Court orders employer to pay unpaid wages, unused leave, interest, and court costs to employee.

Lietas arhīva Nr. C-4933-17/13

ECLI:LV:RPPT:2017:1218.C68493317.2.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 18.decembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese A.Buliņa rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra

prasībā pret SIA “AM Power” par darba samaksas, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu un likumisko procentu piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2017.gada 2.oktobrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā /pers. B/ cēlis maza apmēra prasību pret SIA “AM Power” par darba samaksas,

kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu un likumisko procentu piedziņu.

[1.1] /pers. B/ (turpmāk- prasītājs) norāda, ka 2017.gada 10.aprīli noslēdzis darba līgumu ar SIA “AM Power” (turpmāk- atbildētājs) ar darba

algu 400,00 euro mēnesī.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs laika periodā no 2017.gada 10.aprīļa līdz 2017.gada 5.jūnijam darba algu prasītājam nav izmaksājis nekādā

apmērā.

Prasības pieteikumā ir veikts neizmaksātās darba algas aprēķins, proti, par 2017.gada aprīli (14 darba dienas) nav izmaksāta darba alga 294,74

euro apmērā; par 2017.gada maiju nav izmaksāta darba alga 400,00 euro apmērā; par 2017.gada jūniju (3 darba dienas) nav izmaksāta darba alga

57,14 euro apmērā; Kopējā prasītājam neizmaksātā darba samaksa par laika periodu no 2017.gada 10.aprīļa līdz 2017.gada 5.jūnijam sastāda 751,88

euro.

Prasītājs ir aprēķinājis arī viņam pienākošos neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju atbilstoši nostrādātājam laikam, proti, 62,14 euro par 3,14

viņam pienākošajām atvaļinājuma dienām.

Kopējā prasītājam neizmaksātā summa ir 814,02 euro.

[1.2] Ņemot vērā, ka atbildētājs arī pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās nav izmaksājis prasītājam viņam pienākošās summas, prasītājam ir

tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus par samaksas kavējumu laikā no 2017.gada 5.jūnija (darba tiesisko attiecību izbeigšana) līdz

2017.gada 29.septemrbim (prasības pieteikuma sagatavošanas diena), kas atbilstoši likumā noteiktajai gada procentu likmei sastāda 14,65 euro.

[1.3] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja neizmaksāto darba samaksu par laika periodu no 2017.gaa 10.aprīļa līdz 2017.gada 5.jūnijam

751,88 euro apmērā, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu 62,14 euro, likumiskos procentus par samaksas kavējumu 14,65 euro, kā arī ar lietas

vešanu saistītos izdevumus – izdevumus par advokāta palīdzību 70,00 euro, pavisam kopā piedzenot 898,67 euro.

[1.4] Prasība pamatota ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, Darba likuma 59.pantau un 128.panta pirmo daļu.

[2] Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

[3] Atbildētājam, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta prasībām, 2017.gada 10.oktobrī nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma

veidlapas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības. Atbildētājs informēts, ka lietu izskatīs

tiesnese A.Buliņa, izskaidrotas noraidījuma tiesības un kārtība.

Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas atbildētājs rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

Tiesas sūtītā korespondence 2017.gada 14.novembrī tiesā atgriezta atpakaļ kā neizsniegta ar norādi “beidzies glabāšanas laiks”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta sestajai daļai tiesas dokumentus juridiskai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses. Atbildētājam

rakstiski paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 18.decembrī un par iespēju saņemt sprieduma norakstu sākot ar minēto datumu,

2017.gada 13.novembrī nosūtot paziņojumu uz atbildētāja juridisko adresi. Tiesas sūtītā korespondence tiesā nav saņemta atpakaļ kā neizsniegta.

[4] Civilprocesa likuma 250.18 pants nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšana rakstveida procesā” paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesā nav saņemts puses pamatots lūgums un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā,

kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Noraidījums tiesnesei līdz nolēmuma pieņemšanai nav iesniegts.

[5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmajai daļai, tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, lietā taisāms aizmugurisks

spriedums. Lietā nav konstatējami Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītie aizmuguriska sprieduma taisīšanas aizlieguma iemesli.

M o t īv u da ļa

[6] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[7] Civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra no pusēm cenšas pārliecināt tiesu par noteiktu tiesisko attiecību un juridiski

nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A. Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.

Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003, 62.lpp.).

Darba strīdu izskatīšana tiesā notiek atbilstoši Civilprocesa likumam, taču ievērojot Darba likumā ietvertās procesuālās tiesību normas, kas kā

izņēmumu no civilprocesā pastāvošā sacīkstes principa atsevišķos gadījumos paredz darba devēja noteikto pierādīšanas pienākumu.

[8] Ievērojot lietas iztiesāšanas gaitā konstatētos faktus, tiesa atzīst, ka vispirms prasība vērtējama pēc Darba likuma normām, kuras nosaka, kādā

kārtībā darbinieki var aizsargāt savas aizskartās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tajā skaitā normas, kas nosaka prasības noilgumu.

Prasība tiesā celta 2017.gada 2.oktobrī.

Saskaņā ar Darba likuma 31.panta pirmo daļu, visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav

noteikts īsāks noilguma termiņš.

Prasītājs pieteicis no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu prasījumu kā nesamaksātās darba algas laika periodā no 2017.gada 10.aprīļa līdz

2017.gada 5.jūnijam, kā arī kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu minētajā periodā piedziņu, kuri tiesas ieskatā ir pakļauti Darba likuma 31.pantā

noteiktajam divu gadu noilgumam.

[8.1] Ievērojot prasības pieteikuma iesniegšanas datumu, kā arī ņemot vērā periodu par kādu lūgts piedzīt neizmaksāto darba samaksu, tiesa atzīst,

ka prasītājs prasību tiesā cēlis ievērojot likumā noteikto divu gadu termiņu, likumam atbilstošā veidā izmantojis savas tiesības un nav zaudējis iespēju

panākt tiesību aizskāruma novēršanu.

Iepriekš norādītais secinājums uzliek tiesai pienākumu izvērtēt prasību pēc būtības.

[9] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[10] No 2017.gada 10.aprīļa Darba līguma Nr.04/2017 redzams, ka prasītājs ar 2017.gada 10.aprīļi ir uzsācis darba tiesiskās attiecības pie

atbildētāja par automehāniķi (lietas 6.-8.lapa).

[11] Prasītājs norāda, ka atbildētājs nav izmaksājis viņam darba algu par laika periodu no 2017.gada 10.aprīļa līdz 2017.gada 5.jūnijam 751,88

euro apmērā.

Darba likuma 59.pants nosaka, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos

aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Saskaņā ar Darba likuma 69.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk, ka divas

reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.

Darba līguma 2.1.punktā puses ir vienojušās, ka prasītājs saņems darba algu 400,00 euro, vienreiz mēnesī līdz 25.datumam (lietas 6.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[11.1] No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2017.gada 7.septembra paziņojuma par prasītāja iemaksām Nr.17/1657172 redzams, ka

atbildētājs ir aprēķinājis prasītājam algu par 2017.gada aprīli 191,18 euro, 2017.gada maiju 250,00 euro un par 2017.gada jūniju 35,71 euro, veicot

attiecīgos nodokļu maksājumus (lietas 13.lapa).

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka viņam neizmaksātā darba alga par 2017.gada aprīli ir 294,74 euro, par 2017.gada maiju 400,00 euro,

bet par 2017.gada jūniju 57,14 euro. Minētās summas prasītājs aprēķinājis ņemot par pamatu darba līgumā pielīgto darba samaksu.

Tā kā atbildētājs tiesā nav iesniedzis dokumentus, kas pierādītu, ka tas ir veicis prasītājam darba samaksu, nav norādījis uz apstākļiem, kas bijuši

par pamatu aprēķināt prasītājam algu mazāku par darba līgumā pielīgto, kā arī nav apstrīdējis prasītāja veikto aprēķinu, tiesai nav pamata apšaubīt

prasītāja prasības pieteikumā aprēķināto neizmaksāto darba algu.

[11.3] Tādēļ no atbildētāja prasītāja labā piedzenama neizmaksātā darba alga par laika periodu no 2017.gada 10.aprīļa līdz 2017.gada

5.jūnijam 751,88 euro apmērā.

[12] Prasītās lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu 62,14 euro apmērā par periodu no 2017.gada

10.aprīļa līdz 2017.gada 5.jūnijam.

[12.1] Atvaļinājums ir no darba brīvās dienas, kuru skaitu (ilgumu) nosaka likums, citi normatīvie akti, darba koplīgums vai darba līgums.

Darba likuma 149.panta pirmā, otrā daļa noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums

nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo

apmaksāto atvaļinājumu. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no

atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Darba likuma 149.panta piektā daļa noteic, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba

tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu

periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Darba likumā ietvertais atvaļinājuma tiesību institūts nosaka obligātu ikgadēju atvaļinājumu un nodrošina darbiniekam tiesības uz ikgadēju atpūtu,

kas darbiniekam jāizmanto tieši konkrētajā laika posmā atbilstoši nostrādātajam darba periodam pēdējā darba gada ietvaros.

[12.2] Tiesa konstatē, ka atbildētājs lietā nav sniedzis paskaidrojumus. Lietā nepastāv strīds, ka prasītājs nav izmantojusi ikgadējo apmaksāto

atvaļinājumu par laika periodu no 2017.gada 10.aprīļa līdz 2017.gada 5.jūnijam.

Darba likuma 73.pants noteic, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā

apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā.

Prasītājs norādījis, ka viņam pienākas 3,14 apmaksātas atvaļinājuma dienas, par ko pienākas kompensācija 62,14 euro apmērā. Tiesai nav

pamata apšaubīt prasītāja norādīto viņam pienākošos atvaļinājumu dienu skaitu un aprēķināto kompensāciju, jo arī atbildētājs to nav apšaubījis.

Šādos apstākļos no atbildētāja prasītāja labā piedzenama kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu 62,14 euro.

[13] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par samaksas kavējumu par laika periodu no 2017.gada 5.jūnija līdz 2017.gada

29.septembrim 14,65 euro.

Darba likuma 128.panta pirmā daļa nosaka, ka atlaižot darbinieku no darba, visas naudas summas, kas viņam pienākas no darba devēja,

izmaksājamas atlaišanas dienā.

Kā redzams no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2017.gada 7.septembra paziņojuma par prasītāja iemaksām Nr.17/1657172, darba

tiesiskās attiecības starp pusēm izbeigtas 2017.gada 5.jūnijā, līdz ar ko atbildētājam bija pienākums izmaksāt prasītājam viņa pienākošos darba algu un

kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu 2017.gada 5.jūnijā.

Šādos apstākļos prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2017.gada 5.jūnija (darba tiesisko attiecību

izbeigšana) līdz 2017.gada 29.septembrim (prasības pieteikuma sagatavošanas diena) prasītāja aprēķinātajā apmērā – 14,65 euro.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Prasītāja no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvota atbilstoši Civilprocesa likuma

43.panta pirmās daļas 1.punkta noteikumiem, līdz ar to no atbildētāja piedzenama prasītājas nesamaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi to faktiskajā apmērā.

[14.1] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka par prasībām, kas novērtējamas naudas summā valsts nodeva maksājam

atbilstoši prasības summai. Tiesa prasību apmierināja pilnā apmērā, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā nesamaksāto darba algu 751,88 euro apmērā,

kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu par periodu no 2017.gada 10.aprīļa līdz 2017.gada 5.jūnijam 62,14 euro apmērā un likumiskos procentus

par samaksas kavējumu par laika periodu no 2017.gada 5.jūnija līdz 2017.gada 29.septembrim 14,65 euro, pavisam kopā 828,67 euro, no kuriem

saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu aprēķināma valsts nodeva. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma

34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 124,30 euro.

[14.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.puntam, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktisko apmēru 2,92 euro apstiprina lietas

materiāliem pievienotā uzziņa par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa). Tādējādi no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 2,92 euro apmērā.

[15]Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunktam piedzīt no atbildētāja prasītāja labā ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 70,00 euro apmērā (lietas 14. – 15.lapa).

[16] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz minētajām materiālo tiesību normām un Civilprocesa likuma 42., 189.,190., 204.1, 208.1, 250.18 pantu, tiesa

no s pri e da :

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “AM Power”, reģistrācijas Nr.40203042032, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, neizmaksāto darba algu 751,88

euro apmērā, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu par laika periodu no 2017.gada 10.aprīļa līdz 2017.gada 5.jūnijam 62,14 euro apmērā un

likumiskos procentus par samaksas kavējumu par laika periodu no 2017.gada 5.jūnija līdz 2017.gada 29.septembrim 14,65 euro, un ar lietas vešanu

saistītos izdevumus 70,00 euro, pavisam kopā 898,67 euro (astoņi simti deviņdesmit astoņi euro 67 centi) .

Piedzīt no SIA “AM Power”, reģistrācijas Nr.40203042032, valsts ienākumos nesamaksāto valsts nodevu 124,30 euro (viens simts divdesmit

četri euro un 30 centi) apmērā.

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr.C68493317.

Piedzīt no SIA “AM Power”, reģistrācijas Nr.40203042032, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,92 euro (divi euro un 92 centi)

apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C68493317.

Valsts labā veiktā maksājuma apliecinošs dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, vai Rīgā,

Baložu ielā 14.

Noteikt SIA “AM Power” termiņu 10 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās sprieduma labprātīgai izpildei.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu,

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese A.Buliņa