Legislator Case Law & Legislation
C68354819 / C-3548-19 ECLI:LV:RPPT:2019:0906.C68354819.2.S AI generated

Court orders monthly alimony payment to child after dismissing defendant's absence defense.

Case Number C68354819 / C-3548-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's failure to appear and ordered the plaintiff to receive monthly alimony for their child. The defendant did not submit explanations or request a hearing adjournment, and the court prioritized the child's best interests. Consequently, the claim for 129 euros per month was granted, and court costs were shifted to the defendant.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 56.1 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 156. panta 1. daļa: The court may proceed to a hearing without the defendant's presence if timely notice was given and no valid reason for absence is provided, prioritizing the child's best interests in alimony cases.

Keywords

AI generated
alimony enforcement child support default judgment best interests of child court costs simplified procedure state fee

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 56.1 panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 156. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants
Civillikuma 179. pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 37

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RPPT:2019:0906.C68354819.2.S

Lieta Nr. C68354819

Lietas arhīva Nr. C-3548-19/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 6. septembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnesis Viktors Makucevičs,

ar tiesas sēžu sekretāri Madaru Laugali,

piedaloties /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 10. maijā /pers. A/ cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu vienkāršotās procedūras lietā.

[1.1] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2019. gada 16. maija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka pusēm ir kopīgs bērns /pers. C/, dzimis 2009. gada 4. jūnijā. Puses kopā nedzīvo.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 179. pantu un Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo

uzturlīdzekļu apmēru bērnam” lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus /pers. C/ uzturēšanai 129 euro apmērā ik mēnesi no

prasības iesniegšanas dienas, jo atbildētājs bērnu uzturam materiālu palīdzību nesniedz.

[1.3] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis.

[2] Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem. Paskaidroja, ka pēc pušu laulības šķiršanas

atbildētājs ar bērnu nav saticies. Atbildētājs pārtraucis maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam aptuveni divus vai trīs mēnešus pirms prasības celšanas tiesā.

Pēc prasības iesniegšanas tiesā bija divi maksājumi, kurus veica /pers. B/ māte /pers. D/. Prasītāja ar /pers. B/ nekontaktējas.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājam paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz deklarēto dzīvesvietas adresi

/adrese/. Tādējādi, ievērojot Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka atbildētājam tiesas sēdes vieta un laiks paziņots savlaicīgi,

likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājs nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā nepastāv Civilprocesa likuma 156. panta pirmajā daļā paredzētais pamats tiesas sēdes atlikšanai un atzīst par

iespējamu lietu izskatīt bez /pers. B/ klātbūtnes tiesas sēdē, pamatojoties uz prasītājas paskaidrojumiem un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Turklāt tiesa ņem vērā, ka bērna intereses ir prioritāras un atlikt lietas izskatīšanu tiesa neuzskata par samērīgu.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies prasītājas paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

[6] Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju Nr. /apliecības numurs/apstiprināts, ka puses ir nepilngadīgā /pers. C/ vecāki (lietas

10. lapa).

[7] Pušu laulība šķirta 2018. gada 23. janvārī pie zvērinātas notāres J.Nollendorfas, par ko izdota laulības šķiršanas apliecība, kas iereģistrēta aktu

un apliecinājumu reģistrā ar Nr.322 (lietas 8. lapa).

[7.1] Lietas materiāliem pievienota 2017. gada 22. decembra noslēgtā vienošanās laulības šķiršanas lietā. Atbilstoši minētās vienošanās

3.1.punktam laulātie vienojušies, ka atbildētājs maksās prasītājai dēla uzturlīdzekļiem 130 euro mēnesī, pārskaitot uz prasītājas konta numuru līdz mēneša

20. datumam (lietas 11. lapa).

[8] Lietā nav strīda par to, ka nepilngadīgā /pers. C/ ikdienas aprūpi un uzraudzību realizē bērna māte – /pers. A/, bet nepilngadīgā bērna tēvam -

atbildētājam ir jāpiedalās bērnu uzturēšanā un jāsniedz uzturlīdzekļi bērna uzturam. Šādus iebildumus atbildētājs nav izteicis.

[8.1] Civillikuma 179. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas

uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 177. panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,

spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

No minētam tiesību normām nepārprotami secināms, ka jebkurā gadījumā bērna intereses prevalē par vecāku interesēm un abiem vecākiem ir

pienākums nodrošināt savu bērnu ar pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt bērna fiziskās un intelektuālās spējās. Pie tam šādi pienākumi

vecākiem būtu jārealizē pret katru savu bērnu vienādi, neatkarīgi no tā vai bērns dzīvo kopā ar vecāku vai atsevišķi.

[8.2] Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot

uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Saskaņā ar Civillikuma 179. panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktam katra

vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu

vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz

18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar 2015. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, minimālā mēneša darba algas

apmērs normāla darba laika ietvaros ir 430,00 euro.

[8.3] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līdzekļus /pers. C/ uzturam Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata, ka nav

izvērtējams pušu mantiskais stāvoklis, jo minimālie uzturlīdzekļi ir maksājami neatkarīgi no vecāku mantas stāvokļa.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantas un veselības stāvokļa, ir pienākums ik mēnesi nodrošināt savam bērnam

uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai /pers. C/ uzturam piedzenami 129,00 euro mēnesī no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas 2019.

gada 10. maija līdz bērna pilngadības sasniegšanai, bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo apmēru saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tiesa, ievērojot Civillikuma 179. pantu, atzīst, ka no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu

apmērā, to apmēru nosakot procentuālā attiecībā. Palielinoties, vai samazinoties valstī noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu

apmērs palielināms vai samazināms proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram.

Ievērojot Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-2885/2015 paustās atziņas uzturlīdzekļi

bērna labā no atbildētāja piedzenami līdz bērna pilngadībai.

Augstākās tiesas Senāts 2007. gada 29. augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka, iztulkojot Latvijas Republikas Satversmes 92. pantu un

Civilprocesa likuma 1. pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu

bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību

aizsardzības realizāciju tiesā. Ievērojot bērna intereses uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas brīža, tas ir, 2019. gada 10. maija.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā prasītāja no tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvota, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu, tiesas

izdevumi ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos.

[9.1] Atbilstoši minētā likuma 35. panta pirmās daļas 3. punktam, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par

vienu gadu (129 x 12 = 1548), un valsts nodeva no minētās summas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu ir

232,20 euro.

Tiesa izskaidro, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ tiesas noteikto valsts nodevu nevar nomaksāt likumā noteiktajā termiņā, tad tā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 206. panta pirmo daļu var pieteikt tiesā lūgumu pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī

par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu.

[9.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,44 euro apmērā

(lietas 2. lapa).

[9.3] Sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms labprātīgas izpildes termiņš

10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 204.1 pantu, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas kods

/personas kods/, uzturam 129,00 euro (viens simts divdesmit deviņi euro) apmērā katru mēnesi, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, sākot no 2019. gada 10. maija līdz /pers. C/ pilngadībai.

Sprieduma izpildē ieskaitīt /pers. B/ labprātīgi no 2019. gada 10. maija samaksātās uzturlīdzekļu summas /pers. C/ uzturam.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 232,20 euro (divi simti trīsdesmit divi euro, 20 centi), ar lietas

vešanu saistītos izdevumus 2,44 euro apmērā (divi euro, 44 centi).

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr. C68354819.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C68354819.

Izskaidrot /pers. B/, ka pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma valsts labā maksājamu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu un

valsts nodevu samaksu apstiprinošs dokuments jāiesniedz Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā 110. kabinetā, pretējā

gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītajam.

Noteikt /pers. B/sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Tiesnesis Viktors Makucevičs