Court convicts defendant of robbery, sets sentence considering prior convictions, and orders victim compensation.

Lietas arhīva Nr. K69-0622-18/25

ECLI:LV:KURT:2018:0515.11261002018.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2018. gada 15. maijā

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese Anita Simsone,

piedaloties prokurorei Ieviņai Pickainei,

aizstāvei Vinetai Ķinei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību (laupīšanu).

2018. gada 7. janvārī ap plkst. 17.40 /pers. B/ mantkārīga motīva vadīts, alkohola ietekmē, nolēma iegūt /pers. C/ somu. Realizējot savu

noziedzīgo nodomu, /pers. B/ no mugurpuses pieskrēja pie /pers. C/, kura atradās Liepājā, Dārza ielā, iepretī mājai Nr.17, satvēra somu, kuru viņa nesa

labajā rokā, un no visa spēka to parāva atpakaļ. Spēcīgā rāviena rezultātā /pers. C/ apgriezās pa simtu astoņdesmit grādiem un nokrita pie zemes, bet

somu neatlaida. /pers. B/ nolūkā pārvarēt cietušās pretošanos un iegūt viņas somu, atkārtoti no visa spēka rāva /pers. C/ somu. Izrāvis somu viņai no

rokas /pers. B/ no notikuma vietas aizskrēja.

Tādā veidā /pers. B/, pielietojot vardarbību pret /pers. C/, nolaupīja viņai piederošās mantas 279,60 euro vērtībā. Tajā skaitā somu 27 euro

vērtībā, kurā atradās kafijas paciņa „Paulig Classic” 2,69 euro vērtībā, četri bumbieri 0,70 euro vērtībā, 0,5 kg tumšās vīnogas 0,65 euro vērtībā,

mazgāšanas švammes 0,46 euro vērtībā, fotokamera „Olimpus” 162 euro vērtībā, lūpu krāsa 8 euro vērtībā, ķemme 2,30 euro vērtībā, spogulis 6

euro vērtībā, zāles „Nospa” 3,50 euro vērtībā, asinsspiediena regulēšanas zāles 1,30 euro vērtībā, naudas maks 60 euro vērtībā, kurā atradās nauda 5

euro. /pers. B/ pielietotās vardarbības rezultātā /pers. C/ nodarīti maznozīmīgi miesas bojājumi: ādas nobrāzums labās rokas 3.pirksta rajonā, kreisās

rokas 3. un 4.pirkstu rajonā, zemādas asinsizplūdums labās ceļa locītavas priekšējā virsmā.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

Cietusī uzturēja un lūdza piedzīt no vainīgās personas pirmstiesas izmeklēšanā pieteikto kompensāciju par mantisko zaudējumu EUR 279,60 un

kompensāciju par morālo kaitējumu, garīgajām ciešanām EUR 500.

Apsūdzētais tiesas sēdē savu vainu atzina pilnībā, izdarīto nožēloja, cietušās pieteikto mantiskā zaudējuma un morālā kaitējuma kompensācijas

atzina pilnībā.

Tiesas sēdē apsūdzētais lūdza tiesu, pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt, jo viņš savu vainu un pieteikto kompensāciju pilnībā atzīst.

Apsūdzētais paskaidroja, ka tiesas izskaidrotās procesuālās sekas pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas gadījumā viņam ir saprotamas, proti, ka

spriedums ir pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Prokurors, aizstāve un cietusī pievienojās apsūdzētā lūgumam, un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, lūdza tiesu pierādījumu

pārbaudi neveikt.

Tiesa ņemot vērā apsūdzētā un lietas dalībnieku viedokļus, kā arī apstākli, ka tiesa sagatavojot lietu iztiesāšanai un pārbaudot lietas materiālus ir

pārliecinājusies, ka tie pilnībā apstiprina apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, nodarījuma kvalifikācija ir pareiza, pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neizdarīt, izņemot pārbaudīt apsūdzētā personu raksturojošos datus.

Tiesa uzskata, ka ir pilnīgi pierādīts, ka ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta

pirmajā daļā, par kuru ir sodāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums attiecībā uz apsūdzību, spriedumā netiek norādīts.

Cietusī pieteikusi kompensāciju par mantisko zaudējumu EUR 279,60 un morālo kaitējumu, garīgajām ciešanām EUR 500, kuru apsūdzētais

pilnībā atzina.

Kriminālprocesa likuma 352.,353.pants un Civillikuma 1635.,1776.-1792., 2355., 2356.pants, nosaka imperatīvu pienākumu vainīgajam atlīdzināt

nodarīto zaudējumu, kas radies apsūdzētā prettiesiskās darbības un vainas dēļ. Nolaupītās mantas cietusī nav atguvusi.

Kompensācijas summu veido nolaupīto mantu vērtība, kura izmantota apsūdzības apjoma noteikšanai un morālā kompensācija par garīgajām

ciešanām sakarā apsūdzētā izdarīto vardarbību pret cietušo. Laupīšanas laikā apsūdzētais nodarīja maznozīmīgus miesas bojājumus, līdz ar ko cietušajai

tika radītas sāpes un negatīvs stress sakarā ar nodarītajiem miesas bojājumiem. Laupīšana tika izdarīta publiskā vietā uz ielas. Tiesa uzskata, ka

noziedzīgo darbību laikā cietusī tika morāli pazemota, viņa pārdzīvoja bailes, nepatiku, dusmas un citas negatīvas emocijas, kuras rada stresu. Tāpēc tiesa

uzskata, ka cietušajai pienākas kompensācija par morālo kaitējumu. Apsūdzētais cietušās pieteiktās kompensācijas pilnībā atzina. Tiesa uzskata, ka

cietušās pieteiktā kompensācija par mantisko zaudējumu un morālo kaitējumu ir pamatota un apmierināma.

Ievērojot norādīto, no apsūdzētā cietušās labā ir piedzenama kompensācija par mantisko zaudējumu EUR 279,60 un kompensācija par morālo

kaitējumu EUR 500, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, – un pienākumu iesniegt tiesai

dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Sodu apsūdzētajam tiesa nosaka saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu.

Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā ir noteikts, ka nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā

arī vainīgā personību.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, vispirms ņemama vērā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe, ko nosaka pēc noziedzīga nodarījuma

objekta jeb apdraudētās intereses nozīmīguma.

Noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret personas mantiskajām interesēm un veselību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētajam inkriminētais noziegums klasificējas kā smags noziegums, kas norāda uz to, ka nodarījuma

kaitīgums ir ievērojams.

Ar noziedzīgajām darbībām apsūdzētais nodarīja mantisko un morālo kaitējumu un kaitējumu personas veselībai. Apsūdzētais cietušajai nolaupīja

mantas 279,60 euro vērtībā, nodarīja maznozīmīgus miesas bojājumus un nodarīja cietušajai morālo kaitējumu EUR 500.

Izdarot laupīšanu apsūdzētais savas vēlmes un iegribas nostādīja augstāk pret cietušās ar likumu aizsargātajām interesēm. Tiesa atzīst, ka

apsūdzētais pilnībā apzinājās, ka izdarot laupīšanu, prettiesiski iedzīvojas uz cietušās rēķina un izturoties pret viņu vardarbīgi, nodara viņai sāpes un

ciešanas. Tiesa uzskata, ka noziegums ir izdarīts ar tiešu nodomu un mantkārīgā nolūkā, kas nozieguma kaitīgumu paaugstina.

Vainīgā personības izvērtēšanā, svarīga soda individualizācijā, jo tādējādi vainīgajam var noteikt visefektīvāko soda veidu un tā apmēru. Soda

individualizācijas princips ir cieši saistīts ar taisnīguma principu. Ziņas, kuras raksturo vainīgā personību un kurām ir krimināltiesiska nozīme, skar četrus

aspektus: 1) fizisko stāvokli, 2) psihisko stāvokli, 3) sociālo statusu un 4) tiesisko statusu. Šie aspekti ļauj noskaidrot personas noziedzīgās uzvedības

cēloņus, personas noziedzīgo tieksmju stabilitāti, kā arī noteikt maksimāli lietderīgu sodu, lai sasniegtu soda mērķus.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais četras reizes sodīts, no tām pēdējās divas reizes par analoģisku noziegumu. Pēdējo reizi notiesāts ar

Liepājas tiesas 2010.gada 2.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem un policijas kontroli

uz 2 gadiem un sešiem mēnešiem, pamatsods izciests, papildsods nav izciests, jauns analoģisks noziegums izdarīts policijas kontroles laikā. Norādīto tiesa

uzskata kā personību negatīvi raksturojošu apstākli. Minētais liecina, ka apsūdzētais pat pēc ilgstošas soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē, nav

sapratis savas uzvedības nepareizību, tās smagās sekas, nav nostājies uz labošanās ceļa, savu sociālo dzīvesveidu mainīt nevēlas. Piemērotie četri

kriminālsodi nav sasnieguši soda mērķi, jo apsūdzētais no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas neatturas. Līdz ar ko, tiesa uzskata, ka noziedzīga

nodarījuma recidīvs ir augsts. Tiesa atzīst, ka pie šādiem apstākļiem, apsūdzētais raksturojas kā sabiedriski bīstama persona.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam tiesiskās apziņas līmenis ir zems un apsūdzēto acīmredzot apstāklis, ka par noziedzīgo nodarījumu sodu var nākties

izciest cietumā, nebaida un nekalpo par ieganstu, lai atturētos izdarīt jaunus noziegumus.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka katrs jauns noziedzīgs nodarījums soda bardzību pastiprina. Turklāt persona kura jau agrāk ir izdarījusi

noziedzīgus nodarījumus un tos turpina izdarīt, turklāt neizciesta soda laikā, ir daudz negatīvāk raksturojama nekā persona, kura noziegumu izdara pirmo

reizi un to tiesa ievēro nosakot soda veidu un mēru par jauno noziegumu.

Tiesa uzskata, ka par katru jaunu noziedzīgu nodarījumu persona ir sodāma bargāk, jo neraugoties uz izciesto sodu, persona turpina ignorēt valsts

likumus un sabiedrības intereses. Uz to, ka personai, kura izdara vairākus noziedzīgus nodarījumus, krimināltiesiskajai represijai ir jābūt bargākai,

norādīts arī tiesu prakses apkopojumos par sodu politiku. Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumi krimināltiesībās. 2007./2008.

Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances tiesas sodu piemērošanas prakse

(Pieejams: http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas/ ). Tiesa šim viedoklim pievienojas. Tiesa uzskata, ka personai, kura

noziedzīgos norādījumus izdara regulāri, ja viņai tiek piemērots tāds pat sods kā personai par vienu, pirmo reizi izdarītu noziedzīgu nodarījumu,veidojas

nesodāmības sajūta.

U. Krastiņš norāda, ka „vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir negatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka

sabiedrībā var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu cilvēku tiesībām un interesēm”. Krastiņš, U. Noziedzīgs

nodarījums. Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000. 185. lpp..

Tiesa atzīst, ka arī konkrētajā gadījumā, kad persona neizciesta soda laikā ir izdarījusi jaunu analoģisku noziegumu, tiesai nav pamats noteikt

nesamērīgi vieglu sodu, jo tādā veidā netiek realizēta valsts iecerētā reforma sodu noteikšanā atsakoties Krimināllikumā no atkārtotības kā kvalificējošās

pazīmes.

Tiesa atzīst, ka persona, kura ir izdarījusi jau agrāk vairākus noziedzīgus nodarījumus, ir nodarījusi lielāku morālu, fizisku, materiālu kaitējumu

sabiedrībai un indivīdam, jo ar savām darbībām apliecinājusi noraidošu attieksmi pret valsts, sabiedrības un indivīda interesēm.

Tāpēc sodu par katru jaunu noziedzīgu nodarījumu nedrīkst noteikt formāli un sodam jābūt adekvātam izdarīto nodarījumu regularitātei.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam nav pamata noteikto vieglu sodu, jo tad viņā veidotos nesodāmības sajūta un netiktu sasniegts kriminālsoda mērķis

atturēt citas personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un netiktu aizsargāta sabiedrības drošība.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka vienīgais soda veids, kuru apsūdzētais sapratīs kā sodu un ar kuru tiks atjaunots taisnīgums ir brīvības

atņemšanas sods.

Apstāklis, ka apsūdzētajam ir ģimene, viņš rūpējas par audžubērnu un ir atradis darbu, ir apstākļi kuri kalpo par pamatu soda mēra saprātīgai

mīkstināšanai, bet nav pamats noteikt soda veidu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā tikai ar bargo brīvības atņemšanas sodu var sasniegt soda mērķi. Tiesa uzskata, ka

apsūdzētajam piemērojams papildsods probācijas uzraudzība.

Nosakot soda mēru un galīgo sodu, tiesa ņem vērā norādīto, to, ka apsūdzētais sadarbojās ar procesa virzītāju un piekrita pabeigt kriminālprocesu

tā vienkāršotajā veidā un atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta pirmajai un trešajai daļai.

Ievērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, tiesa guva pārliecību, ka apsūdzētais savu vainu atzīstot patiesi nožēloja izdarīto. Pamatojoties uz

Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst to, ka apsūdzētais izdarīto nožēlo un savu vainu atzīst.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu un 12.punktu par atbildību pastiprinošiem apstākļiem atzīstams tas, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu un tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Gadījumos, kad pastāv atbildību pastiprinoši apstākļi, soda mēru nevar noteikt tā minimālajā apmērā.

Aizstāve lūdza mīkstināt prokurora pieprasīto sodu un ņemt vērā, ka apsūdzētajam ir ģimene, kurai viņš ir vienīgais apgādnieks un apsūdzētais

strādā. Ņemot vērā norādīto par soda veida un soda mēra noteikšanu, tiesa noraida aizstāves lūgumu mīkstināt sodu. Tiesa uzskata, ka viegla soda

piemērošana personām, kuras regulāri izdara analoģiskus noziegumus nav attaisnojama un var radīt tiesiskā nihilisma draudus. Turklāt tādā gadījumā, kā

spriedumā norādīts, netiek ievēroti principi, kuri bija par pamatu Krimināllikuma grozījumiem, kuri spēkā stājās 2013. gada 1. aprīlī.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais rūpējas par audžudēlu, faktiskā sieva nestrādā, apsūdzētajam ir patstāvīgs darbs, viņš piekrita pabeigt

kriminālprocesu tā vienkāršotajā formā, tiesa uzskata, ka soda un papildsoda mērs nav nosakāms tuvu maksimālā soda mēram.

Apsūdzētais notiesāts 2010. gada 2. februārī Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem un

policijas kontroli uz 2 gadiem un 6 mēnešiem. Pamatsods izciests. Policijas kontrole nav izciesta. Neizciestais sods ir 15 dienas.

Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51., 45. ( redakcijā līdz 2014. gada 31. janvārim, Sk. arī Krimināllikuma Pārejas noteikumu

13.punktu) un 52.pantu. Tiesa uzskata, ka piemērojams pilnīgs sodu saskaitīšanas princips un piespriestajam sodam jaunajā lietā pilnībā pieskaitāms

neizciestais papildsods policijas kontrole, kura atbilstoši Krimināllikuma 52.pantam ir 7 brīvības atņemšanas dienas. Tiesa uzskata, ka galīgā soda mērs –

brīvības atņemšana uz 1 gadu un 7 dienām un probācijas uzraudzība uz 1 gadu, pie apstākļiem, kad persona trešo reizi tiek notiesāta par laupīšanu, ir

samērīgs, taisnīgs un atbilstošs.

Apsūdzētajam piemēroti drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegums izbraukt no valsts, kuri atceļami ar sprieduma

spēkā stāšanos.

Lietā ir lietiskais pierādījums viens CD disks, kurā atrodas ieraksts no videonovērošanas kamerām. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta

pirmo daļu lietiskais pierādījums pēc sprieduma spēkā stāšanās atstājams glabājamies lietā.

Apsūdzētā aizstāvību, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 80.panta trešo daļu, realizēja aizstāve Vineta Ķine.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84.panta otro daļu un 367.panta pirmās daļas 4.punktu, samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem aizstāvei

par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam EUR 80,00.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka apsūdzētajam piešķirts trūcīgās personas statuss vai citas ziņas, kas būtu par pamatu personu atzīt par

maznodrošinātu. Tāpēc apsūdzētais nav atbrīvojams no pienākuma segt izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību un saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, no /pers. B/ valsts labā piedzenami izdevumi par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 80,00,

nosakot, ka procesuālos izdevumus apsūdzētais labprātīgi var samaksāt 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās.

Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. pantu, 512. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 1 (vienu) gadu un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Galīgo sodu noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, 45.pantu, redakcijā līdz 2014. gada 31. janvārim, 52.pantu, pilnībā piespriestajam sodam

pieskaitot neizciesto policijas kontroli pēc Liepājas tiesas 2010. gada 2. februāra sprieduma un

/pers. B/ sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1(vienu) gadu 7 (septiņām) dienām un probācijas uzraudzību uz 1(vienu) gadu.

Atcelt drošības līdzekļus - pieteikšanos noteiktā laikā policijas iestādē un aizliegumu izbraukt no valsts, ar sprieduma spēkā stāšanos.

Piedzīt no /pers.B/labā kompensāciju par mantisko zaudējumu EUR 279,60 (divi simti septiņdesmit deviņi euro un sešdesmit centi) un

kompensāciju par morālo kaitējumu EUR 500 (pieci simti euro), nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas-, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Samaksāt aizstāvei Vinetai Ķinei no valsts budžeta līdzekļiem par sniegto juridisko palīdzību /pers.B/EUR 80.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību EUR 80.

Atstāt lietisko pierādījumu vienu CD glabājamies lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2018. gada 31. maija, apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A. Simsone