Court dismissed appeal against bank loan default judgment, upholding original verdict on debt collection.

Lieta Nr

.C30664112

CA -1103-15/16

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2015.gada 1.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija sekojošā sastāvā:

tiesas sēdes V.Vazdiķis,

priekšsēdētājs I.Ošiņa,

tiesneši O.Blūmfelde,

ar tiesas sēžu sekretāru /pers. E/

piedaloties prasītājas AS “Danske Bank” pārstāvei /pers. G/,

Rīgā, Brīvības bulvārī 34 atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Danske Bank” prasībā pret

/pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ par parāda piedziņu, /pers. H/ un /pers. I/ pretprasībā pret AS “Danske Bank” par

paziņojuma un kredīta līguma punktu atzīšanu par likumam neatbilstošu un spēkā neesošiem, sakarā ar /pers. H/

un /pers. I/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada

20.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2014.gada 20.oktobra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu apmierināta

AS “Danske Bank” (turpmāk arī – Prasītāja) prasība pret /pers. H/, /pers. I/ (kopā arī – Atbildētāji) un

/pers. J/ par parāda piedziņu, bet /pers. H/ un /pers. I/ pretprasība pret AS “Danske Bank” par paziņojuma

un kredīta līguma punktu atzīšanu par likumam neatbilstošu un spēkā neesošiem noraidīta.

No Atbildētājiem par labu Prasītājai piedzīta kredīta pamatsumma 65 274,91 euro, līgumiskie

procenti 720,64 euro, līgumsods 119,72 euro, apdrošināšanas prēmija 83,14 euro un tiesas izdevumi

1085,58 euro, kopā piedzenot 67 283,99 euro.

Prasītājai noteiktas tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no neatmaksātās kredīta

pamatsummas 65 274,91 euro par laiku līdz sprieduma izpildei.

Noteikts vērst piedziņu uz atbildētājai /pers. J/ piederošo un ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese

A/.

Tiesa atzinusi, ka Atbildētāji nav pildījuši no Kredīta līguma izrietošās saistības, līdz ar to Prasītāja

pamatoti izmantojusi savas tiesības atkāpties no Kredīta līguma un prasīt visa aizdevuma atmaksu, kā arī

vērst piedziņu pret ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Attiecībā uz rakstveida paskaidrojumos un pretprasībā izteiktajiem iebildumiem par netaisnīgiem

Kredīta līguma nosacījumiem – pirmās instances tiesa atzinusi tos par nepamatotiem un pretprasību

noraidījusi.

[2] 2014.gada 4.decembrī Rīgas apgabaltiesā saņemta Atbildētāju apelācijas sūdzība, ar kuru

pārsūdzēts pirmās instances tiesas spriedums un lūgts: 1) atzīt par likumam neatbilstošu un spēkā neesošu

AS “Danske Bank” filiāle Latvijā 2012.gada 24.aprīļa paziņojumu par kredīta līguma pirmstermiņa

laušanu; 2) atzīt par likumam neatbilstošiem un spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža 2007. gada 1.

jūnija Kredīta līguma I daļas 1.2. un 1.3. punktu, II daļas 3. punktu „Kredīta procenti” ar apakšpunktiem:

6.1.1. punktu, 6.2.punktu un 9.8.punktu, un 9.8.1. punktu.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka Kredīta līguma nosacījumi ir neapspriesti un pretējo Prasītāja nav

pierādījusi. Vienpusēja atkāpšanās no līguma radījusi būtisku neatbilstību pušu tiesībās un pienākumos

par labu bankai.

[3] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja, pretprasību un apelācijas sūdzību neatzina

pamatojoties uz pirmās instances tiesā iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem.

Atbildētāja/pers. I/ apelācijas instances tiesas sēdē nav ieradusies. 2015.gada 18.maijā tiesā

saņemts atbildētājas /pers. I/ iesniegums, kurā lūgts atlikt lietas izskatīšanu, jo atbildētāja /pers. I/ nevar

ierasties tiesas sēdē slimības dēļ. Iesniegumam pievienota darbnespējas lapa A. Izvērtējot iesniegumu un

tam pievienotos dokumentus Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka atbildētājas /pers. I/ lūgums par lietas

izskatīšanas atlikšanu noraidāms, kā nepamatots un neierašanās tiesas sēdē atzīstama par neattaisnotu, jo

no iesniegumam pievienotās darbnespējas lapas A nav iespējams konstatēt, ka ārsts būtu noteicis gultas

vai mājas režīmu un atbildētāja /pers. I/ veselības stāvoklis liedz viņai piedalīties tiesas sēdē.

Atbildētāji/pers. H/ un /pers. J/ apelācijas instances tiesas sēdē nav ieradušies, nav paziņojuši

tiesai neierašanās iemeslus, nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt lietu viņa prombūtnē. Par tiesas

sēdi procesa dalībniekiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Pie šādiem apstākļiem,

nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā ietvertos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, Civillietu

tiesu kolēģija atzīst par iespējamu izskatīt lietu atbildētāju /pers. H/ un /pers. J/ prombūtnē, atzīstot viņu

neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu.

Motīvu daļa

[4] Civillietu tiesu kolēģija, noklausījusies klātesošo lietas dalībnieku

paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus,

apelācijas sūdzības motīvus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, savukārt

pretprasība un apelācijas sūdzība ir nepamatotas un noraidāmas turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu

apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā

apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja

tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

No lietas materiāliem Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka lietā nav strīda par

turpmāk norādītajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

[5.1] 2006.gada 17.janvārī, kā izriet no datorizētās zemesgrāmatas izdrukas (lietas

32.lapa), /pers. I/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokļa

īpašumu Nr./numurs/, /adrese/.

[5.2] 2007.gada 1.jūnijā AS “Sampo Banka” ar /pers. H/ un /pers. I/ noslēguši

Kredīta līgumu Nr.SBG1-27/57 (lietas 21.-24.lapa).

[5.3] 2007.gada 1.jūnijā AS “Sampo Banka” ar /pers. J/ noslēguši Ķīlas līgumu

Nr.SBG1-27/57/1 (lietas 29.-30.lapa).

[5.4] 2007.gada 6.jūnijā, kā izriet no datorizētās zemesgrāmatas izdrukas (lietas

32.lapa), /pers. J/ nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokļa

īpašumu Nr./numurs/, /adrese/

[5.5] 2010.gada 1.decembrī AS “Danske Bank” ar /pers. H/ un /pers. I/ noslēguši

Vienošanos par grozījumiem Kredīta līgumā Nr.SBG1-27/57 (lietas 25.-27.lapa).

[5.6] 2007.gada 1.jūnijā AS “Danske Bank” ar /pers. J/ noslēguši Vienošanos par

grozījumiem Ķīlas līgumā Nr.SBG1-27/57/1 (lietas 31.lapa).

[5.7] 2011.gada 29.aprīlī AS “Danske Bank” ar /pers. H/ un /pers. I/ noslēguši

Vienošanos par grozījumiem Kredīta līgumā Nr.SBG1-27/57 (lietas 28.lapa).

[5.8] 2012.gada 24.aprīlī AS “Danske Bank” nosūtījusi /pers. H/, /pers. I/ un /pers.

J/ brīdinājumu par kredīta līguma pirmstermiņa laušanu (lietas 33.-36.lapa).

[6] Civilprocesa likuma 432.panta piektajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja tiesa,

izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas

zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai, šā likuma 193.panta piektajā daļā

noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā šādā gadījumā var nenorādīt.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.oktobra spriedumā ir pilnīgi un

vispusīgi izvērtējusi visus lietas apstākļus sprieduma daļā attiecībā uz Prasītājas prasības

apmierināšanu, tādēļ pievienojas šī sprieduma motivācijai šajā daļā un neatkārto tajā

minētos argumentus.

Savukārt, attiecībā uz spriedumu daļā par pretprasības noraidīšanu, Civillietu tiesu

kolēģija atzīst par pareizu spriedumu šajā daļā, taču uzskata par nepieciešamu sniegt

izvērstākus motīvus.

Lietā nav strīda par to, ka Atbildētāji tiesiskajās attiecībās ar Prasītāju atzīstami par

patērētājiem.

[7] Atbildētāji pretprasībā lūguši atzīt par likumam neatbilstošu un spēkā neesošu AS “Danske Bank”

filiāles Latvijā 2012.gada 24.aprīļa paziņojumu par kredīta līguma pirmstermiņa laušanu, kā arī atzīt par likumam

neatbilstošiem un spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža 2007. gada 1. jūnija Kredīta līguma I daļas 1.2. un 1.3.

punktu, II daļas 3. punktu “Kredīta procenti” ar apakšpunktiem; 6.1.1. punktu, 6.2.punktu un 9.8.punktu, un 9.8.1.

punktu.

Izvērtējot pretprasību kopsakarā ar visiem lietas materiāliem un tiesību normām Civillietu tiesu

kolēģija atzīst, ka tā ir nepamatota un noraidāma turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[7.1] Atbildētāji lūguši atzīt par likumam neatbilstošiem un spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža

2007.gada 1.jūnija Kredīta līguma I daļas 1.2. un 1.3. punktu, II daļas 3. punktu “Kredīta procenti” ar

apakšpunktiem no 3.1. līdz 3.4. (ieskaitot), 6.1.1. punktu, 6.2.punktu, uzskatot tos par iepriekš

neapspriestiem un netaisnīgiem.

Pretprasībā norādīts, ka Kredīta līguma 1.2.punkts nenosaka skaidru likmi, bet dara to atkarīgu no

kādas nāktonē iespējamas likmes un sakarībām, par kuru līguma noslēgšanas laikā nevienai no pusēm nav

nekādas ziņas. Punkts 1.3. nosaka pievienot 0,8% likmi punktā 1.2. ietvertajai nezināmajai likmei. Punkti

3.1.-3.4. nosaka šo likmju piemērošanu un prasītajas tiesības vienpusējā kārtībā to mainīt līguma darbības

laikā. 6.1.1. un 6.2.punkts nosaka procentu maksāšanas kārtību, kas atkarīga no iepriekš minētās

netaisnīgās procentu noteikšanas kārtības. Bez tam Atbildētāji norādījuši, ka Kredīta līguma 3.4.punktā

ietverts nepareizs gada dienu skaits.

Prasītāja paskaidrojumos norādījusi, ka Atbildētājiem slēdzot Kredīta līgumu bija iespējams

izvēlēties fiksētu vai mainīgu kredīta procentu likmi. Konkrētajā gadījumā Atbildētāji ir izvēlējušies

mainīgu likmi.

Kredīta līguma 1.2.punkts noteic, ka procentu bāzes likme ir 3 mēnešu EURIBOR likme. Kredīta

Līguma 1.3.punkts noteic, ka procentu pievienotā likme ir 0,8 % gadā.

Dzīves laikā gūtā pieredze Civillietu tiesu kolēģijai dod pamatu uzskatīt, ka slēdzot kredīta līgumu

kredītiestāde piedāvā aizņēmējam brīvu izvēles iespēju – tas ir, līgumā noteikt fiksētu vai mainīgu kredīta

likmi, un aizdevējs pats savas gribas vadīts izvēlas tādu procentu likmes noteikšanas veidu, kādu uzskata

par sev izdevīgāku, līdz ar to tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no aizņēmēja paša gribas.

Atbildētāji pretprasībā nav norādījuši, ka lūguši noteikt Kredīta līgumā fiksētu procentu likmi, bet

Prasītāja būtu šādu lūgumu noraidījusi.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģijai ir pamats atzīt, ka Atbildētāji paši savas gribas

vadīti no piedāvātajiem kredīta procentu likmes noteikšanas veidiem ir izvēlējušies mainīgo procentu

likmi.

Bez tam, kā konstatējams no lietas materiāliem, 2010.gada 1.decembrī un 2011.gada 29.aprīlī

Prasītāja ar Atbildētājiem noslēguši Vienošanās par grozījumiem Kredīta līgumā

Nr.SBG1-27/57. No 2010.gada 1.decembra vienošanās Civillietu tiesu kolēģija konstatē –

Atbildētāji šajā vienošanās ar Prasītāju ir grozījušas Kredīta līgumā Nr.SBG1-27/57

sākotnējo redakciju nosakot procentu bāzes likmes maiņas dienu un procentu likmes

noteikšanas dienu, kā arī vienojušies par EURIBOR mainīgo likmi. Savukārt 2011.gada

29.aprīļa vienošanās Civillietu tiesu kolēģija konstatē – Atbildētāji šajā vienošanās ar

Prasītāju ir grozījušas Kredīta līgumā Nr.SBG1-27/57 sākotnējo redakciju, nosakot

procentu pievienoto likmi.

Prasītāji pretprasībā nav norādījuši, ka, slēdzot minētās vienošanās, būtu lūguši

Prasītājai noteikt kādu citu procentu likmes noteikšanas veidu vai kārtību, kuru Prasītāja

būtu noraidījusi.

Iepazīstoties ar tiesu praksi un judikatūru līdzīgās lietās, Civillietu tiesu kolēģija

neatrod gadījumus, kad mainīgas procentu likmes ietveršana kredīta līgumā pati par sevi

būtu atzīstama par netaisnīgu līguma noteikumu.

Attiecībā uz Atbildētāju argumentu par Kredīta līguma 3.4.pantā ietverto nepareizu

gada dienu skaitu.

Kredītiestāžu likuma 70.pants noteic, ka par procentu aprēķināšanas laikposmu tiek

pieņemts izsniegtā kredīta vai noguldījuma kalendāro dienu skaits. Šo aprēķinu pamatā ir

gads, kurā nosacīti ir 360 dienas.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka Kredīta līgumā nosacītais

gada dienu skaits ietverts atbilstoši tiesību normām, bet Atbildētāju apelācijas sūdzībā

ietvertais arguments noraidāms kā nepamatots.

Izvērtējot visus šos apstākļus Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka visi Atbildētāju

apstrīdētie Kredīta līguma nosacījumi par kredītam piemērojamo līgumisko procentu

noteikšanas veidu un kārtību Kredīta līgumā un vienošanās par grozījumiem tikuši ietverti

balstoties uz Atbildētāju gribu, līdz ar to nav pamata tos atzīt par neapspriestiem un

netaisnīgiem, tādējādi pretprasība šajā daļā ir noraidāma kā nepamatota.

[7.2] Atbildētāji lūguši atzīt par likumam neatbilstošiem un spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža

2007.gada 1.jūnija Kredīta līguma 9.8.punktu, un 9.8.1. punktu, jo ir pārkāpts pušu vienlīdzības princips

un šie Kredīta līguma punkti ir netaisnīgi.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas astotais punkts noteic, ka par

netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas atļauj ražotājam, pārdevējam vai

pakalpojuma sniedzējam vienpusēji atkāpties no līguma, izņemot gadījumu, kad šāda iespēja ir

nodrošināta arī patērētājam.

Konkrētajā gadījumā, pārbaudot Kredīta līguma nosacījumus, Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka

8.11.punktā Atbildētājiem ir pielīgtas tiesības vienpusēji izbeigt līgumu pirms termiņa.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģijai ir pamats atzīt, ka Kredīta līgums paredz katrai no

līgumslēdzējām pusēm pie noteiktiem nosacījumiem atkāpties no līguma.

Atbildētāji pretprasībā nav neko minējuši par to, ka pirms Kredīta līguma noslēgšanas būtu

izteikuši iebildumus Prasītājai pret šāda punkta iekļaušanu Kredīta līgumā, un Prasītāja šos iebildumus

būtu noraidījusi.

Papildus tam Civillietu tiesu kolēģija uzskata par nepieciešamu norādīt sekojošo. Kā redzams no

2010.gada 1.decembra Vienošanās par grozījumiem Kredīta līgumā Nr.SBG1-27/57 un 2011.gada

29.aprīļa Vienošanās par grozījumiem Kredīta līgumā Nr.SBG1-27/57, Atbildētāji jau iepriekš ir

pieļāvuši saistību nepildīšanu, taču Prasītāja ir izrādījusi pretimnākšanu Atbildētājiem un divreiz

atbrīvojusi Atbildētājus no kredīta pamatsummas maksājumiem kopumā uz 5 mēnešiem, neizmantojot

savas tiesības vienpusēji atkāpties no Kredīta līguma.

Atbildētāji pretprasībā neko nav minējuši par to, ka pirms iepriekš minētajām vienošanās būtu

lūguši Prasītāju izslēgt no Kredīta līguma 9.8.punktu un 9.8.1.punktu un ka Prasītāja būtu šadu lūgumu

noraidījusi.

Pie nodibinātajiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģija atzīst – nepastāv jebkāds tiesisks pamats

atzīt par likumam neatbilstošiem un spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža 2007.gada 1.jūnija Kredīta

līguma 9.8.punktu un 9.8.1.punktu un pretprasība šajā daļā ir noraidāma.

[7.3] Pretprasībā cita starpā lūgts atzīt par likumam neatbilstošu un spēkā neesošu AS “Danske

Bank” filiāles Latvijā 2012.gada 24.aprīļa paziņojumu par kredīta līguma pirmstermiņa laušanu.

Lietā nav strīda, ka AS “Danske Bank” filiāles Latvijā 2012.gada 24.aprīļa paziņojumu par kredīta

līguma pirmstermiņa laušanu ir sastādīts un nosūtīts Atbildētājiem saskaņā ar Kredīta līgumā pielīgto

kārtību un iestājoties Kredīta līgumā paredzētajiem priekšnosacījumiem.

Kā pamats AS “Danske Bank” filiāles Latvijā 2012.gada 24.aprīļa paziņojuma par kredīta līguma

pirmstermiņa laušanu atzīšanai par spēkā neesošu pretprasībā norādīta Kredīta līguma 9.8.punkta un

9.8.1.punkta neatbilstība Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām.

Civillietu tiesu kolēģija iepriekš šajā spriedumā atzinusi par nepamatotu un noraidāmu Atbildētāju

pretprasībā ietverto prasījumu par Kredīta līguma 9.8.punktu, un 9.8.1.punktu atzīšanu par spēkā

neesošiem.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesu kolēģijai nepastāv tiesisks pamats AS “Danske Bank”

filiāles Latvijā 2012.gada 24.aprīļa paziņojumu par kredīta līguma pirmstermiņa laušanu atzīt par spēkā

neesošu un pretprasība šajā daļā ir noraidāma.

Pamatojoties uz visu iepriekšminēto pretprasība ir noraidāma kā nepamatota.

[8] Izvērtējot Atbildētāju apelācijas sūdzībā norādītos argumentus un apsvērumus Civillietu tiesu

kolēģija atzīst, ka tie ir noraidāmi turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[8.1] Apelācijas sūdzības 1.; 2.; 3.punktā Atbildētāji norāda, ka ir nepareizs pirmās instances

tiesas sprieduma 5.lpp. 7.rindkopā un 5.lpp. 11.rindkopā norādītais, jo pirmās instances tiesa, izdarot savu

secinājumus nav vērtējusi Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (turpmāk arī – PTAL) 6.panta trešās

daļas 4.punktā ietvertos kritērijus, bet savus secinājumus izdarījusi virspusēji, nenorādot pamatojumu vai

arī vērtējot līguma noteikumu netaisnīgumu, piemērojusi PTAL neesošus kritērijus.

PTAL 6.panta trešās daļa un tās ceturtais punkts noteic, ka līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas

puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku

neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Par

netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai

nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par

līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai

nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Izvērtējot šo apelācijas sūdzības argumentu kopsakarā ar Atbildētāju norādīto tiesību normu,

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka tā nav attiecināma uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, jo šajā

lietā nepastāv strīds par līgumsoda vai jebkādas citas kompensācijas apmēru.

Vērtējot pirmās instances tiesas apgalvojumus, kuri norādīti šajā apelācijas sūdzības punktā,

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka Atbildētāju norādītajās vietās spriedumā pirmās instances tiesa ietvērusi

savus slēdzienus, pietiekoši nepamatojot to, kā tā pie šādiem slēdzieniem nonākusi. Taču minētais nevar

kalpot par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai, jo apelācijas instances tiesa, izvērtējot

savā spriedumā preprasībā norādītos argumentus pēc būtības, nonākusi pie tādiem pat secinājumiem kā

pirmās instances tiesa.

[8.2] Apelācijas sūdzības 4.punktā Atbildētāji norāda, ka ir pirmās instances tiesa nepamatoti

pārnesusi pierādīšanas nastu uz Atbildētājiem – tas ir noteikusi Atbildētājiem pienākumu pierādīt Kredīta

līguma noteikumu neapspriestību.

Pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma saturu, Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās

instances tiesas spriedumā (7.lpp. 4.rindkopa) ietverta frāze attiecībā uz pierādījumiem, taču no tās nav

secināms, ka pirmās instances tiesa būtu uzlikusi Atbildētājiem pienākumu pierādīt, ka Kredīta līguma

noteikumi ir neapspriesti un netaisnīgi.

Līdz ar šis apelācijas sūdzības arguments ir noraidāms kā nepamatots.

[8.3] Apelācijas sūdzības 5.punktā Atbildētāji norādījuši, ka pirmās instances tiesas spriedumā

(5.lpp. 8 rindkopā) tiesa neatbilstoši PTAL norādījusi – vērtējot vai līguma noteikums atzīstams par

netaisnīgu PTAL izpratnē ir svarīgi konstatēt kā puses ir piemērojušas šos potenciāli netaisnīgos un citus

līguma noteikumus.

Pārbaudot pirmās instances tiesas spriedumu Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka sprieduma tekstā

nav ietverts Atbildētāja norādītais vai līdzīgs tiesas secinājums, līdz ar to šis arguments ir noraidāms kā

nepamatots.

[8.4] Apelācijas sūdzības 6.; 7.; 8. un 9.punktā Atbildētāji norāda, ka pirmās instances tiesa

nepamatoti atzinusi, ka nav noticis Atbildētāju patērētāju tiesību aizskārums. Atbildēāji uzskata, ka

vienpusēja atkāpšanās no no Prasītājas puses nav salīdzināma ar Atbildētāju tiesībām vienpusēji atkāpties

no līguma, to atšķirīgo seku dēļ un rada Atbildētājiem ievērojamus zaudējumus.

Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā pielīgtā pirmstermiņa atkāpšanās no Kredīta līguma rada katrai

pusei atšķirīgas sekas, taču konkrētajā gadījumā pilnīgi vienādu seku iestāšanās šādā situācija vispār nav

iespējama.

Vērtējot sekas jāņem vērā to, ka Prasītāja savas no Kredīta līguma izrietošās saistības ir izpildījusi

brīdī, kad kredīts ticis pārskaitīts Atbildētājiem (par ko lietā strīda nav) – Prasītāja nodevusi Atbildētāju

rīcībā ievērojamus finanšu līdzekļus. Savukārt Atbildētāji šos līdzekļus ir saņēmuši un izlietojuši, līdz ar

to, neatkarīgi no tā, kura puse pirms termiņa atkāpjas no Kredīta līguma, atkāpšanās brīdī Prasītājai ir

tiesības saņemt atpakaļ aizdotos finanšu līdzekļus.

Bez tam Civillietu tiesu kolēģija vēlas norādīt, ka konkrētajā gadījumā Atbildētājiem nelabvēlīgu

seku iestāšanās (Prasītājai pirms termiņa atkāpjoties no Kredīta līguma) ir notikusi tādēļ, ka Atbildētāji

nav pildījuši pielīgtās saistības, līdz ar to šo seku iestāšanās notikusi pašu Atbildētāju rīcības rezultātā.

Pie šādiem apstākļiem apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

[9] Izvērtējot pirmās instances tiesas spriedumu Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances

tiesa pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietas apstākļus un pierādījumus, kā rezultātā taisījusi pamatotu

spriedumu par prasības apmierināšanu un pretprasības noraidīšanu.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu solidāri no atbildētājiem /pers. H/ un /pers. I/

Prasītājas labā piedzenami Prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 1074,62 euro apmērā un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 euro, kopā 1058,58 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, tiesa atzīst, atbildētājiem

/pers. H/ un /pers. I/ nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432., 433. un 204.1.pantu, Civillietu tiesas

kolēģija

nosprieda:

apmierināt A/S Danske Bank prasību pret /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/ par parāda

piedziņu.

Piedzīt solidāri no /pers. H/, personas kods /personas kods/, un /pers. I/, personas

kods /personas kods/, par labu Danske Bank AS, kas reģistrēta Dānijas Tirdzniecības un

uzņēmumu aģentūrā ar reģistrācijas Nr.61126228, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas

Danske Bank AS filiāle Latvijā, vienotais reģ. Nr.40103163202, neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu 65 274,91 euro, līgumiskos procentus 720,64 euro, līgumsodu 119,72 euro,

apdrošināšanas prēmiju 83,14 euro, un tiesas izdevumus 1085,58 euro, kopā piedzenot 67

283,99 euro, (sešdesmit septiņi tūkstoši divi simti astoņdesmit trīs euro un 99 centi).

Noteikt /pers.F/, kas reģistrēta Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūrā ar

reģistrācijas Nr.61126228, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Danske Bank AS

filiāle Latvijā, tiesības saņemt solidāri no /pers. H/, personas kods /personas kods/, un

/pers. I/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās

aizdevuma pamatsummas 65 274,91 euro, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedziņu vērst uz /pers. J/, personas kods /personas kods/, piederošo un ieķīlāto

nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs A/ar kadastra Nr./numurs B/.

Noraidīt /pers.H/un /pers. I/ pretprasību pret A/S “Danske Bank” par paziņojuma un

kredīta līguma punktu atzīšanu par likumam neatbilstošu un spēkā neesošiem.

Noteikt /pers.H/un /pers. I/ 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanas dienas

sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna

sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 1.jūnija Augstākās tiesas Civillietu

departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Tiesneši V.Vazdiķis

I.Ošiņa,

O.Blūmfelde