Court partially allowed bank's debt collection claim against borrowers for principal, interest, and costs.

Lietas Nr. C15223613

Aizmugurisks spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 26.februārī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese N.Paņkiva,

ar tiesas sēžu sekretāri V.Barišņikovu, A.Rimšāni,

2014.gada 13.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Swedbank” prasību pret /pers. B/ un /pers. C/

par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs AS „Swedbank” iesniedzis tiesā prasības pieteikumu pret atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/, kurā lūdz:

- piedzīt no /pers. B/ par labu prasītājam parādu EUR 4331,19 (Ls 3043,98), kas izriet no 2005.gada 29.novembra studiju

aizdevuma līguma un kas sastāv no parāda pamatsummas EUR 3414,89 (Ls 2400), līgumiskajiem procentiem EUR 95,32 (Ls 66,99)

un līgumsoda EUR 820,98 (Ls 576,99);

- piedziņas neiespējamības no /pers. B/ gadījumā piedzīt no /pers. C/ par labu prasītājam parādu EUR 4331,19

(Ls 3043,98), kas izriet no 2005.gada 29.novembra galvojuma līguma un kas sastāv no parāda pamatsummas EUR 3414,89

(Ls 2400), līgumiskajiem procentiem EUR 95,32 (Ls 66,99) un līgumsoda EUR 820,98 (Ls 576,99);

- piedzīt no /pers. B/ un /pers. C/ par labu prasītājam tiesas izdevumus;

- noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājiem likumiskos procentus 6% gadā no

pamatparāda summas.

Norāda, ka 2005.gada 29.novembrī starp AS ,,Swedbank” (iepriekšējais nosaukums AS ,,Hansabanka”) un /pers. B/ tika

noslēgts Studiju aizdevuma līgums par aizdevumu studiju maksas samaksai ne vairāk kā EUR 3414,89 (Ls 2400) apmērā studijām

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā Uzņēmējdarbības vadības studiju programmā. līgumā aizdevuma atmaksas termiņš

tika noteikts 5 vai 10 gadi.

Norāda, ka saskaņā ar līguma 2.1. un 2.2.punkta noteikumiem prasītājs ir izpildījis līgumā noteiktās saistības un laika periodā

no 2005.gada 15.decembra līdz 2009.gada 11.maijam pārskaitījis aizdevuma summu EUR 3414,89 (Ls 2400). Saskaņā ar līguma

4.1.punktu /pers. B/ apņēmās veikt aizdevuma atmaksu prasītājam ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai

trešo mēnesi, ja atbildētājs izslēgts no studējošo saraksta, nepabeidzot studiju programmu. Atbildētājs/pers. B/ no studējošo skaita

tika izslēgts 2011.gada 1.novembrī nepabeidzot studiju programmu, tāpēc izsniegtā aizdevuma samaksa bija jāuzsāk 2012.gada

februāra mēnesī.

Norāda, ka saskaņā ar līguma 5.2.punktu atbildētājs /pers. B/ maksājumus apņēmās veikt katra mēneša 14.datumā līdz līguma

saistību pilnīgai izpildei. /pers. B/ līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai nav izpildījis no līguma izrietošās saistības, tas ir,

nav veicis līgumā minētās aizdevuma summas pilnu samaksu prasītājam, līdz ar to atbildētāja neatmaksātā pamatparāda summa ir

EUR 3414,89 (Ls 2400). Saskaņā ar līguma 3.1., 3.2., 3.3.punktu līgumisko procentu parāds aprēķināts par laika periodu no

2012.gada 14.februāra līdz 2012.gada 21.augustam EUR 95,32 (Ls 66,99) apmērā. Līgums 6.punkts nosaka, ka atbildētājs apņemas

maksāt prasītājam līgumsodu 0,1% dienā no savlaicīgi neatmaksātās (nokavētās) summas par nokavējuma laiku, ja atbildētājs

nokavē kādu no grafikā paredzētajiem maksājumiem. Nokavējuma līgumsods par pamatsummas samaksas kavējumu ir aprēķināts

par laika periodu no 2012.gada 14.marta līdz 2013.gada 4.aprīlim EUR 820,98 (Ls 576,99) apmērā.

Norāda, ka 2005.gada 29.novembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. C/ tika noslēgts Galvojuma līgums, ar kuru galvinieks

apņēmās galvot par /pers. B/ parādu saskaņā ar līgumu. Atbildētājs/pers. F/ uzņēmās saistības kā pats parādnieks.

Prasība pamatota ar Kredītiestāžu likuma 60.pantu, Ministru Kabineta 29.05.2001. noteikumiem Nr.220 ,,Kārtība kādā tiek

piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”

(redakcijā no (27.04.2002. līdz 16.07.2003.) un Civillikuma 1401., 1425., 1469., 1472., 1512., 1548., 1587., 1588., 1590.,

1651.,1692., 1698., 1702., 1716., 1717., 1720., 1721., 1753., 1756., 1759., 1765., 1779., 1934., 1943.pantu.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu prasītāja pilnvarotajam pārstāvim paziņots

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. No prasītāja pārstāvja tiesā saņemts iesniegums, kurā prasītājs lūdz izskatīt lietu bez pārstāvja

klātbūtnes, un norāda, ka lietas faktiskajos apstākļos nekas nav mainījies un prasību uztur pilnā apmērā (lietas 59.lapa).

Tiesas sēdē atbildētāji nav ieradušies. No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu

paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (lietas 1., 2.lapa). Par neierašanās iemesliem atbildētāji tiesu rakstiski nav

informējuši, lūgumus nav pieteikuši, rakstveida paskaidrojumus nav iesnieguši un iebildumus nav cēluši. Tiesai nav zināmi atbildētāju

neierašanās iemesli. Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājiem tika piegādāti uz viņu deklarēto dzīvesvietu (lietas 32., 33.lapa), tad

ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka

atbildētājiem tiesas dokumenti ir izsniegti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa nolēma izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētāju klātbūtnes, jo

nesaskatīja lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmā daļa nosaka, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa

lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslus. Tiesa uzskata, ka konkrētā gadījumā nav saskatāmi šķēršļi Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās un otrās daļas

piemērošanai, jo kā jau minēts, ka ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un

izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājiem tiesas dokumenti ir izsniegti.

Tā kā atbildētāji ar savu bezdarbību rada pārliecību, ka viņi nevēlas piedalīties procesā, tiesai ir pamats secināt, ka viņi

neapstrīd prasību. Tādējādi lietā esošie rakstveida pierādījumi un prasītāja pārstāvja paskaidrojumi tiesas sēdē atzīstami par

pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

2005.gada 29.novembrī starp atbildētāju /pers. B/ un prasītāju tika noslēgts Studiju aizdevuma līgums (turpmāk - Līgums) par

aizdevumu atbildētājam studiju maksas samaksai ne vairāk kā EUR 3414,89 (Ls 2400) apmērā ar aizdevuma summas daļu

EUR 426,86 (Ls 300). Saskaņā ar Līguma 2.2.punktu prasītāja apņēmās, ievērojot Līguma noteikumus, ieskaitīt aizdevuma summas

daļu izglītības iestādes norēķinu kontā A/S ,,Swedbank” (lietas 13.-14.lapa).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja saskaņā ar Līguma 2.1. un 2.2. punktu ir izpildījusi savas Līgumā noteiktās saistības

un atbildētāja mācību iestādei uz norēķinu kontu pārskaitīta studējošā aizdevuma summa EUR 3414,89 (Ls 2400) apmērā (lietas 20.-

21.lapa).

Saskaņā ar Līguma 4.1. punktu atbildētājs apņēmās veikt aizdevuma atmaksu ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi pēc studiju

pabeigšanas vai trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai nākamo mēnesi, ja atbildētājs ir izslēgts no studējošo saraksta,

nepabeidzot studiju programmu.

Ar lietā esoši izrakstu no izziņas Nr.1-18/119 (lietas 25.lapa) pierādīts, ka /pers. B/ no Informācijas sistēmu menedžmenta

augstskolas izslēgts 2011.gada 1.novembrī nepabeidzot studijas.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs nav veicis maksājumus aizdevuma saistību izpildei, jo tas nav pierādīts ne ar

kādiem pierādījumiem. Civillikuma 1838.panta izpratnē samaksas pierādījums gulstas uz parādnieku.

No lietā esošā 2012.gada 21.augusta paziņojuma par atkāpšanos no līguma (lietas 22.lapa) redzams, ka prasītājs ir brīdinājis

atbildētāju par saistību izpildes pienākumu un tā neievērošanas sekām un pieprasa nekavējoties veikt aizdevuma, līgumsoda un

procentu samaksu, nosakot termiņu parāda samaksai, kā arī informē, ka pretējā gadījumā prasītājs vienpusēji atkāpjas no līguma.

Civillikuma 1589.pantā ir noteikti gadījumi, kad pēc Civillikuma pielaižama vienpusēja atkāpšanās no līguma. Minētajā normā

noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad zināmos

apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tiesa atzīst, ka prasītājam bija tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, jo saskaņā ar Līguma 7.3. punktu, prasītājai ir tiesības

vienpusēji atkāpties no Līguma un pieprasīt atbildētājam tūlītēju visu Līguma saistību (visas aizdevuma summas, procentu, līgumsodu)

izpildi, ja atbildētājs sešu mēnešu laikā nav veicis vairāk kā vienu maksājumu saskaņā ar grafiku.

Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja parāds ir EUR 4331,19 (Ls 2400) apmērā, tai skaitā neatmaksātā aizdevuma pamatsummas

EUR 3414,89 (Ls 2400), līgumiskie procenti par periodu no 2012.gada 14.februāra līdz 2012.gada 21.augustam EUR 95,32

(Ls 66,99) un līgumsods, kas aprēķināts par periodu no 2012.gada 14.aprīļa līdz 2013.gada 4.aprīlim EUR 820,98 (Ls 576,99).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās

vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods,

bet ne tikai samērīga daļa.

Līgums 6.punktā pielīgts, ka atbildētājs apņemas maksāt prasītājam līgumsodu 0,1% dienā no savlaicīgi neatmaksātās

(nokavētās) summas par nokavējuma laiku, ja atbildētājs nokavē kādu no grafikā paredzētajiem maksājumiem.

Kā secināms no lietas materiāliem, prasītājs ir izvēlējies līgumā pielīgtās tiesības un izbeidzis līgumu, vienpusēji atkāpjoties no

līguma un pieprasot saistību izpildi, proti, samaksāt aizdevuma pamatparādu, nesamaksātos aizdevuma lietošanas procentus, un

līgumsodu.

Tiesa uzskata, ka izbeidzot līgumu vienpusējā kārtā pirms galējā aizdevuma samaksas termiņa iestāšanās un prasot tūlītēji

atmaksāt aizdevuma pamatsummu, izbeidzas arī prasītājas naudas summas lietošanas atvēlējums.

Pastāvot šādam apstāklim, tiesas ieskatā, prasītājam ir tiesības prasīt līgumiskos procentus un līgumsodu, kuru maksāšanas

pienākums bija radies pirms galvenās saistības vienpusējas izbeigšanas.

Tiesa atzīst, ka pušu noslēgtā līguma noteikumi nepiešķir prasītājam tiesības turpināt aprēķināt līgumsodu pēc līguma

vienpusējas izbeigšanas, jo ar vienpusēju atkāpšanos no līguma ir izbeigta aizņēmēja tiesība veikt aizdevuma pamatsummas

maksājumus atbilstoši pielīgtajam ikmēneša maksājuma apmēram un termiņam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC – 644/2013, ar

atkāpšanos no līguma vairs nepastāv līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem

un līgumsodu. Prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas

uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža

arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu Likumisks (likumā noteikts) līgumsods šādā situācijā Civillikumā nav

noteikts.

Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no judikatūras un izdara precizējumu, ka līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad

līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. Spriedumā sniegta atziņa, ka, ja tiek izmantotas

pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un

līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma

izbeigšanās.

Novērtējot minēto, tiesai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā līgumsodu, kas aprēķināts līdz 2012.gadsa

21.augustam (lietas 7., 22.lapa) EUR 26,70 (Ls 18,77), bet nav tiesiska pamata piedzīt no atbildētāja prasītāja labā pārējo pieprasīto

līgumsodu, kas aprēķināts par periodu sākot no 2012.gada 22.augusta līdz 2013.gada 4.aprīlim EUR 794,28 (Ls 558,22) apmērā,

līdz ar ko prasība apmierināma daļēji.

Novērtējot minēto, tiesai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā neatmaksātā aizdevuma pamatsummu

EUR 3414,89 (Ls 2400), līgumiskos procentus par laika periodu no 2012.gada 14.februāra līdz 2012.gada 21.augustam EUR 95,32

(Ls 66,99) un līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 14.aprīļa līdz 2012.gada 21.augustam EUR 26,70 (Ls 18,77).

Starp prasītāju un /pers. C/ 2005.gada 29.novembrī noslēgts Galvojuma līgums (lietas 15.-16.lapa). Saskaņā ar noslēgto

Galvojuma līgumu atbildētājs /pers. C/ kā galvinieks uzņēmās saistību atbildēt bankai pilnā apjomā līdz pilnīgai no galvenā līguma,

/pers. B/ 2005.gada 29.novembra Studiju aizdevuma līguma, izrietošo parādnieka saistību izpildei. Galvojuma līguma 4.3.punktā

/pers. C/ kā galvinieks uzņēmās kopā ar parādnieku solidāru saistību atbildēt kreditoram par parāda samaksu.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais

labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie

pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses.

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu – galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem.

Civillikuma 1702.panta pirmajā daļā noteikts, ka - kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to

papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Savukārt panta otrajā daļā norādīts, ka šī tiesība

atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats

parādnieks.

Kā tas norādīts tiesību doktrīnā, tad tiesisks darījums ir tiesību subjekta gribas akts, kas rada tiesiskas sekas. Tiesiskās sekas

darījuma rezultātā iestājas ne vien tāpēc, ka likums to paredz, bet gan pirmām kārtām tāpēc, ka šo seku iestāšanās ir gribēta

(K.Balodis. Ievads civiltiesībās, apgāds Zvaigzne ABC, 2007., 151.lpp.).

Ar lietā esošo brīdinājumu (lietas 23.lapa) atzīstams par pierādītu, ka galvotājs ir brīdināts par pienākumu nokārtot parāda

saistību saskaņā ar 2005.gada 229.novembrī parakstīto Galvojuma saistību.

Civillikuma 1672.pantā noteikts, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Līgums un testaments

nodibina solidāru saistību tikai tad, kad līdzēji vai testators to tieši noteikuši (Civillikuma 1673.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1691.pantu galvojums ir saistības pastiprinājums parādnieka uzņemto saistību garantēšanai, un kurš

atbilstoši Civillikuma 1704. un 1705.pantam saistību izpildes gadījumā iegūst regresa tiesības prasīt apmierinājumu izpildītās

saistības apmērā no paša parādnieka.

No galvojuma saistības redzams, ka /pers. C/ uzņēmās saistības kā pats parādnieks. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

parāda piedziņa no /pers. D/ nosakāma subsidāri, kā to lūdz prasītājs.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība,

t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Ar Jelgavas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2013.gada 12.jūnija lēmumu atstāts bez izskatīšanas pieteikums par

saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā pret /pers. B/ (lietas 26.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa atzīst prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu noteikti - seši procenti no simta

gadā no piedzītās, bet neatmaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu EUR 408,02 (Ls 286,76) (lietas 10., 11.lapa) par celto prasību

kopsummā EUR 4331,19 (Ls 3043,98).

Tiesa uzskata, ka no atbildētājiem par labu prasītājam proporcionāli apmierinātajam prasījuma apmēram, kas ir EUR 3536,92

(Ls 2485,76) un atbilst 81,66% no prasījuma, piedzenama valsts nodeva EUR 333,19 (234,17) (Ls 286.76 x 81,66% : 100%).

Prasītājs maksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,39 (Ls 6,60), kas arī piedzenams no atbildētājiem par labu

prasītājam proporcionāli apmierinātajam prasījuma apmēram, tas ir EUR 7,67 (Ls 5,39) (Ls 6,60 x 81,66% : 100%).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no

sprieduma stāšanās spēkā dienas .

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/ piedzīt no /pers. D/,

personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „Swedbank”, vienotais reģistrācijas Nr.40003074764, pēc 2005.gada

29.novembra Studiju aizdevuma līguma Nr.10898275 un 2005.gada 29.novembra Galvojuma līguma neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu EUR 3414,89 (Ls 2400), aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu no 2012.gada 14.februāra līdz 2012.gada

21.augustam EUR 95,32 (Ls 66,99), līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 14.marta līdz 2012.gada 21.augustam EUR 26,70

(Ls 18,77), kopā EUR 3536,92 (trīs tūkstoši pieci simti trīsdesmit seši euro 92 centi) (Ls 2485,76), un tiesas izdevumus EUR 340,86

(trīs simti četrdesmit euro 86 centi).

Atzīt akciju sabiedrības „Swedbank” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt nokavējuma procentus 6% (seši

procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas.

/pers. B/ un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noraidīt akciju sabiedrībai „Swedbank” prasību pret atbildētājiem /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/,

personas kods /personas kods/, daļā par līgumsoda EUR 794,28 (septiņi simti deviņdesmit četri euro 28 centi) (Ls 558,22) apmērā

piedziņu.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 12.marta Zemgales

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese N.Paņkiva