Court dismisses owner's appeal against speeding fine, upholding strict liability under traffic regulations.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed SIA "People Design"'s appeal against a traffic fine issued to the vehicle owner for speeding. The plaintiff argued that liability should rest solely with the driver and that the owner's conviction violated the presumption of innocence. The court rejected this, ruling that the Administrative Offences Law explicitly imposes strict liability on owners for fines detected by radar without vehicle interruption, and the fine amount was legally justified.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā pārkāpumu kodeksa 149.8 panta 4. daļa; Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta prasības: Tiesas atzīst, ka transportlīdzekļa īpašnieks ir atbildīgs par ātruma pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neatkarīgi no tā, vai viņš bija faktiskais vadītājs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-0035-21/22
ECLI:LV:RIRT:2021:0223.1A33114419.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2021.gada 23.februārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Ingrīda Bite
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu SIA “People Design”, reģistrācijas Nr.43603082451, sūdzībā par Valsts policijas
Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 27.maija lēmumu Nr.930.
Aprakstošā daļa
2019.gada 25.aprīlī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas
biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.GA13439150 par to, ka 2019.gada 11.aprīlī plkst.04.45
transportlīdzeklis FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru TQ3684, tika vadīts Rīgā, pa Salu tiltu pie nobrauktuves uz Zaķusalu Maskavas ielas
virzienā ar ātrumu 64 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar iekārtu GATSO, sērijas Nr.14-29-005-336, maksimālā kļūda
ekspluatācijas režīmā + 3 km/h, ja ātrums <100 km/h, + 3 %, ja ātrums >100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 61
km/h. Tādējādi ir pārkāpta Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (tupmāk – Ceļu satiksmes noteikumi)
101.punkta prasība, atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 8panta ceturtajā
daļā. SIA “People Design” uzlikts naudas sods 40 euro apmērā (lietas 2.lapa).
Par minēto protokolu-lēmumu SIA “People Design” iesniedza sūdzību Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības
pārvaldei (lietas 7.lapa).
Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk – iestāde) 2019.gada 27.maija lēmumu Nr.930
(turpmāk – Lēmums) Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja
Fotoradaru nodaļas 2019.gada 25.aprīļa lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA13439150 atstāts negrozīts, bet SIA “People Design” sūdzība
noraidīta (lietas 12.-15.lapa).
2019.gada 1.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemta SIA “People Design” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par iestādes Lēmumu.
Sūdzībā norādīts, ka sods sūdzības iesniedzējai piemērots nepamatoti, jo no Latvijas APK 149. 8panta ceturtās daļas nepārprotami izriet, ka sods
piemērojams transportlīdzekļa vadītājam. Turklāt sūdzības iesniedzēja uzskata, ka viņai nav jāizpilda Ceļu satiksmes likuma 43. 6panta piektās daļas
2.punkta prasības attiecībā uz faktisko transportlīdzekļa vadītāju, jo tas ir pretrunā Satversmes 92.pantā noteiktajai nevainīguma prezumpcijai.
Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt iestādes Lēmumu (lietas 16.lapa).
Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 9.jūlija lēmumu ierosināta tiesvedība sūdzības iesniedzējas sūdzībā par iestādes Lēmumu. Līdz tiesas noteiktajam
termiņam – 2019.gada 5.augustam – no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei.
Motīvu daļa
Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 4.panta ceturto daļu administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma,
kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.
Pārbaudot lietas materiālus, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir atstājams
negrozīts, bet sūdzības iesniedzējas sūdzība ir noraidāma.
Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu
normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas
regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 101.punktu apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet
dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h.
Saskaņā ar Latvijas APK 149. 8panta ceturto daļu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 km/h līdz 20 km/h ar mopēdiem,
motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura
apzīmēta ar 519. vai 555.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu
transportlīdzekļa vadītājam 40 euro apmērā.
Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai
videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai
transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). [..] Saskaņā ar minētā panta trešo daļu par pārkāpumu, kas
fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo
naudas sodu.
Vērtējot lietā iegūtos pierādījumus – administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.GA13439150 (lietas 2.lapa), stacionārās ātruma mērīšanas
sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi (lietas 4.lapa), atkārtotās verificēšanas sertifikātu Nr.E0249V19 (lietas 5.lapa), izdruku no CSDD informatīvās
sistēmas (lietas 10.lapa) – kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, tie nepārprotami liecina par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā
Nr.GA13439150 norādītajā laikā un vietā ar sūdzības iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru
TQ3684, ir pārkāpta Ceļu satiksmes noteikumu 101.punktā noteiktā prasība, par ko sūdzības iesniedzēja kā minētā transportlīdzekļa turētāja pamatoti
saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.8panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
Latvijas APK 149.8panta ceturtās daļas sankcija paredz sodu piemērot transportlīdzekļa vadītājam, tomēr tiesa pievienojas iestādes Lēmumā
norādītajam, ka izskatāmajā gadījumā sods piemērojams transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam, proti, sūdzības
iesniedzējai.
Sūdzības iesniedzēja ir transportlīdzekļa FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru TQ3684, turētāja. Par Ceļu satiksmes noteikumu
101.punktā noteiktās prasības neievērošanu un pārkāpuma, kas fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, izdarīšanu, tai piemērojams
administratīvais sods saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otro daļu.
Tiesa norāda, ka Ceļu satiksmes likums attiecībā pret Latvijas APK ir speciāls likums. Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas
likuma 9.panta sestās daļas 2.punktu, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu
piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma, proti, Ceļu satiksmes likums, un tikai tādos gadījumos, kad speciālajā tiesību normā nav
noteikts attiecīgs regulējums, tiek piemērota vispārēja tiesību norma.
Tādējādi sūdzības iesniedzējas arguments par soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam atzīstams par nepamatotu.
Turklāt attiecībā uz Ceļu satiksmes likuma 43. 6panta piektās daļas 2.punkta prasību attiecībā uz faktisko transportlīdzekļa vadītāju izpildi
norādāmas, ka sūdzības iesniedzējas kā rūpīga un gādīga saimnieka pienākums ir zināt, kas izskatāmajā gadījumā ir bijis viņas transportlīdzekļa FORD
FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru TQ3684, vadītājs. No minētā regulējuma nepārprotami izriet, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts
ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, šā panta otrajā daļā minētajai personai nepiemēro, ja šā panta otrajā
daļā minētā persona norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli (norādot attiecīgo personu identificējošos datus), kā arī
iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus. Tādējādi sūdzības iesniedzējai bija iespēja norādīt faktisko transportlīdzekļa vadītāju, kas administratīvā
pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā vadīja transportlīdzekli FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru TQ3684, iesniedzot par to attiecīgus
pierādījumus. Tomēr sūdzības iesniedzēja šādu iespēju neizmantoja. Līdz ar ko sūdzības iesniedzējai pamatoti piemērots Latvijas APK 149. 8panta
ceturtajā daļā noteiktais naudas sods.
Turklāt tiesa norāda, ka Satversmes 92.pantā noteiktā pamattiesība – nevainīguma prezumpcija – nav absolūta un noteiktos gadījumos ļauj
likumdevējam paredzēt fakta legālo prezumpciju arī tādās tiesiskajās attiecībās, uz kurām šī pamattiesība attiecas.
Saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka fakta legālā prezumpcija var būt pamatā pat
transportlīdzekļa īpašnieka stingrajai atbildībai jeb atbildībai bez vainas (sk. ECT 2004.gada 19.oktobra lēmumu lietā “Falk v. the Netherlands”).
Tiesas ieskatā sūdzībā norādītie argumenti vērtējami kā sūdzības iesniedzējas izvēlēta aizstāvības pozīcija šajā administratīvā pārkāpuma lietā, lai
sūdzības iesniedzēja izvairītos no administratīvās atbildības un soda. Konkrētajā lietā tiesa nesaskata pretrunas vai apstākļus, kas izslēgtu administratīvā
pārkāpuma esamību un būtu atzīstami par pamatu sūdzības iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu
un uzliktā soda atcelšanai.
Konkrētajā gadījumā Latvijas APK 149.8panta ceturtajā daļā paredzētais pārkāpums tika konstatēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot
transportlīdzekli, un soda uzlikšanai piemērojamas Ceļu satiksmes likuma 43.6panta prasības. Par Latvijas APK 149.8panta ceturtajā daļā paredzētā
administratīvā pārkāpuma izdarīšanu noteikts sods 40 euro apmērā, kas vienlaikus ir arī minimālais sods par pārkāpumu, tātad sods noteiktajā apmērā
uzlikts pamatoti.
Vērtējot pārsūdzēto Lēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi
novērtējusi pierādījumus.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde ir pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā
izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi procesuālus
pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā lēmuma atcelšanai.
Nevienu citu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai,
sūdzības iesniedzēja nav norādījusi. Fakts, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem
secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu, savukārt sūdzības iesniedzējas nepiekrišana iestādes pierādījumu
vērtējumam nevar tikt uzskatīta par likuma normu pārkāpumu un būt par pamatu lēmuma atcelšanai.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzība noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmo daļu, Pārejas noteikumu 2.punktu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesa
nosprieda
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 27.maija lēmumu Nr.930 atstāt negrozītu, bet SIA
“People Design” sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Jūrmalā.
Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 23.februārī.
Tiesnese Ingrīda Bite