Administrative court dismissed appeal against water utility tariff approval based on cost justification and methodology compliance.

Lietas Nr. A42750808

Lietas arhīva Nr. AA43-0635-14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 2.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Dz.Amerika,

tiesneses S.Kanenberga un I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/,

/pers. F/, /pers. G/, /pers. H/ (iepriekš /uzvārds/), /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/,

/pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. AA/, /pers. AB/, /pers. AC/, /pers. AD/, /pers. AE/, /pers. AF/, /pers. AG/, /pers.

AH/, /pers. AI/, /pers. AJ/, /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. AM/, /pers. AN/ un /pers. AO/ (turpmāk – pieteicēji) pieteikuma par Ventspils

pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2008.gada 6.oktobra lēmuma Nr.08-11 (prot.Nr.08-09) „Par PSIA „Ūdeka” iesniegtajiem

ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem” atcelšanu, sakarā ar /pers. A/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/, /pers. AL/, /pers.

N/, /pers. P/, /pers. Z/, /pers. AB/, /pers. AF/, /pers. AI/, /pers. AJ/ un /pers. AK/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2012.gada 5.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ventspils pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora (turpmāk – Regulators) 2008.gada 6.oktobra lēmumu Nr.08-11

(prot.Nr.08-09) (turpmāk – Lēmums), izvērtējot Ventspils pilsētas pašvaldības SIA „Ūdeka” iesniegto ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumu tarifu projektu, nolemts: 1) apstiprināt tarifu ūdensapgādei visām pakalpojumu lietotāju grupām (bez pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk – PVN)) 0,51 LVL/m 3; 2) apstiprināt tarifu kanalizācijas pakalpojumiem iedzīvotājiem (bez PVN) 0,78 LVL/m 3;

3) noteikt, ka tarifi stājas spēkā ar 2009.gada 1.februāri.

Lēmumā norādīts, ka pašvaldības SIA „Ūdeka” iesniegtie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi ir aprēķināti saskaņā ar

Ministru kabineta 2001.gada 1.septembra noteikumiem Nr.281 „Sabiedrisko pakalpojumu un tarifu aprēķināšanas metodika

pašvaldību regulējamās nozarēs” (turpmāk – Metodika). Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņas pamatotas ar

būvniecības izmaksu sadārdzinājumu, kredīta procentu likmju pieaugumu, energoresursu un darbaspēka izmaksu pieaugumu,

pakalpojumu apjoma samazināšanos, kā arī nepieciešamību veikt kanalizācijas pakalpojuma tarifu izlīdzināšanu starp patērētāju

grupām.

[2] 2008.gada 19.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju pieteikums, kurā pieteicēji lūdz ar Lēmumu noteikto tarifu

atcelt. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] 2007.gada 1.decembrī tika atcelti iepriekšējie tarifi un to vietā pieņemti Regulatora apstiprinātie tarifi, kuros bija iekļauts arī

algas palielinājums pašvaldības SIA „Ūdeka” darbiniekiem, neskatoties uz Ministru kabineta 2007.gadā izsludināto taupības režīmu

valstī.

[2.2] 2008.gada 26.augustā pašvaldības SIA „Ūdeka” interneta mājas lapā publicēja informāciju par plānotajām izmaiņām Ventspils

ūdensapgādes un kanalizācijas tarifos, kas paredz tarifu izlīdzināšanu starp patērētāju grupām, norādot, ka tarifu projekts jau

2008.gada 18.augustā iesniegts Regulatoram, un ar šo projektu varēs iepazīties Regulatora noteiktajā kārtībā pēc projekta

pieņemšanas izskatīšanā. 2008.gada 2.septembrī Regulators laikrakstā „Ventas Balss” paziņoja, ka ir pieņēmis pašvaldības SIA

„Ūdeka” iesniegtos tarifus izskatīšanai un iedzīvotāji var iepazīties un izteikt iebildumus līdz 2008.gada 22.septembrim. Tikai

2008.gada 23.septembrī latviešu valodā un 2008.gada 25.septembrī krievu valodā laikrakstā „Ventas Balss” publicēts pašvaldības+

SIA „Ūdeka” aicinājums interesentiem 2008.gada 25.septembrī apmeklēt informācijas dienu par tēmu „Plānotās izmaiņas

ūdensapgādes un kanalizācijas tarifos”. Tādējādi jauno tarifu sabiedriskā apspriešana nav bijusi noteikta Regulatora noteiktajā laikā,

bet gan 25.septembrī. Turklāt pašvaldības SIA „Ūdeka” aicinājums neko nepaskaidro par tarifa apspriešanas procesu. Pamatojoties

uz minēto, pieteicēji uzskata, ka tika pārkāpti sabiedriskās apspriešanas procesa noteikumi.

[2.3] 2008.gada 14.oktobrī laikrakstā „Ventas Balss” pašvaldības SIA „Ūdeka” publicēja paziņojumu, ka 2008.gada 6.oktobrī

Regulators ir apstiprinājis jaunos tarifus, kas stājas spēkā 2009.gada 1.februārī.

Tikai 2008.gada 17.septembrī projekta dokumentācija saņemta pilnā apjomā, lai varētu izvērtēt kārtējā tarifa paaugstinājuma

lietderību apstākļos, kad iedzīvotāju maksātspēja ir kritusies un nabadzības koeficients Latvijā ir visaugstākais starp visām Eiropas

Savienības valstīm. Pieteicēji nepiekrīt tarifu paaugstinājumam, jo uzņēmums, kas pieprasa tarifa paaugstinājumu, ilgus gadus ir

nolaidīgi pārvaldījis inženiertehniskos ārējos tīklus māju teritorijās, kā rezultātā tiek ieguldīti līdzekļi tehnoloģiju uzlabošanā, tomēr

netiek novērsta dzeramā ūdens izplūšana atpakaļ zemē caur bojātām ūdens padeves caurulēm. Līdz ar to netiek uzskaitīts ūdens

patēriņš, kas pašvaldības SIA „Ūdeka” rada finansiālos zaudējumus.

Ventspils pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu nosūtīt domes revīzijas komisiju uz pašvaldības uzņēmumu inventarizācijas veikšanai.

[2.4] Iepazīstoties ar dokumentiem Ventspils tirdzniecības ostas arodbiedrība Regulatoram izteikusi šādus iebildumus: 1) ūdens kā

dabas produkta patēriņa apjoma samazināšanās patērētāju taupības rezultātā un patērētāju maksātnespējas samazināšanās nevar

būt par objektīvu iemeslu tarifa paaugstināšanai; 2) patērētāju uzdevums nav nosegt nepieciešamos finanšu līdzekļus algas

paaugstinājumam SIA „Ūdeka” darbiniekiem; 3) tarifu projekta pozīcijas „pārējie pakalpojumi”, „citi pakalpojumi” un „ar administratīvās

darbības nodrošināšanu saistītie pakalpojumi” nav atšifrēti, taču tiem atvēlēti finanšu līdzekļi; 4) administrācijas atalgojums un

administratīvie izdevumi ir nekorekti lieli, salīdzinot ar citām struktūrvienībām; 5) nav skaidrs un nav pienācīgi atšifrēti strauji

pieaugošie amortizācijas atskaitījumi; 6) pašvaldības SIA „Ūdeka” nav novērsusi ūdens izplūšanu zemē un neuzskaitītos ūdens

zudumus.

Regulators neņēma vērā iesniegtās iebildes, kā arī pirms galīgā lēmuma pieņemšanas neveica sabiedrisko apspriešanu. Tādējādi

ne Regulators, ne pašvaldības SIA „Ūdeka” nav pietiekami nopietni izvērtējusi tarifa paaugstinājumu šā brīža ekonomiskajos

apstākļos un taupības režīmā.

[3] Regulators pirmās instances tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk izklāstīto

argumentāciju.

[3.1] 2008.gada 28.augustā pēc iepazīšanās ar iesniegto tarifu projektu Regulators atzina, ka projekts atbilst likuma „Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem” un Metodikas prasībām, pieņēma to tālākai izvērtēšanai un noteica kārtību, kādā lietotāji var ar to

iepazīties un iesniegt priekšlikumus. 2008.gada 2.septembrī informācija par pieņemto lēmumu publicēta laikrakstā „Ventas Balss”,

tomēr līdz 2008.gada 22.septembrim neviens pakalpojuma lietotājs nebija iepazinies ar tarifu projektu un iesniedzis priekšlikumus.

2008.gada 23.septembrī laikrakstā „Ventas Balss” publicēts sludinājums par to, ka pašvaldības SIA „Ūdeka” aicina uz informācijas

dienu, kuras tēma ir plānotās izmaiņas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifos, tomēr 2008.gada 25.septembrī

informācijas dienā piedalījās tikai uzņēmuma vadība un speciālisti, kā arī Regulatora priekšsēdētājs un tikai divi pakalpojuma lietotāji.

Neviens no pieteicējiem nebija ieradies.

[3.2] Attiecībā uz pieteicēju pārmetumiem, ka tika pārkāpts tarifu apspriešanas process, Regulators paskaidro, ka likums „Par

sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kā arī citi normatīvie akti tarifu projekta publisko apspriešanu neparedz. Savukārt pieteicēju

norāde, ka tikai 2008.gada 17.septembrī saņemta projekta dokumentācija pilnā apjomā un viņiem netika nodrošināta iespēja

savlaicīgi ar to iepazīties, ir nepamatota, jo neviens pakalpojuma lietotājs, arī pieteicēji, visā tarifu projekta izvērtēšanas laikā

neizrādīja vēlēšanos ar to iepazīties.

[3.3] Par visiem lietotāju ieteikumiem un iebildumiem Regulators pieprasīja paskaidrojumus no pašvaldības SIA „Ūdeka”, kas ņemti

vērā, apstiprinot tarifu projektu.

[4] Ventspils pilsētas dome, kurai lietā piešķirts atbildētājas statuss kā Regulatora tiesību un saistību pārņēmējai (turpmāk – Dome),

pirmās instances tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos pieteikumu uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu,

pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[4.1] No paskaidrojumam pievienotajā tabulā norādītā redzams, ka ne Regulators, ne pašvaldības SIA „Ūdeka” tarifa apstiprināšanas

procesā nav pārkāpusi nevienu no likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” normām. Turklāt papildus noteikto pienākumu

minimumam pašvaldības SIA „Ūdeka” 2008.gada 25.septembrī pēc savas iniciatīvas organizēja informācijas dienu par tēmu

„Plānotās izmaiņas ūdensapgādes un kanalizācijas tarifos”, par ko vietējā laikrakstā 2008.gada 23.septembrī (latviešu valodā) un

25.septembrī (krievu valodā) tika publicēta informācija. Pieteicēji šo informācijas dienu maldīgi uzskata par tarifu sabiedrisko

apspriešanu. Normatīvie akti nenoteic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pienākumu organizēt sabiedrisko apspriešanu.

[4.2] Pieteicēji pieteikumā norāda nevis uz savu subjektīvo tiesību aizskārumu, bet gan uz citu personu iespējamu tiesību aizskārumu.

Neviens no pieteicējiem individuāli vai kolektīvi noteiktā termiņā nav vērsies ar priekšlikumiem attiecībā uz tarifu projektu ne

Regulatorā, ne pašvaldības SIA „Ūdeka”. Par šādu iespēju pieteicējiem bija zināms. Administratīvais process iestādē, jo īpaši

saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu tarifu apstiprināšanu no sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem prasa konkrētu un aktīvu līdzdalību

tarifu projekta apspriešanas gaitā, turklāt šādai rīcībai ir atvēlēti konkrēti termiņi. Tādējādi pieteicēju bezdarbība tarifu projekta

apspriešanas procesā neliecina par pieteicēju aktīvu un mērķtiecīgu rīcību savu interešu aizsardzībai tarifa apspriešanas procesā.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesnese s 2009.gada 12.februāra lēmumu administratīvajā lietā kā trešo personu bez

patstāvīgiem prasījumiem atbildētājas pusē nolemts pieaicināt pašvaldības SIA „Ūdeka”. Trešā persona tiesā iesniegtajos rakstveida

paskaidrojumos pieteikumu uzskata par nepamatotu turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[5.1] Atceļot Lēmumu, tiks pārkāpti Finanšu memoranda 2000/LV/16/P/PE/003 „Latvijas valdības un Eiropas Komisijas vienošanās

par Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (1SPA) palīdzības piešķiršanu pasākumiem „Ventspils ūdenssaimniecības

attīstība”” (turpmāk – finanšu memorands) nosacījumi, prasības uzņēmuma rentablas darbības nodrošināšanai, kā arī prasība par

pilnīgu tarifa izlīdzināšanu starp patērētāju grupām līdz 2009.gadam, ko nosaka minētā memoranda 10.punkts.

[5.2] Faktiskajos tarifa aprēķinos ir izmantoti Eiropas Padomes direktīvā 2000/60/EK un Metodikā noteiktie principi: 1) tarifam jābūt

ekonomiski pamatotam un saimnieciskās darbības ieņēmumiem ir jāsedz saimnieciskās darbības izmaksas; 2) naudas plūsmai

jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu kredītsaistību apmaksu; 3) tarifiem jābūt noteiktiem tā, lai mājsaimniecību mēneša izdevumi ūdens

un kanalizācijas pakalpojumiem nepārsniegtu 4% no mājsaimniecību budžetu ienākumiem. Turklāt ūdens saimniecības pakalpojumu

rentabilitāte nedrīkst pārsniegt 3,5%.

[5.3] Izmaiņas ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumu tarifos būtiski ietekmē būvniecību

izmaksu sadārdzinājums un kredītu procentu likmju pieaugums. Kopš 2003.gada uzņēmums realizē Eiropas Savienības līdzfinansētu

investīciju projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī” un esošie tarifi nenodrošina pietiekamus uzņēmuma saimnieciskās

darbības ieņēmumus minētā projekta pirmās un otrās kārtas ietvaros ņemto kredītu pamatsummu un procentu maksājumiem pilnā

apmērā. Turklāt, sadārdzinoties būvniecības izmaksām, projekta otrās kārtas realizācijai uzņēmums ir spiests uzņemties papildus

kredītsaistības. Tarifu projekta aprēķinos precizēts atbilstoši reālajam pakalpojumu pieprasījumam realizēto pakalpojumu apjoms

naturālajās vienībās. Patēriņa apjomi centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai samazinās un rada būtisku patstāvīgo izmaksu

pieaugumu uz katru realizētā pakalpojuma kubikmetru. Tādējādi tarifu projekts paredz atsevišķu izmaksu posteņu pieaugumu

atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam valstī. Tarifu projekts pabeidz kanalizācijas tarifa izlīdzināšanu starp patērētāju grupām, kā to

nosaka finanšu memoranda prasības.

[5.4] Tarifu projektā pilnā apjomā nav iekļauti amortizācijas atskaitījumi, kā arī izdevumi dažādu rezervju veidošanai, proti, atliktajam

uzņēmuma nodoklim, šaubīgo debitoru uzkrājumam, rezerves Metodikā atrunāto rentabilitātes līmeņu nodrošināšanai un citi.

[6] Administratīvajā rajona tiesā saņemti pieteicēju /pers. T/, /pers. E/, /pers. V/, /pers. AA/ un /pers. AC/ iesniegumi, kuros pieteicējas

atsakās no pieteikuma, līdz ar to attiecībā uz minētajām personām tiesvedība lietā izbeigta.

Savukārt attiecībā uz /pers. AE/ prasījumu Administratīvās rajona tiesas tiesnese 2012.gada 18.septembra lēmumā to izdalījusi

atsevišķā tiesvedībā.

[7] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 5.oktobra spriedumu pieteikums noraidīts.

Tiesas spiedums balstīts uz turpmāk norādītajiem motīviem.

[7.1] Ņemot vērā Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 12.marta lēmumā norādīto, pieteikuma priekšmets precizēts kā

pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

[7.2] Izvērtējusi pieteicēju subjektīvās tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, tiesa turpmāko apsvērumu dēļ

nonākusi pie secinājuma, ka pieteicējiem šādas tiesības piemīt.

Regulatora pieņemtais Lēmums konkrētajā gadījumā attiecas uz trešo personu un pakalpojuma lietotājiem – fiziskām vai juridiskām

personām, kuras no sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saņem sabiedriskos pakalpojumus (likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem” 4.panta otrā daļa). Augstākā tiesa par pareizu atzinusi, ka tieši uz šo personu interešu aizsardzību arī ir vērsts viss

sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas normatīvais regulējums. Tādējādi publiskās subjektīvās tiesības prasīt Regulatora Lēmuma

atcelšanu izriet pakalpojumu sniedzējiem (trešajai personai) un šo pakalpojumu lietotājiem (sk. Augstākās tiesas 2012.gada

23.marta lēmuma lietā Nr.SKA-381/2012 1.1.apakšpunktu un 5.punktu).

Lietā nav strīda par to, ka visi pieteicēji Lēmuma pieņemšanas brīdī bija pašvaldības SIA „Ūdeka” sniegtā pakalpojuma lietotāji.

Tiesas ieskatā nav izšķirošas nozīmes apstāklim, vai pieteicēji Lēmuma pieņemšanas brīdī bija dzīvokļu īpašnieki (privatizēti dzīvokļi)

vai īrnieki (neprivatizēti dzīvokļi), jo jebkurā gadījumā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu viņi saņēma un viņiem bija

pienākums par to maksāt saskaņā ar Regulatora Lēmumā apstiprināto tarifu. Izšķirošas nozīmes nav arī apstāklim, ka līgumus, kā

tiesas sēdē paskaidroja /pers. P/, pieteicēju vārdā bija slēguši daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji, jo gala lietotāji jebkurā gadījumā

bija pieteicēji.

Ne no viena normatīvā akta, kā arī Augstākās tiesas sniegtās likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” normu

interpretācijas neizriet secinājums, ka Regulatora Lēmumu varētu pārsūdzēt tikai tie pakalpojuma lietotāji, kas piedalījušies tarifa

izskatīšanas procesā. Tiesas ieskatā šāda sašaurināta interpretācija nepamatoti ierobežotu pakalpojuma lietotāju tiesības uz Latvijas

Republikas Satversmes 92.pantā ietverto principu, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

[7.3] Turpmāk tiesa izvērtējusi tarifa pieņemšanas procedūru.

Tiesa atsaukusies uz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 21.panta ceturto daļu un konstatējusi, ka tarifu projektu trešā

persona Regulatoram iesniedza 2008.gada 18.augustā, savukārt informācija par tarifu projektu laikrakstā „Ventas Balss” un trešās

personas mājas lapā internetā publicēta 2008.gada 26.augustā, ievērojot likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

21.panta ceturtajā daļā noteikto 10 dienu termiņu no tarifu projekta iesniegšanas Regulatoram.

Tiesa atsaukusies uz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 21.panta otro daļu un konstatējusi, ka 2008.gada

28.augusta sēdē Regulators pieņēma trešās personas iesniegto tarifu projektu tālākai izvērtēšanai un vienlaicīgi noteica kārtību, ka ar

iesniegto tarifu projektu pakalpojumu lietotāji var iepazīties, sniegt priekšlikumus un ieteikumus līdz 2008.gada 22.septembrim

pašvaldības SIA „Ūdeka” ekonomikas daļā un Regulatorā. Informācija par minēto kārtību publicēta laikrakstā „Ventas Balss”

2008.gada 2.septembrī, ievērojot likuma 21.panta otrajā daļā noteikto 10 dienu termiņu.

Tiesa atzinusi, ka 21 diena ir pietiekams laiks, lai pašvaldības SIA „Ūdeka” sniegtā pakalpojuma lietotāji varētu īstenot savas tiesības

sniegt priekšlikumus un ieteikumus. Pieteicēji pauž pretēju viedokli, kas uzskatāms par to subjektīvo viedokli, kurš turklāt nav

pamatots ar objektīviem pierādījumiem. Turklāt tiesa ņēmusi vērā, ka kopš Lēmuma pieņemšanas un administratīvās lietas

ierosināšanas ir pagājuši gandrīz 4 gadi, bet pieteicēji nav spējuši noformulēt konkrētu priekšlikumu vai ar pierādījumiem pamatotu

iebildumu Regulatora apstiprinātajiem tarifiem.

Lēmums pieņemts 2008.gada 6.oktobrī, un 2008.gada 14.oktobrī informācija par tarifu izmaiņām publicēta laikrakstā „Ventas Balss”,

ievērojot likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 21.panta sestajā daļā noteikto.

[7.4] /pers. A/ tiesas sēdē vairākkārt uzsvēra, ka Regulators nav ņēmis vērā arodbiedrību izteiktos ieteikumus un iebildumus. Tiesa

konstatējusi, ka Regulators arodbiedrību pilnvarotajai personai ir sniedzis atbildi, ka izteiktie ieteikumi un priekšlikumi tiks ņemti vērā.

Arodbiedrības pēc tarifu apstiprināšanas nav pārsūdzējušas Lēmumu dēļ tā, ka to izteiktie priekšlikumi nebūtu ņemti vērā. Pieteicēji

nav pilnvaroti šīs lietas ietvaros pārstāvēt priekšlikumus izteikušās arodbiedrības, lai paustu viedokli, ka to priekšlikumi nav ņemti

vērā. Savukārt tās pretenzijas, kas Regulatoram iesniegtas pēc 2008.gada 22.septembra un turklāt vēl pēc Lēmuma pieņemšanas un

ko parakstījuši arī daļa no pieteicējiem, nav uzskatāmi par priekšlikumiem, kurus lietotāji varēja iesniegt pirms tarifu projekta

apstiprināšanas.

[7.5] Tiesa nav konstatējusi pārkāpumus tarifu apspriešanas un pieņemšanas procedūrā. Tas, ka Regulators nav izmantojis

maksimālo likumā pieļaujamo tarifu izvērtēšanas termiņu, nav pamats, lai atzītu, ka Regulators būtu to izvērtējis nekvalitatīvi, jo likums

paredz maksimālo, nevis minimālo tarifu projekta izvērtēšanas ilgumu. Apstāklis, ka saņemti arodbiedrību priekšlikumi, nevar būt

iemesls tarifu projekta izskatīšanas termiņa pagarināšanai.

Attiecībā par pašvaldības SIA „Ūdeka” rīkoto informācijas dienu 2008.gada 25.septembrī par tarifu projektu pēc priekšlikumu

iesniegšanas termiņa beigām tiesa norādījusi, ka informācijas dienu organizēšanas pienākumu trešajai personai neparedz neviens

normatīvais akts. Tas, ka trešā persona ir vēlējusies sniegt papildu informāciju, vērtējams vienīgi kā trešās personas brīva iniciatīva,

kas nevar iespaidot Regulatora Lēmuma pieņemšanas procedūras tiesiskumu.

Savukārt attiecībā par pieteicēju pieteikumā norādīto sabiedrisko apspriešanu, kuru Regulators nav rīkojis pirms Lēmuma

pieņemšanas, tiesa norādījusi, ka šādu pienākumu Regulatoram neuzliek neviens normatīvais akts.

[7.6] Vērtējot Regulatora apstiprināto tarifu, tiesa secinājusi, ka pieteicēji nav norādījuši uz kādu konkrētu tarifos iekļautu pozīciju, bet

vispārīgi norādījuši, ka Regulators nav izvērtējis tarifa paaugstinājumu. Tiesas sēdē /pers. A/ un /pers. P/ precizēja, ka pieteicēji

uzskata par nepamatotu tarifā iekļauto darbinieku algu paaugstinājumu, darbinieku transportlīdzekļu izdevumus, kā arī ūdens

zudumus.

Vērtējot Regulatora apstiprināto tarifu kopsakarā ar pieteicēju iebildumiem, tiesa konstatējusi un secinājusi turpmāk minēto.

[7.6.1] Metodikas (zaudējusi spēku 2011.gada 16.martā ), kas noteica sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku

pašvaldību regulējamās nozarēs, 2.punktā noteikti tarifu aprēķināšanā izmantojamie principi, savukārt 64.punktā noteikti tie

pakalpojumi, kuru izmaksas iekļaujamas tarifu aprēķinā.

Tiesa no Metodikas 2.punktā uzskaitītajiem principiem secinājusi, ka tarifa aprēķins ir orientēts gan uz kvalitatīvu pakalpojumu, gan

pakalpojuma sniedzēja attīstību, ievērojot to, ka izmaksām jābūt pamatotām.

Kā redzams no lietā esošā tarifu projekta pielikuma Nr.1 un Nr.2, tabulas veidā ir atspoguļotas Metodikas 64.punktā minētās

izmaksas attiecībā uz spēkā esošo tarifu, attiecībā uz faktiskajām izmaksām un attiecībā uz tarifu projektā paredzētajām izmaksām.

Metodikas 71.punktā ir uzskaitīti ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaksu daļas galvenie posteņi pa izmaksu

grupām, un tiesa nav konstatējusi, ka tarifu projektā iekļautajos posteņos būtu iekļauts kāds Metodikas 71.punktā neatrunāts postenis.

[7.6.2] Attiecībā par pieteicēju norādīto argumentu, ka tarifā iekļauts darbinieku algu palielinājums, tiesa no tarifu projekta pielikuma

Nr.1 (ūdensapgāde) konstatējusi, ka darba samaksa darbiniekiem, kas ir tieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu un pamatlīdzekļu

tehnisko apkopi un remontu, salīdzinot ar iepriekšējo tarifu, tiek palielināta par 2%, savukārt administratīvo un apkalpojošo darbinieku

darba samaksa tiek pat samazināta par 9%. No tarifu projekta pielikuma Nr.2 (kanalizācija) tiesa konstatējusi, ka darba samaksa

darbiniekiem, kas ir tieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu un pamatlīdzekļu tehnisko apkopi un remontu, salīdzinot ar iepriekšējo

tarifu, tiek samazināta par 17%, bet administratīvo un apkalpojošo darbinieku darba samaksa – par 12%.

Tādējādi tiesa secinājusi, ka, pirmkārt, Metodika atļauj tarifā iekļaut darbinieku atalgojumu, un, atbilstoši to pamatojot, trešā persona

arī būtu tiesīga to palielināt, otrkārt, konkrētajā gadījumā pieteicēju apgalvojums nemaz nav pamatots, jo atalgojumam paredzētā

izdevumu daļa postenī procentuāli pret iepriekšējo tarifu tiek samazināta. Visticamāk pieteicēji savus argumentus par darbinieku algu

celšanu pamatojuši uz laikrakstos publicēto informāciju, taču nav pārliecinājušies, vai šāds secinājums ir pamatots arī ar iesniegto

tarifu projektu un vai tas reāli iespaido gala tarifu.

[7.6.3] Attiecībā par speciālā autotransporta uzturēšanas izmaksu posteni, kurā pēc /pers. A/ tiesas sēdē norādītā it kā tiekot

iekļautas darbinieku transportlīdzekļu izmaksas, tiesa konstatējusi, ka attiecībā pret iepriekš noteikto tarifu izmaksas tieši samazinās.

Palielinājušās tās ir tikai attiecībā pret 2007.gada faktisko līmeni, kas pēc trešās personas sniegtā skaidrojuma saistīts ar degvielas

cenu kāpumu un civiltiesiskās apdrošināšanas maksājumu likmju maiņu.

Savukārt administratīvā autotransporta uzturēšanas izdevumi ir iekļauti citā postenī un arī šie izdevumi attiecībā pret iepriekšējo tarifu

pieaug tikai attiecībā uz kanalizāciju par 9%, kas nav uzskatāms par ievērojamu pieaugumu uz tarifu aprēķinā iekļautajām izmaksām

kopumā.

[7.6.4] Tiesa nav konstatējusi, ka tarifu aprēķinā tiktu iekļauti ūdens zudumi. Turklāt no /pers. P/ paskaidrojumiem tiesas sēdē

secināts, ka /pers. P/ nav apmierināta, ka nama apsaimniekotāja izsniegtajos rēķinos tiek iekļauti ūdens zudumi. Tiesa norādījusi, ka

par ēkas iekšienē, proti, pēc ievada ēkā vai pēc ēkas ūdens skaitītāja esošajiem ūdens zudumiem ir atbildīgi mājas īpašnieki un tas

var ietekmēt ēkas kopējo ūdens patēriņu, bet ne tarifu kā tādu. Arī Metodikas 65.punkts paredzēja, ka ūdens padeve līdz lietotājam ir

ūdens padeve līdz ūdens skaitītājam lietotāja ēkā vai būvē vai līdz ievadam ēkā vai būvē.

[7.6.5] Aplūkojot tarifu projekta pielikumos Nr.1 un Nr.2 ietvertās pozīcijas, tiesa konstatējusi, ka vislielākais pieaugums konstatējams

attiecībā uz dienesta komandējuma izdevumiem. Taču, ievērojot, ka iepriekšējā tarifa ietvaros attiecīgās izmaksas bija ievērojami

zemas, šāds pieaugums ir saprotams. Turklāt, kā norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumā ( lietas IV

sējuma 43.lapa), attiecīgās izmaiņas neietekmē aprēķināto tarifa lielumu.

[7.6.6] Ievērojams pieaugums konstatējams arī attiecībā uz amortizācijas (pamatlīdzekļu nolietojums) posteni. Kā norādīts

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumā (lietas IV sējuma 39.lapa), tas galvenokārt saistīts ar to, ka 2007.gada

tarifā tika iekļauts nolietojums tikai tiem pamatlīdzekļiem, kas bija izveidoti uz 2007.gada tarifa apstiprināšanas brīdi. Savukārt,

īstenojot Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projektu 2007.gadā, un pēc 2008.gada plāniem izveidoti jauni pamatlīdzekļi, kuru

nolietojums ticis iekļauts tarifa aprēķinā.

[7.6.7] Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2012.gada 2.februārī ir sagatavojusi izvērstu atzinumu par visām pozīcijām,

kādas tika vērtētas, lai apstiprinātu ūdens tarifus, kurā secināts, ka tarifu aprēķins un tarifu aprēķinu veidojošas izmaksas atbilst

Metodikai.

Ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 7.panta pirmajā

daļā noteikto kompetenci, tiesai nav radušās šaubas par sniegtā atzinuma pamatotību. Turklāt lietā nav pierādījumu, kas būtu par

pamatu, lai tiesa nonāktu pie pretēja secinājuma un atzītu, ka ar Lēmumu apstiprinātie tarifi nav pamatoti.

[7.7] Regulatora apstiprinātie ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifi ir aprēķināti atbilstoši Metodikai, un tiesa nav

konstatējusi to prettiesiskumu, kas būtu par pamatu tarifu atcelšanai. Līdz ar to Lēmums ir tiesisks.

[8] Pieteicēji /pers. A/, /pers. D/, /pers. P/, /pers. AF/, /pers. C/, /pers. F/, /pers. AL/, /pers. N/, /pers. Z/, /pers. AB/, /pers. AI/, /pers. AJ/

un /pers. AK/ tiesas spriedumu pārsūdzēja. Apelācijas sūdzībā minēti šādi apsvērumi.

[8.1] Pieteicēji nevarēja pilnībā izmantot savas tiesības, jo par jauno tarifu apspriešanu uzzināja tikai 2008.gada 25.septembrī

pašvaldības SIA „Ūdeka” rīkotajā atklātajā dienā. Daudzi Ventspils iedzīvotāji nelasa pilsētas avīzi, turklāt avīze bija slēgusi savu

mājaslapu internetā, kas samazina pilsētnieku iespējas uzzināt jaunumus.

[8.2] Tiesa nav ņēmusi vērā Regulatora tiesisko iespēju un sociālās funkcijas, Regulators nav pildījis savu pamatfunkciju – aizstāvēt

iedzīvotāju intereses. Regulators nav salīdzinājis izdevumus attiecībā pret iepriekšējiem gadiem, nav pieprasījis neatkarīgu ekspertu

slēdzienu, un nav novērtējis investīciju projekta izmaksu atbilstību tirgus situācijai.

[8.3] Tiesa nav ņēmusi vērā visus lietas materiālus, tostarp pieteicēju argumentus, kas izteikti rakstveida paskaidrojumos un

paskaidrojumos tiesas sēdēs.

Tiesa ir atsaukusies uz faktu, ka tarifiem jābūt noteiktiem tā, lai mājsaimniecības mēneša izdevumi ūdens un kanalizācijas

pakalpojumiem nepārsniegtu 4% no mājsaimniecību budžeta ienākumiem, tomēr nav ņēmusi vērā ekonomisko krīzi valstī, ka

mājsaimniecību ienākumi nav pieauguši, tiesa nav pārbaudījusi, tieši kādus datus trešā persona izmanto tarifu projektā.

Saistībā ar minēto tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēju 2010.gada 19.marta paskaidrojumos norādītos argumentus:

[8.3.1] nav skaidrs, kāpēc tarifa projektā nav ievērotas un pārbaudītas galvenās finanšu memoranda prasības, ka tarifs nevar tikt

paaugstināts, ja mājsaimniecības gada ienākums nav palielinājies;

[8.3.2] postenī „Iekārtu un mehānismu uzturēšanas izmaksas” dūņu transportēšana un pārkraušana, kas ietekmē kanalizācijas

pakalpojuma tarifu, grāmatvedībā nav pareizi atspoguļota un uzskaitīta;

[8.3.3] postenī „Speciālā transporta uzturēšanas izmaksas” degvielas un transporta komandējumu uzskaite ir nepilnīga, uzņēmuma

vadītāja transporta izdevumi ir iekļauti ražošanas izmaksās, uzņēmuma vadības rīcībā esošais transports tiek izmantots personiskām

vajadzībām, 2009.gadā uzņēmums nopircis no Domes vēl vienu ļoti dārgu džipu, tajā pašā laikā uzņēmumā ir daudz neizmantotu

transportlīdzekļu;

[8.3.4] postenī „Apsardzes izdevumi” plānots palielināt apsardzes darbinieku skaitu un pieņemt galvenās ekonomistes dēlu;

[8.3.5] attiecībā uz posteni „Elektroenerģijas izmaksas” norādīts, ka elektroenerģijas cena pieauga par 35%, bet apkures izmaksas

tehnoloģiskajās telpās indeksētas ar SIA „Pārventas siltums” apstiprināto tarifu pieaugumu par 30%. Taču pieteicēji norāda, ka

saskaņā ar statistikas datiem par 2008.gadu mājokļa grupās cenas kritums siltumenerģijai ir vidēji 20%, gāzei – 15%, cietajam

kurināmajam – 10%, bet ūdens un kanalizācijas tarifi pieauga par 16%. Iedzīvotājiem nav mazsvarīga tarifu sadārdzināšanās, tāpēc

ka tarifu pieaugums ir lielāks nekā vidēji valstī;

[8.3.6] postenī „Kapitālieguldījumi” uzrādīts bankas procentu likmes pieaugums, lai gan faktiski tas 2009.-2010.gadā samazinājās;

uzņēmuma vadītājam bija jāseko līdzi finansējumam un to lietderīgai izmantošanai; tarifu kāpumu ietekmē lielie kredītu maksājumi un

no jauna ņemto kredītu maksājumi par projektiem un nepamatotie saimnieciskie izdevumi; Domes 2009.gada revīzijā redzami daudzi

pārkāpumi uzņēmuma uzskaites sistēmā, proti, caurules ir bojātas, un rodas ūdens noplūde, uzņēmuma vadībai tiek maksātas

nepamatoti augstas algas un piemaksas, „uzpūstie” izdevumi nebūtu iespējami, ja pašvaldības SIA „Ūdeka” nebūtu monopolstāvoklis;

[8.3.7] laikā, kad trešā persona prasa tarifu paaugstinājumu, kā vienu no iemesliem minot zaudējumus no negūtajiem ienākumiem

dzeramā ūdens piegādē, paši iedzīvotāji pārbaudē konstatēja, ka apsaimniekotājs pašvaldības uzņēmums „Pārventas nami”, kuram

ir noslēgts līgums ar trešo personu, piesavinās lielas naudas summas no pakalpojumu saņēmēju centralizēti apsaimniekotājam

iemaksātajām summām. No parādniekiem netiek pieprasīti parādi gadiem ilgi, kas izriet no Domes 2009.gada revīzijas akta. Par

ūdens zudumiem nav veikta pārbaude;

[8.3.8] tarifos iekļautas palīgražošanas izmaksas, kas neattiecas uz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem; netiek

kontrolēta debitoru uzskaite, jo grāmatvedības dati nesakrīt ar abonentu daļu; netiek kontrolēti ilggadējie debitori-parādnieki;

[8.3.9] tarifu projektu izskatījušas ieinteresētās personas;

[8.3.10] ne Ventspils pašvaldība, ne arī kāda cita institūcija nepārbauda pašvaldības SIA „Ūdeka” izdevumu pamatotību un

nepieciešamību, pārbaudīta tikai iesniegto aprēķinu matemātiskā pareizība un atbilstība Metodikai;

[8.3.11] tarifu sabiedriskā apspriešana notikusi formāli, liedzot brīvu piekļuvi dokumentiem.

[9] Apgabaltiesai sniegtajos paskaidrojumos par apelācijas sūdzību Dome to neatzīst un norāda turpmāko.

[9.1] Apelācijas sūdzība neatbilst Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 292.panta 6.punkta prasībām, tajā nav sniegti

argumenti, kā izpaužas sprieduma nepareizība, tikai vārds vārdā atkārtoti pieteikumā un 2010.gada 19.marta papildinājumos

ietvertie argumenti.

[9.2] Dome ar tiesai iepriekš sniegtajiem argumentiem, kuri izklāstīti šī sprieduma [4] punktā, atspēko apelācijas sūdzībā minēto.

[10] Trešā persona uzskata, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, ievērojot turpmāko.

[10.1] Apelācijas sūdzībā nav iekļauti argumenti sprieduma nepareizībai un tā neatbilst APL 292.panta prasībām par sūdzības saturu.

[10.2] Tarifu projekta izskatīšanā un apstiprināšanā nav pieļauti pārkāpumi, ko apstiprinājusi arī tiesa. Tarifs atbilst Metodikai, un tas ir

ekonomiski pamatots.

Papildus likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajām obligātajām prasībām pašvaldības SIA „Ūdeka” 2008.gada

25.septembrī rīkoja informācijas dienu par plānotajām pakalpojumu tarifu izmaiņām, kas ir vērtējama kā uzņēmuma brīva iniciatīva un

kas nevar iespaidot Regulatora Lēmuma pieņemšanas procedūras tiesiskumu.

Pieteicēji apelācijas sūdzībā nepamatoti norādījuši, ka pirms Lēmuma pieņemšanas Regulatoram bija jārīko tarifu projekta

sabiedriskā apspriešana. Neviens normatīvais akts neuzliek Regulatoram šādu pienākumu.

[10.3] Apelācijas sūdzībā apgalvojumu formā ir pausti vairāki pieteicēju viedokļi, nesniedzot nekādus pierādījumus šo apgalvojumu

pamatotībai, piemēram, apelācijas sūdzības [8.3.2] un [8.3.7] punktā minētais, kā arī apgalvojums, ka Ventspils pašvaldība

nepārbauda pašvaldības SIA „Ūdeka” norādīto izdevumu pamatotību un nepieciešamību; ka Regulators nesalīdzina izdevumus

attiecībā pret iepriekšējiem gadiem, nepieprasa neatkarīgu ekspertu slēdzienu un investīciju projekta izmaksu atbilstību tirgus

situācijai.

[10.4] Trešā persona nepiekrīt apgalvojumam, ka tiesa nepārbaudīja tarifa aprēķina pamatotību tieši no „ekonomiskās krīzes”

esamības viedokļa. Ekonomiskā (finansiālā) krīze iestājās 2008.gada vēlā rudenī-ziemas sākumā, savukārt Lēmums tika pieņemts

2008.gada 6.oktobrī. 2008.gada vasarā, izstrādājot tarifa izmaiņu projektu, trešā persona nevarēja analizēt un vadīties no nākotnē

sagaidāmās ekonomiskās krīzes iespējamām sekām.

[10.5] Viens no iemesliem veikt tarifu izmaiņas bija nepieciešamība izlīdzināt tarifus starp patērētāju grupām. Līdz 2009.gada

1.februārim pašvaldības SIA „Ūdeka” norēķinos piemēroja atšķirīgus ūdenssaimniecības tarifus dažādām patērētāju grupām,

piemērojot pazeminātus kanalizācijas tarifus sociāli neaizsargātākajai patērētāju grupai mājsaimniecībām. Finanšu memoranda

1.pielikuma 10.punktā noteikts, ka ūdensapgādes tarifi starp patērētāju grupām jāizlīdzina līdz 2005.gadam, bet kanalizācijas tarifi

jāizlīdzina starp patērētāju grupām līdz 2009.gadam, un turpmāk ūdenssaimniecības tarifiem jābūt vienādiem visām patērētāju

grupām. Arī Metodika, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2010.gada 12.maija lēmums Nr.1/8

„Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika” nepieļauj atšķirīgu ūdenssaimniecības tarifu piemērošanu

dažādām patērētāju grupām.

[10.6] Tarifu veidojošo izmaksu korekcijas ir atbilstošas izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā un uzņēmuma saimnieciskajā

darbībā. Pašvaldības SIA „Ūdeka” 2007.gada saimnieciskās darbības rezultāts bija zaudējumi Ls 52 170 apmērā. Tarifu projekta

sagatavošanas posmā 2008.gadā Latvijas tautsaimniecību raksturoja augsts inflācijas līmenis, kas norādīja uz augstu patēriņa cenu

kāpumu, kas radīja nepieciešamību pārskatīt tarifa izdevumu posteņus. Ūdensapgādes pakalpojuma tarifā iekļautās kopējās

izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējā tarifa aprēķinā (2007.gada tarifs) iekļautajām izmaksām, bija palielinājušās par 4%, bet

salīdzinājumā ar 2007.gada faktisko izpildi uz tarifu tika attiecinātas kopējās izmaksas par 2% mazākā apmērā. Kanalizācijas

pakalpojuma tarifā iekļautās izmaksas ir palielinājušās par 26%, salīdzinot ar 2007.gada tarifu, bet par 3% mazākā apmērā nekā

2007.gada faktiskā izpilde. Kopējās tarifu aprēķinā iekļautās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu izmaksas salīdzinājumā ar

2007.gada tarifu ir pieaugušas par 16%, bet salīdzinājumā ar 2007.gada faktisko izpildi samazinātas par 2%.

Turpmāk paskaidrojumos detalizēti izklāstīti tie faktori, kas veido galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar 2007.gadā apstiprināto tarifu

(pamatlīdzekļu nolietojums, kredītu procentu maksājumi, elektroenerģija, atsevišķu izmaksu samazinājums).

[10.7] Trešā persona skaidrojusi izmaiņas realizēto pakalpojumu apjomā naturālajās vienībās. Realizēto pakalpojumu apjoms tika

precizēts tarifu projekta aprēķinos, atbilstoši reālajam pakalpojumu pieprasījumam. Patēriņa apjomi ūdensapgādes un kanalizācijas

pakalpojumiem, neskatoties uz jaunu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi pilsētā, samazinājās un radīja būtisku pastāvīgo

izmaksu pieaugumu uz katru realizētā pakalpojuma kubikmetru.

Tarifu projekta aprēķinos tika izmantoti 2007.gada faktiskie piegādātā ūdens daudzuma un sniegto kanalizācijas pakalpojumu

apjomi, kā arī kārtējā gada – 2008.gada prognozētie apjomi. Ūdensapgādes patēriņš samazinājās par 6%, bet kanalizācijas

pakalpojumu apjoms pieauga sekojoši – notekūdeņu attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpnē pieauga par 2,5%, notekūdeņu

savākšana un novadīšana tīklā pieauga par 3% pret 2007.gada tarifu.

[10.8] Tarifa aprēķinam par pamatu izmantoti apstiprinātie 2007.gada pašvaldības SIA „Ūdeka” pārskata dati. Izmaksas tika

sagrupētas atbilstoši Metodikas prasībām un papildinātas ar apakšpunktiem būtisku izmaksu atspoguļošanai. Veicot tarifu aprēķinus,

pašvaldības SIA „Ūdeka” datus apkopoja tā, lai tie būtu salīdzināmi ar 2007.gada 28.augusta lēmumu Nr.07/07 apstiprinātā

ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa posteņiem un 2007.gada faktisko izpildi.

2007.gada izmaksas un ieņēmumi tika sadalīti pa struktūrvienībām atbilstoši to rašanās vietai – tarifu aprēķina 5.pielikumā, kā to

paredz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 26.panta otrās daļas noteikumi. Pamatojoties uz datiem 5.pielikumā,

tarifu aprēķina 4.pielikumā norādītas saimnieciskās darbības izmaksas, kuras tiek nodalītas no tarifa aprēķina un tās ir: lietus

notekūdeņu izmaksas atbilstoši Metodikas 67.punktam, izmaksas palīgražošanas iecirknim. Tarifā netika iekļauti izdevumi dažādu

rezervju veidošanai – atliktajam uzņēmuma ienākuma nodoklim, šaubīgo debitoru parādu uzkrājumu veidošanai, kā arī rentabilitāte

atbilstoši Metodikas 68.punktā noteiktajam pieļaujamam rentabilitātes līmenim attiecībā pret pilnu pakalpojuma pašizmaksu,

pamatlīdzekļu nolietojums pilnā apmērā visiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma sniegšanā izmantotajiem

pamatlīdzekļiem. No tarifa aprēķina tika izslēgts nolietojums pamatlīdzekļiem, kuri tika izveidoti par kredītinstitūciju izsniegtu

ilgtermiņa aizdevuma līdzekļiem, vai valsts un pašvaldības garantētu kredītu līdzekļiem atbilstoši Metodikas 69.punktā norādītajam.

Atbilstoši Metodikas 70.punkta prasībām tarifa aprēķinam tika izmantoti sniegto ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu apjomi

– 2007.gada faktiskie rādītāji un aprēķins 2008.gadam.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2012.gada 2.februārī sniegusi atzinumu, ietverot šajā atzinumā detalizētu tarifu

aprēķinā ietverto izmaksu izvērtējumu un izdarot secinājumu, ka tarifu aprēķins un tarifu aprēķinu veidojošās izmaksas atbilst

Metodikai.

[10.9] Apstiprināto tarifu atbilstība iedzīvotāju maksātspējas līmenim:

Atbilstoši finanšu memoranda 1.pielikuma 10.punktam ir noteikti tarifu pieauguma ierobežojumi – maksājums par ūdenssaimniecības

pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 3,6% īpatsvaru no kopējiem mājsaimniecības ieņēmumiem laika periodā no 2004. līdz

2015.gadam.

Faktiskā 2009.gada mājsaimniecību maksājuma par ūdenssaimniecības pakalpojumiem īpatsvara noteikšanai izmantoti Latvijas

Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie nosacījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu maksājuma īpatsvara aprēķinam mājsaimniecību ienākumos: vidējais ūdens

patēriņš mājsaimniecībā Ventspils pilsētā 2009.gadā: 5.48 – m 3, apstiprinātie tarifi ūdensapgādei: 0,51 Ls/m3, apstiprinātie tarifi

kanalizācijai: 0,78 Ls/m3, PVN likme 2009.gadā – 21%.

Maksājuma par ūdenssaimniecības pakalpojumu īpatsvara aprēķins mājsaimniecību ienākumos ir 2%.

Tādējādi maksājums par ūdenssaimniecības pakalpojumiem nepārsniedza noteikto īpatsvara apjomu (3,6%) mājsaimniecības

ienākumos, neskatoties uz to, ka likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” stājās spēkā grozījumi, kas paredzēja ūdenssaimniecības

pakalpojumiem PVN likmes pieaugumu no 5% līdz 21%, kas arī būtiski ietekmēja mājsaimniecību kopējos ikmēneša izdevumus par

saņemtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Turklāt Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumu Nr.836 „Noteikumi par

darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība

aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000”” 1.pielikuma 3.2.punktā ir noteikts, ka tarifu aprēķins projektu ietvaros ir jāveic

tā, lai maksājumi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem nav mazāki par diviem procentiem no mājsaimniecības ikmēneša vidējiem

ieņēmumiem, vai arī jāsniedz aprēķini, kuri pierāda pakalpojumu saņēmēju zemu finanšu kapacitāti, kas neļauj paaugstināt tarifus līdz

šādam līmenim. Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 20.pants paredz, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju

izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu

rentabilitāti, ja nozares speciālie likumi neparedz citus tarifu noteikšanas principus.

Pieteicēji nav norādījuši, kurā finanšu memoranda punktā paredzēts nosacījums, ka tarifs nevar būt paaugstināts, kad vienas

mājsaimniecības gada ienākums nav palielināts.

[10.10] Trešā persona izvērsti atbildējusi uz apelācijas sūdzībā izteiktajiem iebildumiem par katru no tarifa aprēķina pozīcijām.

[10.11] Pieteicēju apgalvojumi saistībā ar debitoru parādu nekontrolēšanu un datu neatbilstību grāmatvedības un abonentu daļas

uzskaites datos nekādā veidā neattiecas uz lietas būtību, jo debitoru parādi nav iekļauti tarifa aprēķinos un tiem nav nekādas

ietekmes uz tarifu attiecināmajām izmaksām.

[11] Saskaņā ar APL 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[12] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus, kā arī administratīvā procesa dalībnieku argumentus, apgabaltiesa

atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, un pieteikums ir noraidāms.

[13] Pārbaudījusi pirmās instances tiesas spriedumu, apgabaltiesa atzīst, ka spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs. Līdz ar to

apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. atreferējumu šā

sprieduma [7] punktā) un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

Pieteicēju apelācijas sūdzībā norādītie argumenti, kas attiecas uz tarifu pieņemšanas procedūru, nav pamatoti. Atbildes uz tiem jau ir

sniegtas pirmās instances tiesas spriedumā, tāpēc apgabaltiesa atkārtoti uz tiem neatbildēs.

[14] Papildus par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[14.1] Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā)

9.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka Regulatora funkcija, citastarp, ir aizstāvēt lietotāju intereses. Tā pati norma arī noteic, ka

Regulatoram ir jāveicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstība.

Likuma 1.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos

pakalpojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu

konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko

pakalpojumu sniegšanā.

Minētā likuma 20.pants noteic, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas

sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie likumi neparedz citus

tarifu noteikšanas principus.

Saskaņā ar likuma 19.panta otro daļu Regulatora kompetencē ir izvērtēt sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja tarifu projektu.

No iepriekš minētajām normām to kopsakarā apgabaltiesa secina, ka tarifu izvērtēšanas procesā lietotāju interešu aizstāvība

izpaužas tādējādi, ka Regulators kontrolē, lai tarifu aprēķinā netiktu iekļautas tādas izmaksas, kas nebūtu ekonomiski pamatotas. Ar

ekonomiski nepamatotām izmaksām ir jāsaprot tādas izmaksas, kas nav saistītas ar sniedzamo pakalpojumu, un tādas izmaksas,

kas pārsniedz to izmaksu līmeni, kāds ir nepieciešams, lai sniegtu kvalitatīvu, nepārtrauktu un drošu pakalpojumu.

Tātad tarifu izvērtēšanas procesā Regulatora uzdevums ir sabalansēt lietotāju interesi saņemt drošus, nepārtrauktus un kvalitatīvus

pakalpojumus par ekonomiski pamatotu cenu.

No pieteicēju apelācijas sūdzības argumentiem ir saprotams, ka Regulators nav aizstāvējis lietotāju intereses tarifu izvērtēšanas

procesā, tostarp nav saprotamā veidā izskaidrojis tarifus, dokumenti izsniegti tikai pēc atkārtota pieprasījuma, pēc pieteicēju

iesniegumiem nav veicis papildu pārbaudes.

Apgabaltiesa atzīst, ka tarifu aprēķini un dokumentācija, kas ar to saistās, tik tiešām var būt gan sarežģīti, gan arī ļoti apjomīgi, tomēr

tas nenozīmē, ka Regulatoram būtu jāveic tarifu projekta izskaidrošana. Šāds pienākums neizriet no likuma „Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem”, Regulatoram ir pienākums pārbaudīt tarifu pamatotību, un šādā veidā, kā norādīts iepriekš, Regulators

aizstāv lietotāju intereses.

Tarifu aprēķinu pozīciju izskaidrošana drīzāk būtu jālūdz sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam, kas tarifus ir aprēķinājis un nodevis

izvērtēšanai Regulatoram. Jāatzīmē, ka pašvaldības SIA „Ūdeka” ir centusies sniegt informāciju par tarifu projektu, 2008.gada

25.septembrī organizējot informācijas dienu, taču, kā to norāda Regulators, neviens no pieteicējiem uz šo pasākumu nebija ieradies

(apelācijas sūdzībā gan ir norādīts, ka uz pasākumu bija ieradušās divas pieteicējas).

Attiecībā par to, ka Regulators par pieteicēju iebildumiem nav veicis papildus pārbaudes, apgabaltiesa norāda, ka šādu procedūru

likums neparedz. Apgabaltiesa atzīst, ka Regulators, saņemot no lietotāja priekšlikumus un ieteikumus (likuma „Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem” 21.panta otrā daļa), tos var ņemt vērā (vai pieņemt zināšanai) tarifu izvērtēšanas procesā, taču

Regulatoram jebkurā gadījumā ir jāapsver, vai šie priekšlikumi un ieteikumi ir pamatoti.

Nav skaidrs apelācijas sūdzības arguments, ka Regulators nav salīdzinājis izdevumus attiecībā pret iepriekšējiem gadiem, nav

pieprasījis neatkarīgu ekspertu slēdzienu, un nav novērtējis investīciju projekta izmaksu atbilstību tirgus situācijai.

Apgabaltiesa norāda, ka pašā tarifu projektā izdevumi ir atspoguļoti arī par iepriekšējo tarifu periodu, līdz ar to lietotājiem ir

iespējams uzskatāmi salīdzināt izdevumu pieaugumu vai samazinājumu.

Likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” uzliek par pienākumu pašam Regulatoram pārliecināties par tarifu pamatotību,

Regulators nav tiesīgs pieaicināt citas personas, kas šo pienākumu veiktu Regulatora vietā.

Attiecībā par investīciju projekta izmaksu pamatotību apgabaltiesa norāda, ka Regulators var pārbaudīt tikai to, vai šīs izmaksas ir

attiecināmas uz tarifu, taču to apmērs jau ir noteikts citos dokumentos (finanšu memorandā, aizdevuma līgumos u.c., lietas II sējuma

31.-155.lapa), ar kuriem pašvaldības SIA „Ūdeka” ir uzņēmusies saistības un nevar no tām atkāpties. Regulators nav arī tiesīgs

iejaukties tiesiskajās attiecībās, kas nodibinātas ar minētajiem dokumentiem.

Ievērojot visu iepriekš minēto (kā arī pirmās instances tiesas apsvērumus par tarifu apstiprināšanas procedūru), pieteicējas

arguments, kas atreferēts šā sprieduma [8.2] punktā, ir nepamatots.

[14.2] Pieteicēja norāda, ka no finanšu memoranda izriet, ka tarifs nevar tikt paaugstināts, ja mājsaimniecības gada ienākums nav

palielinājies. Apgabaltiesa, iepazīstoties ar finanšu memorandu (lietas II sējuma 104.-155.lapa), nekonstatē šādu prasību. Līdz ar to

pieteicēju arguments nav pamatots.

[14.3] Pieteicēji ir izvirzījuši ļoti vispārīgu un uz pieņēmumiem balstītu argumentu, ka dūņu pārkraušana un transportēšana ārpus

notekūdeņu attīrīšanas kompleksa netiek uzskaitīta un atspoguļota grāmatvedības dokumentos (to pieteicēji uzzinājuši no

strādniekiem), ka dūņas patiesībā netiek izvestas tik lielos apjomos, kā tas ir norādīts.

No trešās personas paskaidrojumiem (sk. lietas V sējuma 71.lapu) izriet, ka postenī „Iekārtu un mehānismu uzturēšanas izmaksas” ir

iekļauti arī dūņu pārkraušanas un transportēšanas izdevumi, pārvietojot atūdeņotās dūņas ārpus notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. No

tā var secināt: jo vairāk ir dūņu, jo lielāki dūņu pārkraušanas un transportēšanas izdevumi. Taču, lai konstatētu, ka grāmatvedībā tiek

iegrāmatoti nepamatoti lieli dūņu pārkraušanas un transportēšanas izdevumi, nepieciešams veikt faktisko apstākļu pārbaudes, lai

noskaidrotu, kādi dūņu apjomi veidojas konkrētajā notekūdeņu attīrīšanas procesā. Šāda uzraudzība nav Regulatora kompetencē.

Regulators var tikai pārliecināties par datiem, kas ir fiksēti grāmatvedības uzskaitē.

Apgabaltiesa arī nekonstatē, ka lietā būtu pierādījumi, kas apstiprinātu pieteicēju aizdomas.

[14.4] Par [8.3.3] punktā norādīto argumentu apgabaltiesa norāda, ka Regulatora kompetencē neietilpst pārbaudīt, vai

transportlīdzekļi, kas pieder sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, patiešām tiek izmantoti tiem mērķiem, kuriem tie iegādāti, proti,

uzņēmuma vajadzībām. Turklāt Regulatoram nav arī šādu faktisku iespēju. Regulators var tikai pārbaudīt faktus, kas reģistrēti

grāmatvedībā, un novērtēt, vai izdevumi atbilstoši Metodikai ir attiecināmi uz tarifiem.

Turklāt no apelācijas sūdzības izriet, ka revīzija ir veikta 2009.gadā. Tas nozīmē, ka uz Lēmuma pieņemšanas brīdi Regulatoram šādi

fakti nemaz nevarēja būt zināmi.

Attiecībā par 2009.gadā trešās personas iegādāto dārgo džipu apgabaltiesa atzīst, ka vispārīgi jautājums par šādu izdevumu

lietderību un nepieciešamību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai būtu apsverams (ja tie būtu attiecināti uz tarifiem), taču konkrētajā

gadījumā minētais pirkums noticis 2009.gadā (kā tas izriet no apelācijas sūdzības), līdz ar to nav ietekmējis tarifus, kas apstiprināti ar

Lēmumu.

[14.5] Pieteicēji norāda, ka postenī „Apsardzes izdevumi” plānots palielināt apsardzes darbiniekus, pieņemot galvenās ekonomistes

dēlu. Apgabaltiesa norāda, ka Regulatora kompetencē nav pārbaudīt, vai starp uzņēmuma darbiniekiem pastāv interešu konflikts, bet

gan, vai izdevumi ir ekonomiski pamatoti.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atzinumā saistībā ar apsardzes izdevumiem norādījusi, ka izmaksu sadārdzinājums

saistīts ar to, ka trešās personas apsargājamie objekti ir teritoriāli nošķirti un, pieaugot minimālajai darba algai valstī, pieaugusi

maksa par dzīvās apsardzes pakalpojumiem. Trešā persona paskaidrojumos par apelācijas sūdzību papildus norādījusi, ka ir

palielinājies apsargājamo objektu skaits.

Pieteicēji pret minēto nekādā veidā nav iebilduši, līdz ar to arī apgabaltiesai nav pamata apšaubīt šo faktu patiesumu.

[14.6] Attiecībā par pieteicēju argumentu, kas norādīts [8.3.5] punktā, apgabaltiesa vērš uzmanību, ka sabiedrisko pakalpojumu

sniedzējam, aprēķinot tarifus, jāņem vērā reālās izmaksas, kas tam rodas, sniedzot pakalpojumu. Komersants, aprēķinot izmaksas,

nevar ņemt par pamatu vidējos statistikas rādītājus, jo tādējādi tie neatspoguļotu objektīvos komersanta izdevumus.

Kā tas apstiprināts gan trešās personas paskaidrojumos par tarifu projektu (lietas I sējuma 76.-78.lapa), gan paskaidrojumos par

apelācijas sūdzību, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumā, pieaugums postenī „Elektroenerģija” pamatots

ar apstākli, ka ar citiem administratīvajiem aktiem ir apstiprināts elektroenerģijas cenu pieaugums. Tāda pati situācija ir arī postenī

„Apkure tehnoloģiskajās telpās”, kur apkures izmaksu pieaugums pamatots ar apstākli, ka ar citu administratīvo aktu ir apstiprināts

siltumenerģijas tarifa pieaugums.

Līdz ar to trešajai personai nav iespējams nerēķināties ar šo elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu pieaugumu, un tai ir jāiekļauj

attiecīgas izmaksas tarifos.

[14.7] Apgabaltiesa norāda, ka kredīta procentu likmes samazinājums 2009.-2010.gadā nekādi neietekmē Lēmuma tiesiskumu, jo

tas pieņemts 2008.gadā.

Pārējie pieteicēju argumenti, kas norādīti [8.3.6] punktā, ir pārāk vispārīgi, lai dotu uz tiem konkrētas atbildes, vai lai radītu šaubas par

tarifu tiesiskumu kādā no aprēķinu daļām.

Savukārt lietā esošie kredītlīgumi, aizdevuma līgumi un trešās personas paskaidrojumi par apelācijas sūdzību nerada šaubas par to,

ka kredītu pamatsummas un procentu maksājumi ir uz tarifiem attiecināmi izdevumi.

[14.8] Par [8.3.7] argumentu apgabaltiesa norāda, ka debitoru parādi nekādā veidā neattiecas uz tarifiem. Tas izriet gan no

Metodikas, gan arī no konkrētajā lietā iesniegtajiem tarifu aprēķiniem. Arī tas, kādas ir apsaimniekotāja, kas iekasē maksājumus no

iedzīvotājiem, un trešās personas savstarpējās finansiālās attiecības, nekādi neietekmē tarifus, jo tarifi veidojas, summējot uz

pakalpojumu attiecināmās izmaksas.

Attiecībā par ūdens zudumiem motivāciju ir norādījusi pirmās instances tiesa, apgabaltiesa tai ir pievienojusies un atkārtoti nenorāda.

Pārējie pieteicēju argumenti (sk. [8.3.8] – [8.3.9] punktu) ir pārāk vispārīgi vai arī vispār neattiecas uz tarifiem, līdz ar to apgabaltiesa

nevar dot motivētu vērtējumu šiem argumentiem.

Par [8.3.10] punktā norādīto argumentu apgabaltiesa norāda, ka Regulators, apstiprinot tarifus, ir pārbaudījis tarifu pamatotību, kas

ietver arī izdevumu pamatotības un attiecināmības pārbaudi. Tas, ka Regulators nav piekritis pieteicēju iebildumiem, kas izteikti

iesniegumos, un ir apstiprinājis tarifus, neliecina, ka nav veikta atbilstoša pārbaude.

[15] Apgabaltiesa, pārbaudot publiski pieejamo informāciju (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un pašvaldības SIA

„Ūdeka” interneta mājas lapās), konstatē, ka ar Lēmumu apstiprinātie tarifi ir spēkā, līdz ar to apgabaltiesa sprieduma rezolutīvajā

daļā lemj par pieteikuma priekšmetu – administratīvā akta atcelšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. F/, /pers. AL/, /pers. N/, /pers. P/, /pers. Z/, /pers. AB/, /pers. AF/, /pers. AI/, /pers. AJ/,

/pers. AK/ pieteikumu par Ventspils pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2008.gada 6.oktobra lēmuma Nr.08-11 (prot.Nr.08-

09) „Par PSIA „Ūdeka” iesniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem” atcelšanu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personiskais paraksts) Dz.Amerika

Tiesneses (personiskais paraksts) S.Kanenberga

(personiskais paraksts) I.Meldere

NORAKSTS PAREIZS:

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese

Dz.Amerika

Rīgā 2014.gada 2.jūnijā