Court convicted defendant of minor bodily harm and ordered partial compensation for victim's losses.

Krimināllieta Nr.12040004912

K29-0403-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 24.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Dzērviniece

ar sekretāri K.Mediku, tulci V.Avdašovu

piedaloties prokuroram T.Mitroščenkovai,

zvērinātiem advokātiem A.Āboliņai un V.Serovam

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, krimināllietu /pers. A/, personas kods

/personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas.

Pārbaudījusi un novērtējusi visus tiesas izmeklēšanā iegūtos pierādījumus, tiesa

konstatēja:

/pers. A/ tīši nodarīja vieglu miesas bojājumu, un proti:

/pers. A/ 2012.gada 22.oktobrī ap plkst. 14:00, atrodoties /nosaukums//adrese/, sastrīdējās ar savu

klasesbiedru /pers. B/ (/pers. B/). Būdams agresīvi noskaņots, /pers. A/, nolūkā nodarīt /pers. B/ miesas

bojājumus, ar savu roku dūrēm 2 reizes tīši iesita /pers. B/ sejas rajonā. Minēto /pers. A/ noziedzīgo

darbību rezultātā /pers. B/ nokrita uz grīdas, atsitās ar galvu pret durvīm un nozaudēja samaņu. Ar savām

noziedzīgām darbībām /pers. A/ nodarīja /pers. B/ sekojošus miesas bojājumus: galvas, sejas sasitumu ar

zemādas asinsizplūdumu un ādas nobrāzumiem pakauša apvidū, sistu-plēstu brūci augšlūpas-mutes

kaktiņa apvidū, galvas smadzeņu satricinājumu. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā

pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu no 7 līdz 21

dienai.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz

2013.gada 1.aprīlim) paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ saprata viņam celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņam

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā, atzina

pilnībā. Cietušā/pers. B/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu Ls 350,00 apmērā

un par morālo kaitējumu Ls 1000,00 apmērā, neatzina.

Tiesas sēdē sakarā ar celto apsūdzību apsūdzētais /pers. A/ liecināja, ka 22.oktobrī fizkultūras

stundā starp viņu un /pers. B/ noticis konflikts. Konflikts sācies sporta zālē, spēles laikā. Spēles laikā pie

viņa pienācis/pers.B/ un teicis, ka viņš (/pers. A/) rupji spēlējot. Viņš (/pers. A/) pateicis, lai viņš

nomierinoties, tā esot tikai spēle, mēdzot būtu dažādi spēles momenti, visādas situācijas, pēc kā /pers.B/

vēlreiz viņam izteicis aizrādījumus par spēli. Pēc tam sākusies apmaiņa ar vārdiem, kā rezultātā izteikuši

kā kurš uzvedas un vai vajag vienam otram izteikt piezīmi. Pēc tam neatceras, kurš kuru pagrūdis otram

pretī, pēc kā, kad /pers.B/ viņu atgrūdis, viņš (/pers. A/) sācis iet viņa virzienā. /pers.B/ laikam šķitis, ka

viņš (/pers. A/) grib viņam iesist, uz ko viņš viņam (/pers. A/) iesitis. Pēc tam viņu (/pers. A/) aizveduši

uz vienu zālēs galu, /pers.B/ uz otru. Viņu (/pers. A/) aizveduši sāņus, pie izejas no zāles. Kamēr viņu

veduši, viņš /pers.B/ teicis “iznāc ārā, aprunāsimies”. Pēc tam viņš izgājis no zāles un piegājis pie

/pers.B/. Viņš (/pers. A/) viņam sācis prasīt, kāpēc viņš viņam iesitis, uz ko viņš (/pers. B/) viņam

atbildējis, ka viņš viņam (/pers. A/) nav sitis. Pēc tam tikušas izteiktas savstarpējas pretenzijas par

izveidojušos situāciju, kā rezultātā /pers.B/teicis, ka, ja viņš (/pers. A/) vēlas izskaidroties, tad viņi

izskaidrosies, un lai viņš nedomājot, ka viņš (/pers. B/) stāvēs malā un neko nedarīs. Pēc tam viņš (/pers.

A/) viņam teicis, ka, ja viņš tā grib, un iesitis viņam (/pers. B/). Viņš iesitis, jo viņš (/pers. B/) viņam

pirms tam iesitis, viņš gribējis, lai viņš (/pers. B/) viņam sākumā atvainojas par savu sitienu, bet viss

pārējais sanācis, kad /pers. B/ teicis viņam, ka “ja tu gribi kauties, tad kausimies, bet nedomā, ka es

stāvēšu malā”. Viņš (/pers. A/) uzskata, ka šajā situācijā ir izturējies cienījami. Pēc sitiena viņš (/pers. B/)

nokritis, atsities ar galvu un zaudējis samaņu. Viņš (/pers. A/) neuzskata, ka sitiens bijis ļoti spēcīgs, tas

bijis parasts sitiens, vidēja spēka. Sitiens pat ir atkarīgs ne no sitiena spēka, bet no tā kā trāpa. Viņš

trāpījis pa žokli, no augšas uz leju. Pēc tam pasaukuši sporta skolotāju, /pers. H/ aizgājis pēc medmāsas.

Pēc tam /pers.B/atmodinājuši, bez samaņas viņš bijis 10 sekundes. Pie viņa piegājusi sporta skolotāja,

pārbaudījusi redzi, likusi saliekt rokas un kājas, lai pārbaudītu vai strādā, tad /pers.B/ palīdzējuši

piecelties un aizveduši uz medpunktu. Viņš nezina vai medpunktā māsiņa viņu (/pers. B/) pārbaudījusi,

bet uz vietas - nē. Māsiņa pienākusi, paskatījusies, teikusi, lai palīdz viņu (/pers. B/) aizvest uz

medpunktu. Paskaidroja, ka pēc slimnīcas, medpunkta, viņam divas reizes bijusi saruna ar/pers.B/. Cik

viņam (/pers. A/) zināms, viņš (/pers. B/) ticis izrakstīts no slimnīcas tajā pašā dienā un atradies mājās.

Nākošajā dienā, pēc notikušā, viņš bijis pie cietušā mājās. Viņš bijis kopā ar klasesbiedriem, bijuši 6-7

cilvēki. Atvērusi mamma, teikusi, ka viņš (/pers. B/) guļot, ka viņam ir gultas režīms. Viņš ar viņu (/pers.

B/) parunājis, viņš (/pers. A/) atvainojies viņam. Viņš (/pers. B/) jautājis, kāpēc tā noticis. Viņš (/pers. A/)

pastāstījis, kas noticis. Viņš (/pers. B/) teicis, ka tā nav bijis. Vairāk nekādu sarunu nav bijis. Tajā reizē

cietušā māte teikusi “viņa saprotot, viņi esot jauni, viss varot notikt, viņiem vēl jāmācās”. Viņa teikusi, ka

neko nedarīs, bet vēlāk viņš (/pers. A/) uzzinājis, ka tajā pašā dienā viņi sākuši kārtot papīrus. Otrajā reizē

viņš bijis pie viņa (/pers. B/) pēc tam, kad 2013.gada februārī uzzinājis, ka lieta ir ierosināta, pēc tam arī

aizgājis un parunājis, bet saruna kaut kā nav vedusies. Kad viņš Valsts probācijas dienestam rakstījis, ka

vēlas izlīgumu, cietušais nav atnācis uz sarunu. Viņš konkrēti neatceras vai viņiem bijusi saruna, bet

saruna par kaut kādu summu izmaksu līdz tiesai nav bijusi. Par kaitējuma kompensāciju var paskaidrot,

ka viņš kaitējuma kompensāciju atzīst par čekiem, kur redzams, kur ir aizgājusi nauda. Varētu būt Ls 113.

Arī pašlaik ir gatavs uz izlīgumu, bet summa ir par lielu. Viņam (/pers. A/) šķiet, ka EUR 300, lai

izārstētos būtu pietiekami. Viņš (/pers. A/) arī neredz par ko te prasīt morālo kompensāciju, viņaprāt, ka

viņš pēc konflikta, ko izprovocējuši abi, arī ir cietis. Papildus paskaidroja, ka apmēram 3 nedēļas cietušais

nav apmeklējis skolu. Cietušais ne visai apmeklējis mācības, reizēm bijušas piezīmes, ka sēž un neko

nedara. To viņam teicis skolas direktors. Tas viss noticis jau pēc notikušā. Viņš nezina, kāpēc cietušajam

bijušas problēmas ar mācībām, varbūt tāpēc, ka viņš nav apmeklējis skolu, bet, cik viņš (/pers. A/) zina,

skolu cietušais pabeidzis labi. Paskaidroja, ka viņam bijušas normālas attiecības ar cietušo gan pirms

konflikta, gan pēc. Viņi kopā sākuši mācīties tikai no 10 klases. Pirms tam viņi mācījušies paralēlklasēs.

Kā arī paskaidroja, ka viņš (/pers. A/) nav izturējis. Viņš dzirdējis arī no draugiem, ka viņš viņam (/pers.

B/) nepatīkot, ka sevi pozicionējot kā ļoti “krutu”, ka viņš grib viņu (/pers. A/) nolikt pie vietas. 10.klasē

viņi spēlējuši futbolu, viņš (/pers. B/) aizskāris vienu viņa klasesbiedru un tad bijušas kaut kādas

problēmas. Toreiz viņam arī kaut kas nav paticis un viņš toreiz arī teicis, ka “noliks” viņu (/pers. A/) pie

vietas. Kā arī paskaidroja, ka ar cīņas sporta veidiem viņš nodarbojies 1 gadu no 12-13 gadiem. Viņam ir

grūti pateikt cik viņa iemaņas ir labas. Sacensībās viņš nav piedalījies, sparingu arī nav bijis.

Tiesa secina, ka bez apsūdzētā /pers. A/ savas vainas atzīšanas viņam izvirzītajā apsūdzībā,

iztiesāšanas gaitā apsūdzētā /pers. A/ vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas ir

pierādīta, un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša

sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas

saistībā ar /pers. A/ izvirzīto apsūdzību.

Tiesa secina, ka noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā,

sastāva esamība un apsūdzētā /pers. A/ vaina šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar cietušā

/pers. B/ liecībām, liecinieku /pers. I/, /pers. J/ un /pers. H/ liecībām, ar notikuma vietas apskates

rezultātiem, ar apsūdzētā /pers. A/ liecību pārbaudes uz vietas rezultātiem, ar eksperta atzinumu, un

citiem tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un proti.

Tiesas sēdē cietušais /pers. B/ liecināja, ka no personām, kas atrodas tiesas zālē, viņam ir

pazīstams /pers. A/. Viņš viņu pazīst no skolas, viņi mācījušies vienā skolā, vienā klasē mācījušies 2,5

gadus. Viņiem nav nekādu attiecību, ne negatīvu, ne pozitīvu, skolā viņi nav kontaktējušies.

Apsūdzētajam klasē bijusi attieksme kā visiem puišiem. Vairāk nevienam apsūdzētais neko nav darījis.

2012.gada 22.oktobrī, aptuveni plkst.14:00, /Nosaukums/ sporta stundā noticis konflikts starp viņu un

/pers. A/, apsūdzētais bijis iniciators. Sporta zālē bijuši 10-15 cilvēki, skolotāja arī bijusi. Viņi spēlējuši

spēli, apsūdzētais agresīvi spēlējis, grūstījies. Viņš (/pers. B/) viņu apstādinājis un teicis, lai negrūstās.

Viņš aizrādījis apsūdzētajam, ka viņš agresīvi spēlē un viņš (/pers. A/) sācis agresīvi uzvesties pret viņu

(/pers. B/). Viņš (/pers. A/) viņam agresīvi un skaļi pateicis, kāpēc viņš viņam izsakot piezīmes, atgrūdis

nedaudz, iesitis pa seju, vicinājis rokas, bet viņš (/pers. B/) kāpies atpakaļ. Viņš (/pers. A/) viņam gribējis

iesist jau sporta zālē. Pēc tam to pamanījusi sporta skolotāja. Kautiņa sporta zālē nav bijis. Skolotāja

pamanījusi, ka apsūdzētais nāk virsū un vicinās ar rokām, bet viņš kāpjas atpakaļ. /pers. A/ skolotāja

teikusi, lai viņš nomierinās. Apsūdzētais pirmais aizgājis uz ģērbtuvēm, beigusies stunda, un viņš (/pers.

B/) arī gājis uz ģērbtuvi pārģērbties. Viņš (/pers. A/) viņu gaidījis un viņam teicis –„iesim, parunāsim”.

Viņš (/pers. A/) bijis agresīvā noskaņojumā. Viņš viņu (/pers. A/) brīdinājis, lai viņš pret viņu attiecas

godīgi. Viņi apstājušies pie ģērbtuves durvīm. Tur ir mazs koridoriņš. Viņš precīzi neatceras, bet ģērbtuvē

bijis /pers.I/ un otrs liecinieks - /pers.H/ arī atnācis. Viņš (/pers. A/) viņam kaut ko teicis, bijusi pavisam

īsa saruna, un pēc tam sitiens, kuru sajutis. Viņam tika iesists 2 reizes, vienu reizi pa seju, otru reizi pa

lūpu. Kad viņam iesituši, /pers. I/ to varējis redzēt, arī /pers.H/ varējis redzēt. Pēc tam viņš (/pers. B/)

atjēdzies medpunktā. Bez samaņas viņš bijis aptuveni 30-40 minūtes. Atbraukusi ātrā palīdzība. No

sākuma viņš neko nav atcerējies, viņam snieguši medicīnisko palīdzību un nogādājuši slimnīcā

„Gaiļezers”. Tur viņam arī snieguši medicīnisko palīdzību, pārbaudījuši veselības stāvokli, konstatējuši,

ka viņam ir smadzeņu satricinājums, sasista augšlūpa kreisajā pusē. Lūpu sašuvuši, uzlikuši šuves. Pēc

tam teikuši, ka mājās jābūt 3 nedēļas. Viņš tikai gulējis gultā un neko nav darījis. Vēl konstatējuši, ka

viņam mutes iekšpusē audi ir stipri sasisti un zobus viņš arī nav jutis. Pēc tam vienam zobam viņam

izrāvuši nervu, bet otrs zobs līdz šim brīdim vēl nav atgājis no šīs traumas - dažkārt sāp, ir nepatīkamas

izjūtas. Viņam slimnīcā teikušo, ka 3 nedēļas jādzīvo mājās, viņš dzēris caur caurulīti, jo lūpa bijusi

sašūta, viņš nav varējis ieēst. Viņam visu laiku bijis jāatrodas miera stāvoklī, viņš nav varējis mācīties,

neko lasīt, skatīties, neko nav varējis darīt. Pēc pāris dienām viņš devies uz sejas ķirurģijas centru. Tur

pārbaudījuši zobus, uztaisījuši zobu rentgenu, teikuši, lai pagaida, varbūt pāries, bet pēc 1-1,5 mēneša

nervu izrāvuši. Viņš apmeklējis neirologu, jo bijušas galvassāpes un viņam izrakstījuši tabletes. Ģimenes

ārsts viņam izrakstījis ziedi, ar kuru vajadzējis smērēt rētu, lai labāk sadzītu. Vēl bijusi apsekošana pie

ģimenes ārsta. Trauma viņam sagādājusi neērtības, jo pie fiziskas un psiholoģiskas slodzes viņam sāk

sāpēt galva, tas viņam ir pēc traumas. Tagad praktiski nesāp, bet kad ir fiziska un garīga pārpūle, kad

institūtā ilgi jāsēž, sāp galva. Galva viņam joprojām sāp un, protams, ir palikusi rēta uz lūpas, nav

patīkami. Paskaidroja, ka viņš (/pers. A/) viņam gribējis iesist jau sporta zālē. Viņa (/pers. B/) uzvedība

bijusi pilnīgi mierīga. /pers. A/ viņš nav provocējis, viņš izteicis viņam piezīmi, lai negrūstās. Tā bijusi

reakcija uz viņa piezīmi. No viņa (/pers. B/) puses nav bijis nekāda iemesla /pers. A/ agresīvi uzvesties.

Kā arī paskaidroja, ka neirologs viņam izrakstījis 2 veida tabletes pret galvassāpēm, bet ģimenes ārsts

izrakstījis smēri rētai. Speciālais režīms ticis noteikts 6-7 mēneši galvassāpēm. Vienam zobam izrāvuši

nervu, otrs bijis iekaisis, sāpējis. Ārsts teicis, ka tas ir no sitiena, ka nervu vajagot izraut, un otram zobam

arī ir nerva iekaisums, bet, ka pāries, vajagot pagaidīt pusgadu, gadu. Viņu (/pers. B/) atbrīvojuši no

sporta līdz mācību gada beigām. No mācību slodzes viņam arī sāp galva. Kad bijis gultas režīms pirmās 2

nedēļas, viņam bijusi pieskatītāja, kas sasmalcinājusi pārtiku. Viņš visu laiku dzēris caur caurulīti, jo

mutē bijuši savainoti audi. Paskaidroja, ka Ls 350 ir materiālā kaitējuma kompensācija - zobu ārstēšana,

sejas ķirurģija, tur nav visi čeki, jo ne visus viņš vācis. Neirologs rakstījis zāles, marles, smēres, mutes

skalojamos līdzekļus. Morālā kompensācija ir Ls 1000. Viņš nav varējis normāli dzīvot kā agrāk, nav

varējis fiziski pārpūlēties, bijušas galvassāpes, rēta uz sejas palikusi, mutes dobuma sasitumi, nav varējis

normāli ēst un ar antibiotikām bija jāskalo mute. Bijušas mācības skolā, drīz bijuši eksāmeni, viņam

stundās sāpējusi galva un tādēļ nav varējis laikā labi sagatavoties. Papildus paskaidroja, ka sporta zālē

/pers. A/ uztvēris agresīvi viņa viedokli. Viņš nezina vai viņam bijis svarīgs citu viedoklis, kas atradušies

sporta zālē. Viņš (/pers. B/) no savas puses nekādas provokācijas nav izteicis. Viņiem bijusi komandu

spēle. Viņš aizrādījis, lai viņš (/pers. A/) negrūstās un spēlē normāli. Viņš viņu (/pers. B/) atgrūdis un

novilcis gar seju. To viņš (/pers. B/) par sitienu nosaukt nevar. Apsūdzētais sporta zālē sācis pacelt balsi,

bet necenzētiem vārdiem viņi nav lamājušies. No /pers. A/ puses bijuši sitieni pa gaisu viņa virzienā, viņš

kāpies atpakaļ un licis bloku, licis rokas sev priekšā. Viņš kāpies atpakaļ septiņus soļus, /pers. A/ uz viņa

pusi vicinājies ar rokām, viņu (/pers. A/) vilkuši nost. Kad viņš gājis uz ģērbtuvi, apsūdzētais viņu

uzaicinājis parunāties sakarā ar konfliktu sporta zālē. Viņš redzējis, ejot uz ģērbtuvēm, ka viņš (/pers. A/)

ir agresīvi noskaņots, tāpēc teicis, lai uzvedas godīgi pret viņu (/pers. B/). Viņš sapratis, ka apsūdzētais

viņu sauc parunāties sakarā ar konfliktu sporta zālē, varbūt pateikt kaut ko gribējis. Viņš (/pers. A/) iesitis

negaidīti, viņš (/pers. B/) bijis mierīgs, viņam rokas bijušas nolaistas, viņam (/pers. A/) arī, un tad arī

negaidīti iesitis. Paskaidroja, ka konflikta turpinājumu redzējis /pers. I/ un /pers.H/, bet /pers.H/ vēlāk

atnācis. Par to, ka viņš gulējis bez samaņas 30-40 minūtes, viņš zinājis, jo stunda beigusies plkst.14:00 un

slimnīcā viņš nokļuvis plkst.15:00. Medpunktā viņš nav atcerējies, kas noticis, viņš to atcerējies tikai pa

ceļam uz slimnīcu. Kā arī paskaidroja, ka no Valsts probācijas dienesta viņš ir saņēmis uzaicinājumu par

izlīgumu, bet mēnesi pēc nosūtīšanas datuma. Uzaicinājuma termiņš jau bijis notecējis. Pēc tam viņš nav

mēģinājis sazināties ar apsūdzēto, viņš nav uzskatījis, ka vajag. Par kompensāciju nekādas runas nav bijis.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. J/ liecināja, ka viņa redz tiesas zālē divus 12.klases skolniekus, kurus

viņa zina jau kādu laiku, jo viņa viņiem vadījusi sporta stundas, tie ir /pers.B/un /pers.A/ (lieciniece

norādīja uz cietušo /pers. B/ un apsūdzēto /pers. A/). Viņa ir sporta skolotāja/Nosaukums/. Viņai ar

/pers.B/ un /pers.A/ ir normālas skolotāja-skolnieka attiecības, ar viņiem nav bijis problēmu stundās, viņi

nākuši uz stundām un savu iespēju robežās aktīvi piedalījušies stundās. Tas noticis 2012.gada oktobrī.

Viss, ko viņa zina par situāciju, ir, ka tajā dienā, kā parasti stundā, bijusi iesildīšanās, pēc tam skolnieki

sadalījušies divās komandās un spēlējuši frisbiju ar lidojošo šķīvi. Spēles laikā ir grūti kādu neaizķert vai

nepagrūst, jo šķīvis lido neparedzami. Viņa spēlēs laikā nav redzējusi neko īpašu. Kad pabeiguši spēli,

viņa redzējusi, ka viņi (/pers. B/ un /pers. A/) it kā viens otru pagrūduši, nav redzējusi, kurš pirmais, bet

tas bijis jau pēc spēles. Viņa piegājusi pie viņiem un izteikusi aizrādījumu, teikusi, lai savācas, ka viņi

turpina strādāt, ko viņi vicinās ar rokām, jo kustība ar rokām bijusi. Tālāk ticis nomainīts uzdevums un

lielāka daļa gājusi ņemt nūjas florbolam, kāds izgājis uz tualeti. Tad viņa izdzirdējusi neparastu skaņu,

pietiekami skaļu, un uzreiz devusies uz skaņas pusi. Izgājusi koridorā, telpā starp ģērbtuvēm un tualeti,

ieraudzījusi, ka uz grīdas guļ/pers.B/ bet /pers.A/ stāv viņam priekšā. Nav sapratusi, kas tur notiek,

/pers.B/uz lūpām parādījušās asinis. Kāds no klases tur stāvējis, viņa teikusi, lai ātri pasauc medmāsu.

Medmāsa atskrējusi un sākusi /pers.B/sniegt palīdzību. Viņa redzējusi asinis /pers.B/uz lūpas, un viņš

gulējis uz grīdas. Precīzi nevar pateikt, bet domā, ka to, lai pasauc medmāsu, viņa teikusi /pers. H/. Vai

viņš tur gājis garām, vai kā, bet viņš tur bijis un viņa to viņam pateikusi. Papildus paskaidroja, ka viņa

nevar pateikt vai tajā brīdī, kad viņi (/pers. B/ un /pers. A/) sākuši vicināt rokas, kādam bijusi agresīva

sejas izteiksme. Sākušās kaut kādas kustības. Viņi (/pers. B/ un /pers. A/) nav spēlējuši, viņi vicinājušies.

Viņa teikusi: „Ko jūs vicināties, izšķiramies un spēlējam tālāk”. Viņa nav redzējusi, kurš kuram gājis

virsū. Nezina vai no klātesošajiem, kāds to varējis redzēt. Paskaidroja, ka to, kurš pirmais aizgājis uz

tualeti, viņa nav ievērojusi. Lielākā daļa aizgājusi pēc nūjām florbolam. Ja nebūtu skaņas, viņa nemaz

neietu skatīties. Skaņu viņa izdzirdējusi 5-10 m attālumā. Viņa uzreiz ieraudzījusi/pers.B/un nav

sapratusi, kāpēc viņš atrodas uz grīdas. Acis viņam bijušas atvērtas, bijusi dīvaina izteiksme sejā un asins

piliens, kas parādījies uz lūpām. Tas noticis ātri. Viņa /pers.B/ bez samaņas nav redzējusi. Mirklī, kad

viņa atnākusi, viņš bijis pie samaņas. Viņa ar /pers.B/ nav runājusi. Ka viņš (/pers. B/) ir pie samaņas,

viņai licies pēc viņa acu kustībām. Tad atnākusi medmāsa un puiši aiznesuši viņu (/pers. B/) uz

medpunktu. Kā arī paskaidroja, ka visu laiku, kopš viņa strādā skolā, 20 gadus, nekad nav bijusi tāda

situācija.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. I/ liecināja, ka viņš pazīst /pers.B/un /pers.A/ (liecinieks norādīja uz

cietušo /pers. B/ un apsūdzēto /pers. A/), tie ir viņa klasesbiedri. Viņam ar viņiem abiem ir normālas,

labas attiecības. Tas viss noticis vairāk nekā gadu atpakaļ, precīzi neatceras. Bijusi sporta stunda, viņi

spēlējuši spēli-frisbiju, kad noticis konflikts starp diviem klasesbiedriem. Viņus uzreiz izšķīruši, vienu uz

vienu zāles pusi, otru uz otru, bet, kas viņus izšķīris, viņš (/pers. I/) neatceras. Tajā laikā bijis starpbrīdis

un viņi gājuši pēc nūjām, lai spēlētu florbolu. /pers.B/aizgājis uz ģērbtuvju pusi, un /pers.A/ viņu (/pers.

B/) pasaucis parunāties. Viņš (/pers. I/) to redzējis un dzirdējis, kad /pers.A/teicis - iziesim, parunāsim.

Viņi aizgājuši pa priekšu, viņš (/pers. I/) aiz muguras, lai vajadzības gadījumā izšķirtu. Tas viss noticis

koridorā pie ģērbtuvēm. Viņi (/pers. B/ un /pers. A/) runājuši, viņš nezina cik ilgi, varbūt kādu minūti, bet

neatceras par ko viņi runājuši. Pēc /pers.B/ pēdējiem vārdiem, viņš neatceras kādiem,/pers.A/ iesitis

/pers.B/, un/pers.B/ zaudējis samaņu. /pers.A/iesitis /pers.B/ pa seju 2 reizes. Papildus paskaidroja, ka to,

kas noticis sporta zālē, viņš nav redzējis. Sporta zālē it kā bijis konflikts, viņi (/pers. B/ un /pers. A/) it kā

sākuši kauties, bet viņus ātri izšķīruši. Kurš pirmais uzsācis, viņš (/pers. I/) nav redzējis. Viņš neatceras,

kurš bijis agresīvs, kurš aizstāvējies. Viss noticis momentā, viņus ātri izšķīrusi sporta skolotāja un

klasesbiedri, kas viņus aizvilkuši katru uz savu pusi. Konflikta iemeslu viņš nezina. Kā arī paskaidroja,

ka/pers.A/ aicinājis /pers.B/ iet parunāties jau sporta zālē. /pers.B/ nav atteicis un viņi (/pers. B/ un /pers.

A/) aizgājuši. Viņi it kā mierīgi runājuši. Viņš gājis nopakaļ, jo domājis, ka kaut kas var būt. Viņam

(/pers. I/) bijusi nojauta, ka kaut kas var notikt. Viņš (/pers. I/) no viņiem abiem bijis 1-1,5m attālumā.

Viņš varējis dzirdēt sarunu, bet neatceras, kas tur bijis pateikts. Neatceras, kāda bijusi /pers.B/ pēdējā

frāze pirms sitiena. Bijis sitiens un /pers.B/ zaudējis samaņu. Viņš gulējis uz grīdas. Uzreiz nav varējis

redzēt, kas /pers.B/ noticis. Kādus miesas bojājumus viņš /pers.B/ redzējis, viņš neatceras.

/pers.A/aizgājis pēc ārsta, tad pieskrējusi sporta skolotāja, un /pers.A/un sporta skolotāja aizveduši viņu

(/pers. B/) pie ārsta. /pers.B/gulējis minūtes divas un tad viņu nogādājuši traumpunktā. Tur viņš atradies

līdz brīdim, kamēr atbraukusi ātrā palīdzība, aptuveni 15 minūtes.

Tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punkta kārtībā tika nolasītas liecinieka /pers. I/

liecības, kas sniegtas pirmstiesas procesā.

Tā, būdams nopratināts kā liecinieks 2013.gada 10.aprīlī (l. l. 40-41, tulkojums - l. l. 42), /pers. I/

liecināja, ka pēc viņam uzdoto jautājumu būtības var liecināt, ka viņš mācās /nosaukums/, /adrese/.klasē.

Kopā ar viņu mācās /pers. B/ un /pers. A/. 20.10.2012. viņiem bijušas divas pāra stundas sportā, sporta

zālē. Pirmajā stundā viņi spēlējuši bumbu un ap plkst.14.00, spēles laikā, /pers. B/ un /pers. A/ starpā

notikusi sadursme. Viņš nav dzirdējis, ko viņi runājuši, bet skatījušies viens uz otru agresīvi. Pēc dažām

minūtēm /pers. B/ devies uz ģērbtuvēm, viņš (/pers. I/) gājis viņam pakaļ. /pers. A/ piegājis viņam (/pers.

B/) klāt un pasaucis iziet no zāles kopā ar viņu. Viņi apstājušies koridorī starp zāli un ģērbtuvēm un

sākuši sarunāties, viņš (/pers. I/) stāvējis tālāk un sarunu nav dzirdējis, jo tas nav noticis paaugstinātos

toņos. Pēkšņi /pers. A/ iesitis divas reizes /pers. B/ ar dūri pa seju. Sitieni tikuši izdarīti strauji un pēkšņi,

pēc kā /pers. B/ nokritis un zaudējis samaņu. Pēc tam pienācis skolotājs un /pers. B/ tikusi sniegta

medicīniskā palīdzība.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. I/ savas pirmstiesas procesā - 2013.gada 10.aprīlī sniegtās liecības

apstiprināja, papildus paskaidroja, ka sporta zālē viņu (/pers. B/ un /pers. A/) starpā saruna nav notikusi.

Tad, kad viņus (/pers. B/ un /pers. A/) izšķīruši, viņi bijuši agresīvi. Viņus izšķīruši, ja nemaldās, sporta

skolotāja un klasesbiedri. Kuri no klasesbiedriem tie bijuši, viņš neatceras.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. H/ liecināja, ka viņš pazīst /pers. A/, /pers. V/, viņa sporta skolotāju,

/pers. B/, un liecinieku /pers. Z/, kas ir viņa klasesbiedri. Viņiem ar /pers.B/un /pers.A/ir normālas,

draudzīgas attiecības. Tas noticis oktobra vai novembra mēnesī, 2012.gadā. Viss sācies pirmajā sporta

stundā, bijušas divas sporta stundas. Viņi sākuši spēlēt frisbiju, metamo šķīvi, un tajā spēlē visi parasti

grūstās. Kad viņš bijis pret /pers.B/ un /pers.A/ar muguru, viņš pagriezies un ieraudzījis, ka viņi stāv viens

otram pretī cīņas pozā, bet kautiņš nav sācies, jo viņus izšķīruši. /pers. A/ aizvilcis klasesbiedrs/pers.T/

bet /pers.B/ laikam pretī nostājusies skolotāja, bet precīzi neatceras. Pēc tam spēle beigusies un klase

gājusi pēc florbola nūjām, bijusi paredzēta cita spēle. Viņš redzējis, ka /pers.B/ un/pers.A/ aizgājuši uz

koridoru, viņš gājis pakaļ, ja gadījumā sākas kautiņš, lai izšķirtu. Kad izgājis koridorā, ieraudzījis, ka viņi

viens ar otru runā, skaidro attiecības, bet ne agresīvi. Precīzi nevar pateikt, ko tieši viņi runājuši, bet

atceras, ka /pers.B/ it kā teicis frāzi, ka ” tu vari man iesist, bet es aizstāvēšos”. Tas /pers.A/varbūt ir

izprovocējis, un viņš iesitis. Viņš redzējis kā/pers.A/ iesitis, viņš bijis 2 m attālumā no viņiem. Vēl bijis

/pers.I/, bet viņš viņu nav pamanījis, jo viņš (/pers.I/) stāvējis aiz viņa. Viņš (/pers. H/) stāvējis pa labi no

viņiem, viņš redzējis tikai vienu sitienu, pat ja būtu otrs sitiens no otras puses, viņš to neieraudzītu. Tas

viss noticis ātri,/pers.B/ sācis krist un atsities ar galvu pret durvīm. Viņš (/pers. H/) paskatījies un uzreiz

gājis pēc medmāsas. Viņš pateicis medmāsai, ka tur cilvēks atsities ar galvu pret durvīm. Viņi aizgājuši

atpakaļ, iegājuši koridorā, /pers.B/gulējis, /pers. A/ stāvējis. Vairāk nevar precīzi atcerēties, kas tur bijis.

Viņš gājis pie pārējiem uz zāli un vairs nav atgriezies koridorā. Papildus paskaidroja, ka viņš nav redzējis

kā izraisījies konflikts sporta zālē, viņš stāvējis pret viņiem (/pers. B/ un /pers. A/) ar muguru. Viņš

redzējis, ka viņi (/pers. B/ un /pers. A/) stāv pretī viens otram cīņas pozā. Paskaidroja, ka viņaprāt /pers.B/

un /pers.A/ no zālēs izgājuši kopā. Ko viņi teikuši viens otram, viņš nav dzirdējis, viņš bijis tālu. Viņš

aizgājis viņiem pakaļ, jo bijusi agresija, viņi (/pers. B/ un /pers. A/) pozās stāvējuši viens otram pretī. Par

ko/pers.B/un /pers.A/ runājuši gaitenī, viņš nav dzirdējis, viņi skaidrojuši attiecības, kāpēc viss tā noticis.

Viņi (/pers. B/ un /pers. A/) viens uz otru nav klieguši, bet pilnīgi mierīga saruna nav bijusi. Viņš domā,

ka varbūt iedarbojusies frāze -„tu vari man iesist, bet es aizstāvēšos”, un tas/pers.A/ izprovocējis. Viņš

domā, ka tik smags sitiens bijis tāpēc, jo /pers. A/ nav aprēķinājis sava sitiena spēku un/pers.B/varbūt nav

bijis gatavs sitienam, un tāpēc ir tik smagas sekas. Cik viņš zina, /pers. A/ nodarbojies ar tajas boksu,

/pers.B/ it kā arī kādu laiku gājis. Viņi abi ir sportiski. Kā arī paskaidroja, ka ar /pers. A/ viņi kopā

mācījušies 2,5 gadus, bet ar /pers.B/ 6 vai 7 gadus. /pers.B/ nav bijis sabiedrisks, viņš bijis mierīgs

cilvēks, tāds, kas ar visiem draudzētos. /pers. A/ pēc rakstura bijis aktīvāks cilvēks, ar daudziem

cilvēkiem saticies.

Bez cietušā un liecinieku liecībām, tiesas izmeklēšanā pārbaudīti arī sekojoši rakstveida pierādījumi,

kas apstiprina /pers. A/ vainu inkriminētajās darbībās.

No lietas materiālos esošās 2012.gada 22.oktobra telefonogrammas, kas reģistrēta VP RRP Rīgas

Ķengaraga iecirkņa reģistrēta elektroniskajā notikumu žurnālā ar Nr.6480, izriet, ka ĀMP 162 brigāde

daktere Audziša no /adrese/ /nosaukums/uz Austrumu slimnīcu nogādājusi /pers.B/ (/pers. B/), kurš

traumu guvis pēc adreses /adrese A/ /adrese/, ar sākotnējo diagnozi: galvas sasitums, smadzeņu

satricinājums, sista brūce augšlūpā (l. l. 4)

No VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Operatīvās vadības grupas

inspektora A.Oņiščenko 2012.gada 22.oktobra ziņojuma izriet, ka inspektora A.Oņišcenko dežūras laikā

2012.gada 22.oktobrī plkst.15:30 no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa

Operatīvās vadības grupas vecākās inspektores I.Eisleres tika saņemts izsaukums Rīgā, Ilūkstes ielā 10,

kur NMP 162.brigādes darbinieki, ārsts /uzvārds/, uz Rīgas Austrumu universitātes klīnisko slimnīcu

„Gaiļezers” nogādāja /pers. B/ (/pers. B/), ar diagnozi galvas sasitums, smadzeņu satricinājums, sista

brūce augšlūpā (l. l. 5).

No Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 2012.gada 22.oktobra izraksta no ambulatorās

pacienta /pers. B/ (/pers. B/) medicīniskās kartes redzams, ka /pers. B/ (/pers. B/) nosūtīts uz stacionāru

2012.gada 22.oktobrī, pilna diagnoze: galvas smadzeņu satricinājums, sista brūce augšlūpā (l. l. 10).

Kā redzams no /pers. B/ (/pers. B/) sūdzības par VP RRP Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas Operatīvās vadības grupas inspektora A.Oņiščenko 2012.gada 23.oktobra lēmumu par

atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, /pers. B/ lūdz atcelt augstāk minēto lēmumu, uzsākt kriminālprocesu

un atzīt viņu par cietušo (l. l. 8-9).

Kā redzams no lietas materiālos esošā 2013.gada 10.janvāra lēmuma par atzīšanu par cietušo, /pers.

B/ (/pers. B/) atzīts par cietušu uzsāktajā kriminālprocesā Nr.12040004912 par miesas bojājumu

nodarīšanas faktu, kas notika 2012.gada 22.oktobrī pēc adreses /adrese B/ (l. l. 26).

Saskaņā ar 2013.gada 23.janvāra Eksperta atzinumā Nr.3-243 secināto, cietušajam /pers. B/

konstatēti šādi miesas bojājumi: galvas, sejas sasitums ar zemādas asinsizplūdumu un ādas nobrāzumiem

pakauša apvidū, sistu-plēstu brūci augšlūpas-mutes kaktiņa apvidū, galvas smadzeņu satricinājumu.

Konstatētie miesas bojājumi varēja rasties cieta, trula priekšmeta traumatiskas iedarbības rezultātā,

lēmumā un medicīnas dokumentos norādītos apstākļos un laikā, 2012.gada 22.oktobrī, un pēc sava

rakstura tie kopumā pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgu veselības

traucējumu no 7-21 dienai (l. l. 24-24a).

Kā redzams no /pers. B/ (/pers. B/) 2012.gada 17.novembra sūdzības par VP RRP Rīgas Ķengaraga

iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Operatīvās vadības grupas inspektora A.Oņiščenko 2012.gada

23.oktobra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, /pers. B/ lūdz atcelt augstāk minēto lēmumu,

uzsākt kriminālprocesu un atzīt viņu par cietušo (l. l. 8-9).

No 2013.gada 10.aprīļa apskates protokola, tam pievienotā plāna-shēmas un fototabulas pie apskates

protokola, redzams, ka izdarīta notikuma vietas, kas atrodas pirmajā stāvā – koridorā pie sporta zāles,

/nosaukums/, pēc adreses: /adrese C/, apskate (l. l. 37-39).

No 2013.gada 11.aprīļa protokola par aizdomās turētā /pers. A/ liecību pārbaudi uz vietas, tam

pievienotās fototabulas pie protokola par liecību pārbaudi uz vietas, redzams, ka /pers. A/ ir norādījis

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu un sniedzis paskaidrojumus par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas apstākļiem (l. l. 49, tulkojums – l. l. 50).

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. un

128.panta otrajā daļā noteikto, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā

sakarībā, taču tiesa ievēro arī šī panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš

noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem, kā arī saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 129. un 130.panta prasībām.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka kriminālprocesā savāktie

pierādījumi apsūdzētajam /pers. A/ izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas ir

atzīstami par ticamiem, attiecināmiem uz konkrēto apsūdzību šajā kriminālprocesā, jo ziņas par faktiem

tieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību apsūdzētajam /pers. A/ izvirzītajā apsūdzībā.

Krimināllikuma 130.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums nodarīšanā apdraud personas

veselību, ar ko saprot cilvēka organisma dabisko stāvokli, cilvēka ķermeņa orgānu un audu normālu

funkcionēšanu. Savukārt iepriekš minētā panta otrajā daļā paredzēta atbildība par viegla miesas bojājuma

tīšu nodarīšanu.

Likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” 3.pielikuma „Kritēriji miesas

bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai, veicot medicīnisko ekspertīzi” 1.punktā noteikts, ka miesas

bojājumi ir cilvēka organisma audu, orgānu un sistēmu anatomiski bojājumi vai funkcionāli traucējumi,

kas radušies fizikālu - mehānisku, termisku, elektrisku, akustisku, radiācijas, ķīmisku, bioloģisku un

psihisku iedarbību rezultātā. Minētā pielikuma 23.punktā noteikts, ka viegli miesas bojājumi ir miesas

bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai vai vispārējo darbspēju

nenozīmīgu paliekošu zaudējumu līdz 5 procentiem (ieskaitot).

No objektīvās puses miesas bojājumu nodarīšana ir prettiesisks kaitējums citas personas veselībai,

ko var nodarīt kā ar aktīvu darbību, tā arī ar bezdarbību. Miesas bojājumu nodarīšanas sastāvs ir

materiāls, nodarījums pabeigts ar brīdi, kad cietušajam nodarīti konkrēta smaguma miesas bojājumi un

jāpastāv cēloņsakarībai starp vainīga darbību vai bezdarbību un sekām.

Tiesai nav pamata neticēt cietušā /pers. B/ liecībām, kurš lietā ir sniedzis detalizētas un

konsekventas liecības par to, ka starp viņu un apsūdzēto /pers. A/ 2012.gada 12.oktobrī, aptuveni

plkst.14.00, Rīgas /nosaukums/, sporta stundas laikā ir noticis konflikts, pēc sporta stundas apsūdzētais

viņu izsaucis „parunāties”, koridorī bijusi īsa saruna un apsūdzētais viņam negaidīti divas reizes iesitis

sejas rajonā, pēc kā viņš nokritis un zaudējis samaņu.

Cietušā/pers. B/ liecības apstiprinās ar liecinieces /pers. J/ liecībām par to, ka viņa sporta zālē

starp cietušo un apsūdzēto notikušo konfliktu nav redzējusi, bijušas kaut kādas roku kustības, it kā

grūstīšanās, par ko viņa izteikusi aizrādījumu, taču pēc spēles pabeigšanas ir dzirdējusi neparastu skaņu,

devusies uz skaņas puses un ieraudzījusi /pers. B/ koridorī guļam uz grīdas, uz lūpām viņam parādījušas

asinis, bet /pers. A/ stāvējis /pers. B/ priekšā. Cietušā liecības apstiprinās arī ar liecinieka /pers. I/

liecībām par to, ka sporta stundas laikā starp apsūdzēto /pers. A/ un cietušo /pers. B/ noticis konflikts, pēc

kura apsūdzētais pasaucis cietušo iziet no sporta zāles, cietušais devies kopā ar apsūdzēto, starp viņiem

koridorī bijusi saruna un tad apsūdzētais pēkšņi un strauji iesitis cietušajam divas reizes ar dūri pa seju,

bet cietušais nokritis un zaudējis samaņu. Tāpat cietušā liecības apstiprinās ar liecinieka /pers. H/

liecībām par to, ka starp apsūdzēto /pers. A/ un cietušo /pers. B/ sporta stundas laikā noticis konflikts, pēc

tam apsūdzētais un cietušais aizgājuši uz koridoru, kur runājuši, cietušais it kā teicis apsūdzētajam, ka

viņš cietušajam varot iesist, bet cietušais aizstāvēšoties, un tad apsūdzētais cietušajam iesitis, tas noticis

ātri, cietušais sācis krist un atsities ar galvu pret durvīm.

Tiesai nav pamata neticēt minēto liecinieku, kuri ir brīdināti par atbildību pa apzināti nepatiesas

liecības došanu, liecībām, jo lieciniekiem nav pamata apmelot apsūdzēto /pers. A/. Liecinieku/pers.

AF/, /pers. I/ un /pers. H/ liecības ir individuālas un detalizētas, un apstiprinās ar citiem pierādījumiem

lietā.

Arī no apsūdzētā /pers. A/ sniegtajām liecībām tiesa secina, ka apsūdzētais /pers. A/ neapstrīd

faktu, ka apsūdzībā norādītajā laikā un vietā, tas ir 2012.gada 22.oktobrī ap plkst.14.00 /adrese/, starp

viņu un cietušo /pers. B/ ir izcēlies konflikts un apsūdzētais pret cietušo ir pielietojis fizisku spēku, kura

rezultātā cietušajam nodarīti miesas bojājumi, taču neatstāj bez ievērības apsūdzētā liecības daļā par to, ka

ir cietušajam ir iesitis tikai vienu reizi, kā arī cietušais apsūdzēto ir aicinājis iesist viņam un tā provocējis

uz sitiena izdarīšanu.

Tiesa šādu apsūdzētā izvirzīto versiju un argumentus, kurus izvirza apsūdzētais, uzskata par

nepārliecinošiem. Tiesa atrod, ka šādas apsūdzētā liecības ir viņa izvēlētā aizstāvības pozīcija, kas ir

pretrunā ar lietā savāktajiem un tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem, un proti, ar cietušā /pers. B/ un

liecinieka /pers. I/ sniegtajām liecībām par apsūdzētā cietušajam izdarīto sitienu skaitu, kā tiesa neatstāj

bez ievērības faktu, ka arī no liecinieka /pers. H/ sniegtajām liecībām izriet, ka viņš gan ir redzējis tikai

vienu sitienu cietušajam no labās puses, jo sitiena brīdī stāvējis pa labi no cietušā un apsūdzētā, bet sitienu

no otras puses, ja tāds būtu, nebūtu varējis ieraudzīt.

Tāpat tiesa secina, ka apsūdzētais un viņa aizstāvis pauž atšķirīgu viedokli vērtējot pierādījumus,

uzskatot, ka cietušais ar savu uzaicinājumu par izkaušanos ir provocējis apsūdzēto uz šādu rīcību. Tiesa

šos aizstāvības puses argumentus atzīst par nepamatotiem, jo lietā nav iegūti objektīvi pierādījumi tam, ka

apsūdzētā un cietušā saruna, pēc kuras cietušajam tika nodarīti miesas bojājumi, būtu bijusi agresīva,

apsūdzēto aizskaroša, kā arī nav iegūti nekādi pierādījumi tam, ka cietušais būtu izrunājies vairāk, nekā to

pieļauj vispārpieņemtās uzvedības normas.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam izvirzītajā

apsūdzībā atzīst formāli un, ņemot vērā lietā noskaidroto par notikuma faktiskajiem apstākļiem, tikai

daļēji.

Tiesa atzīst, ka pret cietušo pielietotās vardarbības veids un raksturs, kā arī traumatisko iedarbību

daudzums, dod pamatu secināt, ka apsūdzētais /pers. A/ cietušajam miesas bojājumus nodarīja tīši, bet ar

nenoteiktu, tas ir netiešu nodomu, kas nozīmē to, ka vardarbības pielietošanas laikā apsūdzētā apziņā

kaitīgo darbību sekas nebija konkretizētas. Ņemot vērā to, ka vainīgā attieksme pret savas tīšas darbības

sekām kaitīgajām sekām var izpausties arī vienaldzības formā, kā arī ņemot vērā lietā noskaidroto par

notikuma faktiskajiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. A/ cietušajam /pers. B/ miesas

bojājumus nodarīja tīši, bet ar nenoteiktu (netiešu) nodomu, un dotajā situācijā atbildība iestājas par

faktiski nodarīto miesas bojājumu.

Vienlaicīgi tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka no apsūdzētā liecībām izriet, ka viņš ir vienu gadu

nodarbojies ar cīņas sporta veidiem, par ko liecības ir sniedzis arī liecinieks /pers. H/, un uzskata, ka pie

šādiem apstākļiem apsūdzētajam bija iespējas apzināties gan izdarīto sitienu spēku, gan iespējamās sekas.

Ņemot vērā augstāk minēto, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus un ziņas par

faktiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu,

kvalificējošās pazīmes, lai /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificētu tās pēc

Krimināllikuma 130.panta otrās daļas.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

130.panta otrajā daļā, ir pierādīta pilnībā, izslēdzot jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā /pers. A/

vainas esamību, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais /pers. A/ ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā

personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Atbilstoši 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā

2013.gada 1.aprīlī, Pārejas noteikumu 4.punktam un Krimināllikuma 7.panta otrajai daļai (redakcijā līdz

2013.gada 1.aprīlim) apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā

kriminālpārkāpums.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņš ir uz noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanas brīdi bija vienu reizi sodīts – ar 2012.gada 9.maija Rīgas autotransporta

prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 262.pantra otrās daļas ar piespiedu

darbu uz 60 stundām atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu. Piespiedu darbs atstrādāts

2012.gada 13.jūnijā (l. l. 58-59, 102-103), VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās

palīdzības dienesta ambulatorās nodaļas uzskaitē nav. Pēc arhīva ziņām konsultēts pie psihiatra 2010.gada

16.07. dg.: psihiski vesels (l. l. 100), VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās

palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē nesastāv (l. l. 97), ar vidējo izglītību, ir

/nosaukums/ universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pilna laika students (l. l. 117), no

iepriekšējās mācību iestādes – Rīgas /nosaukums/puses tiek raksturots pozitīvi (l. l. 60), saskaņā ar VID

sniegto informāciju, /pers. A/ no 01.03.2000. līdz 31.08.2014. ir atradies /pers. AH/ apgādībā, un laika

posmā no 01.01.2013.-31.12.2103. ir guvis ienākumus 70,37 euro apmērā (l. l. 118, 119), neprecējies.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu

apstākli tiesa atzīst to, ka viņš pēc izdarītā noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem daļēji atzīst

savu vainu un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību

pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par

kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu

no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/ tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī

atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību, resocializēt vainīgo personu, atturēt citas personas no

noziegumu izdarīšanas. Soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, katrā

no gadījumiem izvērtējot apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli un sabiedrisko

bīstamību.

Ņemot vērā augstāk norādīto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, visus apsūdzētā atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, apsūdzētā personu raksturojošos datus, to, ka apsūdzētais ir agrāk

sodīts, taču ir uzsācis likumpaklausīgu dzīvi, mācās augstskolā, no iepriekšējās mācību iestādes tiek

raksturots pozitīvi, kā arī ievērojot soda samērīguma un pietiekamības principus, tiesa uzskata, ka soda

mērķa sasniegšanai sods /pers. A/ ir nosakāms piespiedu darba veidā, tādā veidā gan sodot viņu –

piespiedu kārtā iesaistot sabiedrībai nepieciešamo darbu bezatlīdzības veikšanā, gan dodot apsūdzētajam

iespēju saglabāt iepriekšējo dzīvesvietu un mācību vietu, un nepakļaujot viņu ieslodzījumam.

Krimināllietā, līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai, tika iesniegts cietušā /pers. B/ kaitējuma

kompensācijas pieteikums, kurā norādīts, ka /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā (sitienu ar rokas

dūrēm) cietušajam tika nodarīti miesas bojājumi - sejas sasitumi, sista un plēsta brūce lūpā un mutes

dobumā, sasitums pakauša rajonā. Mutes dobuma un zobu nervu sasitums, kā rezultātā sejas daļa līdz

mazjūtīga, sitienu rezultātā tika salauzts zobs. Spēcīgas galvas sāpes, kuras ir sākušās pēc traumām un

smadzeņu satricinājuma. /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam nodarītas arī morālās ciešanas,

spēcīgas sāpes (miesas bojājumu rezultātā), kā arī grūtības un neērtības ikdienas dzīvē, kas bijušas

saistītas ar ilgstošu atrašanos pēctraumatiskā stāvoklī, nespēja sekmīgi turpināt mācības skolā u.c. /pers.

A/ prettiesiskās rīcības rezultātā cietušajam nodarīts arī ievērojams mantisks kaitējums. Proti, bijis spiests

vairākkārt griezties ārstniecības iestādēs (saņemot par maksu speciālistu konsultācijas un palīdzību -

tikusi veikta mutes dobuma operācija) /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā sev radīto kaitējumu

cietušais novērtē Ls 2000,- apmērā (divi tūkstoši latu). Proti, kompensācijas pieteikuma summa sastāv no:

1) materiālā kaitējuma, kas ir saistīts ar jau esošajiem ārstēšanas izdevumiem - Ls500,- apmērā; 2)

atlīdzības par morālo kaitējumu, kuru veido atlīdzība par cietušā :a) fiziskām un b) morālām (garīgām)

ciešanām, kuras izraisītas ar pret cietušo vērstu noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarītu cietušā

nemantisku tiesību un labumu aizskārumu, kuru cietušais novērtē Ls 1500,- apmērā. Iegūto traumu

rezultātā cietušais ilgstoši sajutis spēcīgas sāpes (galvas sāpes - smadzeņu satricinājums, pakauša trauma;

mutes dobumā - plēsta brūce mutes dobumā) u.c. Iegūtās traumas būtiski ietekmējušas cietušā dzīvi,

apgrūtinot mācības vidusskolā - kavējis skolu, nav varējis apgūt mācību priekšmetus un sekmīgi

gatavoties eksāmeniem. Bijis spiests ilgstoši uzturēties mājās (ārsta norādījumi), kā arī atturēties no

jebkādas fiziskas un intelektuālas aktivitātes. Cietušais kriminālprocesā piesaka kaitējuma kompensācijas

pieteikumu Ls 2000,- apmērā: Ls 500,- (pieci simti latu) par viņam jau nodarīto materiālo kaitējumu un

Ls 1500,- (viens tūkstotis pieci simti latu) par morālo kaitējumu, ko lūdz piedzīt no apsūdzētā (l. l. 78-79).

Cietušais kaitējuma kompensācijas pieteikumam pievienojis ārstniecības iestāžu izsniegtos dokumentus

un čekus un kvītis par veiktajiem maksājumiem.

Tiesas sēdē cietušais /pers. B/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu uzturēja daļēji, uzturēja

pieteikumu (konvertējot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, 1 EUR = 0,702804

Ls) daļā par mantiskā kaitējuma kompensāciju euro 498,01 (Ls 350,00) apmērā un daļā par morālā

kaitējuma kompensāciju euro 1422,87 (Ls 1000,00) apmērā. Apsūdzētais/pers. A/ cietušā /pers. B/

kaitējuma kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu euro 498,01 (Ls 350,00) apmērā un par

morālo kaitējumu euro 1422,87 (Ls 1000,00) apmērā, neatzina, savās liecībās norādot, ka viņa ieskatā

euro 300,00 būtu pietiekami, lai cietušais izārstētos.

Saskaņā Kriminālprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, cietušais, ņemot vērā viņam nodarīto

morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, piesaka šā kaitējuma apmēru un

izmanto savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu, cietušajam ir tiesības iesniegt

pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas

uzsākšanai pirmās instances tiesā.

Tiesa, ievērojot Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēto pamatprincipu par personu, kur ar

noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, garantētajām procesuālajām iespējāmm morālas un materiālas

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai, kas atbilst 1983.gada 24.novembra „Eiropas konvencijas par

kompensāciju piešķiršanu vardarbīgu noziegumu upuriem” un „Eiropas Padomes Direktīvas 2004/80 EK

(2004.gada 29.aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem” garam, uzskata, ka cietušā /pers. B/

pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju ir apmierināms daļēji sekojošu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta 1.daļas nosacījumiem tiesa kompensācijas apmēru

nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīgā

nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un

darbspēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu, psihiskās traumas.

Kriminālprocesa likuma 351.pantā pirmajā daļā noteikts, ka cietušajam pieteikumā jāpamato par

mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs.

No Kriminālprocesa likuma normām, kas regulē tiesas apspriedē izlemjamos jautājumus un galīgā

nolēmuma saturu, izriet, ka tiesa, izlemjot jautājumu par kompensācijas pieteikumu, var apmierināt

prasību par kaitējuma atlīdzību, neapmierināt to, atstāt pieteikumu bez izskatīšanas un (vai) nenoteikt

kompensāciju.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un objektīvi izvērtējot cietušā iesniegtos pierādījumus, kas

apliecina viņam nodarīto zaudējumu apmēru, tiesa atzīst, ka cietušā pieteikums par viņam nodarīto

mantisko zaudējumu ir apmierināms daļēji. Tiesai nav pamata apšaubīt lietai pievienotos dokumentus, kas

apliecina, ka cietušais pēc noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtas traumas ir bijis nogādāts ārstniecības

iestādē - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, ir griezies pēc medicīniskās palīdzības pie

ģimenes ārsta un nosūtīts uz palīgdiagnostikas kabinetiem, griezies pēc medicīniskās palīdzības Paula

Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā un SIA /Nosaukums

D/ (l. l. 80-86), taču pierādījumus par saviem ārstēšanās izdevumiem cietušais ir iesniedzis tikai par

summu euro 18,50 (Ls 13,00), ko veido viņa veiktās pacienta iemaksas un samaksa par ārsta vizīti (l. l.

105-107). Bez tam lietas materiāliem ir pievienota 2013.gada 20.novembra kvīts VA Nr.034461, kas

apstiprina, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu cietušais ir samaksājis zvērinātam advokātam

A.Serovam (orderis Nr.07022, l. l. 95) euro 142,28 (Ls 100,00). Saskaņā ar judikatūru izdevumi, kas

radušies sakarā ar zvērināta advokāta juridiskās palīdzības sniegšanu cietušajam tiesas procesā, atzīstami

par cietušā zaudējumiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2011.gada 20.augusta

lēmumu lietā Nr.SKK-296/2011).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka zaudējums cietušajam ir radies apsūdzētā noziedzīgas rīcības

dēļ, bet cietušā kaitējuma kompensācijas pieteikums par mantisko zaudējumu ir apmierināms par summu

euro 160,78 (euro 18,50 + euro 142,28), jo šādu cietušajam nodarīto zaudējuma apmēru apliecina

krimināllietā esoši pierādījumi bet pārējā daļā kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu

cietušajam nav nosakāma.

Kaut gan Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācijas apmērs par

morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām ir tikai jānorāda un nav jāpamato, cietušais /pers. B/ šādu

pamatojumu iesniegtajā pieteikumā par radītā kaitējuma kompensāciju ir sniedzis, un norādījis, ka

apsūdzētā /pers. A/ rīcības dēļ viņš cietis gan fiziskas, gan ilgstošas garīgas ciešanas, ka cietušajam radīts

papildus morāls kaitējums, jo ir ilgstoši sajutis spēcīgas sāpes, iegūtas traumas ir būtiski ietekmējušas

viņa dzīvi, apgrūtinot mācības vidusskolā, kavējis skolu, nav varējis apgūt mācību priekšmetus un

sekmīgi gatavoties eksāmeniem, pēc ārsta norādījumiem bijis spiests ilgstoši uzturēties mājās, kā arī

atturēties no jebkādas fiziskas un intelektuālas aktivitātes.

Morālā kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta atlīdzība, kura apsūdzētajam jāmaksā

cietušajam, lai izlīdzinātu negatīvo ietekmi uz cietušā psihi un likvidētu ar likumpārkāpumu radītās

ciešanas.

Morālā (nemateriālā) kaitējuma nodarīšana un pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir

sekas personas prettiesiskām, tīšām darbībām vai darbībām aiz neuzmanības, kā rezultātā ir apdraudēta

cietušā drošība, veselība un citas vērtības.

Morālais kaitējums nav acīmredzams vai tieši izsakāms mantiskās vērtībās un to nevar atlīdzināt

kā zaudējumu, taču to var kompensēt dodot mantisku apmierinājumu (kompensāciju). Morālais kaitējums

ir personai piemītošu nemantisku labumu vai ar likumu aizsargātu interešu prettiesisks aizskārums, kas

personai radījis ciešanas, neērtības, pārdzīvojumus, sāpes un citas nemantiska rakstura negatīvas sekas

(kaitējumu). Morālā kaitējuma sekas var kompensēt, bet valsts nav noteikusi konkrētām situācijām

atbilstošas konkrētas summas. Lai izvērtētu piespriežamā morālā kaitējuma apmēru, tiesa vadās no tiesu

prakses, proti, noteiktā morālā kaitējuma apmēru līdzīgās lietās, ievērojot cilvēktiesību principus un

saprātīguma un taisnīguma principu.

Cietušais/pers. B/ uzskata, ka procesuālā taisnīguma atjaunošanai kompensācijas apmērs par viņa

fiziskajām un morālām (garīgām) ciešanām ir nosakāms euro 1422,87 (Ls 1000,00).

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā

kaitējuma smagumu un sekas.

Tiesa atzīst, ka cietušā /pers. B/ pieteikums daļā par viņam nodarīto morālo aizskārumu un

fiziskajām ciešanām ir apmierināms daļēji sekojošu apsvērumu dēļ.

Tiesa, neapstrīdot to, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušajam ir radītas fiziskas sāpes un

ciešanas, neērtības ikdienas dzīvē, to, ka cietušais pēc traumas, laika posmā no 2012.gada 22.oktobra līdz

2012.gada 16.novembrim, nav varējis apmeklēt skolu, bet no sporta nodarbībām bijis atbrīvots līdz

2013.gada 31.jūnijam, ko apliecina lietas materiāliem pievienotā ģimenes ārsta izziņa (l. l. 80), līdz ar ko

nav varējis apgūt mācību priekšmetus un sekmīgi gatavoties eksāmenam, kā arī bijis spiests atturēties no

fiziskām un intelektuālām aktivitātēm, nosaka šajā daļā atlīdzību tādā apmērā, kas atbilst noziedzīgā

nodarījuma smagumam un izdarīšanas raksturam, nodarītajām fiziskajām un morālajām (garīgajām)

ciešanām, krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, samērīguma principam, kā arī, ņemot vērā

salīdzinošo metodi, ievēro par labu atzīto tiesu praksi šo jautājumu izlemšanā.

Tiesa ņem vērā, ka atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums cietušajam, kura tiesības tikušas

aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi

atlīdzinājums nedrīkst būt nesamērīgi mazs, tomēr vienlaicīgi tiesa atzīst, ka ar lielas kompensācijas

piespriešanu nav pieļaujama vienas personas mantas palielināšanās uz otras personas rēķina un morālā

kaitējuma apmērs nevar kalpot kā sods apsūdzētajam par nodarīto.

Ņemot vērā augstāk minēto, izvērtējot kriminālprocesā noskaidrotos faktus, ievērojot tiesu praksi,

tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā cietušajam /pers. B/ par nodarīto morālo aizskārumu un fiziskajām

ciešanām nosakāma kompensācija euro 500,00 apmērā, kas tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā ir samērīga

un taisnīga, savukārt pārējā prasītajā daļā tā netiek noteikta.

Kompensācijas samaksāšanas pienākums, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās

daļas 1.punktu, uzliekams apsūdzētajam /pers. A/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta trešo daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju

nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņiem ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā.

Tiesa konstatē lietā procesuālo izdevumu esamību. Pirmstiesas procesā pēc apsūdzētā lūguma

nodrošināt viņam aizstāvi, apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte A.Āboliņa.

Apsūdzētā/pers. A/ aizstāvim, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem

Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,

atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, par apsūdzētajam sniegto juridisko palīdzību

pirmstiesas procesā no valsts līdzekļiem izmaksāti euro 28,46 (Ls 20,00). Tiesa uzskata, ka minēto

izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem. Konkrētajā kriminālprocesā

nav konstatēti Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētie nosacījumi, kuriem iestājoties, personai ir

tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512.pantu, 520.pantu, 524.pantu, 527.pantu,

528.pantu, 529.pantu, 530.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma130.panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 250 (divi simti piecdesmit)

stundām.

Saskaņā ar Latvijas sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/ ir pienākums 10

(desmit) darba dienu laikā no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes

institūcijā – Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā (Rīga, Dzirnavu ielā 91/3) -

piespriestā soda izciešanai.

Drošības līdzekli, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā, /pers. A/ atstāt iepriekšējo – nodošana

policijas uzraudzībā.

Cietušā/pers. B/ (/pers. B/) kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu apmierināt daļēji un

piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. B/ (/pers. B/) mantiskā zaudējuma atlīdzībai euro 160,78

(viens simts euro 78 centi), pārējā daļā kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu nenoteikt.

Cietušā/pers. B/ (/pers. B/) kaitējuma kompensāciju par morālo aizskārumu un fiziskajām

ciešanām apmierināt daļēji un piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. B/ (/pers. B/) morālā

aizskāruma un fizisko ciešanu atlīdzībai euro 500 (pieci simti euro), pārējā daļā kaitējuma kompensāciju

par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām nenoteikt.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus valsts labā euro 28,46 (divdesmit astoņi euro 46 centi)

par advokāta sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu apsūdzētajam /pers. A/ izdevumi euro 28,46

(divdesmit astoņi euro 46 centi) par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību labprātīgi jāsamaksā trīsdesmit

dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā – saņēmējs:

NMR90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV68TREL1060001239300, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.panta 4.1daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu

piedziņu nosūtīs izpildei pēc tam, kad beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģijai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2014.gada 8.decembris.

Tiesnese: D.Dzērviniece