 6%, bet kanalizācijas
pakalpojumu apjoms pieauga sekojoši – notekūdeņu attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpnē pieauga par 2,5%, notekūdeņu
savākšana un novadīšana tīklā pieauga par 3% pret 2007.gada tarifu.
[10.8] Tarifa aprēķinam par pamatu izmantoti apstiprinātie 2007.gada pašvaldības SIA „Ūdeka” pārskata dati. Izmaksas tika
sagrupētas atbilstoši Metodikas prasībām un papildinātas ar apakšpunktiem būtisku izmaksu atspoguļošanai. Veicot tarifu aprēķinus,
pašvaldības SIA „Ūdeka” datus apkopoja tā, lai tie būtu salīdzināmi ar 2007.gada 28.augusta lēmumu Nr.07/07 apstiprinātā
ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa posteņiem un 2007.gada faktisko izpildi.
2007.gada izmaksas un ieņēmumi tika sadalīti pa struktūrvienībām atbilstoši to rašanās vietai – tarifu aprēķina 5.pielikumā, kā to
paredz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 26.panta otrās daļas noteikumi. Pamatojoties uz datiem 5.pielikumā,
tarifu aprēķina 4.pielikumā norādītas saimnieciskās darbības izmaksas, kuras tiek nodalītas no tarifa aprēķina un tās ir: lietus
notekūdeņu izmaksas atbilstoši Metodikas 67.punktam, izmaksas palīgražošanas iecirknim. Tarifā netika iekļauti izdevumi dažādu
rezervju veidošanai – atliktajam uzņēmuma ienākuma nodoklim, šaubīgo debitoru parādu uzkrājumu veidošanai, kā arī rentabilitāte
atbilstoši Metodikas 68.punktā noteiktajam pieļaujamam rentabilitātes līmenim attiecībā pret pilnu pakalpojuma pašizmaksu,
pamatlīdzekļu nolietojums pilnā apmērā visiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem
pamatlīdzekļiem. No tarifa aprēķina tika izslēgts nolietojums pamatlīdzekļiem, kuri tika izveidoti par kredītinstitūciju izsniegtu
ilgtermiņa aizdevuma līdzekļiem, vai valsts un pašvaldības garantētu kredītu līdzekļiem atbilstoši Metodikas 69.punktā norādītajam.
Atbilstoši Metodikas 70.punkta prasībām tarifa aprēķinam tika izmantoti sniegto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu apjomi
– 2007.gada faktiskie rādītāji un aprēķins 2008.gadam.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2012.gada 2.februārī sniegusi atzinumu, ietverot šajā atzinumā detalizētu tarifu
aprēķinā ietverto izmaksu izvērtējumu un izdarot secinājumu, ka tarifu aprēķins un tarifu aprēķinu veidojošās izmaksas atbilst
Metodikai.
[10.9] Apstiprināto tarifu atbilstība iedzīvotāju maksātspējas līmenim:
Atbilstoši finanšu memoranda 1.pielikuma 10.punktam ir noteikti tarifu pieauguma ierobežojumi – maksājums par ūdenssaimniecības
pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 3,6% īpatsvaru no kopējiem mājsaimniecības ieņēmumiem laika periodā no 2004. līdz
2015.gadam.
Faktiskā 2009.gada mājsaimniecību maksājuma par ūdenssaimniecības pakalpojumiem īpatsvara noteikšanai izmantoti Latvijas
Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopējie nosacījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājuma īpatsvara aprēķinam mājsaimniecību ienākumos: vidējais ūdens
patēriņš mājsaimniecībā Ventspils pilsētā 2009.gadā: 5.48 – m 3, apstiprinātie tarifi ūdensapgādei: 0,51 Ls/m3, apstiprinātie tarifi
kanalizācijai: 0,78 Ls/m3, PVN likme 2009.gadā – 21%.
Maksājuma par ūdenssaimniecības pakalpojumu īpatsvara aprēķins mājsaimniecību ienākumos ir 2%.
Tādējādi maksājums par ūdenssaimniecības pakalpojumiem nepārsniedza noteikto īpatsvara apjomu (3,6%) mājsaimniecības
ienākumos, neskatoties uz to, ka likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” stājās spēkā grozījumi, kas paredzēja ūdenssaimniecības
pakalpojumiem PVN likmes pieaugumu no 5% līdz 21%, kas arī būtiski ietekmēja mājsaimniecību kopējos ikmēneša izdevumus par
saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Turklāt Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumu Nr.836 „Noteikumi par
darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība
aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000”” 1.pielikuma 3.2.punktā ir noteikts, ka tarifu aprēķins projektu ietvaros ir jāveic
tā, lai maksājumi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem nav mazāki par diviem procentiem no mājsaimniecības ikmēneša vidējiem
ieņēmumiem, vai arī jāsniedz aprēķini, kuri pierāda pakalpojumu saņēmēju zemu finanšu kapacitāti, kas neļauj paaugstināt tarifus līdz
šādam līmenim. Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 20.pants paredz, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju
izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu
rentabilitāti, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus.
Pieteicēji nav norādījuši, kurā finanšu memoranda punktā paredzēts nosacījums, ka tarifs nevar būt paaugstināts, kad vienas
mājsaimniecības gada ienākums nav palielināts.
[10.10] Trešā persona izvērsti atbildējusi uz apelācijas sūdzībā izteiktajiem iebildumiem par katru no tarifa aprēķina pozīcijām.
[10.11] Pieteicēju apgalvojumi saistībā ar debitoru parādu nekontrolēšanu un datu neatbilstību grāmatvedības un abonentu daļas
uzskaites datos nekādā veidā neattiecas uz lietas būtību, jo debitoru parādi nav iekļauti tarifa aprēķinos un tiem nav nekādas
ietekmes uz tarifu attiecināmajām izmaksām.
[11] Saskaņā ar APL 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[12] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku argumentus, apgabaltiesa
atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, un pieteikums ir noraidāms.
[13] Pārbaudījusi pirmās instances tiesas spriedumu, apgabaltiesa atzīst, ka spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs. Līdz ar to
apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. atreferējumu šā
sprieduma [7] punktā) un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.
Pieteicēju apelācijas sūdzībā norādītie argumenti, kas attiecas uz tarifu pieņemšanas procedūru, nav pamatoti. Atbildes uz tiem jau ir
sniegtas pirmās instances tiesas spriedumā, tāpēc apgabaltiesa atkārtoti uz tiem neatbildēs.
[14] Papildus par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.
[14.1] Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā)
9.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka Regulatora funkcija, citastarp, ir aizstāvēt lietotāju intereses. Tā pati norma arī noteic, ka
Regulatoram ir jāveicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstība.
Likuma 1.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos
pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu
konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko
pakalpojumu sniegšanā.
Minētā likuma 20.pants noteic, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas
sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie likumi neparedz citus
tarifu noteikšanas principus.
Saskaņā ar likuma 19.panta otro daļu Regulatora kompetencē ir izvērtēt sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja tarifu projektu.
No iepriekš minētajām normām to kopsakarā apgabaltiesa secina, ka tarifu izvērtēšanas procesā lietotāju interešu aizstāvība
izpaužas tādējādi, ka Regulators kontrolē, lai tarifu aprēķinā netiktu iekļautas tādas izmaksas, kas nebūtu ekonomiski pamatotas. Ar
ekonomiski nepamatotām izmaksām ir jāsaprot tādas izmaksas, kas nav saistītas ar sniedzamo pakalpojumu, un tādas izmaksas,
kas pārsniedz to izmaksu līmeni, kāds ir nepieciešams, lai sniegtu kvalitatīvu, nepārtrauktu un drošu pakalpojumu.
Tātad tarifu izvērtēšanas procesā Regulatora uzdevums ir sabalansēt lietotāju interesi saņemt drošus, nepārtrauktus un kvalitatīvus
pakalpojumus par ekonomiski pamatotu cenu.
No pieteicēju apelācijas sūdzības argumentiem ir saprotams, ka Regulators nav aizstāvējis lietotāju intereses tarifu izvērtēšanas
procesā, tostarp nav saprotamā veidā izskaidrojis tarifus, dokumenti izsniegti tikai pēc atkārtota pieprasījuma, pēc pieteicēju
iesniegumiem nav veicis papildu pārbaudes.
Apgabaltiesa atzīst, ka tarifu aprēķini un dokumentācija, kas ar to saistās, tik tiešām var būt gan sarežģīti, gan arī ļoti apjomīgi, tomēr
tas nenozīmē, ka Regulatoram būtu jāveic tarifu projekta izskaidrošana. Šāds pienākums neizriet no likuma „Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem”, Regulatoram ir pienākums pārbaudīt tarifu pamatotību, un šādā veidā, kā norādīts iepriekš, Regulators
aizstāv lietotāju intereses.
Tarifu aprēķinu pozīciju izskaidrošana drīzāk būtu jālūdz sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam, kas tarifus ir aprēķinājis un nodevis
izvērtēšanai Regulatoram. Jāatzīmē, ka pašvaldības SIA „Ūdeka” ir centusies sniegt informāciju par tarifu projektu, 2008.gada
25.septembrī organizējot informācijas dienu, taču, kā to norāda Regulators, neviens no pieteicējiem uz šo pasākumu nebija ieradies
(apelācijas sūdzībā gan ir norādīts, ka uz pasākumu bija ieradušās divas pieteicējas).
Attiecībā par to, ka Regulators par pieteicēju iebildumiem nav veicis papildus pārbaudes, apgabaltiesa norāda, ka šādu procedūru
likums neparedz. Apgabaltiesa atzīst, ka Regulators, saņemot no lietotāja priekšlikumus un ieteikumus (likuma „Par sabiedrisko
pakalpojumu regulatoriem” 21.panta otrā daļa), tos var ņemt vērā (vai pieņemt zināšanai) tarifu izvērtēšanas procesā, taču
Regulatoram jebkurā gadījumā ir jāapsver, vai šie priekšlikumi un ieteikumi ir pamatoti.
Nav skaidrs apelācijas sūdzības arguments, ka Regulators nav salīdzinājis izdevumus attiecībā pret iepriekšējiem gadiem, nav
pieprasījis neatkarīgu ekspertu slēdzienu, un nav novērtējis investīciju projekta izmaksu atbilstību tirgus situācijai.
Apgabaltiesa norāda, ka pašā tarifu projektā izdevumi ir atspoguļoti arī par iepriekšējo tarifu periodu, līdz ar to lietotājiem ir
iespējams uzskatāmi salīdzināt izdevumu pieaugumu vai samazinājumu.
Likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” uzliek par pienākumu pašam Regulatoram pārliecināties par tarifu pamatotību,
Regulators nav tiesīgs pieaicināt citas personas, kas šo pienākumu veiktu Regulatora vietā.
Attiecībā par investīciju projekta izmaksu pamatotību apgabaltiesa norāda, ka Regulators var pārbaudīt tikai to, vai šīs izmaksas ir
attiecināmas uz tarifu, taču to apmērs jau ir noteikts citos dokumentos (finanšu memorandā, aizdevuma līgumos u.c., lietas II sējuma
31.-155.lapa), ar kuriem pašvaldības SIA „Ūdeka” ir uzņēmusies saistības un nevar no tām atkāpties. Regulators nav arī tiesīgs
iejaukties tiesiskajās attiecībās, kas nodibinātas ar minētajiem dokumentiem.
Ievērojot visu iepriekš minēto (kā arī pirmās instances tiesas apsvērumus par tarifu apstiprināšanas procedūru), pieteicējas
arguments, kas atreferēts šā sprieduma [8.2] punktā, ir nepamatots.
[14.2] Pieteicēja norāda, ka no finanšu memoranda izriet, ka tarifs nevar tikt paaugstināts, ja mājsaimniecības gada ienākums nav
palielinājies. Apgabaltiesa, iepazīstoties ar finanšu memorandu (lietas II sējuma 104.-155.lapa), nekonstatē šādu prasību. Līdz ar to
pieteicēju arguments nav pamatots.
[14.3] Pieteicēji ir izvirzījuši ļoti vispārīgu un uz pieņēmumiem balstītu argumentu, ka dūņu pārkraušana un transportēšana ārpus
notekūdeņu attīrīšanas kompleksa netiek uzskaitīta un atspoguļota grāmatvedības dokumentos (to pieteicēji uzzinājuši no
strādniekiem), ka dūņas patiesībā netiek izvestas tik lielos apjomos, kā tas ir norādīts.
No trešās personas paskaidrojumiem (sk. lietas V sējuma 71.lapu) izriet, ka postenī „Iekārtu un mehānismu uzturēšanas izmaksas” ir
iekļauti arī dūņu pārkraušanas un transportēšanas izdevumi, pārvietojot atūdeņotās dūņas ārpus notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. No
tā var secināt: jo vairāk ir dūņu, jo lielāki dūņu pārkraušanas un transportēšanas izdevumi. Taču, lai konstatētu, ka grāmatvedībā tiek
iegrāmatoti nepamatoti lieli dūņu pārkraušanas un transportēšanas izdevumi, nepieciešams veikt faktisko apstākļu pārbaudes, lai
noskaidrotu, kādi dūņu apjomi veidojas konkrētajā notekūdeņu attīrīšanas procesā. Šāda uzraudzība nav Regulatora kompetencē.
Regulators var tikai pārliecināties par datiem, kas ir fiksēti grāmatvedības uzskaitē.
Apgabaltiesa arī nekonstatē, ka lietā būtu pierādījumi, kas apstiprinātu pieteicēju aizdomas.
[14.4] Par [8.3.3] punktā norādīto argumentu apgabaltiesa norāda, ka Regulatora kompetencē neietilpst pārbaudīt, vai
transportlīdzekļi, kas pieder sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, patiešām tiek izmantoti tiem mērķiem, kuriem tie iegādāti, proti,
uzņēmuma vajadzībām. Turklāt Regulatoram nav arī šādu faktisku iespēju. Regulators var tikai pārbaudīt faktus, kas reģistrēti
grāmatvedībā, un novērtēt, vai izdevumi atbilstoši Metodikai ir attiecināmi uz tarifiem.
Turklāt no apelācijas sūdzības izriet, ka revīzija ir veikta 2009.gadā. Tas nozīmē, ka uz Lēmuma pieņemšanas brīdi Regulatoram šādi
fakti nemaz nevarēja būt zināmi.
Attiecībā par 2009.gadā trešās personas iegādāto dārgo džipu apgabaltiesa atzīst, ka vispārīgi jautājums par šādu izdevumu
lietderību un nepieciešamību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai būtu apsverams (ja tie būtu attiecināti uz tarifiem), taču konkrētajā
gadījumā minētais pirkums noticis 2009.gadā (kā tas izriet no apelācijas sūdzības), līdz ar to nav ietekmējis tarifus, kas apstiprināti ar
Lēmumu.
[14.5] Pieteicēji norāda, ka postenī „Apsardzes izdevumi” plānots palielināt apsardzes darbiniekus, pieņemot galvenās ekonomistes
dēlu. Apgabaltiesa norāda, ka Regulatora kompetencē nav pārbaudīt, vai starp uzņēmuma darbiniekiem pastāv interešu konflikts, bet
gan, vai izdevumi ir ekonomiski pamatoti.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atzinumā saistībā ar apsardzes izdevumiem norādījusi, ka izmaksu sadārdzinājums
saistīts ar to, ka trešās personas apsargājamie objekti ir teritoriāli nošķirti un, pieaugot minimālajai darba algai valstī, pieaugusi
maksa par dzīvās apsardzes pakalpojumiem. Trešā persona paskaidrojumos par apelācijas sūdzību papildus norādījusi, ka ir
palielinājies apsargājamo objektu skaits.
Pieteicēji pret minēto nekādā veidā nav iebilduši, līdz ar to arī apgabaltiesai nav pamata apšaubīt šo faktu patiesumu.
[14.6] Attiecībā par pieteicēju argumentu, kas norādīts [8.3.5] punktā, apgabaltiesa vērš uzmanību, ka sabiedrisko pakalpojumu
sniedzējam, aprēķinot tarifus, jāņem vērā reālās izmaksas, kas tam rodas, sniedzot pakalpojumu. Komersants, aprēķinot izmaksas,
nevar ņemt par pamatu vidējos statistikas rādītājus, jo tādējādi tie neatspoguļotu objektīvos komersanta izdevumus.
Kā tas apstiprināts gan trešās personas paskaidrojumos par tarifu projektu (lietas I sējuma 76.-78.lapa), gan paskaidrojumos par
apelācijas sūdzību, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumā, pieaugums postenī „Elektroenerģija” pamatots
ar apstākli, ka ar citiem administratīvajiem aktiem ir apstiprināts elektroenerģijas cenu pieaugums. Tāda pati situācija ir arī postenī
„Apkure tehnoloģiskajās telpās”, kur apkures izmaksu pieaugums pamatots ar apstākli, ka ar citu administratīvo aktu ir apstiprināts
siltumenerģijas tarifa pieaugums.
Līdz ar to trešajai personai nav iespējams nerēķināties ar šo elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pieaugumu, un tai ir jāiekļauj
attiecīgas izmaksas tarifos.
[14.7] Apgabaltiesa norāda, ka kredīta procentu likmes samazinājums 2009.-2010.gadā nekādi neietekmē Lēmuma tiesiskumu, jo
tas pieņemts 2008.gadā.
Pārējie pieteicēju argumenti, kas norādīti [8.3.6] punktā, ir pārāk vispārīgi, lai dotu uz tiem konkrētas atbildes, vai lai radītu šaubas par
tarifu tiesiskumu kādā no aprēķinu daļām.
Savukārt lietā esošie kredītlīgumi, aizdevuma līgumi un trešās personas paskaidrojumi par apelācijas sūdzību nerada šaubas par to,
ka kredītu pamatsummas un procentu maksājumi ir uz tarifiem attiecināmi izdevumi.
[14.8] Par [8.3.7] argumentu apgabaltiesa norāda, ka debitoru parādi nekādā veidā neattiecas uz tarifiem. Tas izriet gan no
Metodikas, gan arī no konkrētajā lietā iesniegtajiem tarifu aprēķiniem. Arī tas, kādas ir apsaimniekotāja, kas iekasē maksājumus no
iedzīvotājiem, un trešās personas savstarpējās finansiālās attiecības, nekādi neietekmē tarifus, jo tarifi veidojas, summējot uz
pakalpojumu attiecināmās izmaksas.
Attiecībā par ūdens zudumiem motivāciju ir norādījusi pirmās instances tiesa, apgabaltiesa tai ir pievienojusies un atkārtoti nenorāda.
Pārējie pieteicēju argumenti (sk. [8.3.8] – [8.3.9] punktu) ir pārāk vispārīgi vai arī vispār neattiecas uz tarifiem, līdz ar to apgabaltiesa
nevar dot motivētu vērtējumu šiem argumentiem.
Par [8.3.10] punktā norādīto argumentu apgabaltiesa norāda, ka Regulators, apstiprinot tarifus, ir pārbaudījis tarifu pamatotību, kas
ietver arī izdevumu pamatotības un attiecināmības pārbaudi. Tas, ka Regulators nav piekritis pieteicēju iebildumiem, kas izteikti
iesniegumos, un ir apstiprinājis tarifus, neliecina, ka nav veikta atbilstoša pārbaude.
[15] Apgabaltiesa, pārbaudot publiski pieejamo informāciju (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un pašvaldības SIA
„Ūdeka” interneta mājas lapās), konstatē, ka ar Lēmumu apstiprinātie tarifi ir spēkā, līdz ar to apgabaltiesa sprieduma rezolutīvajā
daļā lemj par pieteikuma priekšmetu – administratīvā akta atcelšanu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/, /pers. AL/, /pers. N/, /pers. P/, /pers. Z/, /pers. AB/, /pers. AF/, /pers. AI/, /pers. AJ/,
/pers. AK/ pieteikumu par Ventspils pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2008.gada 6.oktobra lēmuma Nr.08-11 (prot.Nr.08-
09) „Par PSIA „Ūdeka” iesniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem” atcelšanu.
Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente (personiskais paraksts) Dz.Amerika
Tiesneses (personiskais paraksts) S.Kanenberga
(personiskais paraksts) I.Meldere
NORAKSTS PAREIZS:
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese
Dz.Amerika
Rīgā 2014.gada 2.jūnijā