Court partially allowed management fee claim, capping contract penalty at 10% of debt under Civil Code.

ECLI:LV:RIRT:2017:1207.C33551817.2.S

Lietas arhīva Nr. C-5518-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 7.decembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Bāliņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ĀDAŽU NAMSAIMNIEKS” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 23.augustā prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ĀDAŽU NAMSAIMNIEKS” (turpmāk - prasītāja) cēlusi tiesā maza

apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka atbildētājs ir nekustamā īpašuma /adrese/, Ādažu novads īpašnieks.

2013.gada 4.februārī dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ar prasītāja noslēdza Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu Nr.P/P4/2013/4 ar kuru

īpašnieki uzdeva un pilnvaroja prasītāju pārvaldīt nekustamo īpašumu /adrese/.

Prasītāja savas uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnībā, atbildētājs saistības nav izpildījis pilnībā. Atbildētājs apmaksu par apsaimniekošanas un

komunālajiem pakalpojumiem ir veicis tikai daļēji. Prasītājai ir radušās prasījuma tiesības pret atbildētāju 616,31 euro (pamatparāds) apmērā par laika

periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.augustam.

Prasītāja norāda, ka noslēgtā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 4.12. punktā pārvaldniekam - Prasītājam ir tiesības aprēķināt un iekasēt no

īpašnieka līgumsodu 0,1% apmērā no kavēto maksājumu summas par katru nokavēto dienu, ja dzīvokļa īpašnieks nav savlaicīgi veicis Līgumā

paredzētos maksājumus. Prasītājai saskaņā ar pušu noslēgto līgumu, Civillikuma 1716. pantu un prasītājas aprēķinu, ņemot vērā periodu, par kuru

atbildētājs nav veicis maksājumus, ir prasījuma tiesības pret atbildētāju par līgumsoda piedziņu par laika periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2017.gada

1.augustam. 87,77 euro apmērā.

Atbildētājam ir pienākums veikt savlaicīgu rēķinu apmaksu noteiktā termiņā, tomēr atbildētājs prettiesiski un sistemātiski nav pildījis maksājuma

saistības pret prasītāju, ko apliecina, ka prasītāja nav saņēmusi samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

Prasītāja pieteikumā norāda, ka mediācijai nepiekrīt. Pirms maza apmēra prasības iesniegšanas tiesā atbildētājs ilgstoši par parādsaistībām ir

brīdināts gan atgādinājumu, gan pirmstiesas brīdinājumu veidā, un no atbildētāja puses maksājumi nav veikti, parāds par saņemtajiem pakalpojumiem

turpina pieaugt.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 1., 41., 74., 93., 127-130., 195.pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10. un 13.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu

704,08 euro, kas sastāv no galvenā parāda 616,31 euro un līgumsoda 87,77 euro. Piedzīt no atbildētājas visus tiesas izdevumus - valsts nodevu 105,61

euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kā arī piedzīt no atbildētāja sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas

616,31 euro apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] 2017.gada 29.augustā atbildētājam nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka

atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus nav sniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2017.gada 28.septembrī atbildētājam un prasītājai paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida

procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 24.oktobrī.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

[3] Ar Rīgas rajona tiesas 2017.gada 24.oktobra lēmumu civillieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā 2017.gada 7.decembrī, vienlaikus

atbildētājam nosūtot prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojumu veidlapu uz atbildētāja faktisko dzīvesvietas adresi. Atbildētājs paskaidrojumus nav

sniedzis.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[5] Ar zemesgrāmatas nodalījuma izdruku apstiprinās, ka nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr. 6, /adrese/, īpašnieks ir atbildētājs.

Lietā noskaidrots, ka ar 2013.gada 4.februārī dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas līgumu Nr.P/P4/2013/4 dzīvokļu īpašnieki, uzdevuši un

pilnvarojuši prasītāju pārvaldīt nekustamo īpašumu /adrese/ (lietas 14-18.lapa).

Līguma 3.1.2.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt pārvaldniekam visus paredzētos maksājumus līgumā

noteiktajā kārtībā.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu 616,31 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.augustam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,

tostarp segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Minētā likuma 13.panta pirmā, otrā daļa

noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto

atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu un attiecas uz kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas

uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Civillikuma 1838.pantā ir noteikts, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa būtu veikta pilnā apmērā, turklāt atbildētājs nav apstrīdējis saistības esamību, nav sniedzis tiesai rakstveida

paskaidrojumus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis pretprasību, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu

iebildumu pret prasību, līdz ar to tiesa secina, ka prasība par pamatparāda 616,31 euro apmērā piedziņu no atbildētāja ir pierādīta un apmierināma.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 87,77 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.augustam.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu)

vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10

procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

2013.gada 4.februārī noslēgtā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma Nr. P/P4/2013/4 4.12.punkts paredz prasītājas tiesības ieturēt līgumsodu

01,% apmērā no kavēto maksājumu summas par katru nokavēto dienu, ja īpašnieks nav savlaicīgi veicis līgumā paredzētos maksājumus.

Atbildētājs nav apstrīdējis līgumā noteikto līgumsoda aprēķināšanas kārtību un līgumsoda apmērs ir pierādīts ar apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu aprēķinu un samaksas atšifrējumu par periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.augustam (lietas 11.lapa).

Tiesa konstatē, ka prasījums par līgumsoda piedziņu ir apmierināms daļēji, un no atbildētāja līgumsods ir piedzenams ne vairāk par 10% no galvenā

parāda, kas ir 61,63 euro apmērā. Pārējā daļā par līgumsoda piedziņu 26,14 euro apmērā noraidīt.

[8] Prasības pieteikumā izteikts lūgums noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās parāda summas līdz

sprieduma pilnīgai izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

spieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas

tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tiesa ir atzinusi, ka prasība ir apmierināma daļēji, tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva

101,69 euro apmērā, kas aprēķināta saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu (677,94 x 15%), un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.¹ pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ĀDAŽU NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas

Nr.40003422041, pamatparādu 616,31 euro apmērā un līgumsodu 61,63 euro apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2017.gada

1.augustam, valsts nodevu 101,69 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā, kopā piedzīt 782,93 euro (septiņi simti

astoņdesmit divi euro un 93 centi), samaksu veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: SIA „Ādažu namsaimnieks”, reģistrācijas .Nr.40003422041, banka: AS “Swedbank” konts LV26HABA0551034444055.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ĀDAŽU NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr.40003422041, tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, 6 % gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu 26,14 euro apmērā un valsts nodevas piedziņu 3,92 euro apmērā.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese I.Bāliņa