Court convicts group members of robbery with violence and violence threats, sentencing them to prison terms.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendants of robbery with violence and violence threats, finding them guilty based on their joint actions and prior agreement. The prosecution argued that the defendants conspired to rob a victim in Valmiera, using a vehicle and applying physical force and threats to seize property and cause minor injuries. The court upheld the conviction, applying the Criminal Law provisions to impose prison sentences and order the return of stolen items while rejecting the victim's civil compensation claim.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 176. panta 2. daļa; 20. panta 4. daļa; 315. pants: A group acting under prior agreement commits robbery with violence and violence threats when they jointly use force or threats to overcome resistance and take property, resulting in criminal liability for all participants.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11130062913
K39-0227-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2014.gada 25.aprīlī
Valmieras rajona tiesa:
tiesnesis J.Grīnbergs
ar sekretāru S.Ādamsoni,
piedaloties prokurorei S.Kristapai
aizstāvei /pers. A/
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas
kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, /pers. D/, personas kods
/personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta otrās daļas, 20.panta ceturtās daļas un /pers. E/,
personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 315.panta.
Aprakstošā daļa
/pers. C/ un /pers. B/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas
nolaupīšanu, kas saistīta ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu, (laupīšanu).
Tā /pers. C/ un /pers. B/ 2013.gadā no 27.jūlija līdz 28.jūlijam plkst. 1.30, precīzi nenoskaidrotā laikā,
būdami savstarpēji vienojušies par laupīšanas izdarīšanu Valmieras pilsētā, būdami /pers. D/ atbalstīti
(/pers. D/ būdams informēts, ka /pers. C/ un /pers. B/ ir vienojušies par laupīšanas realizāciju (mantas
atņemšanu, pielietojot vardarbību un draudus), lai minētajām personām būtu iespējams izdarīt laupīšanu,
piekrita veikt šofera pienākumus), no Burtnieku novada, Rencēnu pagasta, Rencēniem ar /pers. D/ vadīto
automašīnu ieradās Valmieras pilsētā, pēc kā no 2013.gada 27.jūlija plkst. 23.20 līdz 28.jūlija plkst.1.30,
atrodoties Valmierā ar /pers. D/ vadīto automašīnu braukāja pa Valmieras pilsētas teritoriju, lai varētu
izvēlēties laupīšanas upuri un atbilstošu vietu, kur laupīšanu būtu vieglāk realizēt.
Pēc tam /pers. C/ un /pers. B/, darbojoties personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, būdami /pers. D/
atbalstīti, Valmierā uz Palejas ielas uzbruka /pers. F/, kuram kopīgi pielietoja vardarbību sitot un sperot
pa dažādām ķermeņa daļām, kā arī pielietoja vardarbības draudus- pārmaiņus piedraudot ar nazi,
pārvarēja cietušā /pers. F/ pretošanos un nolaupīja, izņemot no kabatām naudas maku EUR 1,42 (Ls 1)
vērtībā ar tur atrodošām mantām: SEB bankas kredītkarti, „Maxima” paldies karti, „Baltik Mails” karti,
braukšana atļauju, darba identifikācijas karti, mobilo telefonu „LG” EUR 142 (Ls 100) vērtībā ar tajā
esošo „O karti” EUR 5,69 (Ls 4) kopvērtībā (Ls 3- kartes atjaunošanas vērtība un Ls 1- kartē esošā
nauda), pēc kā /pers. D/ /pers. B/ un /pers. C/ sagaidīja un aizveda no nozieguma vietas.
Tādējādi, /pers. B/ un /pers. C/, būdami /pers. D/ atbalstīti, nolaupīja cietušajam /pers. F/ piederošo mantu
EUR 149,40 (Ls 105) kopvērtībā un nodarīja cietušajam /pers. F/ miesas bojājumus: nobrāzums uz labās
uzacs, zemādas asinsizplūdums zem kreisās acs, zemādas asinsizplūdums kreisās gūžas locītavas rajonā
un nobrāzums kreisās ceļa locītavas rajonā, kas pieskaitāmi pie maznozīmīgiem miesas bojājumiem.
Šādi/pers. C/ un /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma (turpmāk KL)
176.panta otrā daļā.
/pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanas, kas saistīta ar vardarbību un vardarbības
piedraudējumu, personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās (laupīšanas) atbalstīšanu, apzināti veicinot
noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un novēršot šķēršļus tā izdarīšanai.
Tā /pers. D/ 2013.gadā no 27.jūlija līdz 28.jūlijam plkst. 1.30, precīzi nenoskaidrotā laikā, būdams
informēts, ka /pers. C/ un /pers. B/ ir vienojušies par laupīšanas realizāciju (mantas atņemšanu, pielietojot
vardarbību un draudus), lai minētajām personām būtu iespējams izdarīt laupīšanu, no Burtnieku novada,
Rencēnu pagasta, Rencēniem ar automašīnu iepriekšminētas personas atveda uz Valmieras pilsētu, pēc kā
no 2013.gada 27.jūlija plkst. 23.20 līdz 28.jūlija plkst.1.30, atrodoties Valmierā ar automašīnu /pers.C/ un
/pers. B/ vadāja pa Valmieras pilsētas teritoriju, lai minētās personas varētu izvēlēties laupīšanas upuri un
atbilstošu vietu, kur laupīšanu būtu vieglāk realizēt, kā arī /pers. B/ un /pers. C/ sagaidīja un aizveda no
nozieguma vietas. Tādējādi /pers. B/ un /pers. C/, būdami /pers. D/ atbalstīti, Valmierā uz Palejas ielas,
darbodamies personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, ar saskaņotām darbībām, uzbruka /pers. F/,
kopīgi pielietoja vardarbību sitot un sperot, pa dažādām ķermeņa daļām, kā arī pielietoja vardarbības
draudus- pārmaiņus piedraudot ar nazi, pārvarēja cietušā /pers. F/ pretošanos un nolaupīja naudas maku
EUR 1,42 (Ls 1) vērtībā ar tur atrodošām mantām: SEB bankas kredītkarti, „Maxima” paldies karti,
„Baltik Mails” karti, braukšana atļauju, darba identifikācijas karti, mobilo telefonu „LG” EUR 142 (Ls
100) vērtībā ar tajā esošo „O karti” EUR 5,69 (Ls 4) kopvērtībā (Ls 3- kartes atjaunošanas vērtība un Ls
1- kartē esošā nauda).
Tādējādi, ar savām darbībām /pers. D/ veicināja laupīšanas izdarīšanu, novēršot šķēršļus tās izdarīšanai,
kā rezultātā /pers. B/ un /pers. C/, būdami /pers. D/ atbalstīti, nolaupīja cietušajam /pers. F/ piederošo
mantu EUR 149,40 (Ls 105) kopvērtībā.
Šādi/pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 176.panta otrā daļā un 20.panta ceturtā
daļā.
/pers. E/ neziņoja, droši zinot, ka tiek gatavots un izdarīts smags noziegums. Tā zinot, ka 2013.gadā no
27.jūlija līdz 28.jūlijam plkst. 1.30, precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. D/, /pers. C/ un /pers. B/ ir
vienojušies par laupīšanas realizāciju (mantas atņemšanu, pielietojot vardarbību un draudus), t.i.,
gatavojas izdarīt smagu noziegumu, kopā ar minētajām personām no Burtnieku novada, Rencēnu pagasta,
Rencēniem ar /pers. D/ vadīto automašīnu devās uz Valmieras pilsētu, kur Valmierā meklēja laupīšanas
upuri un atbilstošu vietu, kur laupīšanu būtu vieglāk realizēt, par to neziņoja tiesībsargājošajām iestādēm.
Kā arī, pēc tam, kad no 2013.gada 27.jūlija plkst. 23.20 līdz 28.jūlija plkst.1.30 /pers. C/ un /pers. B/
personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās, būdami /pers. D/ atbalstīti, Valmierā uz Palejas ielas bija
izdarījuši smagu noziegumu - laupīšanu (mantas nolaupīšanu pielietojot vardarbību un draudus), t.i, /pers.
F/ nolaupīja naudas maku EUR 1,42 (Ls 1) vērtībā ar tur atrodošām mantām: SEB bankas kredītkarti,
„Maxima” paldies karti, „Baltik Mails” karti, braukšana atļauju, darba identifikācijas karti, mobilo
telefonu „LG” EUR 142 (Ls 100) vērtībā ar tajā esošo „O karti” EUR 5,69 (Ls 4) kopvērtībā (Ls 3- kartes
atjaunošanas vērtība un Ls 1- kartē esošā nauda), par to neziņoja tiesībsargājošajām iestādēm.
Šādi/pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts KL 315.pantā.
Lietā cietušais /pers. F/ pieteicis mantiskās kompensācijas pieteikumu Ls 105 vai EUR 149,40 apmērā.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka visu apsūdzēto
vaina viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta un viņi par to
izdarīšanu ir sodāmi.
Apsūdzētais /pers. B/ tiesas procesā savu vainu atzina un liecināja, ka bijuši /pers. D/ mājā, taisījuši grīdu.
Vakarā aizbraukuši uz Valmieru atpūsties, gribējuši iet uz klubu, bet pārdomājuši. /pers.D/ izlaidis viņu ar
/pers. C/ pie estrādes pastaigāties. Bijis dusmīgs uz /pers. C/, tam iemeslu aizmirsis. Nezinot, kas viņam
uznācis, bet uzbrucis cietušajam. Iesitis viņam ar kāju pa seju, abi nokrituši. Tad cietušais bēdzis, skrējis
līdzi. Tobrīd/pers. C/ bijis kaut kur aiz muguras. Pieskrējis cietušam klāt, iesitis ar kulaku pa seju un
pāris reizes ar kulakiem pa ķermeni. Tad izvilcis nazi un cietušam piedraudējis, teicis, lai atdod visas
mantas. Nazi iepriekš paņēmis no Oskara mašīnas. /pers. C/ bijis 5-6 m attālumā no viņa. Ar vienu roku
pieturējis nazi un ar otru roku uzdauzījis pa kabatām. Telefonu izvilcis no kabatas, maks jau bijis
izkritis. /pers. C/ laupīšanas laikā bijis aiz muguras, neko neesot darījis, skatījies. Tad gājuši prom,
zvanījis /pers.D/, lai brauc pakaļ. Pirms tam maku un telefonu iedevis /pers. C/, /pers. C/ neesot zinājis
no kurienes mantas nākušas, to nav teicis. Tad visi aizbraukuši atpakaļ uz Rencēniem. Zagtās mantas
iznīcinātas. Telefonu aizvedis uz Rīgu un iesniedzis lombardā uz /pers. C/ vārda. Pēc tam /pers.D/
un /pers.E/ par laupīšanu izstāstījuši. Pirmstiesas izmeklēšanā sniedzis citādas liecības, jo bijis bail un
bijis uztraukums, nezinājis ko un kā teikt. Noliedz, ka ar /pers. C/ būtu vienojušies par laupīšanu, to
izdarījis viens. Doma paņemt mantas radusies, kad sācis cietušo sist.
Apsūdzētais /pers. C/ tiesas sēdē savu vainu celtā apsūdzībā neatzina. Paskaidroja, ka braukuši
pie /pers.D/ taisīt grīdu un remontēt mašīnu. Neviens laupīšanu neesot ieplānojis. Domājuši aizbraukt uz
naktsklubu atpūsties. /pers.D/ piekritis aizvest uz Multiklubu. /pers.B/ bijis dusmīgs, bet nezinot par ko.
Abi izkāpuši no mašīnas un domājuši ar kājām aiziet uz Multiklubu. /pers.B/vienu brīdi aizskrējis. Pēc
tam redzējis kā aizskrien cilvēks. Bijis otrā pusē ceļam un pēc tam piegājis klāt /pers.B/. /pers.B/ esot bijis
piegājis klāt pie cietušā. Neko īpašu neesot redzējis vai dzirdējis. Dzirdējis, ka cietušais saka, lai liek
mierā. Piegājis klāt un tad ar /pers.B/ātrā solī gājuši prom. Kad piegājis klāt, cietušais gulējis zemē un ar
rokām aizsedzis seju. Mašīnā/pers. B/ teicis, ka atradis zemē blakus cietušam maku un telefonu. Makā
esošo autovadītāja apliecību /pers. E/ izdomājusi pārdot. Iepriekš sniegtās liecības atšķiroties, jo viņam
piedraudējuši, ka iesēdinās. Bijis dusmīgs arī uz /pers.B/ jo domājis, ka /pers.B/ viņu ir iegāzis.
Apsūdzētais /pers. D/ tiesas procesā savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina un
liecināja, ka pie viņa uz Rencēniem atbraukuši /pers. C/, /pers.B/ un /pers.E/ Vakarā viņam bija jāved
draudzene uz Valmieru uz darbu. Piedāvājis/pers. C/ ar /pers.B/ braukt līdzi, viņi piekrituši. Valmierā
aizvedis abus uz Multiklubu, tur bijuši daudz cilvēki un aizbraukuši prom. Tad nolēmuši pavizināties pa
Valmieru./pers.B/ ar /pers. C/ savā starpā apmainījušies ar asiem vārdiem. Tad pie Palejas ielas viņus
izlaidis, viņi teikuši, lai atbraucot, ka viņi piezvanīs. Aizbraucis prom un apstājos pie „Topa”. Pēc kāda
laika zvanījis /pers. C/ vai /pers.B/ un teicis, lai brauc viņiem pretim un Palejas ielu. Viņus uz ceļa
paņēmis mašīnā un braukuši uz Rencēniem. Ko pa ceļam /pers. C/ ar /pers.B/runājuši nav dzirdējis.
Nākošā dienā /pers.B/ izstāstījis, ko viņi ir izdarījuši. Laupīšanu neesot atbalstījis. Iepriekš viņam
draudējuši iesēdināt, tādēļ sniedzis nepatiesas liecības. Savu liecību sakritību ar līdzapsūdzēto liecībām
skaidro ar faktu, ka policijas darbiniece Bērziņa viņam esot parādījusi /pers.B/un /pers. C/ liecības.
Apsūdzētā /pers. E/ savu vainu atzina pilnībā un tiesai liecināja, ka šobrīd lielāko daļu notikumi viņai esot
grūti atcerēties. Zinājusi, ka tiek gatavota laupīšana. Bijusi jāved uz Valmieru/pers. D/ draudzene.
Momentu neatceras, kuram radās ideja /pers.B/vai /pers. C/. Radusies ideja veikt „gopstopu”. Kad
dzirdējusi no viņiem frāzi „gopstop” nav sapratusi, ko tas nozīmē, bet kad vēlāk redzējusi, sapratusi.
Sapratusi, ka tas ir kaut kas slikts. Braukuši pa nomaļu vietu un pamanīts cietušais. Ticis pavērsts skats uz
abām pusēm, vai neviena nav./pers.B/ un /pers. C/ tikuši izlaisti, viņa ar /pers.D/ aizbraukuši uz „Topu”.
Kad viņus izlaiduši, viņai bijis skaidrs, ka būs laupīšana, bet nav ticējusi, ka viņi to izdarīs. Tā bijusi
pirmā reize, kad viņi ko tādu izdarījuši. Uz laupīšanu viņi gājuši kopā. Tad viņi zvanījuši /pers.D/, abi
skrējuši un bijis skaidrs, ka tas ir izdarīts. Kad/pers. D/ atbraucis pakaļ, teikts, ka tas izdevies. Ticis
pārbaudīts telefons un kas ir makā. Par telefonu pusceļā izdomāts, ka to liks lombardā. „Gopstopu”
izdomājuši /pers.B/ un /pers. C/. Nezina, kā viņi sarunājuši, ka /pers.D/ piedalās. /pers.D/vedis tur, kur
puiši prasījuši. Uz Valmieru braucot par iešanu uz klubu runa neesot gājusi. Kad piebraukuši pie
cietušā, /pers.D/droši vien zinājis, ka būs kaut kas slikts. /pers.D/ teicis, ja būs sūdi, lai viņu iekšā nejauc.
Tikušas meklētas tumšākas, nomaļākas vietas, kur mazāk cilvēki. Zinājusi, ka tiks gatavots un tika
izdarīts noziegums. Neziņojusi, jo dzīvojusi kopā ar /pers. C/.
Lai arī apsūdzētais /pers. B/ savu vainu celtā apsūdzībā atzina faktiski daļēji (liecināja, ka laupīšanu
izdarījis viens), apsūdzētie /pers. C/ un /pers. D/ savu vainu faktiski neatzina, savukārt, apsūdzētā /pers. E/
savu vainu atzina pilnībā, tiesa uzskata, ka lietā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi apstiprina visu
apsūdzēto vainu viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Cietušais/pers. F/ tiesai liecināja, ka 2013. gada 28. jūlijā īsi pēc pusnakts gājis pa Palejas ielu uz Alus
bāru. Bijis alkohola reibumā, bet ne lielā. Uzgājis uz taciņas, kas ved pāri pļavai, sajutis sitienu un
nokritis zemē. Ātri pielecis kājās un skrējis atpakaļ uz ielas pusi. Paklupis un nokritis uz trotuāra zālājā.
Viņam pieskrējuši klāt divi cilvēki. Ar rokām aizsedzis seju. Viens no uzbrucējiem no priekšas turējis pie
sejas nazi, otrs no aizmugures rakājies pa kabatām. Uzbrucēji viņam situši. Neatceras, kur situši, pieļauj,
ka pa seju. Viņam atņemts mobilais telefons un maks Pēc tam uzbrucēji aizmukuši uz Dīvaliņu ielas
krustojumu. Pēc uzbrukuma bijusi sasista gūža, celis, zilumi zem acīm, sasista piere. Visi šie miesas
bojājumi nodarīti no šiem uzbrucējiem. Nākošajā dienā saņēmis draugiem.lv portālā vēstuli no /pers. E/,
ka ir atradusi viņa autovadītāja apliecību, piedāvāts to atgūt pret nelielu atlīdzību. Saņēmis arī vēstuli
no /pers. C/. Vēstulē /pers. C/ mēģinājis izskaidrot kā tas noticis. Tur bijis rakstīts, ka /pers. C/ esot
centies viņu glābt, sitis /pers.B/laukā nazi, rāvis nost. Šādi /pers. C/ izklāstītie notikumi neatbilstot
patiesībai.
Tiesas izmeklēšanā Kriminālprocesa likuma (turpmāk KPL) 501.panta 1.punkta kārtībā tika nolasītas
apsūdzētā /pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, jo starp tām un tiesā sniegtām liecībām
pastāvēja svarīgas pretrunas. Tā /pers. B/ iepriekš liecinājis, ka /pers.D/palūdzis lauku mājā Rencēnos
ielikt grīdu, viņš, /pers. C/ un /pers.E/aizbraukuši pie /pers.D/. visu dienu līdz pat vakaram taisījuši grīdu.
Vakara pusē /pers. C/ ieminējies par „gop stops”, kas nozīmē cilvēka aplaupīšanu. Izlēmuši, ka tiklīdz
atbrauks /pers.D/, brauks uz pilsētu taisīt „gop stop”. Kad atbraucis /pers.D/, par saviem nodomiem
pastāstījuši arī viņam. /pers.D/atbalstījis viņu ideju, bet klāt nav gribējis piedalīties. /pers.E/ bijusi pret.
Vakarā ap plkst.20.00 ieradušies Valmierā, braukājuši ar mašīnu pa pilsētu, gaidījuši, kad iestāsies tumsa,
meklējuši iespējamo upuri. Braucot estrādes virzienā /pers. C/ pamanījis cilvēku ielas malā, /pers.D/
pabraucis nedaudz uz priekš, izlaidis viņu ar /pers. C/ ārā. Iepriekš sarunājuši ar /pers.D/, ka sazvanīsies.
Viņš ar /pers. C/ ātrā solī devies pretim pamanītam cilvēkam. Neko nesakot, piegājuši klāt no
mugurpuses, viņš ar kulaku iesitis pa seju. Cietušais sasvēries uz vienu pusi, viņš iesitis ar roku vēlreiz.
Cietušais sasvēries, gandrīz nokritis, bet atguvis līdzsvaru un skrējis prom. Abi ar /pers. C/ skrējuši no
pakaļas, īsti neatceroties vai cietušais pats paklupis vai /pers. C/ viņu nogrūdis, bet cietušais nokritis.
Tad/pers. C/ iespēris cietušam ar zābaku pa vēderu, bet viņš iesitis ar kulaku pa seju. /pers. C/ pieprasījis
cietušam atdot visu, kas ir. Tajā brīdī /pers. C/ bija izvilcis arī nazi, kuru novicinājis cilvēkam gar degunu,
pēc tam nazi atdevis viņam. Viņš pielicis nazi cietušam pie kakla. Tikmēr/pers. C/ vilcis visu cietušam no
kabatām laukā, izvilcis telefonu un maku. Kad tas bijis izdarīts skrējuši prom, zvanījuši /pers.D/, lai brauc
pakaļ. Mājās apskatījuši, ko ieguvuši, veicot laupīšanu (1.sējums lietas lapa 156-158). Apsūdzētais /pers.
B/ šīs savas liecības ir uzturējis arī spēkā būdams nopratināts atkārtoti kā aizdomās turētais (1.sējums
lietas lapa 161-162), kā arī būdams nopratināts kā apsūdzētais savu vainu atzinis pilnībā (2.sējums lietas
lapa 40).
Tiesas izmeklēšanā KPL 501.panta 1.punkta kārtībā tika nolasītas apsūdzētā /pers. C/ pirmstiesas
izmeklēšanā sniegtās liecības, jo starp tām un tiesā sniegtām liecībām pastāvēja svarīgas pretrunas.
Tajās /pers. C/ liecinājis, ka kopā ar /pers.B/, /pers.D/ un /pers.E/ braukuši uz Valmieru pavizināties.
Alkoholu lietojis tikai /pers.B/. Bijuši aizbraukuši uz Valmieras estrādi, ap plkst. 23.00. /pers.B/ radusies
ideja kādu piekaut un atņemt visu, kas ir. Viņš/pers. B/ idejai piekritis, viņu sarunu dzirdējusi /pers.E/,
kura teikusi, ka nebūs labi. /pers.D/ teicis, ka neko nezinot, ka brauc pie savas draudzenes. Viņš ar
/pers.B/palicis pie estrādes, bet /pers.D/ ar /pers.E/aizbraukuši. Vienā brīdī ieraudzījuši sievieti,
/pers.B/ierosinājis viņai uzbrukt. Viņš teici, ka sievieti neaiztiksim. Gājuši tālāk uz Multikluba pusi,
pēkšņi /pers.B/ pieskrējis pie viena vīrieša, iesitis ar kāju pa galvu, abi nokrituši. Cietušais piecēlies un
sācis bēgt. /pers.B/ skrējis viņam pakaļ. Cietušais nokritis, /pers.B/ pieskrējis klāt un sācis sist ar kājām pa
galvu. Pēc tam /pers.B/pielicis cietušam nazi pie kakla, bļāvis, lai dod telefonu un maku. Cietušais vilcis
tos no kabatām ārā. /pers.B/ licis viņam paņemt telefonu un maku, viņš tos paņēmis. /pers.B/ teicis, lai arī
viņš iesitot cietušam, viņš atteicies to darīt. /pers.B/ cietušo palaidis, cietušais aizskrējis. /pers.B/
ierosinājis pēc tam aplaupīt vēl vienu vīrieti, viņš atteicies to darīt. Tad pazvanījuši /pers.D/, lai brauc
pakaļ. Mašīnā nolaupīto telefonu un maku atdevis /pers.B/. Telefonu vēlāk ieķīlājuši lombardā, naudu
sadalījuši, nolaupītās cietušā autovadītāja tiesības nolēmuši pārdot cietušam, izmantojot portālu
draugiem.lv (1.sējums lietas lapa 116-118). Nopratināts atkārtoti /pers. C/ papildus liecināja, ka atrodoties
Rencēnos, /pers.D/izdomājis, ka jābrauc „gop stop”, kas nozīmē cilvēka aplaupīšana. Pēc tam visi
braukuši uz Valmieru. Braukājuši pa Valmieru, meklējuši tumšu vietu un upuri. Pamanījuši cilvēku, kas
iet pa ielu, automātiski pieņemts lēmums aplaupīt šo cilvēku. /pers.D/ pabraucis uz priekšu, viņu
un /pers.B/ izlaidis no mašīnas. Viņš pie cietušā piegājis brīdī, kad /pers.B/ cietušam pie kakla pielicis
nazi. /pers.B/pieprasījis, lai atdot maku un telefonu, piespiedis stingrāk nazi. Cietušais izņēmis pieprasītās
mantas un atdevis viņam (1.sējums lietas lapa 120 -121).
Tiesas izmeklēšanā KPL 501.panta 1.punkta kārtībā tika nolasītas apsūdzētā /pers. D/ pirmstiesas
izmeklēšanā sniegtās liecības, jo starp tām un tiesā sniegtām liecībām pastāvēja svarīgas pretrunas. Tā
/pers. D/ liecinājis, ka /pers. C/ un /pers. B/ atbraukuši viņam līdz uz Rencēniem. Vakarā nav bijis ko
darīt, /pers. C/ ar /pers. B/ ierunājies, ka vajag uztaisīt „gop stopu”, jo neesot naudas cigaretēm.
Ierosinājuši braukt uz Valmieru, tad visi sakāpuši mašīnā un braukuši, meklējuši piemērotu vietu, kur
veikt laupīšanu. Viņš vienkārši uz dullo braucis pa pilsētu, vienā vietā izlaidis /pers. B/ un /pers. C/,
izlaidis pēc viņu abu norādēm. Iepriekš sarunājuši, ka sazvanīsies, kad vajadzēs viņus paņemt. Ar
automašīnu stāvējis pie veikala „Top”, kad zvanījis /pers. C/ braucis viņiem pakaļ. Mašīnā teikuši, ka
piekāvuši vienu vīrieti, nolaupījuši maku un telefonu (1.sējums lietas lapa 186-187). Pēc apsūdzības
uzrādīšanas prokuratūrā, /pers. D/ ir liecinājis, ka sevi atzīst par vainīgu pilnībā, lēmumā norādītie fakti
atbilstot patiesībai (2.sējums lietas lapa 37).
Bez tam, tiesas izmeklēšanā saskaņā ar KPL 501.panta 2.punktu, tika nolasītas arī apsūdzētās /pers. E/
iepriekš sniegtās liecības, jo viņa norādīja, ka ir aizmirsusi lietas apstākļus. /pers. E/ liecinājusi, ka bijusi
kopā ar Oskaru, /pers. C/ un /pers. B/Valmierā, puiši izdomājuši, ka vajadzētu taisīt „gop stop”, kas
nozīmē aplaupīt cilvēku. Viņa ieteikusi puišiem to nedarīt, bet viņi nav klausījuši. Tikusi meklēta tumša
iela, kur nav daudz tautas. Par cik /pers.D/ ir problēmas ar kāju, viņš palicis automašīnā. Ieraudzījuši
puisi, kas gājis pa ielu, ticis pieņemts lēmums puisi aplaupīt. Izlaists/pers. C/ un Klāvs, lai aplaupītu šo
puisi. /pers.D/nav gribējis, lai ievēro viņa automašīnu, tādēļ puiši izlaisti tālāk no notikuma vietas. Pēc
kāda laika piebraukuši pie puišiem, viņi ielēkuši automašīnā un ātri braukuši uz Rencēniem. Puiši
nolaupījuši telefonu un maku (1.sējums lietas lapa 100-102). Pratināta atkārtoti /pers. E/ ir sniegusi
analoģiskas liecības, izņemot faktu, ka ideja braukt uz Valmieru aplaupīt cilvēkus radusies /pers.D/
dzīvesvietā Rencēnos (1.sējums lietas lapa 104-105).
Tiesai nav pamats apšaubīt cietušā liecības par to, ka viņam ir uzbrukušas divas personas, kuras kopīgi,
viņam sitot un nodarot miesas bojājumus, kā arī piedraud ar vardarbību, izmantojot nazi, ir nolaupījušas
telefonu un maku. Uzbrukuma faktu un vardarbību pierāda lietā veiktās tiesu medicīniskās ekspertīzes
atzinums, ka cietušam /pers. F/ konstatēti šādi miesas bojājumi: nobrāzums uz labās uzacs, zemādas
asinsizplūdums zem kreisās acs, zemādas asinsizplūdums kreisās gūžas locītavas rajonā un nobrāzums
kreisās ceļa locītavas rajonā; minētie miesas bojājumi varēja rasties cietu, trulu priekšmetu (priekšmeta)
ne mazāk kā 4 traumatisku iedarbību rezultātā, iespējams, lēmumā norādītajā laikā un apstākļos
2013.gada 28. jūlijā, minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura, kā kopumā, tā katrs atsevišķi,
pieskaitāmi pie maznozīmīgiem miesas bojājumiem (1.sējums lietas lapa 21-22).
Telefona un maka zādzību aptirpina fakti, ka cietušā telefons LG izņemts no lombarda, kur to saskaņā ar
pirkuma līgumu nodevis apsūdzētais /pers. C/ (1.sējums lietas lapa 81-84), kā arī ka apsūdzētā /pers. E/
sarakstījusies portālā draugiem.lv, piedāvājot atpirkt cietušajam viņa autovadītāja apliecību, kas iepriekš
atradās nolaupītā makā (1.sējums lietas lapa 10-13).
Tiesa atrod par pierādītu, ka laupīšanas uzbrukumu cietušajam /pers. F/ ir īstenojuši abi apsūdzētie /pers.
C/ un /pers. B/, kopīgi personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās veicot viņiem celtā apsūdzībā minētās
darbības, kā arī /pers. D/, zinādams par plānotu laupīšanu, ir palīdzējis šī nozieguma izpildīšanu-
nogādājis /pers. C/ un /pers. B/ nozieguma vietā un pēc tam aizvedis no tās prom.
Lai arī tiesājamais /pers. B/ tiesas procesā norādīja, ka laupīšanu veicis viens, /pers. C/ liecināja, ka tajā
nav piedalījies (notiekošo nav sapratis), savukārt /pers. D/ noliedza, ka zinājis par līdzapsūdzēto nodomu
veikt noziegumu, tiesa šīm apsūdzēto liecībām nepiedod ticamību, jo uzskata, ka pārējie lietā iegūtie
pierādījumi tās neapstiprina.
Apsūdzētā /pers. E/ gan pirmstiesas izmeklēšanā, gan tiesā ir sniegusi faktiski analoģiskas liecības, no
kurām secināms, ka visi trīs līdzapsūdzētie jau Rencēnos ir vienojušies braukt uz Valmieru izdarīt
noziegumu- aplaupīt kādu cilvēku, ko arī pēc tam īstenojuši. /pers. D/, zinādams par šo nodomu, aizvedis
visus uz Valmieru, tur kopā meklējuši nozieguma izdarīšanai atbilstošu vietu un uzbrukuma upuri, /pers.
C/ un /pers. B/ no mašīnas izlaisti un attiecīgais noziegums ir izdarīts. Tiesa šīm /pers. E/ liecībām piedod
ticamību.
Arī apsūdzētie /pers. B/ un /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā ir atzinuši, ka jau pirms nozieguma
izdarīšanas abiem radies nodoms veikt laupīšanu, vienojušies to izdarīt un kopā arī to veikuši. Abi
apsūdzētie sākotnēji ir atzinuši kopīgu darbību veikšanu- cietušā ķeršanu, sišanu viņam, piedraudēšanu ar
nazi un mantu atņemšanu, kas vērstas uz laupīšanas izdarīšanu un šī nozieguma pabeigšanu. Arī /pers. D/
sākotnējās liecībās ir atzinis, ka jau Rencēnos visiem radusies ideja veikt laupīšanu, /pers. B/ un /pers. C/
aizvedis uz viņu lūgto vietu un pēc nozieguma izdarīšanas no turienes paņēmis.
Tiesa šīm pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzēto /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ sniegtām liecībām piedod
ticamību. Tās pēc sava faktu izklāsta attiecībā uz nozīmīgiem lietas apstākļiem principiāli sakrīt. Tiesai
nav pamats pieļaut, ka visi apsūdzētie pirmstiesas izmeklēšanā būtu piespiesti sniegt vienādas un
nepatiesas liecības. Tiesas rīcībā nav nekādu pierādījumu, ka procesa virzītājs būtu kādā veidā piespiedis
apsūdzētos šādi nepatiesi liecināt vai liecības kā savādāk neatspoguļotu pašu apsūdzēto brīvi pausto
notikušā atreferējumu, kas ļauj šīm liecībām piedot ticamību. Tiesa ņem vērā, ka šo liecību saturs sakrīt,
ne tikai pēc būtības, bet arī specifiskās niansēs, piemēram, visi apsūdzētie liecībās lieto terminu „gop
stop”, kas viņu žargonā nozīmē laupīšanu. Šādu specifisku nianšu sakritība papildus apstiprina tiesas
secinājumus par šo liecību patiesumu. Tiesas ieskatā apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ tiesas procesā
sniegtās liecības ir vērstas uz to, lai izvairītos no kriminālatbildības, savukārt /pers. B/ liecības ir vērstas
uz to, lai notikušās laupīšanas apstākļus padarītu par nenozīmīgākiem (ar vieglāku juridisko
kvalifikāciju) vai lai pasargātu no atbildības līdzapsūdzēto /pers. C/.
Arī apsūdzētā /pers. C/ vēstule, ko viņš rakstījis no ieslodzījuma vietas cietušajam /pers. F/ (2.sējums
lietas lapa 106-107) apstiprina, ka /pers. C/ notikušā faktus katru reizi cenšas interpretēt savādāk un sev
labvēlīgā gaismā, kas vēlreiz pierāda, ka tiesā sniegtām liecībām nav pamats piedot ticamību. Tā,
piemēram, vēstulē /pers. C/ norāda, ka pieskrējis pie cietušā, kad /pers. B/ cietušam pielicis nazi galvas
rajonā, viņš nazi /pers. B/ no rokām izsitis un pēc tam centies noraut /pers. B/ no cietušā. Šādi /pers. C/
vēstulē norādītie fakti ir pretrunā ir viņa paša pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību saturu, kā arī tiesā
atspoguļoto notikuma gaitu.
Cietušais /pers. F/ liecību pārbaudē uz vietas ir parādījis nozieguma vietu un notikušā apstākļus (1.sējums
lietas lapa 93-99). Arī apsūdzētie /pers. C/ un /pers. B/ savu liecību pārbaudēs uz vietas (1.sējums lietas
lapa 134-140, lietas lapa 172-178), ir norādījuši identisku nozieguma izdarīšanas vietu un tās apstākļus,
kas arī papildus tiesai ļauj piedod ticamību cietušā liecībām un abu apsūdzēto sākotnējām liecībām.
Tiesa uzskata, ka apsūdzēto /pers. B/ un /pers. C/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc KL 176.panta otrās
daļas, jo apsūdzētie personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās veica svešas mantas laupīšanu, pielietojot
vardarbību- sitot un sperot cietušajam, kā arī vardarbības draudus - piedraudot ar nazi. Lai arī prokurors
celtās apsūdzības dispozīcijas atreferējuma daļā nav norādījis kvalificējošo pazīmi- pielietojot vardarbības
draudus, tomēr faktisko apstākļu aprakstošā daļā šī kvalificējošā pazīme ir norādīta, tātad attiecīga
apsūdzība ir celta. Abu apsūdzēto iepriekšējo vienošanos veikt laupīšanu apliecina kā pierādījumi par
iepriekšēju nodomu veikt laupīšanu, tā arī abu saskaņotās darbības, kas bija vērstas uz vardarbības
pielietošanu.
Apsūdzētā /pers. D/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc KL 176.panta otrās daļa 20.panta ceturtās daļas, jo
viņš atbalstīja apsūdzēto /pers. B/ un /pers. C/ izdarīto laupīšanu- apzināti veicināja nozieguma izdarīšanu
un novērsa šķēršļus tā izdarīšanai, vedot apsūdzētos uz Valmieru un meklējot laupīšanas izdarīšanai
atbilstošu vietu, kā arī pēc nozieguma veikšanas braucot viņiem pakaļ uz nozieguma vietu.
Apsūdzētās /pers. E/ darbības ir pareizi kvalificētas pēc KL 315.panta, jo viņa zinādama, ka tiek plānots
izdarīt un ir izdarīts smags noziegums, neziņoja par to tiesībsargājošās iestādēm.
Nosakot apsūdzētiem piemērojamā soda veidu un mēru, saskaņā ar KL 46.panta regulējumu, tiesa ņem
vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzēto personības, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Izvērtējot soda veidu un tā apmēru, tiesa vadās arī no KL
35.panta otrās daļas un piemēro tādu sodu, lai tas sasniegtu likumā noteiktos mērķus, tajā skaitā, aizsargāt
sabiedrības drošību, sodīt vainīgo personu par izdarīto un panākt, lai notiesātais atturētos no noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas nākotnē.
Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētais /pers. B/ izdarījis tīšu smagu noziegumu. Noziedzīgā nodarījuma
rezultātā cietušam radīts veselības kaitējums (maznozīmīgi miesas bojājumi) un mantisks zaudējums.
Pārbaudot apsūdzētā /pers. B/ personību, noskaidrots, ka iepriekš nav tiesāts, administratīvā sodāmība
dzēsta, nav ziņu, ka sastāvētu psihiatra, narkologa uzskaitē, pēc paša vārdiem- pirms apcietināšanas
strādājis būvniecībā, ir aizdomās turamā statuss citā krimināllietā par laupīšanas izdarīšanu.
Tiesa saskaņā ar KL 47., 48.pantu apsūdzētam /pers. B/ nekonstatē ne atbildību mīkstinošos, ne atbildību
pastiprinošos apstākļus. Tajā skaitā, tiesa par atbildību mīkstinošo apstākli neatzīst faktu, ka apsūdzētais
savu vainu nozieguma izdarīšanā atzina, jo viņam celto apsūdzību viņš faktiski neatzina, noliedzot
laupīšanas izdarīšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, par ko tiesa viņu ir atzinusi par vainīgu
un notiesā.
Ņemot vērā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. B/ ir sodāms ar inkriminētā panta
sankcijā paredzēto sodu- brīvības atņemšanu uz 2 gadiem bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli
uz 1 gadu. Tiesa šādu soda mēru atzīst par taisnīgu un samērīgu izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturam, smagumam, viņa lomai nozieguma izdarīšanā, apsūdzētā personībai, ka nepastāv atbildību
mīkstinošie, pastiprinošie apstākļi. Vienlaicīgi tiesa, ņemot vērā jau norādītos apstākļus, neieguva
pārliecību, ka, sodu neizciešot, apsūdzētais turpmāk neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, tādēļ nesaskata
pamatu piemērot KL 55.pantu un /pers. B/ notiesāt nosacīti.
Saskaņā ar KL 52.panta piekto daļu soda termiņā /pers. B/ ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no
2013.gada 3.septembra līdz sprieduma pasludināšanai.
Tā kā lietas izskatīšana ir pabeigta, apsūdzētam /pers. B/ noteikts ar brīvības atņemšanu saistīts sods, līdz
sprieduma stāšanās spēkā apsūdzētam saglabājams drošības līdzeklis apcietinājums.
Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētais /pers. C/ izdarījis tīšu smagu noziegumu. Noziedzīgā nodarījuma
rezultātā cietušam radīts veselības kaitējums (maznozīmīgi miesas bojājumi) un mantisks zaudējums.
Pārbaudot apsūdzētā /pers. C/ personību, noskaidrots, ka viņš iepriekš tiesāts: 2012.gada 12.jūlijā ar
Valmieras rajona tiesas spriedumu pēc KL 175.panta trešās daļas, 185.panata pirmās daļas ar brīvības
atņemšanu uz 3 gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem un 6 mēnešiem, 2013.gada 11.oktobrī ar
Valmieras rajona tiesa spriedumu pēc KL 175.panta 3.daļas un galīgais sods pēc spriedumu kopības
noteikts brīvības atņemšanu uz 3 gadiem nosacīti ar pārbaude slaiku uz 3 gadiem un 6 mēnešiem,
administratīvā sodāmība dzēsta, ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu konstatēts, ka nozieguma
izdarīšanas laikā un pašlaik ar psihisku slimību neslimo, konstatēti organiski personības un uzvedības
traucējumi, kas neliedz saprast savu darbību un to vadīt, pēc paša vārdiem- pirms apcietināšanas strādājis
celtniecībā.
Tiesa apsūdzētam /pers. C/ nekonstatē atbildību mīkstinošos apstākļus. Tiesas saskaņā ar KL 48.panta
pirmās daļas 1.punktu /pers. C/ par atbildību pastiprinošo apstākli atzīst- noziedzīgais nodarījums veido
noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Ņemot vērā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. C/ ir sodāms ar inkriminētā panta
sankcijā paredzēto sodu- brīvības atņemšanu uz 1 gadu 8 mēnešiem bez mantas konfiskācijas ar policijas
kontroli uz 1 gadu. Tiesa šādu soda mēru atzīst par taisnīgu un samērīgu izdarītā noziedzīgā nodarījuma
raksturam, smagumam, viņa lomai nozieguma izdarīšanā, apsūdzētā personībai, faktam, ka nepastāv
atbildību mīkstinošie, bet pastāv viens atbildību pastiprinošais apstāklis. Tā kā apsūdzētais /pers. C/ šo
noziegumu ir izdarījis nosacītās notiesāšanas pārbaudes laikā, tiesa nesaskata pamatu piemērot KL
55.pantu un viņu notiesāt nosacīti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu piespriestam sodam daļēji pieskaitāms neizciestais sods-
brīvības atņemšanu uz 3 gadiem pēc Valmieras rajona tiesas 2013.gada 11.oktobra sprieduma un galīgais
sods /pers. C/ nosakāms brīvības atņemšanu uz 3 gadiem un 6 mēnešiem ar policijas kontroli uz 1 gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. C/ tiesas noteiktā soda termiņā ieskaitāms
iepriekšējā krimināllietā aizturējumā pavadītais laiks 2011.gadā no 12.decembra līdz 14.decembrim un
šajā krimināllietā apcietinājumā pavadītais laiks no 2013.gada 3.septembra līdz sprieduma pasludināšanai.
Tā kā lietas izskatīšana ir pabeigta, apsūdzētam /pers. C/ noteikts ar brīvības atņemšanu saistīts sods līdz
sprieduma stāšanās spēkā apsūdzētam saglabājams drošības līdzeklis apcietinājums.
Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētais /pers. D/ izdarījis tīša smaga nozieguma atbalstīšanu. Atbalstītā
noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušam radīts veselības kaitējums (maznozīmīgi miesas bojājumi) un
mantisks zaudējums.
Pārbaudot apsūdzētā /pers. D/ personību, noskaidrots, ka viņš uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi
nebija tiesāts, šobrīd tiesāts ar Valmieras rajona tiesas 2013.gada 3.septembra spriedumu pēc KL
313.panta ar naudas sodu Ls 600, administratīvā sodāmība dzēsta, nav ziņu, ka sastāvētu psihiatra,
narkologa uzskaitē, strādā algotu darbu.
Tiesa saskaņā ar KL 47., 48.pantu apsūdzētam /pers. D/ nekonstatē ne atbildību mīkstinošos, ne atbildību
pastiprinošos apstākļus.
Ņemot vērā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. D/ ir sodāms ar inkriminētā panta
sankcijā paredzēto sodu brīvības atņemšanu uz 1 gadu bez mantas konfiskācijas.
Ņemot vērā apsūdzētā personību, nozieguma raksturu, apsūdzētā lomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā,
tiesa ieguva pārliecību, ka, sodu neizciešot, apsūdzētais turpmāk varētu neizdarīt jaunus
likumpārkāpumus, tādēļ saskaņā ar KL 55.pantu tiesa viņu notiesā nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3
gadiem, uzliekot par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas un
piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.
Tā kā lietas izskatīšana ir pabeigta, ar sprieduma spēkā stāšanos /pers. D/ atceļams drošības līdzekli –
nodošana policijas uzraudzībā.
Saskaņā ar KL 7.pantu apsūdzētā /pers. E/ izdarījusi tīšu mazāk smagu noziegumu.
Pārbaudot apsūdzētās /pers. E/ personību, noskaidrots, ka viņa iepriekš nav tiesāta, administratīvā
sodāmība dzēsta, nav ziņu, ka sastāvētu psihiatra, narkologa uzskaitē.
Tiesa saskaņā ar KL 47.panta otro daļu apsūdzētai /pers. E/ atzīst atbildību mīkstinošo apstākli- vaļsirdīga
atzīšanās un izdarītā nožēlošana. Apsūdzētai tiesa nekonstatē atbildību pastiprinošos apstākļus.
Ņemot vērā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. E/ sodāma ar inkriminētā panta sankcijā
paredzēto sodu- piespiedu darbu uz 60 stundām.
Tā kā lietas izskatīšana ir pabeigta, ar sprieduma spēkā stāšanos /pers. E/ atceļams drošības līdzekli –
uzturēšanās noteiktā vietā.
Saskaņā ar KPL 240. panta pirmo daļu lietā esošie lietiskie pierādījumi- mobilais telefons „LG” atdodams
cietušam A,/pers. F/; pirkuma līgums, ieņēmuma-izdevuma pavadzīme glabājama kopā ar krimināllietu.
Tā kā cietušais /pers. F/ mantiskās kompensācijas pieteikumu tiesas sēdē neuzturēja spēkā, tiesa to pēc
būtības neizskata un noraida.
Apsūdzētam /pers. C/ pirmstiesas un tiesas procesā pēc viņa lūguma tika nodrošināta valsts nodrošinātā
juridiskā palīdzība- piedalījās aizstāve. Saskaņā ar KPL 367. panta pirmās daļas 4. punktu un 368. panta
pirmo daļu no apsūdzētā /pers. C/ valsts labā piedzenami šie procesuālie izdevumi EUR 219,14 apmērā.
Rezolutīvā daļa
Tiesa, vadoties no KPL 511., 512., 520. pantiem nosprieda:
/pers. B/atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un sodīt ar
brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu.
Brīvības atņemšanas soda izciešanu /pers. B/ skaitīt no 2014.gada 25.aprīļa. Saskaņā ar Krimināllikuma
52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku 2013.gada 3.septembra līdz
2014.gada 24.aprīlim.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim saglabāt /pers. B/ drošības līdzekli – apcietinājumu.
/pers. C/atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un sodīt ar
brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 8 (astoņiem) mēnešiem bez mantas konfiskācijas ar policijas
kontroli uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu šim sodam daļēji pievienot neizciesto sodu- brīvības
atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem pēc Valmieras rajona tiesas 2013.gada 11.oktobra sprieduma un galīgo sodu
/pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un 6 (sešiem) mēnešiem ar policijas kontroli uz 1
(vienu) gadu.
Brīvības atņemšanas soda izciešanu /pers. C/ skaitīt no 2014.gada 25.aprīļa. Saskaņā ar Krimināllikuma
52.panta piekto daļu soda termiņā ieskaitīt krimināllietā pēc Valmieras rajona tiesas 2013.gada 11.oktobra
sprieduma aizturējumā pavadīto laiku 2011.gadā no 12.decembra līdz 14.decembrim un šajā krimināllietā
apcietinājumā pavadīto laiku 2013.gada 3.septembra līdz 2014.gada 24.aprīlim.
Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim saglabāt /pers. C/ drošības līdzekli – apcietinājumu.
/pers. D/atzīt par vainīgu Krimināllikuma 176.panta otrā daļā un 20.panta ceturtā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. D/ notiesāt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 (trīs) gadiem,
uzliekot par pienākumu nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas un piedalīties
probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.
Ar sprieduma spēkā stāšanos atcelt /pers. D/ drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā.
/pers. E/atzīt par vainīgu Krimināllikuma 315.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un sodīt ar
piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām.
Ar sprieduma spēkā stāšanos atcelt /pers. E/ drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā.
Lietiskos pierādījumus:
- mobilo telefonu „LG” atdot /pers. F/;
- pirkuma līgumu, ieņēmuma-izdevuma pavadzīmi glabāt kopā ar krimināllietu.
Noraidīt/pers. F/ mantiskās kompensācijas pieteikumu.
Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij procesuālos izdevumus saistībā ar samaksu advokātam EUR 219,14
(divi simti deviņpadsmit euro un 14 centi). Šajā daļā spriedumam noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu tā
labprātīgai izpildei.
Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības, Vidzemes
apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību (protestu) Valmieras rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības datums – 2014.gada 26.maijs.
Tiesnesis: J.Grīnbergs