Court orders DNB Bank to collect loan debt from primary debtor and guarantor with interest and costs.

Lietas Nr. C15230415

Lietas arhīva Nr. C-0632-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2016.gada 29.jūnijā

Jelgavas tiesa

tiesnese M.Griķe

tiesas sēžu sekretāre A.Ksilandere

civillietā

akciju sabiedrības “DNB banka” prasībā pret /pers.A/un /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs AS „DNB banka” cēlis prasību pret atbildētājiem /pers.A/un /pers. B/ par parāda piedziņu, kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja /pers.A/,

bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, par labu prasītājam no 2006.gada 8.decembra kredīta līguma Nr./līguma numurs/izrietošo parādu

EUR 82 685,67 apmērā, ko veido pamatsumma EUR 68 084,52, līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu EUR 8524,94, līgumsods EUR 5774,26

un apdrošināšanas parāds EUR 301,95; lūdz noteikt prasītājam tiesības par laiku no 2014.gada 1.oktobra līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus – 6% gadā no nesamaksātās pamatsummas daļas (uz pieteikuma sastādīšanas dienu EUR 68 084,52); kā arī lūdz piedzīt no

atbildētāja /pers.A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, par labu prasītājam samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar to, ka /datums/starp prasītāju un atbildētāju /pers.A/ tika noslēgts kredīta līgums Nr./numurs/, saskaņā ar kuru /pers.A/tika

piešķirts kredīts EUR 70 042,71 apmērā, ar kredīta atmaksas beigu datumu – 2026.gada 7.decembris. Ar 2009.gada 11.februāra grozījumiem Nr.1

kredīta līgumā /pers.A/tika izsniegts papildus kredīts EUR 113,83 apmērā, līdz ar to kopējā /pers.A/izsniegtā summa sastāda EUR 70 156,54. Ar

2009.gada 8.jūlija grozījumiem Nr.2 kredīta līgumā /pers.A/tika izsniegts papildus kredīts EUR 199,20 apmērā.

Norāda, ka /datums/starp prasītāju un /pers.A/tika noslēgts ķīlas līgums Nr./numurs/, saskaņā ar kura noteikumiem /pers.A/par labu prasītājam,

visu prasītāja prasījumu nodrošināšanai, kas izriet no prasītāja un /pers.A/starpā noslēgtā kredīta līguma un visiem tā grozījumiem, ieķīlāja nekustamo

īpašumu, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/.

Norāda, ka 2006.gada 8.decembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts galvojuma līgums Nr./numurs/, saskaņā ar kura

noteikumiem /pers. B/ uzņēmās pienākumu atbildēt prasītājam par maksājuma saistību pienācīgu izpildi, kas izriet no kredīta līguma, turklāt /pers. B/

uzņēmās no kredīta līguma izrietošās maksājuma saistības kā pats parādnieks (atbildētājs /pers.A/) un atteicās no tiesībām prasīt, lai prasītājs ar piedziņu

vispirms griežas pie parādnieka /pers.A/.

Prasītājs savas no kredīta līguma izrietošās saistības pilnībā ir izpildījis – kredīta summa ir izmaksāta pilnā apmērā. Savukārt atbildētājs

/pers.A/kopš 2010.gada 15.marta kavē no kredīta līguma izrietošos pamatsummas maksājumus un kopš 2010.gada 15.novembra – procentu

maksājumus.

Prasītājs vienpusēji atkāpies no kredīta līguma ar 2014.gada 1.oktobri. Attiecīgi 2014.gada 1.oktobrī atbildētājiem nosūtīts pirmstiesas brīdinājums

Nr.CA8.1.1.-632, pieprasot kredīta atmaksu un citu kredīta līgumā noteikto saistību izpildi līdz 2014.gada 3.novembrim. Atbildētājiem nosūtītais

brīdinājums saņemts atpakaļ ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks.

Prasību pamato ar Civillikuma 1., 5., 1278., 1319., 1367., 1587., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1722., 1753., 1754.,

1755., 1756., 1757., 1764., 1765., 1775., 1779., 1734., 1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu.

Par uzsākto tiesvedību tiesa atbildētājiem paziņojusi Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā, atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma un

Civilprocesa likuma 26.panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtot dokumentus uz atbildētāju deklarētās dzīvesvietas adresi. Par tiesas sēdes vietu un laiku

atbildētājiem paziņots uz deklarēto dzīves vietu adresēm, kā arī uz tiesai zināmajām adresēm ārvalstīs.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarots pārstāvis /pers. C/ prasību uzturot pilnā apmērā, paskaidroja, ka apstākļi nav mainījušies, darījumi nav apstrīdēti,

nekādi iebildumi par aprēķinu vai kādi citi, no atbildētājiem nav celti. Saistības nav pildītas. Lūdz prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētāji nav ieradušies. Par uzsākto tiesvedību atbildētājiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot

informāciju ierakstītā sūtījumā uz atbildētāju deklarēto dzīves vietu adresēm. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājiem paziņots Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēstes ierakstītā sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētāju deklarēto dzīves vietu adresēm, arī

Civilprocesa likuma 56.2panta kārtībā. Nekādi lūgumi tiesā nav saņemti. Tiesai nav zināmi atbildētāju neierašanās iemesli. Tiesa secina, ka atbildētājiem

paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu Civilprocesa likuma 54.pantā un 56.pantā noteiktajā kārtībā, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta

otro daļu atzīstams, ka par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājiem paziņots. Ņemot vērā minēto, un to, ka nepastāv Civilprocesa likumā noteiktie lietas

izskatīšanas atlikšanas pamati, tiesa nolēma skatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Novērtējot konkrētos lietas apstākļus, tiesa secina, ka ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, nepastāv Civilprocesa likuma 208.1

panta trešajā daļā noteiktie apstākļi, kas liegtu aizmuguriska sprieduma taisīšanu.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Prasības pamatu, priekšmetu un summu tiesā pierāda prasītāja iesniegtie rakstveida pierādījumi, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 10., 93., 96., 97.

pantam, Civillikuma 1483. panta 4. punktam, 1838. pantam, pierāda prasītāja prasījuma tiesības un starp pusēm nodibinātās saistības, kā tas norādīts

prasībā.

Paziņojums, ka izmantotas pielīgtās tiesības vienpusēji izbeigt līgumus, jo atbildētāji saistības nav pildījuši, pierādīts ar paziņojumiem un samaksas

grafiku un konta izdruku.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības princips

nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses

intereses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājiem jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam to, ka samaksa

izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pušu sacīkstē atbildētāji nepiedalās, tiesai nav pamata uzskatīt, ka saistības pienācīgi būtu tikušas pildītas. Tas, ka

atbildētāji pušu sacīkstē nepiedalās, nevar kavēt lietas iztiesāšanu, likumā noteiktā kārtībā.

Civillikuma 1402. pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511. pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1934. pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943. pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1662. pantu nokavējums uzliek

parādniekam pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Prasības summa pierādīta ar aprēķinu, aizdevuma līgumu, vienošanos pie tā, to apšaubīt nav pamata.

Līgumsods pielīgts, un tas, atbilstoši Civillikuma 1716., 1720. pantiem, piedzenams prasītāja labā.

Vērtējot apstākļus atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, secināms, ka atbildētāju kā patērētāju tiesības nav nepamatoti ierobežotas,

līgumsods aprēķināts par saistību izpildes kavējumu un ir samērīgs ar aizdevuma pamatsummu un kavējuma laiku, bet procenti par aizdevuma

izmantošanu aprēķināti atbilstoši līgumam un likumam, to aprobežot nav pamata.

Pēc saistību izbeigšanas pielīgtā, vienpusējā kārtībā, prasītājam pamatoti aprēķināmi likumiskie nokavējuma procenti, atbilstoši Civillikuma 1765.

panta noteikumiem.

Civillikuma 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.panta noteikto, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis

norunāts, kā arī ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1662.pantu, nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā mērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus. Savukārt

Civillikuma 1788.pants nosaka, kad nav termiņā samaksāti naudas parādi, kreditors var prasīt kā atlīdzību par atrauto peļņu tikai likumiskos procentus,

ja viņš nevar noteikti pierādīt, ka viņa ciestie zaudējumi pārsniedz šo procentu summu.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Savukārt Civillikuma 1663.pants nosaka, ka, ja kreditors parādnieka

nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumiem, izvērtējot pušu saistības un prasības summu, tiesa secina, ka procenti un līgumsods,

ņemot vērā saistību nepildīšanu un termiņu, par kādu tie aprēķināti, kā arī aizdevuma pamatsummu, ir samērīgi, tos aprobežot nav pamata.

Tāpat, tiesa atsaucas uz judikatūru, kas veidota ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2004. gada spriedumu lietā Nr.SKC-441, 2005.

gada spriedumu lietā Nr.SKC-48 un 2007. gada lēmumu lietā Nr.SPC-43, kā arī principiem Senāta 2008. gada 14. maija spriedumā lietā Nr.SKC-

212, kas attiecas uz tiesību vispārējiem principiem, - skat, sprieduma 13. sadaļā. Līgumsodam ir akcesoras saistības raksturs.

Izskatāmajā lietā līgumsodam ir sodīšanas funkcija. Tas atzīstams kā tāds, kas atbilst soda samērīguma principam. Tas nenonāk pretrunā ar

saistību nodibināšanas un izbeigšanas brīdī spēkā esošo likumu imperatīvajām normām, atbilstoši arī Civillikuma 3. pantā nostiprinātajam tiesību

principam. Piemērojot ar judikatūru nostiprinātos principus (skat. iepriekš), tiesa atzīst, ka līgumsoda apmēru aprobežot nav pamata, jo tas noteikts līdz

saprātīgām robežām, ņemot vērā taisnīguma un samērīguma principus un pieprasītais līgumsods izpildīs sodošo funkciju.

Kredīta līguma II daļas 3.1.punkts nosaka, ka prasītājs aprēķina procentus par kredīta izmantošanu par faktisko kredīta izmantošanas laiku no

atbildētājam izsniegtā un prasītājam neatmaksātā kredīta apmēra. Savukārt, kredīta līguma II daļas 4.1.punkts nosaka, ka atbildētājs prasītājam atmaksā

kredītu un samaksā procentus par kredīta izmantošanu, saskaņā ar grafiku, ko prasītājs sastāda atbilstoši kredīta līguma I daļas noteikumiem, ņemot vērā,

ka pirmais procentu samaksas maksājums veicams tuvākajā kredīta līguma I daļā noteiktajā grafika maksājumu datumā pēc kredīta (pirmā tās daļas)

izsniegšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu un ar kredīta līguma II daļas noteikumu 10.1.punktu, ja atbildētājs neveic kādu no maksājumiem saskaņā ar

grafiku, atbildētājs maksā prasītājam līgumsodu 0,3% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu. Ņemot vērā to, ka kredīts ir

pilnībā izsniegts, ko pierāda pievienotie maksājuma uzdevumi kredīta pārskaitījumam un operāciju orderi, un to, ka saskaņā ar kredīta līguma I daļas

7.punktu grafika maksājuma datums ir noteikts katra mēneša 15.datums, savukārt saskaņā ar kredīta līguma I daļas 8.punktu kredīta atmaksas sākuma

datums ir noteikts 2007.gada 15.februāris, tad atbildētājam pirmais pamatsummas atmaksas maksājums bija veicams 2007.gada 15.februārī, savukārt

procentu samaksas maksājums bija veicams 2007.gada 15.janvārī. Atbildētājs /pers.A/ kopš 2010.gada 15.marta kavē no kredīta līguma izrietošos

pamatsummas maksājumus, savukārt, kopš 2010.gada 15.novembra – procentu maksājumus. Procentu nesamaksātā daļa ir aprēķināta par laika periodu

no 2010.gada 15.novembra līdz 2014.gada 30.septembrim(2014.gada 1.oktobrī prasītājs vienpusēji atkāpās no kredīta līguma) un sastāda

EUR 8524,94. Ievērojot to, ka tika kavēta pamatsummas un procentu atmaksa, atbildētājam ir arī aprēķināts līgumsods. Līgumsoda nesamaksātā daļa ir

aprēķināta par laika periodu no 2011.gada 3.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim (2014.gada 1.oktobrī prasītājs vienpusēji atkāpās no kredīta

līguma) un sastādīja EUR 54 125,34, taču prasītājs prasa tikai līgumsoda daļu un līdz ar to līgumsoda apmēru samazina līdz EUR 5774,26, kas ir 10% no

pamatsummas atlikuma uz pieteikuma sastādīšanas brīdi (EUR 6808,45), atņemot kredīta līguma darbības laikā samaksāto līgumsodu EUR 1034,19.

Taču kredīta līguma II daļas 10.4.punktu prasītājs nepiemēro un līgumsodu 10% apmērā piedzīt nelūdz.

Kredīta līguma II daļas 7.1.punkts nosaka, ka kredīta ņēmējam (atbildētājam) visā kredīta līguma darbības laikā jānodrošina nepārtrauktu saskaņā

ar nodrošinājuma līgumiem ieķīlāto ķermenisko lietu apdrošināšanu, savukārt 7.3.punkts nosaka, ka ja kredītņēmējs (atbildētājs) kredīta līgumā

noteiktajā termiņā nav iesniedzis prasītājam kredīta līgumiem atbilstošu apdrošināšanas polisi un/vai dokumentu par apdrošināšanas prēmijas samaksu,

prasītājs pēc saviem ieskatiem, bet par kredītņēmēja līdzekļiem, veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepārtrauktu saskaņā ar nodrošinājuma

līgumiem ieķīlāto ķermenisko lietu apdrošināšanu. Prasītājs par saviem līdzekļiem ir veicis ieķīlātā nekustamā īpašuma /adrese A/, apdrošināšanu un

atbildētāja parāds par ieķīlātā nekustamā īpašuma apdrošināšanu sastāda EUR 301,95.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No kredīta līguma izrietošo saistību nodrošināšanai atbildētājs par labu prasītājam ieķīlāja nekustamo īpašumu /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/,

Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs C/

Civillikuma 1367.pants nosaka, ka ieķīlātais nekustamais īpašums dod kreditoram ķīlas tiesību, un uz šā pamata savukārt atbilstoši Civillikuma

1278.pantam prasītājs var dabūt no ieķīlātās lietas savu prasījumu samaksu.

Civillikuma 1319.pants nosaka, ka ķīlas ņēmējs (prasītājs), kuru parādnieks nav noteiktā laika apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no

ieķīlātās lietas un šajā ziņā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Civillikuma 1702.pantā ir noteikts, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks. Saskaņā ar galvojuma līguma 3.punktu galvinieks (atbildētāja /pers. B/) uzņemas saistības kā pats

parādnieks (atbildētājs /pers.A/) un atsakās no tiesībām prasīt, lai prasītājs ar piedziņu vispirms griežas pie atbildētāja.

Civillikuma 1698.pantā noteikts, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Uz likuma pamata, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1765.pantu, nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos

procentus no parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75; 2009.gada 25.novembra lēmumā lietā Nr. SPC-111; 2013.gada

26.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas

izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu, ir pienākums, neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība

nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1759.panta 1.punktu un 1765.panta otro daļu ir pamats noteikt

prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

pamatparāda summas no katra atbildētāja saistību daļas, sākot ar 2014. gada 1.oktobri, kad vienpusēji izbeigts aizdevuma līgums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja pers.A/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā – no atbildētājas /pers. B/, par labu prasītājam ir

piedzenami visi tā samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR 2087,14 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83, kopā piedzenot

EUR 2094,97. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, jāpiedzen no atbildētāja /pers.A/, bet piedziņas neiespējamības

gadījumā – no atbildētājas /pers. B/, valsts labā, saskaņā ar faktiskajiem izdevumiem un Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.pantu,

42.pantu, tas ir, EUR 22,13.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājiem nosakāms maksimālais ar likumu noteiktais termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 8., 9., 10., 93.-97., 104., 33., 34., 35., 40., 41., 42., 187., 189., 193., 199.pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnīgi akciju sabiedrības “DNB banka”, reģistrācijas Nr. 40003024725, prasību pret /pers.A/un /pers. B/ par parāda piedziņu ar

prasības summu EUR 82 685,67 (astoņdesmit divi tūkstoši seši simti astoņdesmit pieci eiro un 67 eiro centi).

Piedzīt no /pers.A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā – no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par

labu akciju sabiedrībai “DNB banka”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, EUR 82 685,67 (astoņdesmit divi tūkstoši seši simti astoņdesmit pieci eiro

un 67 eiro centi), kas sastāv no aizdevuma pamatsummas EUR 68 084,52, līgumiskajiem procentiem par aizdevuma lietošanu EUR 8524,94, līgumsoda

EUR 5774,26 un apdrošināšanas parāda EUR 301,95; tiesas izdevumus EUR 2094,97 (divi tūkstoši deviņdesmit četri eiro un 97 eiro centi), nosakot,

ka naudas summas ieskaitāmas akciju sabiedrības “DNB banka”, reģistrācijas Nr. /reģitrācijas numurs/, kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers.A/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā – no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par

labu Latvijas Republikai tiesas izdevumus EUR 22,13 (divdesmit divi eiro un 13 eiro centi).

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Noteikt akciju sabiedrībai “DNB banka”, reģistrācijas Nr. 40003024725, tiesības saņemt likumiskos 6% no pamatparāda summas no /pers.A/,

personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā – no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sākot no 2014.gada 1.oktobra

no summas EUR 68 084,52 (sešdesmit astoņi tūkstoši astoņdesmit četri eiro un 52 eiro centi), līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Atbildētāji 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt tiesai, kas taisījusi šo spriedumu, pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese M.Griķe