Court fully allows small claims for unpaid utility services and interest against a resident.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the cooperative society's small claims action against a resident for unpaid utility services and legal interest. The plaintiff proved the defendant owned the apartment and received services without objection, establishing a valid debt. Consequently, the court ordered payment of the principal, interest, and court costs, setting a ten-day deadline for voluntary performance.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 192., 193., 195. panti; Civilprocesa likuma 204.1 pants: When a plaintiff proves a debt in small claims proceedings, the court must order the defendant to pay the principal, statutory interest, and the plaintiff's court costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30712513
Lietvedības Nr. C3197-14/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 8.aprīlī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne
rakstveida procesā izskatīja civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/
par parāda piedziņu, un
konstatēja:
2013.gada 19.decembrī prasītājs dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /Nosaukums A/ (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniegusi
tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda LVL 981,92 apmērā, kā arī tiesas
izdevumu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ pieder dzīvoklis /adrese//adrese/, kā tas izriet no zemesgrāmatas datiem. Namu kur
atrodas iepriekš minētais dzīvokļa īpašums apsaimnieko Dzīks “/Nosaukums A/”. Atbildētāja ir pilnībā saņēmusi visus komunālos
pakalpojumus un nekad nav izteikusi pretenzijas pret tiem, kas pierada, ka atbildētājai nav pretenziju pret prasītāja sniegto
pakalpojumu kvalitāti un apjomu. Tādējādi atbildētājs nekādi nemotivējot savu rīcību nepilda savas saistības pret prasītāju un neveic
norēķinu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par laika periodu no
01.09.2010.-01.12.2013. un sastāda LVL 55,67.
Ņemot minēto un vadoties no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu, Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta, Civillikuma 1759.,
1765.panta, Civilprocesa likuma 1., 74.panta prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu par komunālajiem
pakalpojumiem LVL 926,25 apmērā, likumiskos procentus LVL 55,67 apmērā, kā arī tiesas izdevumus – valsts nodevu LVL 147,29
un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 apmērā.
2013.gada 28.decembrī atbildētājai /pers. A/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu nosūtīta paskaidrojuma
veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2014.gada 22.janvārim.
Atbildētāja tiesas noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas
dalībniekiem paziņots 2014.gada 27.janvārī, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
No lietā esošās zemesgrāmatu nodalījuma izdrukas ir redzams, ka dzīvokļa īpašums /adrese/, Rīgā, pieder atbildētājai /pers. A/.
Saskaņā ar lietā esošo komunālo maksājumu aprēķinu un aprēķināto maksājumu kopsavilkumu par laika periodu no 2010.gada
1.septembra līdz 2013.gada 1.decembrim parāda apmērs sastāda LVL 926,25.
Tiesas rīcībā nav nodots neviens dokuments, kas apliecina parāda apmaksas veikšanu.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta noteikumiem, dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar
dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli
sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa
īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības
dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem attiecīgu līgumu. (spēkā līdz 01.01.2011.)
Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu; maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes
lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās
lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu
cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas
iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt
dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu
elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku
kopības pieņemtos lēmumus.
Līdz ar to atbildētājam ir jāpilda savas saistības pret prasītāju un jāsedz mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas un saņemto
komunālo pakalpojumu izdevumi prasītājam, kas par dzīvokli /adrese A//adrese/, sastāda LVL 926,25 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt,
saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs; ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti
likumiskie procenti, tas ir, seši procenti no simta gadā (Civillikuma 1765.pants).
Prasītājs par laika periodu no 2010.gada 1.septembra līdz 2013.gada 1.decembrim ir aprēķinājis likumiskos procentus LVL 55,67
apmērā.
Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja kopējā parāda summas apmēru un parāda esamību, jo saskaņā ar
Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu
tiesību pēc prasījuma, un, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds LVL 981,92 apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijā 2014.gada 1.janvārī un Euro
ieviešanas kārtības likumu noteiktais maiņas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati.
Tādējādi no /pers. A/ par labu Dzīks “/Nosaukums A/” piedzenams galvenais parāds EUR 1317,94 (LVL 926,25), likumiskie procenti
EUR 79,21 (LVL 55,67) kopā parāds EUR 1397,15 (LVL 981,92) apmērā.
Lemjot jautājumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, tiesa ņem vērā šādus faktus.
Prasītājs pievienoja prasības pieteikumam dokumentus, kas apstiprina tiesas izdevumus – par valsts nodevu LVL 147,29 (EUR
209,57) apmērā un ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojuma piegādāšanu un izsniegšanu saistīto izdevumu LVL 3,30
(EUR 4,70) apmērā samaksu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tiesa atzīst, ka augstāk minētie samaksātie tiesas
izdevumi - valsts nodeva EUR 209,57 (LVL 147,29) apmērā un ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojuma piegādāšanu
un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (LVL 3,30) apmērā, kopā EUR 214,27 (LVL 150,59), ir piedzenami no atbildētājas par
labu prasītājam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta nosacījumiem, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Ņemot vērā
piedzenamās summas apmēru, tiesa uzskata par pamatotu noteikt 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93.,97., 192., 193.,195. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, prasību pret
/pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai /Nosaukums A/,
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, galveno parādu EUR 1317,94 (LVL 926,25), likumiskos procentus EUR 79,21 (LVL
55,67), kā arī samaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 209,57 (LVL 147,29) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
EUR 4,70 (LVL 3,30), pavisam kopā EUR 1611,42 (LVL 1132,51).
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas, termiņu skaitot no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, tas ir, 2014.gada
8.aprīļa, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese /paraksts/ I.Krigena-Jurkāne