Court dismisses fine for road damage due to insufficient evidence of fault under Latvian Administrative Offences Code.

NORAKSTS Lieta Nr.142247712 (1-0815-13/35)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA JELGAVAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jelgavā, 2013.gada 26.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Mārtiņš Birkmanis, piedaloties sūdzības iesniedzējam J.S. un atbildētājas Tukuma novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Tukuma novada domes Administratīvās komisijas pārstāvim G.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.S., personas kods /personas kods/, sūdzību par Tukuma novada domes Administratīvās komisijas 2012.gada 9.februāra lēmuma Nr.D43-51 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja (turpmāk – VP ZRP KPB) Patruļpolicijas nodaļas patruļdienesta rotas jaunākais inspektors 2012.gada 5.janvārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA765829 (turpmāk – protokols) par to, ka 2012.gada 5.janvārī plkst.17.38 Tukumā, Raudas un Pasta ielas lokveida krustojumā J.S. vadīja transportlīdzekli BMW 525 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) sānslīdē, ar riepu protektoriem bojājot ceļa segumu. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 140.panta otrajā daļā.

1.lappuse no 6 Tukuma novada domes Administratīvā komisija, izskatot administratīvās pārkāpuma lietas materiālus, 2012.gada 9.februārī pieņēma lēmumu Nr.D43-51 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru J.S. par protokolā konstatēto pārkāpumu uzlika naudas sodu piecdesmit lati. Lēmumā konstatēts, ka protokols sastādīts pamatoti. Lietā ir policijas jaunākā inspektora ziņojums, kas apliecina konstatēto pārkāpumu. Ar savu rīcību J.S. pārkāpis LAPK 140.panta otro daļu.

[2] 2012.gada 13.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemta J.S. sūdzība par Lēmuma atcelšanu, kurā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Jaunākais inspektors, noformējot protokolu, neizvērtēja un neņēma vērā tā brīža ceļa un laika apstākļus – stipru snigšanu, uz ceļa seguma piebrauktu sniegu, kas autovadītājiem uz ceļa rada nedrošus kustības apstākļus – slīdēšanu. Laika apstākļi protokolā nav atspoguļoti, kas lietas izskatīšanā ir būtiski apstākļi, kā arī nav fiksēts ceļa posms, kurā radušies asfalta bojājumi J.S. vadītā transportlīdzekļa bremzēšanas un slīdēšanas rezultātā. [2.2] Tukuma novada Domes Administratīvā komisija nav ņēmusi vērā, ka lokveida krustojuma brauktuve nav taisnā līnijā, bet gan ar slīpumu 15% no centra uz ceļa malām, kas paaugstina risku izslīdēt, virzoties lokveida krustojumā ar autotransportu. [2.3] Noformējot protokolu, kā arī lietas materiālos nav konstatēts, ka J.S. transportlīdzekli būtu ekspluatējis ar sezonai neatbilstošām riepām. Vadot transportlīdzekli ar atbilstoši sezonai noteiktajām riepām, J.S. nekādi nevarēja radīt ceļa bojājumus, kura rezultātā būtu jāpiemēro naudas sods. J.S. transportlīdzeklis konkrētajā gadījumā – ziemas sezonā bija aprīkots ar ziemas riepām bez radzēm. [2.4] Administratīvās lietas materiālos nav pierādījumi par J.S. nodarītajiem ceļa bojājumiem, vadot transportlīdzekli, un to apmērs. [2.5] Piemērojot soda naudu piecdesmit lati, nav vispusīgi izvērtēti lietas materiāli un ņemta vērā LAPK 32.panta otrā daļa un 33.pants.

[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Tukuma novada domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – iestāde) tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] J.S. tiesas sēdē uzturēja sūdzībā ietverto pamatojumu, papildus norādīja, ka pārvietojoties pa Pasta ielu braucis ar atļauto un laika apstākļiem atbilstošu ātrumu. Iebraucot lokveida krustojumā, transportlīdzekļa riepu saķere ar ceļa segumu tika zaudēta, kā rezultātā notika transportlīdzekļa slīdēšana laukā no apļveida krustojuma. Lai saglabātu taisnvirziena kustību un neiekļūtu ceļa satiksmes negadījumā, veicis bremzēšanu, izbraucot no lokveida krustojuma. Neko nav sabojājis. Uz ceļa nav palikušas švīkas. Ņemot vērā AS ,,Latvijas autoceļu uzturētājs” vēstulē norādīto, ceļš tika tīrīts tikai no rīta no plkst.5.50 līdz plkst.7.50. Pēc pārkāpuma konstatācijas ceļš tika kaisīts ar sāli no plkst.22.05 līdz plkst.22.25. Protokolā nav minēts, kādi bija laika apstākļi un kāds bija ceļa segums. Tobrīd bija slapjš sniegs, gaisa temperatūra bija tuvu nullei. Ceļa segums bija mitrs, laiks bija uz atkalu, vietām bija sniegs.

2.lappuse no 6 [5] Iestādes pārstāvis tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādīto pamatojumu, papildus paskaidrojot, ka brauktuvei nav slīpums 15 grādi. Tā ir taisna. Vidū, kur ir izbūvējums ar bruģa akmeņiem, ir neliels pacēlums, bet tur nebrauc automašīnas. Normāli braucot, slīpums sānslīdi nerada. Iebildumi nepamatoti. Nav pamata neticēt protokolā norādītajam. Tā bija speciāli izraisīta sānslīde. Likums nenosaka, ka ir jākonstatē zaudējuma apmērs. Apmēram nav nozīmes, svarīgi ir tas, ka tiek bojāts ceļa segums. Sānslīdes rezultātā tiek sadedzināta asfalta virsējā kārta. Braucot aplī, jābūt mazam ātrumam. Rodas šaubas, vai sānslīde pati no sevis ir iespējama. Lai izlīdzinātu braukšanas trajektoriju, nav jāizbrauc viss aplis, pietiek ar dažiem metriem. No savas pieredzes zina, ka jaunieši regulāri izdara šāda veida pārkāpumus. Turklāt liecinieks apliecināja, ka pusaplis izbraukts driftā.

[6] Tiesas sēdē liecinieks J.T. liecināja, ka ar dienesta automašīnu braucis pa Raudas ielu. Tuvojoties lokveida krustojumam, no kreisās puses pirms viņa aplī iebrauca BMW, kurš sānslīdē izbrauca visu lokveida krustojumu. Mašīnai riepas kauca. Tas bojā ceļa segumu. Ceļš bija nokaisīts ar pretslīdēšanas materiāliem. Bija vakars, ceļš bija diezgan pasauss, svaigi uzsniguša sniega nebija, asfalts bija pliks, apledojis nebija. Ja būtu uzsnidzis un slidens, tad varētu būt, ka būtu radusies nejaušā sānslīde. Sūdzības iesniedzējs rīkojās tīši. Piebraucot pie lokveida krustojuma, dzirdējis riepu kaukšanu, tāpēc arī pievērsis uzmanību. Lokveida krustojumā tika bojāts tieši ceļa segums, jo balto līniju tur nav. Ceļa bojājumi lietas materiālos netika fiksēti. Bija seši vakarā, liela kustība, iespējams vienkārši nevarēja nobildēt ceļa bojājumu. Drifta laikā tiek bojāta ceļa seguma virsma, paliek pēdas.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieka liecību, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka sūdzība ir pamatota un apmierināma.

[8] Lēmumā konstatēts, ka J.S. ir pārkāpis LAPK 140.panta otro daļu, kas noteic, ka par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu

– uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši LAPK 140.panta otrajai daļai, nepieciešams konstatēt, ka J.S. izdarījis ceļa bojāšanu.

[9] Lietā nav strīda par to, ka 2012.gada 5.janvārī plkst.17.38 Tukumā, Raudas un Pasta ielas lokveida krustojumā J.S. vadīja transportlīdzekli sānslīdē. Lietā pastāv strīds par to, vai J.S., vadot transportlīdzekli, izdarījis ceļa bojāšanu.

3.lappuse no 6 [10] Saskaņā ar LAPK 272.pantu, institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. LAPK 243.panta otrā daļa paredz, ka šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un tml.). Līdz ar to par pierādījumiem lietā var kalpot protokols (lietas 7.lapa), policijas jaunākā inspektora ziņojums (lietas 13.lapa) un AS „Latvijas autoceļu uzturētājs” vēstule par Tukuma pilsētas ielu uzturēšanu (lietas 23.lapa).

[11] Policijas jaunākais inspektors J.T. ziņojumā norāda, ka, iebraucot Pasta un Raudas ielas lokveida krustojumā, pamanījis automašīnu BMW ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kura sānslīdē izbrauca lokveida krustojumu ar riepu protektoriem bojājot ceļa segumu. Tiesas sēdē liecinieks norādīja, ka, ar dienesta transportlīdzekli piebraucot pie lokveida krustojuma, dzirdējis riepu kaukšanu un redzējis, ka no kreisās puses aplī iebraucis J.S. vadītais transportlīdzeklis, kurš sānslīdē izbraucis lokveida krustojumu. Konstatējot administratīvo pārkāpumu, amatpersonai ir pienākums pēc iespējas nekavējoties nostiprināt pierādījumus (sk. arī LAPK 243.pantu), kas apstiprina pārkāpuma izdarīšanas faktu un raksturo pārkāpuma izdarīšanas apstākļus. Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par LAPK 140.panta otrās daļas pārkāpumu, ir jākonstatē normas dispozīcijā norādīto seku iestāšanās – ceļa bojājumi. Izskatāmajā gadījumā lietā nav nostiprināti fakti par to, kādi bojājumi tieši nodarīti ceļam, kas radušies J.S., izbraucot ar transportlīdzekli lokveida krustojumu sānslīdē. Arī liecinieks policijas jaunākais inspektors J.T. tiesas sēdē nevarēja paskaidrot, kāda veida ceļa bojājumi radušies un vai vispār ceļa bojājumi tikuši nodarīti.

[12] No AS „Latvijas autoceļu uzturētājs” 2012.gada 20.aprīlī sagatavotās izziņas Nr.A/1-12/319 redzams, ka 2012.gada 5.janvārī no plkst.5.50 līdz 7.50 veikta Raudas ielas un

4.lappuse no 6 Pasta ielas attīrīšana no sniega un kaisīšana ar sāli. Savukārt no plkst.22.05 līdz 22.25 veikta Raudas ielas kaisīšana ar sāli (lietas 23.lapa). Veiktās darbības ceļa uzturēšanā liecina par to, ka minēto ielu posmi iespējams varēja būt slideni, ņemot vērā gada laiku un metroloģiskos laika apstākļus. Neizslēdzot varbūtību, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdi ceļa posms bija slidens, tiesas ieskatā šādos apstākļos ir apšaubāma iespēja nodarīt ceļa segumam bojājumus vadot transportlīdzekli sānslīdē. Secināms, ka lietā nav pietiekamu pierādījumu, ka J.S., vadot transportlīdzekli, būtu izdarījis ceļa bojāšanu.

[13] Krimināltiesību princips paredz, ka šaubas tulkojamas par labu apsūdzētajam. Judikatūrā atzīts, ka šis princips ir attiecināms uz saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, nevis uz jebkādām pretrunām lietā esošajos pierādījumos (sk. Senāta 2007.gada 18.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-395/2007 14.punktu, Senāta 2007.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-52/2007 11.punktu). Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā iestāde nav pierādījusi J.S. vainu LAPK 140.panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, proti, ka J.S. izdarījis ceļa bojāšanu, jo J.S. vaina nav pierādīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar objektīviem pierādīšanas līdzekļiem. Līdz ar to J.S. rīcībā nav saskatāms LAPK 140.panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[14] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret J.S. pēc LAPK 140.panta otrās daļas ir izbeidzama, jo tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punkts, 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, 289.13 panta sesto daļu, 289.17 panta pirmo daļu, 289.18 panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda:

atcelt Tukuma novada domes Administratīvās komisijas 2012.gada 9.februāra lēmumu Nr.D43-51 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA765829) par J.S., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140.panta otrās daļas un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

5.lappuse no 6 Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Birkmanis Jelgavā, 2013.gada 26.martā

6.lappuse no 6