Court partially allowed appeal, reducing fine to statutory minimum due to new law's retroactive effect.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the applicant's request to annul the inspection authority's decision while ordering a reduction of the fine to the statutory minimum. The applicant argued procedural violations regarding scale verification and requested a lower fine based on new legislation. The court found the original fine excessive under the new law, which applies retroactively to mitigate liability for prior violations. Consequently, the decision was modified to impose only the minimum penalty allowed by the updated code.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 286.1.5; LAPK 149.33.9: The court must apply the new law's mitigated penalty retroactively when it reduces liability for prior violations, thereby lowering the fine to the statutory minimum even if the violation occurred before the law's enactment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr. A42501508 Lietvedības Nr. A1226-10/2
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2010.gada 27.aprīlī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Audzere,
piedaloties, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Autotransporta inspekcijas pilnvarotajai pārstāvei I.T., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc N.K., personas kods /personas kods/, pieteikuma par Autotransporta inspekcijas 2008.gada 31.janvāra lēmuma Nr.60 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 16.novembrī autovadītājs N.K. ar sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Mičs un Partneri” piederošo automašīnu Volvo FH 16, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, piekabes numurs /reģistrācijas numurs/, veica iekšzemes kravas pārvadājumu (papīrmalka). 2007.gada 16.novembrī plkst.11:48 Aizkraukles rajonā, Pļaviņās, uz autoceļa Rīga- Daugavpils (A6), 124.km, Autotransporta inspekcijas Jēkabpils nodaļas vecākā inspektore, veicot transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar HAENNI portatīvajiem svariem WL 103, konstatēja pārkāpumu, fiksējot transportlīdzekļa faktisko masu 61250 kg. Otrās ass slodze 12750 kg un trešās ass slodze 12750 kg. Pēc pieļaujamās 5% kļūdas atrēķināšanas, kravas transportlīdzekļa faktiskā masa pārsniegta par 6187,5 kg, otrās ass slodze pārsniegta par 2612,5 kg, bet trešās ass slodze pārsniegta par 2612,5 kg. Minēto faktu apstiprina mērījuma Nr.188 izdruka. Par minēto pārkāpumu 2007.gada 16.novembrī N.K. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BA 407389 Ar Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka 2007.gada 5.decembra lēmumu N.K. uzlikts naudas sods Ls 200 apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.33 panta desmito daļu. Ar Autotransporta inspekcijas vadītāja 2008.gada 31.janvāra lēmumu Nr.60 iepriekš minētais lēmums atstāts negrozīts (turpmāk arī – Lēmums).
[2] Nepiekrītot Lēmumam, 2008.gada 27.februārī N.K. (turpmāk – pieteicējs) vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, norādot turpmāk minēto. [2.1] Svēršana nav notikusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, līdz ar to pieļauti procesuālo tiesību normu pārkāpumi un tie tieši ir ietekmējuši galīgo lēmumu šajā administratīvajā lietā. [2.2] No Lēmuma nav saprotams, vai svari bija attiecīgi verificēti un atbilda 2006.gada 7.marta Ministru Kabineta noteikumiem Nr.180 „Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi” prasībām.
Lēmumā nav norādīts pielietoto svaru verificēšanas datums, nav norādīts vai pie maksimālās kļūdas aprēķina ir pielietots šo noteikumu 1.pielikuma 10.punktā norādītais, ka maksimāli pieļaujamās kļūdas svaru lietošanā ir divreiz lielākas nekā šī pielikuma 10.1.apakšpunktā noteiktās maksimāli pieļaujamās kļūdas. [2.3] Tāpat nav norādīts uz kādas virsmas ir veikti mērījumi un vai svaru nostādīšanai references stāvoklī tika pielietota līmeņošanas ierīce un līmeņa indikatoru ar pietiekamu jūtīgumu.
Ja pieņemtu, ka svari bija novietoti uz cietas un līdzenas virsmas, tas nekādā veidā nenozīmē to, ka šī virsma ir paralēla iedomātai horizontālai svaru novietošanas līnijai, jo cieta seguma līdzena virsma var būt izvietota dažādos leņķos attiecībā pret minēto iedomāto horizontālo līniju, kas var būtiski ietekmēt svēršanas rezultātus. Lietā nav nekādu pierādījumu par to, ka svari būtu bijuši novietoti līmeniski. Protokolā nav nekādas atzīmes par to, kāds ir slīpums. Ir tikai inspekcijas darbinieku mutisks pieņēmums, ka tas nepārsniedz 5%, nav norādīts uz kādas pamatnes svari ir novietoti.
Autotransporta inspekcijas uzņemtajā fotouzņēmumā redzams, ka pārbaudāmā automašīna stāv uz vietām apledojuša, rievota, nelīdzena laukuma, līdz ar to svēršanas rādījumi nevar būt precīzi, jo svari, kuri atrodas uz nelīdzena laukuma, nevar uzrādīt precīzu mērījumu. Protokolā nav norādes par svēršanas poligona līdzenumu un par to vai riteņi ir bijuši balstīti vai ne, kā arī vai ir izmantoti līmeņošanas paliktņi. [2.4] Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādītas būtiskas ziņas: virsmas līdzenums, vai svēršanas vieta ir bijusi plakana un līdzena, vai svaru plāksnes ir bijušas novietotas iedobumā, vai automašīna ir bijusi gaitā, vai veikusi pagriezienu, vai bremzējusi un veikusi paātrinājumu.
Līdz ar to ir pārkāpts Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 67.panta otras daļas 5.punkts, jo protokols nesatur faktu konstatējumu. [2.5] No protokola nevar secināt, vai svēršanas operators ir ievērojis Vispārējos padomus pareizai svēršanai ar portatīvajiem riteņu slodzes svariem, kas nosaka, ka operators ir atbildīgs par pareizu svaru izmantošanu saskaņā ar svaru lietošanas instrukciju un par vienmērīgas un līdzenas svēršanas vietas izvēli. [2.6] Pieteicējs uzskata, ka pretēji patvaļas aizlieguma principam apstrīdētais administratīvais akts ir balstīts uz nepierādītiem pieņēmumiem.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2008.gada 5.marta lēmumu tika pieņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu un ierosināta administratīvā lieta.
[4] Autotransporta inspekcija 2008.gada 14.aprīļa Administratīvajai rajona tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un tam nepiekrīt, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [4.1] Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas amatpersonas autotransporta svēršanu veic ar Autotransporta inspekcijas rīcībā esošajiem riteņu slodzes svariem WL103, ievērojot šo svaru lietošanas instrukciju, Vispārējos padomus pareizai svēršanai ar portatīvajiem riteņu slodzes svariem, Autotransporta inspekcijas 2007.gada 1.jūnija Transportlīdzekļu svēršanas procedūru. [4.2] Saskaņā ar HAENNI lietošanas instrukciju, šaubu gadījumā par svaru darbības pareizību un precizitāti, tiek uzrādīti kļūdu paziņojumi. Administratīvā pārkāpuma protokolā tiek atspoguļota pārkāpuma būtība. Pareizas svēršanas vietas izvēle ir amatpersonu, kuras veic transportlīdzekļa svēršanu, atbildībā. Fakti, kas liecinātu par svaru nepareizu lietošanu, netika konstatēti. [4.3] Precīzu transportlīdzekļa svaru var noteikt ar svēršanas metodi, kas tika izdarīts kontroles laikā. Saskaņā ar HAENNI svaru lietošanas instrukciju, portatīvie auto svari HAENNI WL103 var tikt lietoti līdz 5% virsmas slīpumam. Pamatojoties uz svaru HAENNI WL 103 vispārējiem padomiem pareizai svēršanai 3.daļu, 3.1 punkta, klase 3 (General Guide for Accurate Weighing with Portatible Wheel Load Scales, article 3. subpoint 3.1, Class 3) maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar dubultām un trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas vietā (arī tajā gadījumā, kad ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla) var būt līdz 5%. Svaru kļūda vienmēr tiek atrēķināta. Līdz ar to nav pamata apšaubīt objektīvu svēršanas rezultātu.
[4.4] Svēršanai izmantotie HAENNI portatīvie auto svari WL 103 atbilst 1997.gada 27.februāra likuma ,,Par mērījumu vienotību" un 2006.gada 7.marta Ministru Kabineta noteikumu Nr.180 ,,Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi" prasībām. [4.5] Lēmums ir tiesisks un pamatots, izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus.
[5] Pieteicējs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 214.panta pirmajai daļai tiesa var sākt lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar APL 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Tiesa nekonstatē pamatu, lai atliktu lietas skatīšanu, un nolemj izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes.
[6] Tiesas sēdē Autotransporta inspekcijas pārstāve prasību neatzina. Papildus pārstāve norādīja, ka, ņemot vērā grozījumus LAPK, šobrīd sods nosakāms pēc LAPK 149.33 panta devītās daļas. Pieteicējs nepiekrīt mērījumiem, bet nav pierādījumu, kas norādītu uz to, ka asu slodze vai faktiskā masa nebūtu tikusi pārsniegta. Svēršana ir veikta uz autoceļa, kur ir svēršanai piemērots laukums, kas vienmēr tiek atbilstoši sagatavots tam, lai būtu iespējams veikt svēršanu.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteicēja pieteikums ir apmierināms daļēji.
[8] LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Lēmumā pieteicējs ir saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.33panta desmito daļu. LAPK 149.33panta desmitā daļa (redakcija uz Lēmuma pieņemšanas dienu) noteic: par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 6 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 1,5 tonnām vai vairāk, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz četrsimt latiem, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no četrsimt līdz piecsimt latiem, bet kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskajai personai – no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem latu. Lēmums pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu 208.punktu, 3.pielikuma 10.1.4 apakšpunktu. Minētā tiesību norma noteic: ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ceļu satiksmes noteikumu 3.pielikums reglamentē pieļaujamo transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarītus (ar kravu vai bez tās), faktisko masu un ass slodzes. 3.pielikuma 10.1.4 apakšpunktā noteikts, ka divasu tilta slodze mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja starpasu attālums ir 1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m un ja dzenošajai asij ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai ja abām dzenošajām asīm ir dubultriteņi un katras ass slodze nepārsniedz 9,5 t . Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši LAPK
149. panta desmitajai daļai, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) ass slodze ir pārsniegta par 1,5 tonnām un personai nav izsniegta atļauja kravas pārvadāšanai.
[9] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Minētos faktus cita starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).
[10] Tiesa konstatē lietā turpmāk minētos pierādījumus. [10.1] 2007.gada 16.novembrī pieteicējam sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.BA 407389 (lietas 14.lapa) norādīts, ka 2007.gada 16.novembrī plkst.11:48 Aizkraukles rajonā, Pļaviņās, uz autoceļa Rīga-Daugavpils (A6), 124.km, Autotransporta inspekcijas Jēkabpils nodaļas vecākā inspektore, veicot transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar HAENNI portatīvajiem svariem WL 103, konstatēja pārkāpumu, fiksējot transportlīdzekļa faktisko masu 61250 kg. Otrās ass slodze 12750 kg un trešās ass slodze 12750 kg. Pēc pieļaujamās kļūdas 5% atrēķināšanas, kravas transportlīdzekļa faktiskā masa pārsniegta par 6187,5 kg, otrās ass slodze pārsniegta par 2612,5 kg, bet trešās ass slodze pārsniegta par 2612,5 kg. [10.2] Transportlīdzekļa Volvo FH 16, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, piekabes numurs /reģistrācijas numurs/, svēršana notikusi ar portatīvajiem svariem HAENNI WL 103 (svaru plātnes Nr.SN4139 un Nr.SN4141). Saskaņā ar 2007.gada 16.novembra HAENNI portatīvo auto svaru WL 103 mērījumu izdruku Nr.188, svēršanas laikā fiksēta transportlīdzekļa otrās ass slodze 12750 kg un trešās ass slodze 12750 kg (lietas 46.lapa). [10.3] 2007.gada 16.novembrī pieteicējs sniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka mērījamam nepiekrīt (lietas 47.lapa). [10.4] Lietā ir svēršanas vietā uzņemtā fotogrāfija (lietas 49.lapa). Fotogrāfijā ir redzams, ka svēršana notikusi piemērotā laukumā ar gludu ceļa segumu. [10.5] Lietā ir portatīvo svaru HAENNI Nr.WL103 atbilstības sertifikāts Nr.511- 00090 (lietas 76.lapa) un CE atbilstības deklarācija (lietas 79.lapa).
[11] Lietā nav strīda par tās faktiskajiem apstākļiem. Pieteicējs apšauba Autotransporta inspekcijas veikto mērījumu pamatotību, jo svēršana nav notikusi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un norāda, ka svari tika uzstādīti, neveicot virsmas izvērtēšanu. Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai ir pierādījumi pieteicēja izdarītajam administratīvajam pārkāpumam un, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības.
[12] Likuma „Par mērījumu vienotību” 1.panta 7.punkts noteic, ka mērīšanas līdzeklis ir ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm. Kā izriet no minētā likuma 6.panta otrās daļas, mērīšanas līdzekļiem, kas pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, jāatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām. Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Lēmumā norādīts, ka svēršanai tika izmantoti HAENNI portatīvie auto svari WL 103, kas atbilst likuma „Par mērījumu vienotību” un 2006.gada 7.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.180 „Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi” prasībām. Tiesa konstatē, ka lietai ir pievienots svaru HAENNI WL 103 2007.gada 8.augusta verificēšanas sertifikāts Nr. 511-00090 un atbilstības deklarācija. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka svēršanai izmantotie HAENNI portatīvie auto svari WL 103 atbilst likuma ,,Par mērījumu vienotību” un Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumu Nr.180 ,,Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi” prasībām.
[13] Lai gan pieteikumā norādīts, ka lietā nav pierādījumu par to, ka svari būtu bijuši novietoti līmeniski un Autotransporta inspekcijas uzņemtajā fotouzņēmumā redzams, ka pārbaudāmā automašīna stāv uz vietām apledojuša, rievota, nelīdzena laukuma, līdz ar to svēršanas rādījumi nevar būt precīzi, tiesai nav pamata apšaubīt veikto mērījumu precizitāti. [13.1] Kā pamatoti norādījusi Autotransporta inspekcija pareizas svēršanas vietas izvēle ir amatpersonas, kura veic transportlīdzekļa kontroli, atbildībā.
Autotransporta inspekcijas Kontroles daļas amatpersonas autotransporta svēršanu veic ar Autotransporta inspekcijas rīcībā esošajiem riteņu slodzes svariem WL 103, ievērojot šo svaru lietošanas instrukciju. Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto HAENNI svaru lietošanas instrukciju portatīvie auto svari HAENNI WL 103 var tikt lietoti līdz 5% virsmas slīpumam, kā arī, pamatojoties uz svaru HAENNI WL 103 vispārējiem padomiem pareizai svēršanai 3.daļu, 3.1.punkta, klase 3 (General Guide for Accurate Weighing with Portatible Wheel Load Scales, article 3. subpoint 3.1, Class 3), maksimālā pieļaujamā kļūda statiskā svēršanā transportlīdzekļiem ar dubultām un trīskāršām asu sistēmām sliktā stāvoklī un sliktā svēršanas vietā (arī tajā gadījuma, kad ceļa virsma nav ideāli gluda, taisna vai horizontāla) var būt līdz 5%.
No HAENNI svaru lietošanas instrukcijas arī izriet, ka iepriekš minētos ārējās ietekmes faktorus svaru izgatavotājs jau ir ņēmis vērā, nosakot mērījumu kļūdu 5% apmērā. Arī tiesa nodibina, ka no instrukcijas neizriet nepieciešamība lietot speciālus instrumentus svēršanas vietas izvēlei. [13.2] Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija noteikumu Nr.517 „Autopārvadājumu kontroles kārtība” 10.1.punkts noteic, ka Autotransporta inspekcijas kontrolieris apturēto transportlīdzekli novirza uz autoceļa tuvumā esošām piemērotām vietām (piemēram, stāvlaukumiem, degvielas uzpildes staciju teritorijām, kravas iekraušanas un izkraušanas laukumiem) transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai).
Izvērtējot minēto, kā arī citas tiesību normas, tiesa konstatē, ka likumdevējs nav imperatīvi noteicis obligāti izpildāmas prasības vai kritērijus, kuri jāievēro Autotransporta inspekcijas darbiniekiem, izvēloties vietu transportlīdzekļa faktiskās masas kontrolei (svēršanai) un uzsākot svēršanu. Tiesa konstatē, ka izvēlēties pareizu vietu transportlīdzekļa svēršanai ietilpst amatpersonas, kas veic transportlīdzekļa kontroli, pienākumos, kā arī ne no vienas tiesību normas neizriet Autotransporta inspekcijas inspektora pienākums atspoguļot, kā tiek veikta virsmas izvērtēšana.
Tāpat no lietai pievienotās fotogrāfijas tiesa nekonstatē, ka svēršanai izvēlētajā laukumā būtu būtiskas iedobes, grubuļi vai citi nelīdzenumi. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka svēršanas vieta neatbilda instrukcijā norādītajām prasībām.
[14] No HAENNI portatīvo auto svaru WL 103 mērījuma izdrukas Nr.187 redzams, ka transportlīdzekļa Volvo FH 16, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, piekabes numurs /reģistrācijas numurs/, kopējā masa ir 61250 kg. Pēc pieļaujamās kļūdas 5% atrēķināšanas faktiskā masa sastāda 58187,5 kg. No administratīvās lietas materiāliem konstatējams, ka tika uzrādīta valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” izsniegta Lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauja Nr.1-44146/2007, kurā transportlīdzekļa Volvo FH 16 faktiskā masa (ar kravu) norādīta 52 tonnas. Līdz ar to ir atzīstams, ka atļautā transportlīdzekļa sastāva kravu faktiskā masa ir pārsniegta par 6187,5 kg.
[15] APL 154.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos, iepriekš sprieduma 10.punktā minētos pierādījumus to kopsakarā, tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka pieteicēja pārvadātajam transportlīdzeklim Volvo FH 16, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, piekabes numurs /reģistrācijas numurs/, kontroles laikā fiksētā transportlīdzekļa faktiskā masa pēc pieļaujamās kļūdas 5% atrēķināšanas ir 58187,5, kas par 6187,5 kg pārsniedz pieļaujamo kopējo transportlīdzekļa faktisko masu, tādējādi pieteicēja darbībās ir pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas bija paredzēts LAPK 149.33 panta desmitajā daļā.
[16] Ar Lēmumu pieteicējam uzlikts naudas sods 200 latu apmērā saskaņā ar LAPK
149.33 panta desmito daļu. Tiesa konstatē, ka ar 2009.gada 22.janvāra likumu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izdarīti grozījumi LAPK 149.33pantā. Pēc grozījumiem sankcija par pieteicējam izdarīto administratīvo pārkāpumu paredzēta 149.33panta devītajā daļā. LAPK 149. 33panta devītā daļa noteic: par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 5 līdz 8 tonnām vai ass slodzi no 2 līdz 3,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 3 līdz 5 tonnām, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt divdesmit pieciem līdz divsimt latiem, kravas pārvadātājam — no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajai personai — no tūkstoš līdz tūkstoš sešsimt latiem. Kā saistībā ar iepriekš minētajiem LAPK grozījumiem norādījis Senāts 2009.gada 9.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-118, lai arī likumprojekta anotācijā tā sagatavotāji norādījuši, ka „katra pārsniegtā tonna rada ievērojamu kaitējumu jau tā sliktajā stāvoklī esošajiem ceļiem” un vēlējušies ,,paredzēt konstantu naudas sodu par katru pārsniegto tonnu”, (sk. likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotāciju, pieejama Saeimas mājas lapā: http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/B8351C767421AAB1C22573520047F8DB?OpenDo cument), tomēr galarezultātā likumdevējs tiesībpolitiski izšķīries būtiski mīkstināt atbildības apmēru par ceļu bojāšanu ar pārkrautajiem transportlīdzekļiem un konstantu naudas sodu par katru pārsniegto tonnu tā arī nav noteicis (sk., minētā sprieduma 10.punktu). Senāts norādīja, ka tiesa ir padota likumam, tādēļ tai ir pienākums ievērot LAPK 8.panta otrās daļas pirmo teikumu, kas noteic, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas (sk., turpat). Ievērojot minēto pieteicējam par pārkāpuma izdarīšanu uzliktā soda apmērs ir pārskatāms, jo spēkā stājies likums, kas mīkstina atbildību par minēto administratīvo pārkāpumu.
[17] Tiesa konstatē, ka pieteicējam bija piemērots minimālais normas sankcijā noteiktais naudas sods. Līdz ar to tiesai ir pamats noteikt minimālo jaunās tiesību normas sankcijā noteikto naudas sodu. Tādējādi saskaņā ar LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktu, N.K. piemērotais sods ir grozāms daļā par piemēroto sodu un ir piemērojams naudas sods 125 latu (simt divdesmit piecu latu) apmērā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
1. Daļēji apmierināt N.K. pieteikumu par Autotransporta inspekcijas 2008.gada 31.janvāra lēmuma Nr.60 atcelšanu.
2. Grozīt Autotransporta inspekcijas 2008.gada 31.janvāra lēmumu Nr.60, nosakot, ka par LAPK 149.33 panta devītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu N.K. ir piemērojams naudas sods 125 latu (simt divdesmit piecu latu) apmērā.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese /paraksts/ S.Audzere
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese _______________________ S.Audzere Rīgā, 2010. gada 27.aprīlī