Court orders monthly child support payment based on defendant's financial capacity and current living situation.

Lieta Nr. C12185413

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2014.gada 17.martā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Šteine

ar sekretāri I.Ragini, tulci L.Lociku

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,

k o n s t a t ē j a:

2013.gada 16.augustā /pers. A/ cēla prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, norādot, ka 2003.gada 28.decembrī piedzima

pušu kopīgais dēls /pers. C/. Dēls dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas viņas ikdienas aizgādībā. Prasītāja nestrādā, saņem ģimenes

valsts pabalstu 16 Ls, citu ienākumu nav. Prasītājai ir jāiegādājas bērnam apģērbs, pārtika, jānodrošina ar mājokli, izglītību un

veselības aprūpi. Prasītājas ikmēneša izdevumi dēla uzturēšanai ir šādi: skolas ēdināšana 20 Ls, apģērbs un apavi 30 Ls, produkti

120 Ls (4 Ls dienā), medikamenti, vitamīni 15 Ls, mācību piederumi 30 Ls, izklaide (kino, rotaļlietas) 30 Ls (1 Ls dienā), higiēnas

preces 20 Ls, ¼ daļa no komunālajiem maksājumiem 30 Ls, ceļa izdevumi 10 Ls, kopā 290 Ls. Prasītājai trūkst līdzekļu bērna

uzturēšanai. Atbildētājs labprātīgi nesniedz līdzekļus bērna uzturēšanai. Prasītāja uzskata, ka atbildētāja mantiskais stāvoklis ļauj

maksāt uzturlīdzekļus 200 Ls mēnesī.

Pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Civilprocesa likuma 1., 59., 112., 127.-130.pantu, prasītāja lūdza piedzīt no atbildētāja

prasītājas labā uzturlīdzekļus bērna uzturēšanai 200 Ls ik mēnesi, sākot no prasības iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai vai

līdz pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.

Tiesas noteiktajā termiņā atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

2013.gada 3.oktobrī iesniegtajā pretprasībā (lietas 23.lapa) atbildētājs norādīja, ka prasību neatzīst, bērns /pers. C/ dzīvoja kopā ar

vecmāmiņu /pers. D/, kura nodrošināja mazdēla aprūpi līdz savai nāves dienai - 2012.gada 25.septembrim. Atbildētājs pārskaitīja

naudas līdzekļus vecmāmiņas kontā, pie tam uzturs tika nodrošināts lielākā apmērā nekā valstī noteiktais minimālais uzturlīdzekļu

apmērs. Atbildētājs vēlējās risināt jautājumu par atsevišķas aizgādības nodibināšanu pār dēlu /pers. C/.

Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2013.gada 17.oktobra lēmumu (lietas 31.lapa) tika atteikts pieņemt /pers. B/ pretprasību pret /pers.

A/ par atsevišķas aizgādības noteikšanu.

Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja daļēji, samazināja prasījuma apmēru un lūdza piedzīt no atbildētāja prasītājas labā

uzturlīdzekļus bērna /pers. C/ uzturam 100 Ls jeb 142,29 EUR, sākot no prasības iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai; papildus

paskaidroja, ka pēc prasības celšanas atbildētājs nav piedalījies bērna uzturēšanā, atbildētājs dzīvo un strādā Dānijā, lietā

iesniegtajā izziņā ir norādīta oficiālā darba alga, bet atbildētājam ir citi papildus ienākumi; prasītāja atrodas bērna kopšanas

atvaļinājumā, tādēļ ienākumi ir tikai pabalsts; atbildētājs dēlu ir deklarējis savā dzīves vietā, bet faktiski bērns ir reģistrēts un dzīvo

kopā ar prasītāju Čehijā, kur apmeklē skolu. Pašlaik bērna izdevumi vidēji ir 250-270 Ls mēnesī, un uzskata, ka atbildētājs ir spējīgs

maksāt 100 Ls bērna uzturam.

Uz tiesas sēdi atbildētājs /pers. B/ neieradās, nekādi iesniegumi un lūgumi netika saņemti. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku

atbildētājam tika paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta prasībām, nosūtot tiesas pavēsti pēc atbildētāja deklarētās dzīves

vietas. Atbildētājs pavēsti saņēma 2013.gada 30.septembrī, ko apstiprina paziņojums par sūtījuma izsniegšanu (lietas 22.lapa).

2014.gada 13.martā saņemts atbildētāja pārstāves /pers.K/ iesniegums (lietas 63.lapa), kurā norādīja, ka uz tiesas sēdi nevar

ierasties attaisnojoša iemesla dēļ: ir komandējums uz Londonu, atbildētājs dzīvo Austrijā un nevar atbraukt uz tiesas sēdi. Lūdza atlikt

lietas izskatīšanu. Tiesa šo lūgumu noraidīja.

Atbildētājam par tiesas sēdi bija zināms kopš 2013.gada 30.septembra, 2013.gada 4.oktobrī atbildētājs pilnvaroja pārstāvi /pers.K/

(lietas 50.lapa). Pārstāve biļetes rezervēja 2014.gada 16.janvārī. Pārstāves iesniegtie pierādījumi – rezervācijas apstiprinājums

(lietas 64.-65.lapa) nav uzskatāms par attaisnojošu neierašanos iemeslu. Tiesnese uzskata, ka atbildētājam tika nodrošinātas viņa

tiesības uzzināt par tiesvedību, tiesas sēdi un sniegt rakstveida paskaidrojumus un pierādījumus.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2013. gada 14.maija spriedumā lietā Nr./numurs/ norādīja, ka

„Viens no civilprocesā nostiprinātajiem pamatprincipiem ir dispozivitātes princips, proti, tā ir pušu brīva rīcība ar savām subjektīvām

tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka puses procesuālajām darbībām nav pienākuma rakstura.

Procesuālo tiesību izmantošana ir atkarīga no puses ieskatiem, turklāt par savu tiesību izmantošanu un tās sekām puse pati ir

atbildīga.”

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa uzskatīja par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja un atbildētāja

pārstāves klātbūtnes.

Uzklausījusi prasītājas paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta trešo daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības

aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas

ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem

vecākiem.

Dzimšanas apliecības kopija (lietas 5.lapa) apstiprina, ka 2003.gada 28.decembrī dzimušā /pers. C/ vecāki ir /pers. B/ un /pers. A/.

Ar dzīvesvietas deklarēšanas izziņām, Čehijas Republikā izsniegto izziņu (lietas 8.-9., 11., 68.lapa) un prasītājas paskaidrojumu ir

pierādīts, ka /pers. C/ dzīvo kopā ar māti /pers. A/. No pretprasības satura izriet, ka atbildētājs apstrīdēja turpmāku bērna atrašanos

prasītājas apgādībā, bet atzina, ka bērns dzīvo kopā ar māti. Līdz ar to atbildētāja pienākums ir uzturēt bērnu.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un

bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu

un Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas

tarifa likmi” 2.punktu uz lietas izskatīšanas dienu minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam pēc 7 gadu vecuma ir 96 EUR.

Lai noteiktu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, ir jānoskaidro pušu mantiskais stāvoklis, spējas uzturēt bērnu un bērna vajadzībām

nepieciešamo līdzekļu apmērs.

Atbilstoši iesniegtajām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013.gada 13.augusta izziņām (lietas 6.-7.lapa) prasītājas

ienākumi ir ģimenes valsts pabalsts 16 Ls.

Ar Tieslietu ministrijas Tiesiskās sadarbības departamenta palīdzību no kompetentās Dānijas iestādes tika saņemta informācija par

atbildētāja ienākumiem (lietas 54.-55.lapa), no kuras izriet, ka /pers. B/ ienākumi ir aptuveni DKK 13000 (brutto) mēnesī, tādejādi viņa

pēdējo 6 mēnešu kopējais ienākums ir aptuveni DKK 78000.

P ēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa uz 2014.gada 17.martu 1 EUR ir 7,46330 Dānijas kronas (DKK). Tiesa secina, ka

atbildētāja vidējā darba alga mēnesī ir 1741,86 EUR.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu ar 2014.gada 1.janvāri Latvijā notika pāreja uz euro. Ņemot vērā

noteikto valūtas maiņas kursu, Ls 1= EUR 0,702804.

Tiesa uzskata, ka bērna uzturēšanas pienākums gulstas uz abiem vecākiem un uzturlīdzekļu apmēru nosaka samērā ar vecāku reālo

mantas stāvokli un spējām uzturēt bērnu. Tā kā atbildētāja ienākumi ir lielāki par valstī noteikto minimālo darba algu, tad atbildētājs

spēj nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kas ir lielāki par minimālo apmēru, tas ir, vairāk nekā 96 EUR.

Prasības pieteikumā prasītāja norādīja, ka izdevumi bērnam mēnesī vidēji ir 290 Ls, tiesas sēdē paskaidroja, ka uz lietas

izskatīšanas laiku izdevumi ir vidēji 250-270 Ls mēnesī.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 18.maija spriedumā lietā Nr./numurs/ ir norādīts, ka

prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu pēc tā prasījuma rakstura nav iespējams precīzi, balstoties uz lietā esošiem pierādījumiem, noteikt

konstantu piedzenamo uzturlīdzekļu apjomu (medicīniskie izdevumi atšķiras atkarībā no tā, vai bērns slimo; izdevumi par mājokli

atšķiras ziemas un vasaras mēnešos u.t.t.). Līdz ar to izdevumu pozīcijās, kuras ir mainīgas, tiesa var noteikt atlīdzību pēc sava

taisnīga ieskata, kas pamatots uz visu apstākļu apsvērumu.

Tiesa uzskata, ka prasītājas minētie izdevumi atbilst bērna pašreizējām vajadzībām, šādu izdevumu nepieciešamība ir vispārzināma,

tie var mainīties atkarībā no gadalaika un citiem apstākļiem, to samērīgumu nav pamata apšaubīt, tādēļ uzskata, ka bērna vajadzībām

vidēji mēnesī tiek tērēti apmēram 200-250 Ls jeb 284-355 EUR mēnesī. No atbildētāja netika saņemti pierādījumi, ka uzturlīdzekļi tiks

tērēti citām, nevis bērna vajadzībām.

Izvērtējot visus apstākļus, ievērojot bērna vecumu un intereses, pušu mantisko stāvokli un spējas uzturēt bērnu, tiesa secina, ka

prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir apmierināma, un no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami uzturlīdzekļi bērnam 100 Ls jeb

142,29 EUR ik mēnesi, jo šāda summa atbilst atbildētāja patreizējām finansiālajām iespējām.

Prasītāja lūdza piedzīt uzturlīdzekļus no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka

uzturlīdzekļus ir maksājis labprātīgi, tādēļ uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama no 2013.gada 16.augusta. Tiesa izskaidro, ka atbildētājam

ir tiesības uzturlīdzekļu samaksu apstiprinošus dokumentus iesniegt vai uzrādīt zvērinātam tiesu izpildītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Nosakot valsts nodevas apmēru, kura ir piedzenama no atbildētāja valsts labā, tiesa vadās no Civilprocesa likuma 35.panta pirmās

daļas 3.punkta, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu (142,29EURx12

mēneši = 1707,48 EUR).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu par prasību naudas summā līdz 2134 euro valsts

nodeva ir 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro (15%x1707,48= 256,12 EUR).

Izziņa par tiesas izdevumiem (lietas 2.lapa) apstiprina, ka izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu ir 14,71 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami izdevumi par dokumentu

tulkojumiem 24,90 Ls un 12,20 Ls (lietas 48., 60.lapa), kopā 37,10 Ls jeb 52,79 EUR.

Tādejādi no atbildētāja valsts labā ir piedzenama valsts nodeva 256,12 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 67,50 EUR

(14,71+52,79).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas

izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.-195., 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus bērnam /pers. C/,

personas kods /personas kods/, dzimušam /datums/, 142,29 EUR (viens simts četrdesmit divi euro 29 centi) ik mēnesi, sākot no

2013.gada 16.augusta un turpinot līdz bērna pilngadībai vai līdz pušu materiālā stāvokļa izmaiņām.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 256,12 EUR (divi simti piecdesmit seši euro 12

centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 67,50 EUR (sešdesmit septiņi euro 50 centi).

Noteikt /pers.B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma

stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2014.gada 24.marta,

iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Šteine