Legislator Case Law & Legislation
C29796912 / C-4356-13 AI generated

Court dismissed tenant's defense and ordered payment of rent arrears and court costs under Latvian civil law.

Case Number C29796912 / C-4356-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and accepted the plaintiff's evidence regarding unpaid rent and utilities. The court found the defendant had not fulfilled obligations under the lease agreement and calculated the specific debt amount. Consequently, the court ordered the defendant to pay the arrears, state fees, and court costs to the plaintiff and the state.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 250.21 panta; Civilprocesa likuma 189.-193. panti: In the absence of a defendant's defense, the court may accept facts from the plaintiff's application as proven and rule in their favor.

Keywords

AI generated
small claims procedure rent arrears tenant default court costs civil procedure law lease agreement default judgment

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 250.21 pants
Civilprocesa likuma 189.-193. panti
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.26 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 12. pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1590. pants
Civillikuma 1652. pants
Civillikuma 1720. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C29796912

Lietas arhīva Nr. C-4356/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 29.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: priekšsēdētāja D.Dzērviniece

ar sekretāri K.Mediku

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu Akciju sabiedrības „OTTO” maza apmēra prasību pret /pers. C/

par naudas piedziņu, un

konstatēja:

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 18.oktobra lēmumu pieņemts prasītāja – Akciju sabiedrības „OTTO”

(turpmāk - AS „OTTO”) maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. C/ par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka sabiedrībai pieder dzīvojamā māja /adrese/. Atbilstoši Dzīvojamās telpas īres līgumam (noslēgts

2009.gada 23.novembrī) (turpmāk tekstā-līgums), atbildētājai lietošanā nodots dzīvoklis Nr.32. Atbildētājai par dzīvokli Nr.32 jāveic

īres maksas un pamatpakalpojumu maksājumi līdz katra mēneša 10 datumam. Īres maksa saskaņā ar īres līguma 2.1.punktu no

2009.gada 01.decembra noteikts Ls 1,20 par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas sastāda mēnesī Ls 30,24. Savukārt pamatpakalpojumi

maksājami pēc noteiktiem tarifiem. Līguma termiņš vairākkkārt pagarināts par vienu gadu. 2011.gada 01.novembra vienošanās

noslēgta par līguma pagarināšanu līdz 2012.gada 31.maijam. No 2012.gada janvāra atbildētāja nav veikusi regulārus maksājumus.

Tāpēc prasītāja nav pagarinājusi līgumu un lūgusi dzīvokli atbrīvot. Dzīvoklis atbrīvots 2012.gada jūlija beigās, par ko 2012.gada

03.augustā sastādīts akts. Tā kā atbildētājai uzkrājās parādi, prasītājs izsniedza brīdinājumu par parāda esamību atbildētājai pret

parakstu. Parādu atbildētāja nav nomaksājusi. Saņemtā naudas summa laika posmā no 01.01.2012. līdz 31.07.2012. summā Ls

74,30 ieskaitīta līgumsoda dzēšanai un daļējai pamatpakalpojumu maksājumu parāda dzēšanai. Atlikušais parāds, kurš izveidojies

uz 31.07.2012. sastāda summā par īri 229,34 un pamatpakalpojumiem Ls 36,82, kopā Ls 266,16. Pamatojoties uz Civillikuma 1587.,

1590., 1652., 1720. pantiem un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētājas prasītāja labā īres

maksu Ls 229,34, pamatpakalpojumu parādu Ls 36,82, kopā Ls 266,16, valsts nodevu Ls 50,00, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus Ls 3,30 un Ls 1,21. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai 2012.gada 23.oktobrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī

paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2012.gada 21.novembrim un ietverts izraksts no

Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Atbildētājas paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Paziņojums par prasības pieteikuma noraksta un paskaidrojuma veidlapas

nosūtīšanu atbildētājai atgriezts tiesā ar norādi – „beidzies glabāšanas laiks”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm, vai, ja tiesa

uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Pie apstākļiem, ka atbildētāja /pers. C/ prasības pieteikumā norādītā dzīvesvietas adresē nav sastopama un nav informēta par

tiesvedības gaitu, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta nosacījumiem uzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, tāpēc abas puses likumā noteiktajā kārtībā tika aicinātas uz tiesas sēdi.

Prasītāja – AS „OTTO” pārstāve /pers. B/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasībā sniegtajiem pamatojumiem un

iesniegtajiem pierādījumiem, un paskaidroja, ka sabiedrībai pieder nekustamais īpašums /adrese A/ un atbildētājai saskaņā ar

Dzīvojamo telpu īres līgumu tika nodots lietošanā dzīvoklis Nr.32 par kuru tika paredzēta īres maksa Ls 30,24 un papildus bija

jāmaksā par pamatpakalpojumiem. Īres līgums tika pagarināts ik pa gadu. Atbildētāja šajā laika posmā visu laiku maksāja, bet no

2012.gada janvāra atbildētāja sāka veikt neregulārus maksājumus, tāpēc prasītājs lūdza dzīvokli atbrīvot un nepagarināja īres līguma

termiņu. Dzīvoklis tika atbrīvots 2012.gada jūlija beigās, par ko sastādīts akts 2012.gada 03.augustā. Tā kā atbildētājai bija uzkrājies

parāds, prasītājs viņai pret parakstu izsniedz brīdinājumu, dodot laiku nosegt parādu. Ņemot vērā, ka parāds netika dzēsts, prasītājs

iesniedza prasības pieteikumu tiesā. Parādu sastāda īres maksas parāds Ls 229,34 un pamatpakalpojumu parāds Ls 36,82, kas

kopā sastāda Ls 266,16. Līgums paredz arī līgumsodu saskaņā ar līguma 2.4.punktu 0,2% apmērā no nenomaksātās maksājumu

summas par katru nokavēto dienu. Līgumsods sastāda Ls 59,80 par laika posmu no 2012.gada 01.janvāra līdz 2012.gada 31.jūlijam.

Atbildētāja bija veikusi divus maksājumus Ls 74,30 apmērā. Šī summa tika ieskaitīta līgumsoda un daļējai pamatparāda parāda

dzēšanai. Visā šajā laika posmā līdz pat tiesas sēdes dienai atbildētāja prasītājam neko nav maksājusi. Atbildētāja joprojām ir

deklarēta šajā dzīvoklī, neskatoties uz to, ka šis dzīvoklis ir atbrīvots un līgums ir beidzies.

Atbildētāja– /pers. C/ - uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņai paziņots Civilprocesa likuma

56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto atbildētājas dzīvesvietas adresi, kas ir arī

atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai (Civilprocesa likuma 56.panta piektā

daļa), līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu.

Atbildētāja nav uzskatījusi par nepieciešamu iesniegt tiesai savus iebildumus paskaidrojumus sakarā ar prasību, nav informējusi tiesu

par neierašanās iemesliem, un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.panta un 56.1panta 3.punktu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē, vērtējot

atbildētājas neierašanos kā neattaisnojošu, jo atbildētājai par lietas izskatīšanu likumā noteiktā kārtībā ir ticis paziņots, kā arī ņem

vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasītāja maza apmēra prasība par naudas piedziņu no /pers. C/ ir pamatota un apmierināma pilnā apjomā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

No lietas materiālos esošās zemesgrāmatu apliecības kopijas (lpp. 14) redzams, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese

A/, kadastra Nr./numurs A/, kas sastāv no zemes gabala un uz tā esošās vienas trīsstāvu dzīvojamās ēkas, vienas četrstāvu

dzīvojamās ēkas, divstāvu darbnīcas un divas vienstāvu darbnīcas, kopš 2002.gada 08.jūlja nostiprinātas uz prasītājas AS „OTTO”

vārda.

No lietas materiālos esošās 2009.gada 23.novembra Dzīvojamās telpas īres līguma kopijas (lpp. 15-17) redzams, ka 2009.gada

23.novembrī starp AS „OTTO” un /pers. C/ tika noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums, saskaņā ar kuru /pers. C/ lietošanā uz laiku no

2009.gada 23.novembra līdz 2010.gada 22.novembrim tika nodots dzīvoklis /numurs/ kas atrodas /adrese A/, ar kopējo platību –

25,20 m2.

No 2010.gada 23.novembra vienošanās izriet, ka puses ir vienojušās grozīt dzīvojamās telpas īres līgumu un līguma 3.1.punktu izteikt

šādā redakcijā: „šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un tiek noslēgts no 2009.gada 23.novembra līdz 2011.gada

31.oktobrim”, bet pārējie līguma nosacījumi vai punkti paliek spēkā iepriekšējā redakcijā (lpp. 18), savukārt no 2011.gada

01.novembra vienošanās izriet, ka puses ir vienojušās grozīt dzīvojamās telpas īres līgumu un līguma 3.1.punktu izteikt šādā redakcijā:

„šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un tiek noslēgts no 2009.gada 23.novembra līdz 2012.gada 31.maijam”, bet

pārējie līguma nosacījumi vai punkti paliek spēkā iepriekšējā redakcijā (lpp. 19).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana

citai personai par maksu [..]. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 12.panta pirmo, otro un trešo daļu dzīvojamās telpas īres maksa

maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Obligātais maksājums maksājams

dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms

nekustamā īpašuma nodokli administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa

maksāšanas pienākumu, kā arī zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.

Saskaņā ar 2009.gada 23.novembra Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. un 2.3.punktu atbildētāja apņēmusies no 2009.gada

01.decembra par katru kārtējo mēnesi līdz kārtējā mēneša 10.datumam maksāt prasītājam, kā izīrētājam, īres maksu Ls 1,20 par

vienu kvadrātmetru, pēc piestādītā rēķina, kā arī maksu par pamatpakalpojumiem atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem (lpp. 15-17).

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu

kreditora atgādinājumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts

pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Civillikuma 1716.pants noteic - līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa

šo saistību neizpildītu, vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas

nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu,

kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar 2009.gada 23.novembra Dzīvojamās telpas īres līguma 2.4.punktu atbildētāja apņēmusies īres un pamatpakalpojumu

kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu maksāt līgumsodu Ls 0,2% apmērā no nenomaksātās maksājumu summas (lpp. 15-17).

Lietā nodibināts, ka atbildētāja laika posmā no 2012.gada janvāra līdz 2012.gada 31.jūlijam veikusi maksājumus Ls 74,30 apmērā,

kas, kā izriet no prasības pieteikumā norādītā un parāda aprēķina ir ieskaitīti līgumsoda dzēšanai un daļējai pamatpakalpojumu

parāda apmaksai (lpp. 22).

No prasības pieteikuma, kā arī lietas materiālos esošajām rēķinu kopijām (lpp. 25-30) un parāda aprēķina (lpp. 22) izriet, ka

atbildētāja nav samaksājusi īres maksas un pamatpakalpojumu maksājumu parādu par kopējo summu Ls 266,16 apmērā.

Tā kā atbildētāja no 2012.gada janvāra mēneša maksājumus sāka veikt neregulāri, prasītājs 2012.gada 03.maijā nosūtījis atbildētājai

brīdinājumu, kurā norādīts, ka uz 2012.gada 01.maiju parāds sastāda Ls 130,77, lūdzot līdz 2012.gada 30.maijam samaksāt parādu,

un brīdinot, ka ja minētās saistības netiks izpildītas 5 dienu laikā no noliktā termiņa, tad atbildētājai ar visām dzīvojamā telpā

iemitinātajām personām ir jāatbrīvo dzīvoklis (lpp. 21).

No lietas materiālos esošā 2012.gada 03.augusta akta kopijas izriet, ka atbildētājas lietošanā nodotais dzīvoklis ir atbrīvots (lpp. 20).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi

paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka

viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie

fakti atzīstami par pierādītiem.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu pilnībā izpildījusi savas saistības pret

prasītāju, kā arī atbildētāja nav iesniegusi pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par saistību izpildi. Līdz ar to tiesai nav

pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav pilnā apmērā izpildījusi savas saistības pret prasītāju, kuras izriet no 2009.gada 23.novembra

Dzīvojamās telpas īres līguma, 2010.gada 23.novembra vienošanās un 2011.gada 01.novembra vienošanās, kā arī nav pamata

apšaubīt prasītājas aprēķināto parāda apmēru.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. C/ par labu prasītājai AS „OTTO” piedzenams īres maksas un

pamatpakalpojumu maksājumu parāds Ls 266,16 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva Ls 50,00 un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu un citu tiesas dokumentu nosūtīšanu Ls 3,30, pavisam kopā tiesas izdevumi Ls 53,30

apmērā.

Kā redzams no lietas materiāliem, lietā ir sūtītas piecas pavēstes pusēm, līdz ar to konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu summa ir Ls 6,57.

Ņemot vērā, ka daļu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu Ls 3,30 apmērā ir samaksājusi prasītāja iesniedzot prasības pieteikumu

tiesā un pievienojot maksājuma uzdevumu par to samaksu, tiesa uzskata, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,27 apmērā ir

piedzenami no atbildētājas par labu valstij, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta un 42.panta pirmās daļas prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „OTTO”, reģistrācijas Nr.40103055670, īres maksas un

pamatpakalpojumu maksājumu parādu Ls 266,16 un tiesas izdevumus Ls 53,30, kopā Ls 319,46 (trīs simti deviņpadsmit lati 46

santīmi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,27 (trīs lati 27

santīmi), kas iemaksājami kontā LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja

banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-4356/13.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu (ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu) piedziņu valsts labā, maksājumu

apliecinošu dokumentu atbildētājai iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece