Court dismisses owner's appeal against speeding fine, upholding strict liability under traffic regulations.

Lietas arhīva Nr. 1A-0035-21/22

ECLI:LV:RIRT:2021:0223.1A33114419.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 23.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Ingrīda Bite

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu SIA “People Design”, reģistrācijas Nr.43603082451, sūdzībā par Valsts policijas

Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 27.maija lēmumu Nr.930.

Aprakstošā daļa

2019.gada 25.aprīlī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas

biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.GA13439150 par to, ka 2019.gada 11.aprīlī plkst.04.45

transportlīdzeklis FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru TQ3684, tika vadīts Rīgā, pa Salu tiltu pie nobrauktuves uz Zaķusalu Maskavas ielas

virzienā ar ātrumu 64 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar iekārtu GATSO, sērijas Nr.14-29-005-336, maksimālā kļūda

ekspluatācijas režīmā + 3 km/h, ja ātrums <100 km/h, + 3 %, ja ātrums >100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu – 61

km/h. Tādējādi ir pārkāpta Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (tupmāk – Ceļu satiksmes noteikumi)

101.punkta prasība, atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 8panta ceturtajā

daļā. SIA “People Design” uzlikts naudas sods 40 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Par minēto protokolu-lēmumu SIA “People Design” iesniedza sūdzību Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldei (lietas 7.lapa).

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk – iestāde) 2019.gada 27.maija lēmumu Nr.930

(turpmāk – Lēmums) Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Fotoradaru nodaļas 2019.gada 25.aprīļa lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA13439150 atstāts negrozīts, bet SIA “People Design” sūdzība

noraidīta (lietas 12.-15.lapa).

2019.gada 1.jūlijā Rīgas rajona tiesā saņemta SIA “People Design” (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) sūdzība par iestādes Lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka sods sūdzības iesniedzējai piemērots nepamatoti, jo no Latvijas APK 149. 8panta ceturtās daļas nepārprotami izriet, ka sods

piemērojams transportlīdzekļa vadītājam. Turklāt sūdzības iesniedzēja uzskata, ka viņai nav jāizpilda Ceļu satiksmes likuma 43. 6panta piektās daļas

2.punkta prasības attiecībā uz faktisko transportlīdzekļa vadītāju, jo tas ir pretrunā Satversmes 92.pantā noteiktajai nevainīguma prezumpcijai.

Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt iestādes Lēmumu (lietas 16.lapa).

Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 9.jūlija lēmumu ierosināta tiesvedība sūdzības iesniedzējas sūdzībā par iestādes Lēmumu. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam – 2019.gada 5.augustam – no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei.

Motīvu daļa

Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 4.panta ceturto daļu administratīvā pārkāpuma procesa kārtību nosaka tā procesuālo tiesību norma,

kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

Pārbaudot lietas materiālus, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir atstājams

negrozīts, bet sūdzības iesniedzējas sūdzība ir noraidāma.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 101.punktu apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet

dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 8panta ceturto daļu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 km/h līdz 20 km/h ar mopēdiem,

motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura

apzīmēta ar 519. vai 555.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam 40 euro apmērā.

Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai

videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, piemēro transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts vai

transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites, — transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). [..] Saskaņā ar minētā panta trešo daļu par pārkāpumu, kas

fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo

naudas sodu.

Vērtējot lietā iegūtos pierādījumus – administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.GA13439150 (lietas 2.lapa), stacionārās ātruma mērīšanas

sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi (lietas 4.lapa), atkārtotās verificēšanas sertifikātu Nr.E0249V19 (lietas 5.lapa), izdruku no CSDD informatīvās

sistēmas (lietas 10.lapa) – kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, tie nepārprotami liecina par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā

Nr.GA13439150 norādītajā laikā un vietā ar sūdzības iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru

TQ3684, ir pārkāpta Ceļu satiksmes noteikumu 101.punktā noteiktā prasība, par ko sūdzības iesniedzēja kā minētā transportlīdzekļa turētāja pamatoti

saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 149.8panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Latvijas APK 149.8panta ceturtās daļas sankcija paredz sodu piemērot transportlīdzekļa vadītājam, tomēr tiesa pievienojas iestādes Lēmumā

norādītajam, ka izskatāmajā gadījumā sods piemērojams transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā norādītajam turētājam, proti, sūdzības

iesniedzējai.

Sūdzības iesniedzēja ir transportlīdzekļa FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru TQ3684, turētāja. Par Ceļu satiksmes noteikumu

101.punktā noteiktās prasības neievērošanu un pārkāpuma, kas fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, izdarīšanu, tai piemērojams

administratīvais sods saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6panta otro daļu.

Tiesa norāda, ka Ceļu satiksmes likums attiecībā pret Latvijas APK ir speciāls likums. Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas

likuma 9.panta sestās daļas 2.punktu, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu

piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma, proti, Ceļu satiksmes likums, un tikai tādos gadījumos, kad speciālajā tiesību normā nav

noteikts attiecīgs regulējums, tiek piemērota vispārēja tiesību norma.

Tādējādi sūdzības iesniedzējas arguments par soda piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam atzīstams par nepamatotu.

Turklāt attiecībā uz Ceļu satiksmes likuma 43. 6panta piektās daļas 2.punkta prasību attiecībā uz faktisko transportlīdzekļa vadītāju izpildi

norādāmas, ka sūdzības iesniedzējas kā rūpīga un gādīga saimnieka pienākums ir zināt, kas izskatāmajā gadījumā ir bijis viņas transportlīdzekļa FORD

FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru TQ3684, vadītājs. No minētā regulējuma nepārprotami izriet, ka administratīvo sodu par pārkāpumu, kas fiksēts

ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, šā panta otrajā daļā minētajai personai nepiemēro, ja šā panta otrajā

daļā minētā persona norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli (norādot attiecīgo personu identificējošos datus), kā arī

iesniedz šo faktu apliecinošus pierādījumus. Tādējādi sūdzības iesniedzējai bija iespēja norādīt faktisko transportlīdzekļa vadītāju, kas administratīvā

pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā vadīja transportlīdzekli FORD FOCUS, ar valsts reģistrācijas numuru TQ3684, iesniedzot par to attiecīgus

pierādījumus. Tomēr sūdzības iesniedzēja šādu iespēju neizmantoja. Līdz ar ko sūdzības iesniedzējai pamatoti piemērots Latvijas APK 149. 8panta

ceturtajā daļā noteiktais naudas sods.

Turklāt tiesa norāda, ka Satversmes 92.pantā noteiktā pamattiesība – nevainīguma prezumpcija – nav absolūta un noteiktos gadījumos ļauj

likumdevējam paredzēt fakta legālo prezumpciju arī tādās tiesiskajās attiecībās, uz kurām šī pamattiesība attiecas.

Saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka fakta legālā prezumpcija var būt pamatā pat

transportlīdzekļa īpašnieka stingrajai atbildībai jeb atbildībai bez vainas (sk. ECT 2004.gada 19.oktobra lēmumu lietā “Falk v. the Netherlands”).

Tiesas ieskatā sūdzībā norādītie argumenti vērtējami kā sūdzības iesniedzējas izvēlēta aizstāvības pozīcija šajā administratīvā pārkāpuma lietā, lai

sūdzības iesniedzēja izvairītos no administratīvās atbildības un soda. Konkrētajā lietā tiesa nesaskata pretrunas vai apstākļus, kas izslēgtu administratīvā

pārkāpuma esamību un būtu atzīstami par pamatu sūdzības iesniedzējas atbrīvošanai no administratīvās atbildības par izdarīto administratīvo pārkāpumu

un uzliktā soda atcelšanai.

Konkrētajā gadījumā Latvijas APK 149.8panta ceturtajā daļā paredzētais pārkāpums tika konstatēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot

transportlīdzekli, un soda uzlikšanai piemērojamas Ceļu satiksmes likuma 43.6panta prasības. Par Latvijas APK 149.8panta ceturtajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu noteikts sods 40 euro apmērā, kas vienlaikus ir arī minimālais sods par pārkāpumu, tātad sods noteiktajā apmērā

uzlikts pamatoti.

Vērtējot pārsūdzēto Lēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi

novērtējusi pierādījumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde ir pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā

izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nekonstatē, ka iestāde administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas procesā būtu pieļāvusi procesuālus

pārkāpumus, kas būtu par pamatu minētā lēmuma atcelšanai.

Nevienu citu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai,

sūdzības iesniedzēja nav norādījusi. Fakts, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem

secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu, savukārt sūdzības iesniedzējas nepiekrišana iestādes pierādījumu

vērtējumam nevar tikt uzskatīta par likuma normu pārkāpumu un būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 4.panta pirmo daļu, Pārejas noteikumu 2.punktu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

289.12panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019.gada 27.maija lēmumu Nr.930 atstāt negrozītu, bet SIA

“People Design” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Jūrmalā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 23.februārī.

Tiesnese Ingrīda Bite