Court dismissed appeal against fine for entering restricted zone without permit in Latvia.

Lieta Nr. 1A68038119

Nr. 1A-0094-20/19

ECLI:LV:RPPT:2020:1112.1A68038119.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 12. novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese S.Groza,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i.

2019.gada 9. jūlija lēmumu Nr. /numurs/.

Aprakstošā daļa

2019. gada 14. martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums /numurs/ par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo

noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 1,

redakcijā līdz 2018. gada 14. decembrim) 5. punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka ar /pers. A/ īpašumā esošo transportlīdzekli /TL marka/ ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) 2018. gada 17. augustā plkst.11.08 tika iebraukts īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk arī – Jūrmala), neiegādājoties caurlaidi, par ko uzlikts naudas sods 50 EUR apmērā.

Šo lēmumu /pers. A/ (turpmāk arī – Sūdzības iesniedzēja) pārsūdzēja un ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. (turpmāk arī –

Iestāde) 2019.gada 9. jūlija lēmumu Nr. /numurs/ (turpmāk – Lēmums) tas atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2019. gada 4. janvārī saņemto fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas

kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole”, 2019. gada 7. janvārī uzsākta administratīvā lietvedība pret Sūdzības

iesniedzēju par to, ka ar Sūdzības iesniedzēja īpašumā esošo Transportlīdzekli 2018.gada 17. augustā plkst.11.08 iebraukts Jūrmalas pilsētas īpaša

režīma zonā, neiegādājoties caurlaidi.

2019. gada 27. februārī pašvaldības policijas iestāde pasta sūtījumā nosūtīja Sūdzības iesniedzējai izsaukumu ierasties pašvaldības policijā 2019.

gada 14. martā plkst. 10.45. Ierodoties pašvaldības policijas iestādē, Sūdzības iesniedzēja sniedza paskaidrojumus un iesniedza apliecinājumu, ka piekrīt

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai bez viņas klātbūtnes. Sūdzības iesniedzējai izskaidrotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

260. pantā noteiktās procesuālās tiesības un pienākumi.

Pašvaldības policijas iestādes amatpersona 2019. gada 14. martā bez Sūdzības iesniedzējas klātbūtnes izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu un

pieņēma administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu /numurs/ par Saistošie noteikumu Nr. 1 5. punkta prasību neievērošanu, uzliekot naudas sodu

50 EUR apmērā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta ceturto daļu, 243. panta pirmo daļu, 243.1 , 244., 272. pantu, 286. panta

pirmo un otro daļu, 246. panta pirmo daļu, 205. panta pirmās daļas 3. punktu, 260. panta otro daļu, Saistošo noteikumu Nr. 1 5., 20., 21., 48. un 49.

punktu un 8.2. apakšpunktu, Lēmumā norādīts, ka, iebraucot Jūrmalā, ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes par Saistošo noteikumu Nr. 1 prasību

ievērošanu. Iebraucot Jūrmalā, tostarp, iebraucot Jūrmalā caur Asaru prospektu, saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu un 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas

videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu

datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kas iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, kas turpmāk nepieciešama transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša

režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpšanas gadījumā – administratīvo sodu piemērošanai.

Saņemot fotofiksācijas, kas norāda uz šo noteikumu pārkāpšanu, pašvaldības policijas iestāde veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots

transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi

transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Lietā ir pamatoti sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums, jo Transportlīdzeklis neatbilst Saistošo noteikumu Nr. 1 20. un 21. punkta

izņēmuma kritērijiem.

Izvērtējot Sūdzības iesniedzēja sniegtos paskaidrojumus un pašvaldības policijas iestādes rīcībā esošo informāciju, konstatēts, ka lietā konstatētā

pārkāpuma izdarīšanas dienā Transportlīdzeklim nebija iegādāta caurlaide atbilstoši Saistošo noteikumu Nr. 1 prasībām.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievēroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37., 238.1 pantā noteiktie procesuālie termiņi.

Lēmumā, atsaucoties uz Saistošo noteikumu Nr. 1 regulējumu, tostarp šo noteikumu 7. punkta regulējumu, norādīts, ka, iebraucot Jūrmalā, ir

izvietotas informatīvas ceļa zīmes par iebraukšanas maksu. Transportlīdzekļa vadītājs varēja zināt un tam vajadzēja zināt par Jūrmalas pilsētas īpašajā

zonā noteikto iebraukšanas kārtību, tomēr šī kārtība netika ievērota. Lai informētu transportlīdzekļu vadītājus, pirms iebrauktuvēm Jūrmalas īpašā režīma

zonā, tostarp pie Asaru prospekta, ir izvietotas attiecīgas zīmes. Katru reizi, kad transportlīdzekļa vadītājs iebrauc Jūrmalas īpašajā zonā, viņš preventīvi

tiek brīdināts par nepieciešamību iegādāties caurlaidi, veicot nodevas samaksu. Papildus norādāms, ka nodevas samaksas veikšana, iebraucot Jūrmalā,

nav jaunievesta kārtība un noteikta jau ilgstošu laiku.

Lēmumā norādīts, ka lietā nav pierādīts fakts, ka lietā apskatāmā pārkāpuma laikā Transportlīdzekli vadīja cita persona, kā to norāda Sūdzības

iesniedzēja. Sūdzības iesniedzēja nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu Transportlīdzekļa nodošanu citai personai (mantas īres, nomas,

patapinājuma līgums u.c.). Līdz ar to lietā pamatoti pie administratīvās atbildības ir saukta Sūdzības iesniedzēja kā Transportlīdzekļa vadītāja.

Administratīvais sods ir piemērots atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā noteiktajam soda mērķim. Pašvaldības policijas

iestādes rīcība, uzliekot administratīvos sodus, ir saistīta ar pašvaldības policijas pienākumu izpildi, kontrolējot Saistošo noteikumu Nr. 1 izpildi.

Par Saistošo noteikumu Nr. 1 pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids – naudas sods 50 EUR. Lietā nav konstatējami atbildību

mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pakāpumu kodeksa 7. un 9. panta regulējumu, secināms, ka Sūdzības iesniedzējas

īpašumā esošais Transportlīdzeklis iebrauca Jūrmalā, neiegādājās caurlaidi, ko pierāda lietā gūtie pierādījumi. Administratīvai sods ir uzlikts pamatoti un

Sūdzības iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības.

Par Lēmumu Sūdzības iesniedzēja iesniegusi sūdzību un lūdz Lēmumu atcelt un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzībā norādīts, ka administratīva pārkāpuma protokols-lēmums ir pieņemts 2019. gada 14. martā, proti, sešus mēnešus pēc pārkāpuma

konstatēšanas (pārkāpums konstatēts 2018. gada 17. augustā). Līdz ar to šāda pašvaldības policijas iestādes rīcība neveica labas pārvaldības principus

un tā neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajam administratīvā soda mērķim, lai atturētu pārkāpēju no atkārtotu pārkāpumu

izdarīšanas, jo laika posmā līdz 2018.gada caurlaižu sezonas beigām tika konstatēts, ka Sūdzības iesniedzēja 48 reizes ir izdarījusi tādus pašus

pārkāpumus. Atbilstoši minētā kodeksa regulējumam, iestādes funkcijas nav tikai piemērot administratīvos sodus, bet arī laicīgi par tiem informēt, lai

novērstu jaunu pārkāpumu izdarīšanu. Jo pretējā gadījumā konstatējams, ka pašvaldības policijas iestāde nodarbojas ar apzinātu zaudējumu nodarīšanu

fiziskām personām, iekasējot uzreiz visus sodus. Pašvaldības policijas iestāde Sūdzības iesniedzēju par konstatētajiem pārkāpumiem informēja tikai

astoņus mēnešus pēc tam, kad bija noticis pirmais pārkāpums. Turklāt tiesu praksē jau ir sniegtas atziņas, ka, novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts

soda mērķis – atturēt personas no atkārtotas pārkāpuma izdarīšanas. Turklāt pašvaldības policijas nostāja, ka par katru lēmumu ir jāiesniedz atsevišķa

sūdzība, norāda uz to, ka policijas iestāde nevēlas, lai visi sodi tiktu apvienoti vienā lietā. Norāda, ka visas lietas, kas uzsāktas pret Sūdzības iesniedzēju,

ir apvienojamas izskatīšanai vienā lietā.

Ņemot vērā šos apstākļus un argumentus, Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Lietā atrodas sekojoši dokumenti/pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums, fotoattēli, ziņojums, pavēste, paskaidrojums,

iesniegums, Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas

sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi (kopija), izdrukas no reģistriem, informatīvie materiāli (paziņojumi).

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, secina, ka sūdzība ir noraidāma.

2019. gada 14. martā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums /numurs/ par Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punkta prasību

neievērošanu, proti, par to, ka ar Sūdzības iesniedzējas īpašumā esošo Transportlīdzekli 2018. gada 17. augustā plkst.11.08 tika iebraukts īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, par ko Sūdzības iesniedzējai par konstatēto pārkāpumu uzlikts naudas sods 50

EUR apmērā.

Ar Iestādes priekšnieka 2019.gada 9. jūlija lēmumu Nr. /numurs/ šis lēmums atstāts negrozīts.

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma (stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā) Pārejas noteikumu 2. punktam, procesuālās darbības, kas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā.

Konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā tiesvedība ierosināta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa regulējumu, līdz ar to

tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, piemēro šī kodeksa normas.

Tiesa atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.1 3 panta trešajai daļai pievienojas Lēmumā norādītajiem apstākļiem par

pārkāpuma konstatēšanu.

Saistošo noteikumu Nr. 1 izdoti arī saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 13. punktu, kas noteic, ka pašvaldība (dome) ir

tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, par likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētiem

jautājumiem, kas nav atsevišķi regulēti.

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 14. panta trešās daļas regulējumam, likumdevējs ir piešķīris pašvaldībām tiesības izdot ārējos normatīvos

aktus – saistošos noteikumus, lai nodrošinātu minētajā likumā ietvertās autonomās funkcijas izpildi. Pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas

administratīvās teritorijas attīstību, infrastruktūras, kultūrvēsturisko un aizsargājamo teritoriju/zonu saglabāšanu un aizsardzību.

Saistošie noteikumi Nr. 1 noteic kārtību, kādā personas var iebraukt ar autotransporta līdzekļiem [..] Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā.

Saistošo noteikumu Nr. 1 2. punktā noteikts, ka šo noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi

draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. No nodevas samaksas iekasētie līdzekļi tiek izlietoti tūrisma un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai,

vides aizsardzībai, kultūrpieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.

Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt

īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas [..]. Minēto noteikumu 6. punktā noteikts, ka šajos noteikumos noteiktajos gadījumos caurlaidi

izsniedz pēc nodevas samaksas.

Ar lietā gūtajiem pierādījumiem, tostarp ar transportlīdzekļu kontroles informācijas sistēmas (turpmāk arī – Informācijas sistēma) fiksētajiem

notikuma fotoattēliem ir pierādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, kur ir noteikta Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zona un

iebraukšana tajā ir noteikta ar caurlaidēm, tostarp veicot nodevas samaksu, Transportlīdzeklis iebrauca šajā zonā bez attiecīgas caurlaides, tādējādi

pārkāpjot Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punkta prasības.

Lietā nav konstatējamas pamatotas ziņas, kas liktu apšaubīt protokolā fiksētos apstākļus.

Saistošo noteikumu Nr. 1 6., 7., 8., 9. punktā noteikts, ka informācija par Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā iebraukušajiem transportlīdzekļiem

tiek uzskaitīta, sistematizēta, pārbaudīta un kontrolēta, izmantojot transportlīdzekļu kontroles informācijas sistēmu.

Lietā ar tehniskiem līdzekļiem fiksētas ziņas ir pieļaujami, procesuāli nostiprināti un ticami pierādījumi atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 243. panta pirmajai daļai un 243.1 panta regulējumam.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu, [..] triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu [..]. Lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur

ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Administratīvā pārkāpuma lietvedība uzsākta, saņemot ziņas par pārkāpumu, kas norādītas pašvaldības policijas darbinieces 2019. gada 4. janvāra

ziņojumā, klātpievienojot Informācijas sistēmas izdrukas un fotofiksācijas. Saņemot šīs ziņas, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

238.1 panta pirmajā daļā noteikto, 2019. gada 7. janvārī rezolūcijas veidā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par

konstatēto pārkāpumu.

Līdz ar administratīvā pārkāpuma lietvedība ir uzsākta, ievērojot minētā kodeksa 238.1panta prasības.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta pirmajai un ceturtajai daļai lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne

vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā

pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Lietā konstatējams, ka administratīvais pārkāpums noticis 2018. gada 17. augustā, ziņas par šo pārkāpumu iegūtas 2019. gada 4. janvārī

(ziņojums) un administratīvā lietvedība uzsākta 2019.gada 7. janvārī, savukārt administratīvais sods ir uzlikts 2019.gada 14. martā.

Līdz ar to konstatējams, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība veikta, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. pantā noteiktos

procesuālos termiņus.

Apstāklis, ka Informatīvajā sistēmā fiksētās ziņas tiek sistematizētas, apstrādātas un saņemtas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.

panta pirmajā daļā noteiktajā administratīvās lietvedības uzsākšanas termiņā (seši mēneši), nav pretrunā ar administratīvās lietvedības procesuālo kārtību

Likumdevējs, nosakot minētā kodeksa 37. pantā ietverto termiņu regulējumu, ir izvērtējis šo termiņa pieļaujamību un uzskatījis tos par samērīgiem

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai un soda piemērošanai.

Administratīvais sods ir piemērots, ievērojot minētā kodeksa 37. pantā noteiktos procesuālos termiņus, un tā piemērošanas termiņš ir samērīgs un

saprātīgs soda mērķa sasniegšanai, ņemot vērā to, ka, no vienas puses procesuālie termiņi ir saistīti ar administratīvās lietvedības nodrošināšanu

(informācija ieguve, apstrāde, paziņošana par lietas izskatīšanu), un no otras puses tie ir saistīti ar soda piemērošanas pieļaujamo robežu, lai, konstatējot

administratīvo pārkāpumu, likumā noteiktā termiņā iestātos administratīvās atbildības tiesiskais pamats.

Lietā ir ievēroti administratīvā pārkāpuma lietvedības procesuālie termiņi atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237., 238.1 un 37.

pantam.

Saistošo noteikumu Nr. 1 7. punktā ir noteikts, ka, lai informētu transportlīdzekļu vadītājus, pirms iebrauktuvēm īpašā režīma zonā Jūrmalā,

kontrolpunktos uzstāda attiecīgas zīmes.

Minētās zīmes ir labi pārredzamas un saprotamas visiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri iebrauc Jūrmalā, it īpaši, ja šajā zonā tiek iebraukts

vairakkārt, kā to norāda sūdzībā Sūdzības iesniedzēja.

Turklāt vispārzināms ir apstāklis, ka Jūrmalas un tās apkārtnē dzīvojošās personas, kuras pārvietojas ar transportlīdzekļiem, pārsvarā zina šo

iebraukšanas kārtību. Pašvaldības noteiktās nodevas samaksa par iebraukšanu Jūrmalā nav jaunieviesta kārtība un ir noteikta jau ilgstošu laiku, kas

tādējādi izslēdz iespēju, ka Sūdzības iesniedzēja varētu nezināt šo kārtību.

Neievērojot kāda normatīvā akta prasības, iestājas noteiktas juridiskas sekas.

Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt

īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide [..]. Atbilstoši minēto noteikumu 13.1. apakšpunktam vienai dienai bez iebraukšanas

reižu ierobežojuma nodeva ir 2,00 euro.

Minēto noteikumu 24.1. apakšpunktā noteikts, ka dienas caurlaidi izsniedz pēc šo noteikumu 13.1.apakšspunktā noteiktās nodevas samaksas, tā

derīga iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā attiecīgajā dienā no 00.00 līdz 23.59. Ja nodevas samaksa veikta pēc plkst. 00.00, uzskata, ka nodeva

samaksāta un caurlaide saņemta par attiecīgo dienu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka nodevas samaksa par iebraukšanu Jūrmalas īpašā režīma zonā ir jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst.

23.59, proti, minētie noteikumi nenoteic tūlītēju nodevas samaksas veikšanu, kas, savukārt, dod iespēju autovadītājam izvēlēties sev izdevīgāku un ērtāku

veidu atbilstoši Saistošo noteikumu 17. punktā noteiktajam, lai veiktu nodevas samaksu, proti, nodevas samaksu var veikt ar maksājumu pakalpojumu

sniedzēja starpniecību; veicot tiešsaistes maksājumus; dienas caurlaides apmaksas aparātā; skaidrā naudā vai ar maksājumu karti maksājumu karšu

pieņemšanas terminālī Jūrmalas pilsētas domē; ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībās.

Turklāt šie noteikumi paredz, ja nodevas samaksa veikta pēc plkst. 00.00, uzskata, ka nodeva samaksāta un caurlaide saņemta par attiecīgo dienu.

Līdz ar to autovadītājam pastāv iespējas veikt nodevas samaksu Saistošo noteikumu Nr. 1 5. un 17. punktā noteiktajā kārtībā, ko Sūdzības

iesniedzēja nebija izpildījusi.

Saistošajos noteikumos Nr. 1 noteiktā kārtība ir attiecināma uz personām, kuras iebrauc Jūrmalas pilsētas administratīvajā zonā ar

transportlīdzekļiem, izņemot šo noteikumu 20., 21.punktā noteiktajos gadījumos, kas neattiecas uz lietā konstatētajiem apstākļiem.

Sūdzības iesniedzējai nevarēja pastāvēt tiesiska paļāvība, ka, iebraucot ar Transportlīdzekli Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā un neizpildot

pašvaldības saistošo noteikumu prasības, netiks fiksēts pārkāpums un netiks noteikta atbildība par šo noteikumu neievērošanu.

Likuma (normatīvo aktu) ievērošanas princips ietver prasības ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Lai normatīvajos aktos noteiktajam

regulējumam pakļauta darbība (iebraukšana pilsētas administratīvās teritorijas īpašā zonā, kuras regulējumu noteic pašvaldības izdoti noteikumi) atbilstu

likuma (normatīvo aktu) ievērošanas principam un būtu tiesiska, ir jāievēro šo noteikumu prasības un to priekšraksti, kas konkrētajā gadījumā attiecas uz

caurlaides saņemšanu. Tikai tādos gadījumos, ja ir izpildītas normatīvo aktu prasības, pastāv personas tiesiska paļāvība un ar to saistīti aizsardzības

instrumenti, kas ir ietverti Saistoši noteikumu Nr. 1 regulējumā, tostarp šo noteikumu 14. punktā noteiktais par iebraukšanu pilsētas īpašajā zonā ar

caurlaidi, kas noteic nodevas samaksas atvieglojumus.

Lietā nav konstatējami apstākļi, kas noteiktu nodevas samaksas atvieglojumu esību (nepastāvēja arī aktuālā dzīvesvietas deklarācija Jūrmalā,

persona izdeklarējusies 2018. gada 28.jūnijā).

Par lietā konstatēto pārkāpumu Saistošo noteikumu Nr. 1 49. punktā ir paredzēts naudas sods 50 euro.

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – ieaudzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. pantu).

Pārkāpums ir saistīts ar iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides.

Sūdzības iesniedzēja varēja zināt un viņai vajadzēja zināt par Jūrmalas pilsētas īpašajā zonā noteikto iebraukšanas kārtību, tomēr šī kārtība netika

ievērota.

Nodevas samaksas veikšana, iebraucot Jūrmalas īpašā režīma zonā, nav jaunieviesta kārtība un ir noteikta jau ilgstošu laiku. Informācija par šo

kārtību ir norādīta gan iebraucot Jūrmalas pilsētā, gan Jūrmalas pilsētas pašvaldības mājas lapā www.jurmala.lv.

Sūdzībā norādīts, ka, ņemot vērā to, ka Sūdzības iesniedzējai ir fiksēti 49 šādi pārkāpumi, tad jau ar pirmo fiksēto pārkāpumu, ja par to savlaicīgi

tiktu informēta Sūdzības iesniedzēja, tiktu sasniegts soda mērķis un preventīvi nesekotu citi pārkāpumi.

Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punktā ietverta prasība – noteiktā periodā (sezonālais periods, kad Jūrmalu kā kūrortpilsētu apmeklē paaugstināts

transportlīdzekļu/apmeklētāju skaits) veikt iebraukšanas nodevas samaksa, iegādājoties caurlaidi.

Minētais ierobežojums ir noteikts normatīvajā aktā – pašvaldības saistošajos noteikumos un tam ir leģitīms mērķis, proti, šo noteikumu mērķis ir

mazināt satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju, kurā atrodas daudzi kultūrvēsturiski pieminekļi, kurortoloģijas objekti, un veicināt videi draudzīgāku

transportlīdzekļu izmantošanu, nodrošinot tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību.

Iebraucot Jūrmalas īpašā režīma zonā, ir uzstādītas informatīvās zīmes, kas jau preventīvi norāda jeb brīdina katru transportlīdzekļa vadītāju par

īpašā režīma zonu un to, ka iebraukšana tajā ir atļauta tikai ar caurlaidēm, veicot nodevas samaksu. Informācija par iebraukšanu Jūrmalas īpašajā zonā ir

pieejama arī pašvaldības mājas lapā www.jurmala.lv.

Līdz ar to Transportlīdzekļa vadītājam, iebraucot šajā zonā, preventīvi ir zināms, ka, pārkāpjot šo kārtību, iestāsies negatīvas juridiskas sekas –

administratīvā atbildība un soda piemērošana.

Pārkāpjot šo kārtību un iebraucot Jūrmalā, autovadītājs katru reizi uzņemas šīs negatīvās sekas un var zināt, ka, pārkāpjot šo kārtību, var sekot

atbildība un soda piemērošana. Katru reizi, kad transportlīdzekļa vadītājs iebrauc Jūrmalas īpašajā zonā, viņš preventīvi tiek brīdināts par maksas zonu,

kas noteic nepieciešamību iegādāties caurlaidi, veicot nodevas samaksu.

Administratīvā soda piemērošana nav pretrunā ar samērīguma principu, jo starp personas (indivīda), kurš iebrauc Jūrmalā, noteiktajiem

ierobežojumiem un ar pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto prasību – veikt nodevas samaksu, pastāv samērojams regulējums, proti, no vienas

puses, iebraucot Jūrmalā ir izvietotas informatīvas (brīdinošas) zīmes par noteiktā ierobežojuma esību, no otras puses personai/indivīdam ir saglabāta

nokļūšanas Jūrmalā izvēles iespēja. Šo proporcionalitāti un samērīgumu nosaka arī tas apstāklis, ka Jūrmalā pašvaldības autostāvvietas izmantojamas

bezmaksas.

Lietās nav konstatējami īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu lieguši Sūdzības iesniedzējai izpildīt normatīvo aktu prasības.

Līdz ar to secināms, ka Sūdzības iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par Saistošo noteikumu Nr. 1 5. punkta prasību

neievērošanu un administratīvais sods ir piemērots pamatots.

Attiecībā par sūdzībā ietverto norādi, ka nepieciešams apvienot vienā lietā visas administratīvā pārkāpuma lietas (kopumā 49 administratīvā

pārkāpuma protokoli-lēmumi), norādāms, ka, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolus-lēmumus un uzliekto sodu par katru pārkāpumu atsevišķi, ir

ievērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35. panta pirmās daļas un 248.panta regulējumam. Minētā kodeksa regulējums, tostarp 35. pantā

noteiktais neparedz vairāku administratīvā pārkāpuma lietu apvienošanu. Minētā panta pirmajā daļā noteikts, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk

administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punktam un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās

daļas 1. punktu, 289.6 , 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. 2019.gada 9. jūlija lēmumu Nr. /numurs/ atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedums pieejams 2020. gada 12. novembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Groza