Appeal court reduced combined sentence from four to three months for five separate theft convictions.

ECLI:LV:RAT:2024:1030.13530005523.5.S

Krimināllieta Nr. 13530005523

Lietvedības Nr. KA04-0727-24/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 30.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Diāna Dumbre,

tiesnesis Ģirts Aizsils,

tiesnese Signe Grīnberga,

piedaloties prokurorei Agnijai Zvirgzdiņai,

aizstāvei Ivetai Jansonei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā saistībā ar Pierīgas prokuratūras prokurores Agnijas

Zvirgzdiņas apelācijas protestu par Rīgas rajona tiesas 2024.gada 5.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas rajona tiesas 2024.gada 5.marta spriedumu /pers. B/:

atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā [1] (2022.gada 16.decembrī ap plkst.13.57), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi;

atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā [2] (2022.gada 22.decembrī ap plkst.17.04), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi;

atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā [3] (2022.gada 24.decembrī ap plkst.15.27), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi;

atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā [4] (2023.gada 1.janvārī ap plkst.09.45), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi;

atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā [5] (2023.gada 10.janvārī ap plkst.13.09), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot noteiktos sodus, sods /pers. B/

noteikts brīvības atņemšana uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam pilnībā pieskaitīts sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada

11.oktobra spriedumu, un galīgais sods /pers. B/ noteikts – brīvības atņemšana 4 (četri) mēneši, sabiedriskais darbs 420 (četri simti divdesmit) stundas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, soda izciešanas termiņā ieskaitīts daļēji izciestais sods pēc Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada

11.oktobra sprieduma – sabiedriskais darbs 24 (divdesmit četras) stundas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu noteikts, ka sabiedriskais darbs izpildāms patstāvīgi.

Grozīts /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē uz drošības līdzekli – apcietinājumu.

A r spriedumu izlemts par cietušo pieteiktajām materiālā kaitējuma kompensācijām, procesuālajiem izdevumiem, kas saistīti ar aizstāves

sniegto juridisko palīdzību tiesas procesā, izlemta rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.

[1.1] Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. B/ izdarīja zādzības nelielā apmērā.

[2] Par Rīgas rajona tiesas 2024.gada 5.marta spriedumu apelācijas protestu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu iesniegusi Pierīgas

prokuratūras prokurore Agnija Zvirgzdiņa. Prokurore norāda, ka pirmās instances tiesa noteikusi apsūdzētajam nesamērīgi mazu soda mēru, kā arī

nepamatoti konstatējusi atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu.

Apelācijas protestā norādīts, ka /pers. B/ uz pirmā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dienu 2022.gada 16.decembri saskaņā ar Krimināllikuma

63.panta trešās daļas 4.punktu skaitījās nesodīts, līdz ar to pirmās instances tiesa nepamatoti konstatēja atbildību pastiprinošu apstākli, ka inkriminētie

noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.

Nolūkā sasniegt Krimināllikuma 35.pantā noteiktos soda mērķus un nākotnē panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumu un izvairītos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, prokurore uzskata, ka apsūdzētajam soda mērs ir nosakāms bargāks. Īslaicīga brīvības atņemšana 1 mēnesis par

mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu un brīvības atņemšana 4 mēneši par piecu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, uzskatāms par nesamērīgu mazu soda

mēru, kas nespēj sasniegt Krimināllikuma 35.pantā noteiktos mērķus.

Prokurore lūdz atcelt Rīgas rajona tiesas 2024.gada 5.marta spriedumu daļā par soda noteikšanu par piecu inkriminēto noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā un par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu,

un Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

/pers. B/ par 2022.gada 16.decembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 4 mēnešiem, par 2022.gada 22.decembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā sodīt ar

brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem, par 2022.gada 24.decembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, par 2023.gada 1.janvārī izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, par 2023.gada 10.janvārī izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā sodīt ar brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot noteiktos sodus pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, noteikt sodu brīvības

atņemšana uz 1 gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pilnībā pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 11.oktobra spriedumu un

galīgo sodu noteikt brīvības atņemšana uz 1 gadu, sabiedrisko darbu 420 stundas. Soda – sabiedriskais darbs termiņā ieskaitīt jau izciesto soda daļu

24 stundas.

[3] Apelācijas instances tiesas sēdē prokurore uzturēja apelācijas protestu atbilstoši tajā norādītajai motivācijai, lūdza to apmierināt.

[4] Apsūdzētais apelācijas protestu neatzina.

Paskaidroja, ka piespriesto sodu jau ir izcietis. Atbrīvots no ieslodzījuma vietas, pagājuši nepilni divi mēneši. Kamēr atradies ieslodzījuma vietā,

jūnijā piedzimis dēls. Bērns nav reģistrēts uz viņa vārda, tobrīd tas nebija izdarāms, jo atradies ieslodzījumā. Savukārt pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma

vietas, to nav izdarījuši, jo ir svarīgākas lietas, jāstrādā, jāpelna nauda, jānomaksā parādi.

Ir arī 7 gadus veca meita no iepriekšējām attiecībām, kura dzīvo pie mātes.

Septembra sākumā sācis strādāt uzņēmumā, kurš nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, strādā par vadītāju, krāvēju. Atalgojumā saņem nepilnus

1000 EUR mēnesī, ja strādā tikai piecas dienas nedēļā. Tādēļ lūdz norīkot darbā arī sesto dienu, lai saņemtu lielāku atalgojumu. Darba līgumu tiesai nav

iesniedzis, jo nav zinājis, ka tā jādara.

Pieteicies arī piespriestā soda – sabiedriskais darbs – atstrādāšanai, gaida, kad tiks sastādīts darba grafiks, kā arī ir ieplānots no nākamās algas

nomaksāt kaitējuma kompensāciju cietušajiem. Deklarētā dzīves vieta ir /adrese/, faktiskā /adrese/. Neuzskata, ka būtu jāatgriežas atpakaļ ieslodzījuma

vietā.

[5] Aizstāve iesniegto apelācijas protestu atzina par pamatotu daļēji, proti, daļā par pirmās instances tiesas nepamatoti konstatēto atbildību

pastiprinošo apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu. Pārējā daļā apelācijas protestu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi apelācijas protestu un pārbaudījusi krimināllietas materiālus apelācijas protesta robežās, kā arī uzklausījusi procesā iesaistītās

personas, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk arī – tiesas kolēģija) atzīst, ka apelācijas protests ir pamatots un apmierināms daļēji.

Rīgas rajona tiesas 2024.gada 5.marta spriedums atceļams daļā par apsūdzētajam /pers. B/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas

[1] (2022.gada 16.decembrī ap plkst.13.57), pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas [2] (2022.gada 22.decembrī ap plkst.17.04), pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas [3] (2022.gada 24.decembrī ap plkst.15.27), pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas [4] (2023.gada

1.janvārī ap plkst.09.45), pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas [5] (2023.gada 10.janvārī ap plkst.13.09), par noteikto sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu. Šajā daļā taisāms jauns spriedums. Pārējā daļā

pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

[7] Apsūdzētā noziedzīgās darbības kvalificētas pareizi, viņa vaina piecu noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā

daļā, izdarīšanā, ir konstatēta ar lietā esošiem pierādījumiem, pamatoti tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu nav veikta

pierādījumu pārbaude. Šajā daļā spriedums nav apstrīdēts, tā pārvērtēšanai nav pamata.

Tiesas kolēģija secina, ka krimināllietas iztiesāšana notikusi ievērojot procesuālo kārtību, dodot apsūdzētajam iespēju pilnvērtīgi izmantot likumā

piešķirtās tiesības.

[8] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti konstatējusi apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar

Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, proti, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Šajā daļā iesniegtais apelācijas protests tiek atzīts par pamatotu.

[9] Saskaņā ar Krimināllikuma 27.pantu noziedzīga nodarījuma recidīvu veido personas izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums pēc šīs personas

notiesāšanas par agrāk izdarītu tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to jaunā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī nav noņemta vai nav dzēsta

likumā noteiktajā kārtībā.

[10] Kā redzams no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas “Personas identifikācijas risinājums” izdrukas (elektroniskās lietas 369.–373.lapa)

/pers. B/ uz pirmā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dienu, t.i., 2022.gada 16.decembri, bija nesodīts.

Iepriekš /pers. B/ sodīts /datums/Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūrā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar sodu – piespiedu

darbs 50 stundas. Sods izciests 2019.gada 15.maijā.

Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 4.punktā noteikts, ka pēc viena gada par nesodītām atzīstamas personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības

atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Tā kā apsūdzētais /pers. B/ uz 2022.gada 16.decembri bija nesodīts, secināms, ka pirmās instances tiesa nepamatoti konstatēja Krimināllikuma

48.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto atbildību pastiprinošo apstākli.

Tiesas kolēģija atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ darbībās saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu nav konstatējami atbildību pastiprinoši apstākļi.

[11] No apelācijas protestā norādītā izriet, ka tiek lūgts izslēgt atbildību pastiprinošu apstākli un tai pat laikā noteikt apsūdzētajam bargāku sodu

gan par katru inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, gan sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, gan galīgo sodu.

Apelācijas protestā norādīts, ka pirmās instances tiesa, nosakot soda mēru – īslaicīga brīvības atņemšana 1 mēnesis par katru inkriminēto

noziedzīgo nodarījumu un saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, nosakot galīgo brīvības

atņemšanas sodu uz 4 mēnešiem, ir noteikusi nesamērīgi mazu soda mēru, ņemot vērā apsūdzētā personību, noziedzīgo nodarījumu raksturu, noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas regularitāti.

Apelācijas protestā norādīts, ka apsūdzētā personību raksturo šādi apstākļi:

– būdams brīvībā līdz lietas izskatīšanai tiesā neveica nekādus pasākumus, lai atlīdzinātu cietušajiem radīto mantisko kaitējumu;

– būdams 2023.gada 11.oktobrī notiesāts ar sodu – sabiedriskais darbs, līdz 2024.gada 31.janvārim neuzsāka izciest viņam iepriekš noteikto

sodu, kas raksturo viņa vieglprātīgo attieksmi pret noteiktā soda izciešanu.

[12] Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa, nosakot apsūdzētajam sodu, ir pilnībā un pareizi izvērtējusi Krimināllikuma 46.panta

nosacījumus, izņemot daļā par atbildību pastiprinošu apstākli.

Savukārt apelācijas protests nav pamatots ar argumentiem, kāpēc apsūdzētajam būtu piemērojams četras reizes bargāks soda mērs – brīvības

atņemšana uz 4 mēnešiem par katru inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, turklāt apstākļos, ja ir konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs apstāklis un

netiek konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis.

Tiesas kolēģija piekrīt, ka apsūdzētais viņam inkriminētos noziedzīgos nodarījumus ir izdarījis ar pietiekamu regularitāti – 2022.gada 16.decembrī,

22.decembrī, 24.decembrī, 2023.gada 1.janvārī un 2023.gada 10.janvārī, taču tas nav pamats bargāka soda mēra noteikšanai.

Arī apelācijas protestā norādītie apsūdzētā personību raksturojošies apstākļi:

– būdams brīvībā līdz lietas izskatīšanai tiesā neveica nekādus pasākumus, lai atlīdzinātu cietušajiem radīto mantisko kaitējumu;

– būdams 2023.gada 11.oktobrī notiesāts ar sodu – sabiedriskais darbs, līdz 2024.gada 31.janvārim neuzsāka izciest viņam iepriekš noteikto

sodu, kas raksturo viņa vieglprātīgo attieksmi pret noteiktā soda izciešanu,

nav pamats piespriests apsūdzētajam bargāku soda mēru.

Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteikts, ka, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Turklāt tiesas kolēģija konstatē, ka apelācijas protestā nekorekti tiek norādīts, ka apsūdzētais nav uzsācis izciest viņam iepriekš noteikto sodu –

sabiedriskais darbs.

Krimināllietas materiālos konstatējams, ka apsūdzētais pēc Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 11.oktobra sprieduma ir daļēji izcietis sodu, t.i., izcietis

sabiedriskā darba 24 stundas (elektroniskās lietas 492.lapa).

Tiesas kolēģija uzskata, ka nevar kādam no soda ietekmējošiem apstākļiem piešķirt pārāk lielu nozīmi, proti, konkrētajā gadījumā – protestā

norādītajiem apsūdzētā personību raksturojošiem apstākļiem.

Tiesas kolēģija secina, ka prokurore protestā nav vērtējusi visus soda ietekmējošos apstākļus, nav norādījusi argumentus un motivāciju, ko tieši

pirmās instances tiesa pilnībā nav izvērtējusi. Kā arī protestā nav atrodami atzinumi, apsvērumi, argumenti apgalvojumam, ka un kāpēc pirmās instances

tiesas noteiktais sods nesasniegtu soda mērķi. Turklāt, šādam apgalvojumam jābūt balstītam uz visu soda veida un mēra ietekmējošo apstākļu

izvērtējumu.

Tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas protesta apmierināšanai šajā daļā nav pamata.

[13] Tā kā tiek konstatēti jauni Krimināllikuma 46.pantā ietvertie apstākļi, tiesas kolēģijai ir pamats apsūdzētajam piespriestā soda mēra

pārskatīšanai.

Tiesas kolēģija uzskata, atzīstot, ka apsūdzētā darbībās nav konstatējams atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta

pirmās daļas 1.punktu - noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kuru bija konstatējusi un, nosakot sodu, bija ņēmusi vērā pirmās

instances tiesa, ir pamats apsūdzētajam noteiktā soda mīkstināšanai.

[14] Tiesas kolēģija uzskata, ka īslaicīgas brīvības atņemšanas soda mērs apsūdzētajam par katru inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, ir mīkstināms

par divām dienām, vēl tālākai soda mīkstināšanai tiesas kolēģija nesaskata pamatu.

Turklāt nevar neņemt vērā arī panta sankcijā paredzēto maksimālo brīvības atņemšanas soda sankciju un to, ka pirmās instances tiesa, nosakot

soda mēru, jau tā to bija pietuvinājusi panta sankcijā paredzētajam minimālajam brīvības atņemšanas soda apmēram situācijā, kad konstatēja atbildību

pastiprinošu apstākli.

[15] Apsūdzētajam saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu ir nosakāms sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot

piespriestos sodus.

Daļēju sodu saskaitīšanas principu tiesas kolēģija piemēro, ievērojot Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu

palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmuma 31.punktā ietvertās rekomendācijas, ka, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem

nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana.

Sodu ietveršanas princips vai arī pilnīga sodu saskaitīšana tiek piemērota īpašos gadījumos. Tiesas kolēģija nekonstatē īpašu gadījumu, lai

piemērotu apsūdzētajam vislabvēlīgāko no sodu saskaitīšanas principiem – ietveršanas principu.

[16] Apsūdzētais pēdējo reizi sodīts ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 11.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas,

270.panta pirmās daļas. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgais sods noteikts - sabiedriskais

darbs 420 stundas. Sods nav izciests.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu apsūdzētajam nosakāms galīgais sods, šajā spriedumā noteiktajam sodam pilnībā pieskaitāms

sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 11.oktobra spriedumu, un galīgais sods nosakāms – brīvības atņemšana uz 3 (trīs) mēnešiem 27

(divdesmit septiņām) dienām, sabiedriskais darbs 420 (četri simti divdesmit) stundas.

[17] Tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētajam apelācijas instances tiesas noteiktais sods par katru inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, sods pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības un galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ir samērīgs, individualizēts, taisnīgs un atbilstošs izdarīto

noziedzīgo nodarījumu raksturam, radītajam kaitējumam un apsūdzētā personībai, konstatētajam atbildību mīkstinošam apstāklim un atbildību

pastiprinošu apstākļu neesībai. Tiesas kolēģija uzskata, ka noteiktais sods sasniegs soda mērķi, tas ir atbilstošs ne vien soda represīvo, bet arī preventīvo

mērķu sasniegšanai.

[18] Pirmās instances tiesa pareizi saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitījusi daļēji izciesto sodu pēc

Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 11.oktobra sprieduma – sabiedrisko darbu 24 stundas.

Tāpat pirmās instances tiesa pareizi norādījusi, ka saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu, sabiedriskais darbs izpildāms patstāvīgi.

[19] Ar pirmās instances tiesas spriedumu grozīts /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē uz drošības

līdzekli – apcietinājumu.

Lietas materiālos ir Ieslodzījumu vietu pārvaldes /datums/paziņojums “Par tiesu nolēmumu izpildi”, kurā informēts, ka /pers. B/ /datums/atbrīvots no

ieslodzījuma vietas, izpildīti vairāki tiesu nolēmumi, tostarp, Rīgas rajona tiesas 2024.gada 5.marta spriedums krimināllietā Nr.13530005523,

piespriestais soda termiņš ir beidzies 2024.gada 5.jūlijā (elektroniskās lietas 539.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā apsūdzētajam ieskaitāms apcietinājumā pavadītais

laiks no 2024.gada 5.marta līdz 2024.gada 5.jūlijam.

Šādos apstākļos /pers. B/ piespriestais brīvības atņemšanas sods atzīstams par izciestu.

[20] Apsūdzētā aizstāve iesniedza apelācijas instances tiesai paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, un

kurai, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84.panta un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr. 1493 „Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību”, no valsts budžeta līdzekļiem

izmaksājami 120 EUR (viens simts divdesmit euro) par sniegto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā.

Netiek konstatēti apstākļi Kriminālprocesa likuma 85.panta, 368.panta ceturtās daļas nosacījumu piemērošanai un apsūdzētā atbrīvošanai no

samaksas par aizstāves palīdzību, tādēļ norādītie procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu piedzenami valsts labā no

apsūdzētā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 3.punktu, Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

atcelt Rīgas rajona tiesas 2024.gada 5.marta spriedumu daļā par apsūdzētajam /pers. B/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas [1] (2022.gada 16.decembrī ap plkst.13.57), pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas [2] (2022.gada 22.decembrī ap plkst.17.04), pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas [3] (2022.gada 24.decembrī ap plkst.15.27), pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas [4] (2023.gada

1.janvārī ap plkst.09.45), pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas [5] (2023.gada 10.janvārī ap plkst.13.09), par noteikto sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

[1] /pers. B/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (2022.gada 16.decembrī ap plkst.13.57), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 28 (divdesmit astoņām) dienām.

[2] /pers. B/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (2022.gada 22.decembrī ap plkst.17.04), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 28 (divdesmit astoņām) dienām.

[3] /pers. B/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (2022.gada 24.decembrī ap plkst.15.27), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta

pirmajā daļā, sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 28 (divdesmit astoņām) dienām.

[4] /pers. B/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (2023.gada 1.janvārī ap plkst.09.45), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā, sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 28 (divdesmit astoņām) dienām.

[5] /pers. B/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (2023.gada 10.janvārī ap plkst.13.09), kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā, sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 28 (divdesmit astoņām) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, sodu

/pers. B/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem 27 (divdesmit septiņām) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam pilnībā pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada

11.oktobra spriedumu, un galīgo sodu /pers. B/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem 27 (divdesmit septiņām) dienām, sabiedrisko darbu

420 (četri simti divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2024.gada

5.marta līdz 2024.gada 5.jūlijam.

/pers. B/ piespriesto brīvības atņemšanas sodu atzīt par izciestu.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus – 120 EUR (viens simts divdesmit euro) par advokātes sniegto juridisko palīdzību

apelācijas instances tiesā, nosakot termiņu labprātīgai izpildei – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās dienas. Procesuālo izdevumu samaksu

apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2024.gada 8.novembris.

Tiesnese Diāna Dumbre

Tiesnesis Ģirts Aizsils

Tiesnese Signe Grīnberga

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

Dokumenta oriģināls atrodas Tiesu informatīvajā sistēmā.