Court declares shareholder meeting resolutions on capital increase and statute amendments void due to procedural violations.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request to declare the defendant company's shareholder meeting resolutions void. The plaintiff argued that the meeting did not occur and that the defendant's representative failed to attend or vote on the agenda items. The court found that the resolutions violated specific articles of the Commercial Law regarding capital increase procedures and shareholder voting rights, thereby ruling them invalid.
Legislator headnote
AI generatedKomerclikuma 196., 210., 212., 216., 217. panti: Shareholder meeting resolutions on capital increase and statute amendments are void if adopted in violation of statutory procedures or without proper participation of entitled shareholders.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C15203817
ECLI:LV:JELT:2017:1123.C15203817.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2017. gada 23.novembrī
Jelgavas tiesa šāda sastāvā tiesnese K.Konderko,
tiesas sēdes sekretāre L.Meijere- Fiņķe,
piedaloties prasītāja pārstāvim zvērinātam advokātam I.Rudzikam,
atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam M.Grudulim,
izskatīja atklātā tiesas sēdē SIA “Zenons Capital”, reģ. Nr.40103843999, prasību pret SIA ,,DGS”, reģ.Nr.40003261723, par
dalībnieku sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs SIA “Zenons Capital”, kā atbildētāja SIA ,,DGS” dalībnieks, cēlis tiesā prasību pret SIA ,,DGS” par dalībnieku 2017.gada
12.septembra sapulces lēmuma par kapitālsabiedrības pamatkapitāla pielielināšanu un statūtu apstiprināšanu jaunā redakcijā atzīšanu par spēkā neesošu,
kurā lūdz tiesu atzīt par spēkā neesošu šo lēmumu.
Prasības pieteikumā prasītājs norāda, ka prasītājam kā dalībniekam pieder kapitālsabiedrības 629 kapitāla daļas, jeb 51,01%, ka dalībniekiem
/pers. C/ pieder 100 kapitāla daļas, jeb 8,11%, ka /pers. D/ pieder 200 kapitāla daļas, jeb 16,22%, ka /pers. E/ pieder 304 kapitāla daļas jeb 24,66%.
Norāda, ka /pers. E/ ir sabiedrības amatpersona- valdes loceklis. Norāda, ka ar Uzņēmumu reģistra 2017.gada 20.septembra lēmumu reģistrēti
komercsabiedrības statūtu grozījumi un ierakstītas ziņas par pamatkapitāla izmaiņām no 175086EUR uz 186446EUR. Apmaksātais no 175086EUR uz
186446EUR.
Norāda, ka 2017.gada 12.septembra sabiedrības dalībnieku sapulce nenotika, ka šāda sapulce nav sasaukta arī citā laikā, ka /pers. E/, izmantojot
viņam piešķirto sabiedrības uzticību būt par valdes locekli, sniedzis Uzņēmumu reģistram nepatiesu informāciju. Norāda, ka SIA “Zenons Capital” valdes
loceklis /pers. G/ nav piedalījies sapulcē, kā arī nekādā citādā veidā nav balsojis par sapulces protokolā norādītiem jautājumiem. Norāda, ka uz
sabiedrības sapulces lēmuma pamata samazinājies prasītāja īpašumā esošo SIA “DGS” daļu apjoms no 51,01% uz 47,91% no balsstiesīgā
pamatkapitāla. Norāda, ka pamatkapitāla palielināšanas rezultātā visas jaunās 80 pamatkapitāla daļas ieguvis /pers. E/. Norāda, ka /pers. E/ ieguvis
papildus 4,59% apmērā tiesības uz dividendēm, kaut jaunu daļu apmaksai iemaksājis 11360EUR. Norāda, ka nepieciešams piemērot pagaidu
aizsardzības līdzekli, jo pārējie trīs dalībnieki visas savas daļas, tajā skaitā nelikumīgi iegūtās atsavina SIA” EUREKA” , par ko iesniegti dokumenti
Uzņēmumu Reģistrā. Norāda, ka jebkurš jauns pamatkapitālu daļu ieguvējs varēs atsaukties uz labticīgu iegūšanu, līdz ar to tiks traucēta iepriekšēja
stāvokļa atjaunošana un prasītāja likumisko tiesību aizsardzība tiks apdraudēta. Norāda, ka viens no sabiedrības galvenajiem aktīviem ir transportlīdzekļi
un tā kā valdes locekļa darbības ir nelikumīgas, tad ir pamats uzskatīt, ka viņš tos mēģinās atsavināt, tāpēc nosakāms aizliegums rīkoties ar kustamo
mantu, tajā skaitā transportlīdzekļu atsavināšanu un ieķīlāšanu.
Prasītājs lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Prasības pieteikums pamatots ar Komerclikuma 217.pantu, Civilprocesa likuma 250.35 pantu.
Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2017.gada 6.oktobra lēmumu izlemts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, pieteikumu
noraidot (lietas lapa 73-76).
Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2017.gada 6.oktobra lēmumu pieteikums pieņemts izskatīšanai, nosakot atbildētājam termiņu 15 dienas
paskaidrojuma sniegšanai.
Atbildētājs rakstveidā paskaidrojis, ka prasību neatzīst. Norāda, ka 2017.gada 12.septembrī notika atbildētāja dalībnieku sapulce, kuras
darba kārtībā bija iekļauti izlemjamie jautājumi, ka piedalījās visi dalībnieki un sapulcē tika pārstāvēti 100% balsstiesīgā pamatkapitāla. Norāda, ka no
sapulces protokola izriet, ka par dalībnieku sapulci tika paziņots 2017.gada 25.augustā. Tā kā prasītāja valdes loceklis /pers. G/ piedalījās sapulcē, tad
nav pamata uzskatīt, ka prasītājs un tā valdes loceklis nebija informēts par 2017.gada 12.septembra atbildētāja dalībnieku sapulci. Norāda, ka prasītājs
nav pievienojis nevienu dokumentu par to, ka dalībnieku sapulce nenotika. Norāda, ka tas, ka reģistrācijas dokumenti, kuri sagatavoti 2017.gada
12.septembrī, bet elektroniski parakstīti 2017.gada 19.septembrī, nav pamats tam, lai 2017.gada 12.septembrī sagatavotos dokumentus atzītu par spēkā
neesošiem. Norāda uz Komerclikuma 196.pantu, 198.pantu. Norāda, ka visi dalībnieki bija sapulcē, ka lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, tostarp
lēmums par pamatkapitāla palielināšanas noteikumu apstiprināšanu tika pieņemts vienbalsīgi. Norāda, ka /pers. E/ veicot naudas ieguldījumus
11360EUR, saņēmis 80 jaunas kapitāla daļas. Norāda arī uz tādiem apstākļiem, ka 2017.gada 18.septembrī vērsies ar iesniegumu Rīgas reģiona
pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē par noziedzīga nodarījuma faktu pret atbildētāja mantu, jo 2017.gada 13.septembrī no atbildētāja konta bez tiesiska
pamata pārskaitīti 13000EUR uz citas personas kontu, ka nauda pārskaitīta uz prasītāja norēķinu kontu. Norāda, ka pagātnē tiesības rīkoties ar
atbildētāja internetbanku bija piešķirtas atbildētāja uzticības personai /pers. G/. Norāda, ka ar 2017.gada 21.septembra lēmumu uzsākts kriminālprocess.
Norāda uz 2014.gada 12.novembra prasītāja un SIA “Enter Baltic” noslēgtu aizdevuma līgumu, ar ko prasītājs aizņēmies 89318EUR, ka saistību izpilde
nodrošināta ar pirmās kārtas komercķīlu uz visu aizņēmēja mantu. Norāda, ka 2017.gada 19.septembrī prasītājs atsavināts SIA “RV Eko”. Norāda, ka
mērķis panākt sapulces atzīšanu par spēkā neesošu ir, lai atceltu no amatpersonas pienākumiem Žuravļovu un atsaukt policijā iesniegto iesniegumu.
Norāda, ka /pers. G/ kā amatpersona prasītājam bija līdz 2017.gada 19.septembrim. Norāda uz /pers. G/ iesnieguma tiesai parakstīšanas un iesnieguma
iesniegšanas tiesai neatbilstību likumam, kā tāds tiesai nav jāvērtē, jo tam nav juridiska spēka. Lūdz prasību noraidīt kā nepamatotu.
Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2017.gada 26.oktobra lēmumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.37 pantu lieta nolikta izskatīšanai tiesas
sēdē.
Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2017.gada 2.novembra lēmumu izlemts prasītāja lūgums par liecinieka izsaukšanu.
Tiesas sēdē izlemts atbildētāja pieteiktais lūgums tiesas sēdē par atbildētāja bijušo dalībnieku un patreizējā dalībnieka pieaicināšanu trešo
personu statusā, kas noraidīts, ievērojot, ka lieta par kapitālsabiedrību dalībnieku lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskatāma speciālās tiesvedības
procesuālajā kārtībā, ka šīs procesuālās tiesvedības kārtībā atbildētājs ir sabiedrība. Apstākļi, ka spriedumam šajā lietā iespējams ir nozīme personas
tiesību aizskāruma novēršanas pieprasīšanai no sabiedrības dalībnieka, nerada pamatu sabiedrības dalībnieku pieaicināšanai trešās personas statusā, kā
arī strīdi pret sabiedrības dalībniekiem izšķirami vispārējās prasības tiesvedības kārtībā.
Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts Ivars Rudziks prasību uzturēja uz prasībā norādītā pamata un apstākļiem. Paskaidroja,
ka sapulce netika izsludināta, ka no 2017.gada 14.septembra prasītāja daļu īpašnieks ir SIA “RV Eko”, ka, tā kā, ceļot prasību bija nepieciešams
paziņojums no /pers. G/, par to, ka nav piedalījies sapulcē, tad atradis /pers. G/ un palūdzis sagatavot un iesniedzis tiesai, jo pretējā gadījumā ir tikai
sapulces protokols. Norādīja, ka dalībnieku sapulces protokolā norādīta faktiem neatbilstoša informācija, jo /pers. G/ nav balsojis un sapulce nav
notikusi. Norādīja, ka atbildētājs cerēja, ka /pers. G/ nenāks uz tiesu un nekādus iebildumus necels par sapulci. Norādīja arī uz to, ka sapulces
protokols nesatur ziņas par to, ka /pers. E/ būtu ievēlēts par protokola pareizības apliecinātāju. Norādīja, ka viss norāda uz to, ka dokumenti tapuši
19.septembrī par to, ka 12.septembrī it kā bijusi sapulce, dalībnieku reģistrs labots 20.septembrī 15.21, tajā pašā dienā 15.29 notārs apstiprinājis
dokumentus un 22.septembrī daļas atsavinātas trešajai personai, ka Uzņēmumu reģistrs ieraksta, ka dokumentu izskatīšanas termiņš būs 13.oktobris, bet
pasteidzas un pārreģistrē daļas arī trešajai personai. Vērsa uzmanību uz to, ka pamatkapitāla palielināšana nav attaisnota ne ar uzņēmuma finanšu datiem,
ne ar kādiem citiem apstākļiem. Norādīja, ka atbildētāja paskaidrojumos norādītajam apstāklim, ka sapulci sasauca 25.augustā nav neviena pierādījuma.
Liecināt dalībniekus atbildētājs arī neaicina. Tāpēc skaidri redzams mērķis pārņemt turīgu uzņēmumu, visticamāk, balstoties uz naudas lietām, arī notikusi
prasītāja izstumšana. Norādīja, ka /pers. E/ visticamāk nepatika tas, ka prasītājs gribējis piedāvāt sadalīt peļņu, ņemot vērā nodokļu likumdošanas
izmaiņas. Lūdza prasību apmierināt.
Atbildētāja pārstāvis zvērināts advokāts Māris Grudulis tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza prasību noraidīt. Uzsvēra, ka prasības
priekšmets nav sapulces nesasaukšana, bet sapulces nenotikšana un tāpēc tā, kā ir pierādījums, kas ir sapulces protokols, kas apstiprina, ka sapulce
notika un tajā piedalījās visi dalībnieki, tad nav pamata atcelt dalībnieku sapulces lēmumu. Norādīja, ka tāpēc arī uzskata, ka atbildētājam nav jāpierāda
sapulces izziņošanas, sasaukšanas fakts un tāpēc nav pierādījumu lietā par sapulces sasaukšanu, klients pie advokāta vērsies īsi pirms tiesas sēdes un
teicis, ka sapulce notikusi un tāpēc ir tāda procesuālā pozīcija. Lūdza prasību noraidīt.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus, lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieka liecības kopsakarā ar lietā esošajiem
rakstveida pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Ar Uzņēmumu reģistra ziņām par SIA ,,DGS” apstiprinās, ka uz 2017.gada 19.septembri dalībnieki ir prasītājs SIA “Zenons Capital” ar
629 kapitāla daļām, /pers. E/ ar 384 daļām, /pers. D/ ar 200 daļām un /pers. C/ ar 100 daļām, kā arī, ka ar Uzņēmumu reģistra 2017.gada
20.septembra lēmumu reģistrēti komercsabiedrības statūtu grozījumi par pamatkapitāla izmaiņām parakstītais 175086EUR uz 186446EUR, apmaksātais
175086EUR uz 186446EUR, ka 2017.gada 19.septembra dalībnieku reģistra nodalījums pievienots reģistrācijas lietai (lietas lapa 14,50).
Ar Uzņēmumu reģistra ziņām apstiprinās, ka /pers. E/ reģistrēts kā SIA ,,DGS” valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību
atsevišķi kopš 2012.gada 9.jūlija (lietas lapa 71).
No Lursoft, Uzņēmumu datu bāzes ziņām izriet, ka no 2017.gada 22.septembra kā SIA “DGS” dalībnieks ir SIA” EUREKA” ar 684
kapitāla daļām (52%) un prasītājs SIA “Zenons Capital” ar 629 kapitāla daļām (47%), dati atjaunoti Uzņēmumu reģistrā 2017.gada 4.oktobrī (lietas lapa
70-72).
Atbilstoši lietā esošajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem apstiprinās, ka /pers. E/ kā SIA “DGS” dalībnieks uz 2017.gada
12.septembra SIA “DGS” dalībnieku sapulces lēmuma pamata par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšanu
iegādājies kapitālsabiedrības 80 kapitāla daļas, veicot naudas ieguldījumu 11360EUR (2017.gada 12.septembra /pers. E/ iesniegums, 2017.gada
12.septembra sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, 2017.gada 19.septembra skaidras naudas iemaksas orderis, 2017.gada 19.septembra
dalībnieku reģistra nodalījums, dokumenti elektroniski parakstīti 2017.gada 20.septembrī (lietas lapa 21,22,22,24)).
2017.gada 22.septembra SIA “DGS” pamatkapitāla dalībnieku reģistra nodalījums Nr.4 (lietas lapa 51) un Lursoft Uzņēmumu datu bāzes
ziņas apstiprina, ka kapitālsabiedrības dalībnieku /pers. E/, /pers. D/, /pers. C/ daļas ieguvis SIA” EUREKA”.
Prasītājs SIA “Zenons Capital” kā SIA “DGS” dalībnieks lūdzis atzīt par spēkā neesošu 2017.gada 12.septembra SIA “DGS” dalībnieku
sapulces lēmumu ar kuru palielināts sabiedrības pamatkapitāls un apstiprināti statūtu grozījumi atbilstoši tam, uz kā pamata prasītājam samazinājies
prasītāja īpašumā esošo SIA “DGS” daļu apjoms no balsstiesīgā pamatkapitāla.
No lietā esošā 2017.gada 12.septembra SIA “DGS” dalībnieku sapulces protokola satura izriet, ka sabiedrības sapulci sasaukusi valde,
izsūtot par to paziņojumus sabiedrības dalībniekiem 2017.gada 25.augustā, ka sapulcē piedalījušies visi SIA “DGS” dalībnieki /pers. E/, /pers. D/, /pers.
C/, SIA “Zenons Capital”, kuru pārstāvējis valdes loceklis /pers. G/, ka gan sapulces vadītājs, gan protokolētājs, gan dalībnieks-protokola pareizības
apliecinātājs bijis /pers. E/, ka dalībnieki vienbalsīgi izlēmuši palielināt sabiedrības pamatkapitālu līdz 186446EUR, saskaņā ar sabiedrības pamatkapitāla
palielināšanas noteikumiem, apstiprinājuši pamatkapitāla palielināšanas noteikumus, apstiprinājuši statūtus jaunā redakcijā (lietas lapa 19).
Tiesas sēdē /pers. G/, būdams brīdināts par kriminālatbildību, liecināja, ka SIA “Zenons Capital” bija cieša sadarbība ar SIA “DGS”, ka
darījuma rezultātā SIA “Zenons Capital” pārgāja citas personas īpašumā, ka pie SIA “DGS” atrodas SIA “Zenons Capital” dokumenti, ka par
2017.gada 12.septembra dalībnieku sapulci neko nezina, ka sapulcē nav piedalījies, ka nekādi uzaicinājumi uz sapulci nav saņemti, ne pa pastu, ne
personīgi no SIA “DGS”. Liecināja, ka juridiskajā adresē nekādi paziņojumi nav saņemti, to zina, jo persona ar kuru ir līgums par korespondences
saņemšanas paziņošanu, nosūtīšanu neko nav ziņojusi. Liecināja, ka par sapulces faktu uzzināja no personas, kurai pārdots SIA “Zenons Capital”, kura
interesējās Uzņēmumu reģistrā un paziņoja lieciniekam par Uzņēmumu reģistrā esošajiem dokumentiem. Liecināja, ka bijis vienīgā SIA “Zenons Capital”
amatpersona, arī dalībnieks līdz brīdim, kad pārdevis SIA “Zenons Capital” citai personai. Liecināja arī par to, ka SIA “Zenons Capital” un SIA
“DGS” bijis kopīgs ofiss Maskavas ielā, vēlāk Dzelzavas ielā, liecināja, ka pazīst /pers. D/, /pers. E/, ka 2017.gada 12.septembrī viņus nesatika, ka
nebija noteikta darba laika, kas jāpavada ofisā, jo bija dažādi darba pienākumi nesaistīti ar uzturēšanos ofisā, liecināja, ka 2017.gada 12.septembrī bijis
savās mājās, liecināja, ka pazīst /pers. D/, /pers. E/, ka 2017.gada 12.septembrī viņus nav saticis.
Ar lietā esošajām Uzņēmumu reģistra ziņām apstiprinās, ka SIA “Zenons Capital” vienīgā amatpersona- valdes loceklis ar tiesībām
pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi laikā līdz 2017.gada 19.septembrim reģistrēts /pers. G/ (lietas lapa 61).
Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieka /pers. G/ tiesas sēdē sniegtās liecības, jo tās iegūtas Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā, kā
pierādīšanas līdzeklis un liecinieks brīdināts par kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu. Pretēji pierādījumi lietā nav iegūti.
Tā kā /pers. G/ 2017.gada 12.septembrī reģistrēts kā vienīgais valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt prasītāju SIA “Zenons Capital” , tad
tiesa atzīst, ka /pers. G/ liecībām ir izšķiroša nozīme, jo /pers. G/ ir vienīgā persona, kura bija tiesīga pārstāvēt SIA “Zenons Capital” laikā, kad norādīts
dalībnieku sapulces protokola datums.
Tiesa atzīst, ka ar /pers. G/ liecībām apstiprinās, ka SIA “Zenons Capital” pārstāvis 2017.gada 12.septembra SIA “DGS” dalībnieku
sapulcē nav piedalījies, no kā izriet, ka pretēji dalībnieku sapulces protokolā norādītajam, ka prasītāja pārstāvis sapulcē piedalījies un piedalījies
balsošanā, prasītāja pārstāvis nepiedalījās dalībnieku sapulcē un nebalsoja par 2017.gada 12.septembra SIA “DGS” dalībnieku sapulces protokolā
norādītiem darba kārtības jautājumiem, sakarā ar ko 2017.gada 12.septembra atbildētāja dalībnieku lēmumu pieņemšana 2017.gada 12.septembrī
neatbilst Komerclikuma prasībām, jo kapitālsabiedrības dalībnieks, pretēji norādītajam, nav lēmis par pamatkapitāla izmaiņām un attiecīgi statūtu
redakciju, kā arī dalībniekam nebija dota iespēja piedalīties sapulcē un balsot.
Apstāklis, ka Uzņēmumu reģistrā iesniegtajā 2017.gada 12.septembra SIA “DGS” dalībnieku sapulces protokolā norādīts uz SIA “Zenons
Capital” pārstāvja /pers. G/ klātbūtni, nepierāda klātbūtnes faktu, jo /pers. G/ tiesas sēdē liecināja un noliedza savu klātbūtni sapulces norisē un
balsojumā par dienas kārtības jautājumiem.
Bez tam, kā izriet no lietā esošā 2017.gada 12.septembra SIA “DGS” dalībnieku sapulces protokola, tas ir dokuments, kas iegūts no
Uzņēmumu reģistra, datēts ar 2017.gada 12.septembri, parakstīts elektroniski 2017.gada 19.septembrī, iesniedzot to Uzņēmumu reģistram (lietas lapa
19).
Atbildētājs tiesas sēdē norādījis, ka prasības pamats ir nenotikusi dalībnieku sapulce, apgalvojot, ka sabiedrības dalībnieku sapulce ir
notikusi un to apliecinot 2017.gada 12.septembra dalībnieku sapulces protokols, bet sabiedrības dalībnieku sapulces 2017.gada 12.septembra protokola
oriģinālu Komerclikuma 216.panta otrās daļas izpratnē atbildētājs nav iesniedzis. Likumā noteikts, ja lēmums iesniedzams komercreģistra iestādei, tad
iesniedzams protokola vai lēmuma oriģināls vai atvasinājums. Nav apšaubāms, ka komercreģistra iestādei var iesniegt dokumenta atvasinājumu, kurš
parakstīts citā datumā, nekā sapulce notikusi un protokolēti pieņemtie lēmumi, bet ņemot vērā, ka pastāv strīds par dalībnieku sapulces notikšanas faktu,
tad neesot dalībnieku sapulces protokola oriģinālam, tiesai arī ir pamats apšaubīt sapulces noturēšanas faktu un sapulces protokola saturu.
Bez tam, tiesa nepiekrīt atbildētāja norādītajai pozīcijai, ka atbildētājam nav jāpierāda sapulces izziņošanas, sasaukšanas fakts šajā
gadījumā. Tiesas ieskatā, valdes pienākums izziņot dalībnieku sapulci nepārprotami noteikts Komerclikuma 213.panta, 214.panta noteikumos un pie
apstākļiem, kad dalībnieku sapulces protokolā, gan atbildētāja paskaidrojumā tiesai norādīts uz sapulces sasaukšanas un paziņošanas faktu 2017.gada
25.augustā, atbildētājam ir iestājies pienākums pierādīt šādu faktu. Tiesas ieskatā sapulces paziņošanas fakts pierādāms ar attiecīgu paziņojumu
nosūtīšanu Komerclikuma 214.panta izpratnē, nevis ar dalībnieku sapulces protokola saturu. Tas, ka atbildētājam saprotama procesuālā kārtība un sekas
apstākļu pierādīšanai vai nepierādīšanai apstiprinās ar atbildētāja pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē par to, ka atbildētājs izvēlējies tādu procesuālo
pozīciju, ka sapulces sasaukšanas, paziņošanas fakts šajā gadījumā nav jāpierāda. Bez tam, pie apstākļiem, kad prasītājs apšauba dalībnieku sapulces
noturēšanas faktu, atbildētāja izvēlētā procesuālā pozīcija par sapulces paziņošanas fakta nepierādīšanu, pastiprina tiesas pārliecību par dalībnieku
sapulces nenoturēšanas faktu, no kā izriet dalībnieku lēmumu neatbilstība likumam. Bez tam, tiesa uzskata, ka atbildētājs nepamatoti atteicies pierādīt
dalībnieku sapulces sasaukšanas, paziņošanas faktu arī dēļ tā, ka tiesas ieskatā no prasības pieteikuma teksta ir saprotams, ka prasītājs norāda uz
apstākļiem, ka sapulce nav tikusi sasaukta, kā rezultātā atbildētajam iestājas pienākums pierādīt sapulces sasaukšanu un paziņošanu.
Tiesas pārliecību par to, ka faktiski sapulce nav noturēta 2017.gada 12.septembrī, pastiprina arī tādi hronoloģiskie notikumi, ka SIA
“Zenons Capital” 2017.gada 14.septembrī mainījies dalībnieks, ka 2017.gada 19.septembrī no valdes locekļa amata SIA “Zenons Capital” atbrīvots
/pers. G/, kā arī tas, ka SIA “DGS” dalībnieki /pers. E/, /pers. D/ un /pers. C/ steidzīgi pēc pamatkapitāla palielināšanas savas daļas atsavinājuši SIA”
EUREKA”, kontekstā ar apstākļiem par to, ka SIA “DGS” vērsies policijā par noziedzīga nodarījuma nodarīšanu pret sabiedrības mantu un pauž
aizdomas pret /pers. G/ un norāda uz dalībnieka SIA “Zenons Capital” parādsaistībām, kuru nodrošināšanai ieķīlāta dalībnieka manta, jo visi šie apstākļi
netieši norāda uz to, ka atbildētājs sakārtojis dokumentus tā, lai izstumtu dalībnieku SIA “Zenons Capital” no SIA “DGS” balsstiesību vairākuma.
Tādējādi, novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka SIA “DGS” dalībnieki nav pieņēmuši vienbalsīgu lēmumu par kapitālsabiedrības pamatkapitāla
palielināšanu un attiecīgi statūtu grozījumiem, jo pretēji dalībnieku sapulces protokolā norādītajam, kapitālsabiedrības dalībnieka SIA “Zenons Capital”
pārstāvis nepiedalījās un nebalsoja par sapulces dienas kārtības jautājumiem, kā arī dalībniekam nebija dota iespēja piedalīties sapulcē un balsot.
Tādējādi, tiesa atzīst, ka pārkāpti Komerclikuma 196.panta noteikumi, kas nosaka pamatkapitāla palielināšanas un lēmuma par
pamatkapitāla izmaiņām pieņemšanas noteikumus, kā arī pārkāpti Komerclikuma 210.panta noteikumi, jo tikai dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst
pamatkapitāla palielināšana, kā arī Komerclikuma 212.panta, 216.panta noteikumi par dalībnieku lēmuma pieņemšanu.
Tādējādi tiesai ir pamats atzīt, ka 2017.gada 12.septembra SIA “DGS” dalībnieku sapulces protokolā norādītie lēmumi par SIA ,,DGS”
pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgo grozījumu izdarīšanu SIA ,,DGS” statūtos ir pretrunā ar likumu, kas atbilstoši Komerclikuma 217.panta pirmajai
daļai un otrajai daļai ir pamats dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem un neiestājas arī nosacījums par sapulces lēmuma
neapstrīdamību dēļ tā, ka būtu nobalsojuši visi dalībnieki.
Ņemot vērā, ka šīs tiesvedības ietvaros tiesa vērtē tikai dalībnieku sapulces lēmumu atbilstību likumam, atbildētāja norādītajiem apstākļiem
par nodarījumiem pret sabiedrības mantu nav nozīmes lietas izskatīšanā un tiesa tos nevērtē.
Atbildētāja iebildumiem par Regnāra Šenberga paziņojumu tiesai, iesniedzot prasību tiesā, šajā gadījumā nav nozīmes, jo lietas izskatīšanas
laikā iegūtas /pers. G/ liecības, kā pierādījums, kam tad ir nozīme, kā pierādījumam lietas izskatīšanā. Bez tam /pers. G/ paziņojumā tiesai norādītie
apstākļi sakrīt ar tiesas sēdē sniegto liecību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi kopā 148,63EUR, kas ir
valsts nodeva 142,29EUR, faktiski iztērētie ar lietas izskatīšanu saistīties izdevumi 2,07EUR, kā arī izdevumi par liecinieka aicināšanu lietā 4,27EUR,
savukārt valsts nodeva par pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu nav atlīdzināma, jo šāds pieteikums ar tiesneša lēmumu noraidīts.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš tiesas izdevumu labprātīgai samaksai.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2.,5.,8.,9.,10.,41.,93.,97.,193.,250.36, 250.38 pantu,
Nosprieda
SIA “Zenons Capital”, reģ. Nr.40103843999, prasību apmierināt.
Atzīt SIA ,,DGS”, reģ.Nr.40003261723, dalībnieku 2017.gada 12.septembra lēmumus par SIA ,,DGS” pamatkapitāla palielināšanu un
grozījumu izdarīšanu SIA ,,DGS” statūtos par spēkā neesošiem.
Piedzīt no SIA ,,DGS”, reģ.Nr.40003261723, par labu SIA “Zenons Capital”, reģ. Nr.40103843999, tiesas izdevumus 148,63EUR
(viens simts četrdesmit astoņi eiro 63 centi).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Jelgavas
tiesā, termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai skaitot no sprieduma pilna teksta sastādīšanas dienas- 2017.gada 7. decembra.
Tiesnese K.Konderko