Court dismissed tenant's defense and ordered payment of rent arrears and court costs under Latvian civil law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and accepted the plaintiff's evidence regarding unpaid rent and utilities. The court found the defendant had not fulfilled obligations under the lease agreement and calculated the specific debt amount. Consequently, the court ordered the defendant to pay the arrears, state fees, and court costs to the plaintiff and the state.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta; Civilprocesa likuma 189.-193. panti: In the absence of a defendant's defense, the court may accept facts from the plaintiff's application as proven and rule in their favor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C29796912
Lietas arhīva Nr. C-4356/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2013.gada 29.oktobrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: priekšsēdētāja D.Dzērviniece
ar sekretāri K.Mediku
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu Akciju sabiedrības „OTTO” maza apmēra prasību pret /pers. C/
par naudas piedziņu, un
konstatēja:
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 18.oktobra lēmumu pieņemts prasītāja – Akciju sabiedrības „OTTO”
(turpmāk - AS „OTTO”) maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. C/ par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka sabiedrībai pieder dzīvojamā māja /adrese/. Atbilstoši Dzīvojamās telpas īres līgumam (noslēgts
2009.gada 23.novembrī) (turpmāk tekstā-līgums), atbildētājai lietošanā nodots dzīvoklis Nr.32. Atbildētājai par dzīvokli Nr.32 jāveic
īres maksas un pamatpakalpojumu maksājumi līdz katra mēneša 10 datumam. Īres maksa saskaņā ar īres līguma 2.1.punktu no
2009.gada 01.decembra noteikts Ls 1,20 par vienu kvadrātmetru mēnesī, kas sastāda mēnesī Ls 30,24. Savukārt pamatpakalpojumi
maksājami pēc noteiktiem tarifiem. Līguma termiņš vairākkkārt pagarināts par vienu gadu. 2011.gada 01.novembra vienošanās
noslēgta par līguma pagarināšanu līdz 2012.gada 31.maijam. No 2012.gada janvāra atbildētāja nav veikusi regulārus maksājumus.
Tāpēc prasītāja nav pagarinājusi līgumu un lūgusi dzīvokli atbrīvot. Dzīvoklis atbrīvots 2012.gada jūlija beigās, par ko 2012.gada
03.augustā sastādīts akts. Tā kā atbildētājai uzkrājās parādi, prasītājs izsniedza brīdinājumu par parāda esamību atbildētājai pret
parakstu. Parādu atbildētāja nav nomaksājusi. Saņemtā naudas summa laika posmā no 01.01.2012. līdz 31.07.2012. summā Ls
74,30 ieskaitīta līgumsoda dzēšanai un daļējai pamatpakalpojumu maksājumu parāda dzēšanai. Atlikušais parāds, kurš izveidojies
uz 31.07.2012. sastāda summā par īri 229,34 un pamatpakalpojumiem Ls 36,82, kopā Ls 266,16. Pamatojoties uz Civillikuma 1587.,
1590., 1652., 1720. pantiem un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no atbildētājas prasītāja labā īres
maksu Ls 229,34, pamatpakalpojumu parādu Ls 36,82, kopā Ls 266,16, valsts nodevu Ls 50,00, ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus Ls 3,30 un Ls 1,21. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai 2012.gada 23.oktobrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī
paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2012.gada 21.novembrim un ietverts izraksts no
Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
Atbildētājas paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Paziņojums par prasības pieteikuma noraksta un paskaidrojuma veidlapas
nosūtīšanu atbildētājai atgriezts tiesā ar norādi – „beidzies glabāšanas laiks”.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm, vai, ja tiesa
uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Pie apstākļiem, ka atbildētāja /pers. C/ prasības pieteikumā norādītā dzīvesvietas adresē nav sastopama un nav informēta par
tiesvedības gaitu, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta nosacījumiem uzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, tāpēc abas puses likumā noteiktajā kārtībā tika aicinātas uz tiesas sēdi.
Prasītāja – AS „OTTO” pārstāve /pers. B/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasībā sniegtajiem pamatojumiem un
iesniegtajiem pierādījumiem, un paskaidroja, ka sabiedrībai pieder nekustamais īpašums /adrese A/ un atbildētājai saskaņā ar
Dzīvojamo telpu īres līgumu tika nodots lietošanā dzīvoklis Nr.32 par kuru tika paredzēta īres maksa Ls 30,24 un papildus bija
jāmaksā par pamatpakalpojumiem. Īres līgums tika pagarināts ik pa gadu. Atbildētāja šajā laika posmā visu laiku maksāja, bet no
2012.gada janvāra atbildētāja sāka veikt neregulārus maksājumus, tāpēc prasītājs lūdza dzīvokli atbrīvot un nepagarināja īres līguma
termiņu. Dzīvoklis tika atbrīvots 2012.gada jūlija beigās, par ko sastādīts akts 2012.gada 03.augustā. Tā kā atbildētājai bija uzkrājies
parāds, prasītājs viņai pret parakstu izsniedz brīdinājumu, dodot laiku nosegt parādu. Ņemot vērā, ka parāds netika dzēsts, prasītājs
iesniedza prasības pieteikumu tiesā. Parādu sastāda īres maksas parāds Ls 229,34 un pamatpakalpojumu parāds Ls 36,82, kas
kopā sastāda Ls 266,16. Līgums paredz arī līgumsodu saskaņā ar līguma 2.4.punktu 0,2% apmērā no nenomaksātās maksājumu
summas par katru nokavēto dienu. Līgumsods sastāda Ls 59,80 par laika posmu no 2012.gada 01.janvāra līdz 2012.gada 31.jūlijam.
Atbildētāja bija veikusi divus maksājumus Ls 74,30 apmērā. Šī summa tika ieskaitīta līgumsoda un daļējai pamatparāda parāda
dzēšanai. Visā šajā laika posmā līdz pat tiesas sēdes dienai atbildētāja prasītājam neko nav maksājusi. Atbildētāja joprojām ir
deklarēta šajā dzīvoklī, neskatoties uz to, ka šis dzīvoklis ir atbrīvots un līgums ir beidzies.
Atbildētāja– /pers. C/ - uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņai paziņots Civilprocesa likuma
56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto atbildētājas dzīvesvietas adresi, kas ir arī
atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adrese, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai (Civilprocesa likuma 56.panta piektā
daļa), līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu.
Atbildētāja nav uzskatījusi par nepieciešamu iesniegt tiesai savus iebildumus paskaidrojumus sakarā ar prasību, nav informējusi tiesu
par neierašanās iemesliem, un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.
Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa
likuma 56.panta un 56.1panta 3.punktu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē, vērtējot
atbildētājas neierašanos kā neattaisnojošu, jo atbildētājai par lietas izskatīšanu likumā noteiktā kārtībā ir ticis paziņots, kā arī ņem
vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.
Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka
prasītāja maza apmēra prasība par naudas piedziņu no /pers. C/ ir pamatota un apmierināma pilnā apjomā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
No lietas materiālos esošās zemesgrāmatu apliecības kopijas (lpp. 14) redzams, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese
A/, kadastra Nr./numurs A/, kas sastāv no zemes gabala un uz tā esošās vienas trīsstāvu dzīvojamās ēkas, vienas četrstāvu
dzīvojamās ēkas, divstāvu darbnīcas un divas vienstāvu darbnīcas, kopš 2002.gada 08.jūlja nostiprinātas uz prasītājas AS „OTTO”
vārda.
No lietas materiālos esošās 2009.gada 23.novembra Dzīvojamās telpas īres līguma kopijas (lpp. 15-17) redzams, ka 2009.gada
23.novembrī starp AS „OTTO” un /pers. C/ tika noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums, saskaņā ar kuru /pers. C/ lietošanā uz laiku no
2009.gada 23.novembra līdz 2010.gada 22.novembrim tika nodots dzīvoklis /numurs/ kas atrodas /adrese A/, ar kopējo platību –
25,20 m2.
No 2010.gada 23.novembra vienošanās izriet, ka puses ir vienojušās grozīt dzīvojamās telpas īres līgumu un līguma 3.1.punktu izteikt
šādā redakcijā: „šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un tiek noslēgts no 2009.gada 23.novembra līdz 2011.gada
31.oktobrim”, bet pārējie līguma nosacījumi vai punkti paliek spēkā iepriekšējā redakcijā (lpp. 18), savukārt no 2011.gada
01.novembra vienošanās izriet, ka puses ir vienojušās grozīt dzīvojamās telpas īres līgumu un līguma 3.1.punktu izteikt šādā redakcijā:
„šis līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un tiek noslēgts no 2009.gada 23.novembra līdz 2012.gada 31.maijam”, bet
pārējie līguma nosacījumi vai punkti paliek spēkā iepriekšējā redakcijā (lpp. 19).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana
citai personai par maksu [..]. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 12.panta pirmo, otro un trešo daļu dzīvojamās telpas īres maksa
maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,
maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Obligātais maksājums maksājams
dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā apmērā, termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms
nekustamā īpašuma nodokli administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa
maksāšanas pienākumu, kā arī zemes nomas līguma nosacījumi par zemes nomas maksas apmēru.
Saskaņā ar 2009.gada 23.novembra Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1. un 2.3.punktu atbildētāja apņēmusies no 2009.gada
01.decembra par katru kārtējo mēnesi līdz kārtējā mēneša 10.datumam maksāt prasītājam, kā izīrētājam, īres maksu Ls 1,20 par
vienu kvadrātmetru, pēc piestādītā rēķina, kā arī maksu par pamatpakalpojumiem atbilstoši izrakstītajiem rēķiniem (lpp. 15-17).
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu
kreditora atgādinājumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts
pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.
Civillikuma 1716.pants noteic - līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa
šo saistību neizpildītu, vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas
nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu,
kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar 2009.gada 23.novembra Dzīvojamās telpas īres līguma 2.4.punktu atbildētāja apņēmusies īres un pamatpakalpojumu
kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu maksāt līgumsodu Ls 0,2% apmērā no nenomaksātās maksājumu summas (lpp. 15-17).
Lietā nodibināts, ka atbildētāja laika posmā no 2012.gada janvāra līdz 2012.gada 31.jūlijam veikusi maksājumus Ls 74,30 apmērā,
kas, kā izriet no prasības pieteikumā norādītā un parāda aprēķina ir ieskaitīti līgumsoda dzēšanai un daļējai pamatpakalpojumu
parāda apmaksai (lpp. 22).
No prasības pieteikuma, kā arī lietas materiālos esošajām rēķinu kopijām (lpp. 25-30) un parāda aprēķina (lpp. 22) izriet, ka
atbildētāja nav samaksājusi īres maksas un pamatpakalpojumu maksājumu parādu par kopējo summu Ls 266,16 apmērā.
Tā kā atbildētāja no 2012.gada janvāra mēneša maksājumus sāka veikt neregulāri, prasītājs 2012.gada 03.maijā nosūtījis atbildētājai
brīdinājumu, kurā norādīts, ka uz 2012.gada 01.maiju parāds sastāda Ls 130,77, lūdzot līdz 2012.gada 30.maijam samaksāt parādu,
un brīdinot, ka ja minētās saistības netiks izpildītas 5 dienu laikā no noliktā termiņa, tad atbildētājai ar visām dzīvojamā telpā
iemitinātajām personām ir jāatbrīvo dzīvoklis (lpp. 21).
No lietas materiālos esošā 2012.gada 03.augusta akta kopijas izriet, ka atbildētājas lietošanā nodotais dzīvoklis ir atbrīvots (lpp. 20).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi
paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka
viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie
fakti atzīstami par pierādītiem.
No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu pilnībā izpildījusi savas saistības pret
prasītāju, kā arī atbildētāja nav iesniegusi pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par saistību izpildi. Līdz ar to tiesai nav
pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav pilnā apmērā izpildījusi savas saistības pret prasītāju, kuras izriet no 2009.gada 23.novembra
Dzīvojamās telpas īres līguma, 2010.gada 23.novembra vienošanās un 2011.gada 01.novembra vienošanās, kā arī nav pamata
apšaubīt prasītājas aprēķināto parāda apmēru.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. C/ par labu prasītājai AS „OTTO” piedzenams īres maksas un
pamatpakalpojumu maksājumu parāds Ls 266,16 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva Ls 50,00 un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu un citu tiesas dokumentu nosūtīšanu Ls 3,30, pavisam kopā tiesas izdevumi Ls 53,30
apmērā.
Kā redzams no lietas materiāliem, lietā ir sūtītas piecas pavēstes pusēm, līdz ar to konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistīto
izdevumu summa ir Ls 6,57.
Ņemot vērā, ka daļu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu Ls 3,30 apmērā ir samaksājusi prasītāja iesniedzot prasības pieteikumu
tiesā un pievienojot maksājuma uzdevumu par to samaksu, tiesa uzskata, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,27 apmērā ir
piedzenami no atbildētājas par labu valstij, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta un 42.panta pirmās daļas prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā minēto pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu, tiesa
nosprieda:
maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „OTTO”, reģistrācijas Nr.40103055670, īres maksas un
pamatpakalpojumu maksājumu parādu Ls 266,16 un tiesas izdevumus Ls 53,30, kopā Ls 319,46 (trīs simti deviņpadsmit lati 46
santīmi).
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,27 (trīs lati 27
santīmi), kas iemaksājami kontā LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja
banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-4356/13.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu (ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu) piedziņu valsts labā, maksājumu
apliecinošu dokumentu atbildētājai iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā,
iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese D.Dzērviniece