Court orders father to pay monthly child support based on minimum wage percentage due to non-appearance.

Lieta Nr.C31296514

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 30.aprīlī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:

tiesnese E. Stelte-Auziņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 8.janvārī /pers. A/ (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi maza apmēra prasību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesā pret /pers. B/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu un 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam”.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam 96,00 euro apmērā ik mēnesi, bet ne

mazāk kā 30 % (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz dēla pilngadībai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir prasītājas dēla tēvs. Atbildētājs uzturlīdzekļus dēla uzturēšanai nedod. Dēlu prasītāja

uztur viena.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav sniedzis.

[3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250. 25panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt prasību rakstveida procesā, jo puses

likumā noteiktajā kārtībā par procesu ir informētas.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[5] Atbilstoši ierakstam /pers. C/ dzimšanas apliecībā Nr./numurs/viņa vecāki ir /pers. B/ un /pers. A/, par to lietā strīda nav.

[6] Civillikuma 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt

par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteikts, ka bērna uzturēšana ietver sevī ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa

individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot viņu sabiedriski derīgam darbam). Saskaņā ar minēto tiesa uzskata, ka tikai bērna

vecākiem var būt zināms, cik daudz jātērē bērna uzturēšanai, jo tas ir atkarīgs no konkrētā bērna individualitātes, spējām, interesēm,

veselības stāvokļa, garīgās un fiziskās attīstības un citiem apstākļiem.

[7] 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteikts, ka

katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam

minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Katra vecāka pienākums ir nodrošināt uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu

vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet katram bērnam no 7 gadu

vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba

algas.

Saskaņā ar 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo

stundas tarifa likmi”, no 2014.gada 1.janvāra ir noteikta minimālā mēneša darba alga 320,00 euro, tādējādi, minimālais uzturlīdzekļu

apmērs bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 80,00 euro, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas sastāda 96,00 euro. Palielinoties vai

samazinoties valstī noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs palielināms vai samazināms

proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram.

[8] Lietā noskaidrots, ka bērna dzīvesvieta ir kopā ar prasītāju, kura realizē ikdienas aizgādību, līdz ar to, ņemot vērā Civillikuma

179.pantā nostiprināto absolūto vecāka pienākumu uzturēt bērnu, nevar būt strīda par to, ka atbildētāja pienākums ir maksāt prasītājai

uzturlīdzekļus bērnu uzturam.

[9] Tā kā prasītāja vēlas, lai no atbildētāja tiktu piedzīti uzturlīdzekļi valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, tad tiesai nav

nepieciešams izvērtēt atbildētāja mantas stāvokli, jo tas nevar ietekmēt spriedumu. Lietā nav ziņu par atbildētāja ienākumiem un

mantisko stāvokli, un, ka atbildētājs nespēj uzturēt bērnu. Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās civilprocesuālās tiesības

– prasības pieteikumā norādītos faktus nav apstrīdējis ceļot pretprasību vai iesniedzot pierādījumus. Atbildētājs nav arī iesniedzis

pierādījumus, ka objektīvu apstākļu dēļ nespēj strādāt un gūt ienākumus, līdz ar to uzturēt bērnu.

[10] Ņemot vērā minēto, un to, ka bērns ir sasniedzis uz prasības celšanas dienu 8 gadu vecumu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par

labu prasītājai piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturam sākot no prasības celšanas dienas – 2014.gada 8.janvāra, 96,00 euro

(deviņdesmit seši euro) ik mēnesi, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz

bērna pilngadībai.

[11] Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas

izdevumi, jo prasītāja no to samaksas atbrīvota saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktam un 35.panta pirmās daļas 3.punktam, valsts

ienākumos no atbildētāja piedzenama valsts nodeva 172,80 euro.

[12] Atbilstoši lietas materiāliem, kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā, kas valsts ienākumos piedzenami no

atbildētāja, ir 5,58 euro.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei atbildētājam

nosakāms termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1, 205. un 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā

bērna /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi sākot no prasības celšanas dienas – 2014.gada 8.janvāra, 96,00

euro (deviņdesmit sešus euro), bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz

bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 172,80 euro (viens simts septiņdesmit divus euro un

80 centus), kas iemaksājami Valsts kases kontā Nr. LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Valsts

kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,58 euro (piecus euro un 58

centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs:

Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina valsts

nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas

kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas – 2014.gada 30.aprīļa, Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese: E. Stelte-Auziņa