Court dismisses appeal against landlord's fine for failing to provide heating and water to tenants.

NORAKSTS Lieta Nr.142179811 (1-0969-12/2)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2012.gada 21.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandija Audzere,

piedaloties pie administratīvas atbildības sauktajai personai M.B. un iestādes, kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, Rīgas domes Administratīvās komisijas pilnvarotajai personai M.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc M.B. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 29.marta lēmuma Nr.D57 12-26 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 16.februārī plkst.11:37 Rīgas pilsētas Īres valdes amatpersonas, piedaloties N.D., sastādīja vietas apskates protokolu Nr.VĪ11-108-akt, kurā tika konstatēts, ka /adrese/ dzīvoklim Nr.6 nav nodrošināta apkure, aukstais ūdens un sadzīves atkritumu izvešana. 2011.gada 16.februārī plkst.11:53 Rīgas pilsētas Īres valdes amatpersonas, piedaloties A.Š., sastādīja vietas apskates protokolu Nr.VĪ11-107-akt, kurā tika konstatēts, ka /adrese/ dzīvoklim Nr.2 nav nodrošināta apkure, aukstais ūdens un sadzīves atkritumu izvešana. 1.lappuse no 8 Rīgas domes Īres valdes loceklis V.F. 2011.gada 11.martā plkst.11:24 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CB Nr.009935, kurā konstatēts, ka M.B. kā nepilngadīgās K.B. pārstāve 2011.gada 16.februārī plkst.11:37 /adrese/ dzīvokļa Nr.6 īrniecei N.D. nenodrošina pamatpakalpojumus – apkuri, auksto ūdeni, sadzīves atkritumu izvešanu. Līdz ar to tiek pārkāpts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pants. Atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 150.3 pantā. Rīgas domes Īres valdes loceklis V.F. 2011.gada 11.martā plkst.11:30 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CB Nr.009936, kurā konstatēts, ka M.B. kā nepilngadīgās K.B. pārstāve 2011.gada 16.februārī plkst.11:53 /adrese/ dzīvokļa Nr.2 īrniekam A.Š. nenodrošina pamatpakalpojumus – apkuri, auksto ūdeni, sadzīves atkritumu izvešanu. Līdz ar to tiek pārkāpts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pants. Atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta LAPK 150.3 pantā. Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Komisija) 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.D57 12-26 (turpmāk – Lēmums) M.B. uzlikts naudas sods 75 Ls par pamatpakalpojumu nesniegšanu nama /adrese/ dzīvokļa Nr.2 īrniekiem un 75 Ls par pamatpakalpojumu nesniegšanu nama /adrese/ dzīvokļa Nr.6 īrniekiem. Kopējo naudas soda apmēru nosakot 150 Ls.

[2] 2011.gada 21.aprīlī tiesā saņemta M.B. sūdzība, kurā viņa lūdz atcelt Lēmumu, pamatojieties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] Komisija nepareizi secinājusi, ka M.B. ir telpu /adrese/ izīrētāja un viņai ir pienākums saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.3 pantu sniegt pamatpakalpojumus īrniekiem. M.B. ir nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieces nepilngadīgā bērna K.B. dabiskā aizbildne māte. Likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 4.panta izpratnē M.B. nav dzīvojamās telpas īres līguma subjekts, tā kā īpašuma tiesības uz mantojuma pamata pieder nepilngadīgajam bērnam K.B.. Ņemot vērā, ka M.B. nav likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 4.pantā noteiktais tiesību subjekts, atbilstoši LAPK 32.pantā minētajam regulējumam, M.B. nevar uzlikt sodu par administratīvo pārkāpumu, kas noteikts LAPK 150.3 pantā. [2.2] LAPK 12.pants nosaka, ka pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu. Nepilngadīgā K.B. ir astoņus gadus jauna, līdz ar to nevar tikt saukta pie administratīvās atbildības. [2.3] Komisija, pieņemot Lēmumu, nav vērtējusi sekojošos apstākļus, kas norāda, ka K.B. nav vainojama pie pamatpakalpojumu nesniegšanas īrniekiem. Nepilngadīgais bērns K.B. nevar tikt vainots par mirušā tēva J.Ž. atstātā mantojuma faktisko stāvokli. Proti, saskaņā ar 2010.gada 19.maija mantojuma apliecību nepilngadīgā K.B. mantoja no sava tēva 11/12 domājamās daļas no nekustamā īpašuma dzīvojamās ēkas /adrese/ ar kadastra numurs /kadastra numurs/.

2.lappuse no 8 Apzinoties nekustamā īpašuma faktisko stāvokli, 2010.gada 9.aprīlī AS „/Nosaukums/” tika pasūtīts ēkas tehniskās apsekošanas atzinums. Ievērojot veiktās būvekspertīzes atzinumu par dzīvojamās mājas neapmierinošu tehnisko stāvokli, ēkas ekspluatācijas pārtraukšanu un kapitālā remonta nepieciešamību, dzīvojamās mājas īrniekiem N.D. 2 cilvēku ģimenei (viņa, brālis S.D.) un A.Š. 4 cilvēku ģimenei (viņš, māsa L.Š., māte G.Š., meita N.Š.) likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 284.panta kārtībā tika nosūtīti brīdinājumi par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu no 2011.gada 15.janvāra un pienākumu atbrīvot dzīvojamās telpas /adrese/.

N.D., S.D., A.Š., L.Š., G.Š., N.Š. bija brīdināti par to, ka ēkas, kurā atrodas viņu dzīvojamās telpas, konstruktīvie elementi un inženiertīkli ievērojami nolietojušies un bojāti, bet pārsegumi vairākās zonās bīstami bojāti, deformēti. Līdz ar to atrašanās dzīvojamās telpās ir bīstama, aizņemtajās telpās ir neatliekami veicams kapitālremonts, kuru nevar veikt, īrniekiem lietojot šīs telpas, telpu lietošanu ir nepieciešams pilnībā pārtraukt. Bez tam, tika izteikts brīdinājums, ka sakarā ar ēkas /adrese/ slikto tehnisko stāvokli, ēkas iekonservēšanas darbiem K.B. turpmāk neuzņemas atbildību par pārtraukumiem apgādē ar elektroenerģiju un ūdeni, kā arī nav atbildīga par nelaimes gadījumiem vai nekustamā īpašuma bojājumu vienalga kāda iemesla dēļ, kas notiek un ir saistīts ar ēkas /adrese/ turpmāko lietošanu.

Līdz 2011.gada 15.janvārim N.D. un A.Š. veiktie maksājumi par dzīvojamās telpas īri Ls 0,48 par 1m2 mēnesī nesedza pat patērētā ūdens izmaksas (N.D. veic maksājumus Ls 51,70 apmērā, A.Š. Ls 39,- apmērā). Maksājumi par patērēto ūdeni un citi nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izdevumi, t.sk., nekustamā īpašuma nodoklis Ls 6140,98 apmērā, līdz šim tika segti no nepilngadīgā bērna K.B. mantojuma masas, radot bērnam pārmērīgus zaudējumus. Faktiski līdz 2011.gada 15.janvārim N.D., S.D. un A.Š. patērētie komunālie pakalpojumi tika segti uz nepilngadīgā bērna rēķina.

K.B. ūdeni /adrese/ neizmanto un nav izskaidrojums šāds ikmēneša ūdens patēriņš īpašumam, kas faktiski netiek ekspluatēts. K.B. nav tādu finanšu līdzekļu, lai apmaksātu trešo personu patēriņu. N.D., S.D. un A.Š. atteicās apmaksāt ūdens patēriņu to faktiskā apmērā. Šobrīd pastāv pamatotas aizdomas, ka A.Š., kuram līdz šim bija atslēgas un piekļuve ēkas ūdens apgādei, ir veicis darbības zaudējuma radīšanai - ūdens noplūdei. Ņemot vērā izveidojušos parādu par pamatpakalpojumiem un naudas līdzekļu trūkumu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 113.panta septītās daļas kārtībā no SIA ,,Rīgas ūdens” puses tika pārtraukta ūdens piegāde ēkai /adrese/.

Līdz ar iepriekš minēto secināms, ka LAPK 9.panta pirmās daļas izpratnē K.B. nav pieļāvusi prettiesisku rīcību un pie pamatpakalpojumu nesaņemšanas īrniekiem nav vainojama. [2.4] Komisija ir nepareizi piemērojusi LAPK 35.panta 2.daļu. Komisija secina, ka administratīvie pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija, administratīvā pārkāpuma protokoli tiek apvienoti vienā lietvedībā saskaņā ar LAPK 35.panta 2.daļu. Komisija, pieņemot Lēmumu Ls 75,00 apmērā par pamatpakalpojumu nesniegšanu, nama /adrese/ dzīvokļa Nr.2 īrniekiem un par naudas soda uzlikšanu Ls 75,00 apmērā par pamatpakalpojumu nesniegšanu nama /adrese/ dzīvokļa Nr.6 īrniekiem, atsaucās uz LAPK

3.lappuse no 8 32.pantu un 35.panta 2.daļu. No lietā esošajiem apstākļiem secināts, ka pārkāpumi ir konstatēti vienlaicīgi, līdz ar To LAPK 35.panta 2.daļas izpratnē komisija bija tiesīga uzlikt administratīvo sodu tās sankcijas ietvaros, kura paredzēta par smagāko pārkāpumu, proti, ņemot vērā, ka pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi un ir identiski, ievērojot LAPK 35.panta 2.daļa ietverto ne bis in idem principu, sodu varēja piemērot tikai Ls 75,00 apmērā.

[3] Ar tiesneses 2011.gada 28.aprīļa lēmumu pieņemta M.B. sūdzība un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta. Lietā pieaicināti cietušie A.Š. un N.D.

[4] Paskaidrojumā tiesai Komisija norāda, ka nekustamais īpašums /adrese/ pieder M.B. meitai. Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 8.pantu un Civillikuma 1405.pantu īres līgumi ir saistoši nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniekam, bet ņemot vērā, ka īpašnieks ir nepilngadīgs, īres attiecībās īpašnieku pārstāv viņa vecāki, konkrētajā gadījumā īpašnieces māte – M.B. Līdz ar to, Komisija uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona ir noteikta. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.4.pants nedod tiesības izīrētājam vienpusīgi izbeigt īres līgumu, bet nosaka kārtību, kādā tas var būt izbeigts. Konkrētajā lietā nav nekādu pierādījumu par to, ka dzīvojamās telpas īres līgumi būtu izbeigti un šis strīds ir risināms vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ņemot vērā, ka dzīvojamās telpas īres līgumi ir spēkā, pieteicējai ir saistoši gan īres līgumos minētie pienākumi, gan no īrēs attiecībām izrietošie pienākumi. M.B. neapstrīd faktu, ka īrniekiem netika sniegti pamatpakalpojumi.

[5] Tiesas sēdē M.B. sūdzību uzturēja, balstoties uz sūdzībā norādītajiem argumentiem. Komisijas pārstāvis sūdzību neatzina, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minētajiem apsvērumiem. Uz tiesas sēdi tika izsaukti cietušie A.Š. un N.D., kas uz tiesas sēdi nebija ieradušies.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējusi lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa nonāk pie secinājuma, ka M.B. sūdzība ir noraidāma.

[7] LAPK 150.3 pants paredz, ka par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — līdz desmittūkstoš latiem. Tātad LAPK 150.3 pants ir blanketa tiesību norma, kura nosaka atbildību par pārkāpumu, kas izriet no citu tiesību normu pārkāpuma, un piemērojama tikai tad, ja citā normatīvajā aktā ir precīzi noteikts tiesiskais pienākums un tā izpildes kārtība, bet persona to nav ievērojusi.

4.lappuse no 8 Šajā gadījumā nepilngadīgās K.B. aizbildne M.B. nav nodrošinājusi īrniekus likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajiem pamatpakalpojumiem.

[8] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar LAPK 243.1pantu ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

[9] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos pierādījumus: [9.1] 1992.gada 16.decembrī starp /namu pārvalde/ un A.Š. tika noslēgts dzīvojamās telpas īres tipveida līgums, saskaņā ar kuru A.Š. lietošanā tiek nodots dzīvoklis Nr.2 /adrese/ (lietas 44.-45.lapa). [9.2] 1996.gada 24.oktobrī starp /namu pārvalde/ un N.D. tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, saskaņā ar kuru N.D. lietošanā tiek nodots dzīvoklis Nr.6 /adrese/ (lietas 91.-92.lapa). [9.3] K.B., personas kods /personas kods/, ir nekustamā īpašuma dzīvojamās ēkas /adrese/ 11/12 domājās daļas ar kadastra numuru /kadastra numurs/ īpašniece (lietas 9.lapa). [9.4] 2011.gada 16.februārī plkst.11:37 Rīgas pilsētas Īres valdes amatpersonas, piedaloties N.D. sastādīja vietas apskates protokolu Nr.VĪ11-108-akt (lietas 89.lapa), kurā tika konstatēts, ka /adrese/ dzīvoklim Nr.6 nav nodrošināta apkure, aukstais ūdens un sadzīves atkritumu izvešana. [9.5] 2011.gada 16.februārī plkst.11:53 Rīgas pilsētas Īres valdes amatpersonas, piedaloties A.Š. sastādīja vietas apskates protokolu Nr.VĪ11-107-akt (lietas 42.lapa), kurā tika konstatēts, ka /adrese/ dzīvoklim Nr.2 nav nodrošināta apkure, aukstais ūdens un sadzīves atkritumu izvešana. [9.6] 2011.gada 16.februāra apskates laikā tika uzņemti dzīvokļu Nr.2 un Nr.6 /adrese/ fotouzņēmumi (lietas 70.-71.lapa). [9.7] Rīgas domes Īres valdes loceklis V.F. 2011.gada 11.martā plkst.11:24 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CB Nr.009935 (lietas 88.lapa), kurā konstatēts, ka M.B. kā nepilngadīgās K.B. pārstāve 2011.gada 16.februārī plkst.11:37 /adrese/ dzīvokļa Nr.6 īrniecei N.D. nenodrošina pamatpakalpojumus – apkuri, auksto ūdeni, sadzīves atkritumu izvešanu. Līdz ar to tiek pārkāpts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pants. Atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta LAPK 150.3 pantā. [9.9] Rīgas domes Īres valdes loceklis V.F. 2011.gada 11.martā plkst.11:30 sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu CB Nr.009936 (lietas 41.lapa), kurā konstatēts, ka M.B.

5.lappuse no 8 kā nepilngadīgās K.B. pārstāve 2011.gada 16.februārī plkst.11:53 /adrese/ dzīvokļa Nr.2 īrniekam A.Š. nenodrošina pamatpakalpojumus – apkuri, auksto ūdeni, sadzīves atkritumu izvešanu. Līdz ar to tiek pārkāpts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 pants. Atbildība par šo pārkāpumu ir paredzēta LAPK 150.3 pantā.

[10] Lietā nav strīda par to, ka ēkas /adrese/ dzīvokļu Nr.2 un Nr.6 īrniekiem nav nodrošināti pamatpakalpojumi - apkure, aukstais ūdens un sadzīves atkritumu izvešana. Tāpat nav strīda, ka nepilngadīgā K.B. ir dzīvojamās ēkas /adrese/ 11/12 domājās daļas īpašniece un viņas māte M.B. ir viņas dabīgā aizbildne. Lietā ir strīds par to, vai pie administratīvās atbildības ir saukta pareizā persona, tas ir dzīvojamās ēkas /adrese/ īpašnieces nepilngadīgās K.B. likumīgā aizbildne M.B. Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai izskatāmajā lietā pareizi noteikts administratīvā pārkāpuma subjekts.

[11] Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta pirmās daļas 1.punktā definēts pamatpakalpojumu jēdziens, proti, pamatpakalpojumi ir tādi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, t.i., apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana. No likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta septītās daļas izriet, ka izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt (pārtraukt vai neuzsākt) šā panta pirmās daļas 1.punktā minētos pamatpakalpojumus, ja īrniekam nav šo pakalpojumu apmaksas parādu. Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 4.panta pirmo daļu izīrētājs var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība. No minētā normatīvā regulējuma izriet, ka par LAPK 150.3pantā noteiktā pārkāpuma subjektu var būt dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, pašvaldība, kā arī pakalpojuma sniedzējs, kurš var tikt saukts pie administratīvās atbildības tikai tad, ja izīrētājam netiek sniegti minētie pamatpakalpojumi.

[12] Saskaņā ar Civillikuma 701.pantu ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku. Tā kā lietā nav strīda, ka K.B. dzīvojamās ēkas /adrese/ 11/12 domājās daļas ir mantojusi, secināms, ka K.B. atbilstoši Civillikuma 701.pantam pārņēma visas saistības attiecībā uz īpašumu. Apstāklis, ka ēkai ir mainījies īpašnieks, nenozīmē, ka īres līgumiskās attiecības ir izbeigtas vai grozītas. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantā ir noteikts, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesa secina, ka no brīža, kad K.B. mantoja dzīvojamās ēkas /adrese/ 11/12 domājās daļas, tai bija saistošs 1992.gada 16.decembra un 1996.gada 24.oktobra dzīvojamās

6.lappuse no 8 telpas īres līgumā noteiktais, ka dzīvoklim ir centrālā apkure, aukstais ūdens un tiek nodrošināta atkrituma izvešana. No lietas materiāliem neizriet, ka iepriekš minētie īres līgumi būtu tiesiskā kārtā lauzti, atzīts par spēkā neesošu vai grozīts. Tādējādi ir secināms, ka saistības, kas izriet no minētajiem īres līgumiem, K.B. kā saistību pārņēmējai ir pienākums pildīt līdz brīdim, kad tiek panākta cita vienošanās vai strīds tiek atrisināts tiesas ceļā civiltiesiskā kārtībā. Līdz ar to K.B. bija pienākums nodrošināt dzīvokļa Nr.2 Nr.6 īrniekiem pamatpakalpojumus kā tas paredzēts īres līgumos. Lietā nav strīda, ka tas netika nodrošināts.

[13] Tā kā K.B. ir nepilngadīga, viņas māte M.B. ir viņas likumīgā aizbildne. Atbilstoši Civillikuma 177.pantam, līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Savukārt Civillikuma 269.pants nosaka, ka aizbildnim jāpārvalda aizbilstamā manta ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas. No minētajām tiesību normām izriet, ka M.B. pienākumos ietilpst K.B. tiesisko interešu aizstāvēšana, tostarp arī pienākums rūpēties par K.B. piederošo mantu, konkrētajā gadījumā dzīvojamo ēku /adrese/, pārstāvot viņu īres attiecībās ar īrniekiem. Tātad M.B. kā ēkas /adrese/ īpašnieces aizbildne ir administratīvi atbildīga par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekiem.

[14] Apstāklis, ka dzīvojamā māja /adrese/, ir tehniski sliktā – avārijas stāvoklī, nav pamats atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3panta pirmo un septīto daļu, izīrētājam ir pienākums sniegt pamatpakalpojumus, ja vien īrniekam nav šī pakalpojuma apmaksas parādu. Līdz ar to apstāklis, ka ēka /adrese/, ir avārijas stāvoklī, neatbrīvo M.B. kā K.B. likumīgo aizbildnei no pienākuma sniegt pamatpakalpojumu – īrniekus nodrošināt ar apkuri, aukstā ūdens padevi un atkritumu izvešanu. Vienīgais apstāklis, kas pieļautu to nedarīt, ir, ja dzīvokļa īrniekiem būtu parāds par sniegtajiem pamatpakalpojumiem. Tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem neizriet, ka ēkas /adrese/, 2. un 6.dzīvokļa īrniekiem būtu bijis apmaksas parāds.

[15] Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka Rīgas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 29.marta lēmums Nr.D57 12-26 ir pamatots un tiesisks, bet M.B. sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 289.18pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

7.lappuse no 8 atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 29.marta lēmumu Nr.D57 12-26, bet M.B. sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Audzere

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Audzere Rīgā 2012.gada 21.decembrī

8.lappuse no 8