Court dismissed appeal against property tax assessment based on shared ownership rights and land use facts.

Lietas Nr. A420242716

Lietas arhīva Nr. A42-00489-17/8

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017. gada 17. martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Juškeviča,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2016. gada

2. jūnija lēmuma Nr. 2-30/RD-16-196-ap atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde (turpmāk arī – Pārvalde) ar 2016. gada 12. februāra maksāšanas paziņojumu par nekustamā

īpašuma nodokli 2016. gadam Nr.PIPN-16-211145-mp/PIP-16-210717-AL/5-7 (turpmāk arī – maksāšanas paziņojums) /pers. A/ (turpmāk arī –

pieteicējs) paziņoja nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu par: 1) zemes vienību /adrese A/ (līdz 2016. gada 30. maijam adrese /adrese B/, sk. Rīgas

pilsētas būvvaldes lēmumu Nr.BV-16-242-ls, https://www.vestnesis.lv/op/2016/105.7), kadastra apzīmējums /numurs A/, platība 60,38 m2, 1,5%

apmērā no kadastrālās vērtības 2098,92 euro – 31,48 euro; 2) ēku /adrese C/, kadastra apzīmējums /numurs B/, platība 52,00 m2, 42,16 euro.

Nepiekrītot maksāšanas paziņojumam daļā par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli zemes vienībai /adrese A/, pieteicējs maksāšanas paziņojumu

apstrīdēja daļā.

Pārvaldes priekšnieks ar 2016. gada 5. aprīļa lēmumu Nr. PIP-16-4995-ap/5-7/16-210717-AL (turpmāk arī – sākotnējais lēmums), maksāšanas

paziņojumu apstrīdētajā daļā atstāja negrozītu. Pieteicējs, nepiekrītot sākotnējam lēmumam, to apstrīdēja.

[2] Rīgas dome ar 2016. gada 2. jūnija lēmumu Nr.2-30/RD-16-196-ap (turpmāk arī – Lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Lēmumā

norādīts, ka pieteicējs ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par dzīvokļa īpašumam /adrese C/ piekrītošajām zemes vienības /adrese

A/ domājamām daļām no zemes vienības /adrese A/ platības daļas 3316,00 m2, tas ir, 60,38 m2, kā lietotājs (faktiskais lietotājs) likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli”2. panta septītās daļas izpratnē.

[3] 2016. gada 4. jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts,

ka īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese A/ ar platību 4259,00 m2 nav noskaidrotas, līdz ar to pieteicējam nepamatoti aprēķināts nekustamā īpašuma

nodoklis par minēto zemes īpašumu. Papildus pieteikumā norādīts, ka atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta septītajai daļai

pieteicējs nevar tikt uzskatīts par vienīgo faktisko zemes īpašuma lietotāju /adrese A/, jo pieteicējs nav uz tās izvietojos ne savu nekustamo, ne kustamo

mantu.

Pieteicējs ar 2016.gada 13.jūlija iesniegumu informēja tiesu, ka tiek veikta Lēmuma piespiedu izpilde, savukārt 2017.gada 21.jūlija iesniegumā

lūgts lemt par nepamatoti samaksāto maksājumu atmaksu. Papildus norādīts, ka uz zemes vienības /adrese A/ atrodas divas būves – māja un garāža, un

divi pievedceļi, kuri ir ielas infrastruktūras sastāvdaļa un kurus izmanto pašvaldības SIA „Rīgas ūdens”, AS „Rīgas siltums”, Rīgas pašvaldības aģentūra

„Rīgas gaisma”. Pieteicējs savā dzīvojamajā mājā iekļūst no fiziskai personai piederošās zemes vienības ar kadastra Nr. /numurs C/.

[4] 2016. gada 22. jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts Rīgas domes paskaidrojums par pieteikumu, kurā norādīts, ka

pieteikums ir nepamatots un lūdz to noraidīt. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā ietvertajiem argumentiem.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,

ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicējs nav lūdzis izskatīt lietu mutvārdu procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds, vai pieteicējam pamatoti ir aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par zemes vienības ar kadastra

Nr. /numurs A/ /adrese A/domājamo daļu lietošanu.

Pieteicējs uzskata, ka nekustamā īpašuma nodoklis viņam aprēķināts nepamatoti, jo dzīvojamā māja atrodas uz fiziskai personai piederošas zemes,

un viņš nelieto zemes vienību ar kadastra Nr. /numurs A/, /adrese A/, tāpēc nav tās faktiskais lietotājs.

[7] Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta pirmajai daļai ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras

atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, – zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas

sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk – nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo

īpašumu.

Saskaņā ar minētā likuma 2. panta septīto daļu nekustamā īpašuma nodokli par pašvaldībai piederošo vai piekritīgo nekustamo īpašumu maksā

persona, kurai ar pašvaldības institūcijas lēmumu nekustamais īpašums nodots valdījumā. Ja pašvaldībai piederošais vai piekritīgais nekustamais īpašums

nav nodots valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā), nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir

attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs).

Līdz ar to tiesa turpmāk noskaidros, vai pieteicējs ir uzskatāms par zemes vienības /adrese A/, kadastra Nr. /numurs A/, platība 60,38 m2, faktisko

lietotāju.

[8] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.1pantu nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus. Izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošajos datos nodokļa

aprēķinā ņem vērā atbilstoši šajā likumā noteiktajai kārtībai, ja šīs izmaiņas ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Datus,

kas netiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai vietējā pašvaldība iegūst šajā

likumā noteiktajā kārtībā vai no citām informācijas sistēmām.

Tiesa konstatē, ka pieteicējam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese C/. Dzīvokļa īpašums atrodas dzīvojamā

ēkā.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ierakstu 2.1. punkta tiesa konstatē, ka ēkas saistītas ar zemes gabalu 4259 m2 platībā,

kur zemes īpašuma tiesības nav noskaidrotas (bijusī grupa 15, grunts 7,11 un 200 daļas) un zemes gabala ar kadastra Nr. /numurs C/daļu. Ieraksts

veikts, pamatojoties uz zemesgrāmatu tiesneses 2001. gada 22. februāra lēmuma pamata.

No Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, tiesa konstatē, ka ēka atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

Nr. /numurs A/, kur īpašumtiesības nav noskaidrotas un uz fiziskai personai piederošas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs

C/.

Tādējādi no publiskajām datu bāzēm konstatējams, ka pieteicēja dzīvojamā māja atrodas uz divām zemes vienībām – gan fiziskai personai

piederošās zemes vienības ar kadastra Nr. /numurs C/, gan nenoskaidrotai personai piederošas zemes vienības ar kadastra Nr. /numurs A/.

Ievērojot minētos datus, atbildētāja pamatoti atzina, ka pieteicējs ir uzskatāms par zemes vienības ar kadastra Nr. /numurs A/faktisko lietotāju, jo

lietā nav strīds, ka pieteicējam pieder dzīvokļa īpašums /adrese C/ un tāpēc, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas

datiem, ēka atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/.

[9] Vērtējot pieteicēja apsvērumus, ka faktiski dabā viņa dzīvojamā māja atrodas tikai uz fiziskai personai piederošās zemes vienības Nr. /numurs

C/, tiesa norāda, ka privatizācijas procesā tika noteikta dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes platība. Proti, dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamais zemes gabals ir ne tikai zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, bet arī zeme, uz kuras atrodas mājas uzturēšanai, apsaimniekošanai un

funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā (likuma „Par valsts

un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 20. punkta skaidrojums).

Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 16. un 20. punktam un Ministru kabineta 1999. gada 19. janvāra

noteikumu Nr. 20 „Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” 3. – 7., 33. punktam dzīvojamo māju

privatizācijas procesā jāveic dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai, kas ietver arī dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala

noteikšanu. Lai to izdarītu, privatizācijas komisijai par katru privatizējamo dzīvojamo māju bija jāsagatavo izziņa par īpašuma piederību un īpašuma

sastāvu, jāpasūta funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plāns. Pēc plāna izstrādes zemesgabala robežas jāuzmēra dabā. Kā secināja Augstākā tiesa, no

minētā izriet, ka privatizāciju veicošā institūcija noteic arī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, ievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 20. punkta skaidrojumu, kas ir funkcionāli nepieciešamais zemesgabals (sk. Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departamenta 2010.gada 19.marta sprieduma lietā Nr.SKA-79/2010 9.punktu).

Līdz ar to dabā ir iespējama situācija, ka fiziski ēka atrodas uz vienas zemes vienības, bet ēkai tiek piesaistīta arī blakus esošā zemes vienība kā

dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamais zemesgabals. Kā norādījusi Augstākā tiesa, kamēr attiecībā uz minēto zemes gabalu nav izdarīti attiecīgi

grozījumi, zeme, atbilstoši privatizācijas procesa ietvaros noteiktajām funkcionāli nepieciešamajām platībām ir atzīstama par nodotu lietošanā privatizēto

dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 10.marta sprieduma lietā SKA-79/2010

9.punktu).

Līdz ar to pieteicējs ir uzskatāms par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/ lietotāju atbilstoši kopīpašuma domājamām daļām

no dzīvojamās ēkas. Savukārt pieteicēja apsvērumi par to, ka viņš nelieto zemes vienību ar kadastra apzīmējumu Nr. /numurs A/ faktiski vērsti

uz funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu un zemesgrāmatu ierakstu pārskatīšanu, kas nav izskatāmās lietas priekšmets.

Ieraksti zemesgrāmatā ir apstrīdami prasības kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā.

[10] Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei

ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Saskaņā ar minētā likuma 3.panta trešo daļu nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības

pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī, un saskaņā ar likuma 4.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests

atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām.

Tiesa konstatē, ka pieteicējam ir pamatoti aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par 52/2856 domājamām daļām no zemes vienības ar kadastra

Nr. /numurs A/platības daļas 60,38 m2 (atbilstoši kopīpašuma domājamām daļām no dzīvojamās ēkas), nosakot nodokli 1,5% apmērā no kadastrālās

vērtības 2098,92 euro – 31,48 euro.

[11] Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteikums noraidāms, līdz ar to nav lemjams jautājums par

Lēmuma seku novēršanu.

[12] Tiesa vērš pieteicēja uzmanību, ka šobrīd atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo ēku privatizāciju” 85. panta pirmās daļa

2. punktam dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu cita starpā var ierosināt privatizētā objekta īpašnieks (dzīvokļa

īpašnieks), ja dzīvojamai mājai noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals pilnībā vai daļēji pieder citai fiziskajai vai juridiskajai personai. Saskaņā

ar šā panta sesto daļu dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi ierosināt šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteiktajā gadījumā dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, izteikt apsvērumus dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas procesā, kā arī

pārsūdzēt pašvaldības lēmumu attiecībā uz dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu vai pārskatīšanu, ja to

nolēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

2015.gada 3.novembrī ir pieņemti Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 177 „Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala

pārskatīšanas saistošie noteikumi”, kas detalizēti regulē šo procesu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Rīgas domes priekšsēdētāja 2016. gada 2. jūnija lēmuma Nr.2-30/RD-16-196-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča