Appeal court dismisses request for address assignment and moral damages due to lack of legal basis and procedural delays.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court dismissed the applicant's request to assign an address to a structure and award moral damages. The court found that the structure was functionally part of an existing shed, making it ineligible for independent address assignment under building regulations. Additionally, the court rejected the claim for moral damages because the administrative body's delays did not constitute a legally actionable violation warranting compensation.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 307. un 309. pants: The court may dismiss an appeal request when the underlying administrative act lacks legal basis for the requested relief or when procedural delays do not justify moral damages without established illegality.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA
Lieta Nr.A42447307
AA43-0614-13/15
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2013.gada 19.decembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnesis referents M.Birzgalis,
tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. E/ pieteikumu par Jēkabpils pilsētas domes
2007.gada 8.februāra lēmuma Nr.45 atcelšanu un morālā kaitējuma Ls 500 atlīdzināšanu, kā arī par Jēkabpils pilsētas domes
2007.gada 12.jūlija lēmuma Nr.311 (protokols Nr.15, 3.§) atcelšanu un par Jēkabpils pilsētas domes faktiskās rīcības atzīšanu par
prettiesisku, sakarā ar /pers. E/ un Jēkabpils pilsētas domes apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada
9.novembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 7.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. E/ (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Jēkabpils pilsētas
domes (turpmāk – pašvaldība vai atbildētājs) 2007.gada 8.februāra lēmuma Nr.45 (turpmāk – 2007.gada 8.februāra lēmums)
atcelšanu un morālā kaitējuma Ls 500 atlīdzināšanu.
2007.gada 9.martā pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A42447307.
2007.gada 10.augustā tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par pašvaldības 2007.gada 12.jūlija lēmuma Nr.311 (protokols Nr.15,
3.§) (turpmāk – 2007.gada 12.jūlija lēmums) atcelšanu un par pašvaldības faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku.
2007.gada 14.septembrī pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A42605207.
Ar tiesneses 2007.gada 26.septembra lēmumu minētās administratīvās lietas apvienotas vienā tiesvedībā (Nr.A42447307).
[2] 2006.gada 29.martā pašvaldības būvvalde ar lēmumu Nr.6 izskatīja 4 pieteicēja iesniegumus, kuros lūgta iesniedzējam
piederošā augļu - sakņu pagraba legalizācija. Lēmumā atteikta pagraba legalizācija, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu
Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 16.punktu un likuma „Par nekustama īpašuma ierakstīšanu
zemesgrāmatās” 19.pantu, jo zemesgrāmatā nav ierakstāmas mazēkas. Noraidīta pašvaldības izdoto saistošo noteikumu
(1996.gada 24.janvāra noteikumi „Par būvju legalizāciju Jēkabpils pilsētā”) piemērošana, jo spēkā esošie normatīvie akti neparedz
patvaļīgas būvniecības legalizāciju.
Minēto lēmumu pieteicējs apstrīdēja Jēkabpils pilsētas domē.
Ar 2007.gada 8.februāra lēmumu atkārtoti noraidīts pieteicēja lūgums, norādot, ka saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 35.punktu
būvvaldes kompetencē ir izskatīt būvniecības iesniegumu – uzskaites karti. Saskaņā ar noteikumu 32.punktu personas var ierosināt
būvniecību un iesniegt būvvaldei būvniecības iesniegumu – uzskaites karti, ko pieteicējs nav izdarījis. Normatīvie akti neparedz
patvaļīgi izbūvēto būvju legalizāciju. Pašvaldības izdotie saistošie noteikumi „Par būvju legalizāciju Jēkabpils pilsētā” ir zaudējuši
spēku, un ir piemērojams Būvniecības likums. Valsts zemes dienesta (turpmāk – VZD) 2000.gada 15.decembra zemes robežu plānā
nav norādīts, ka uz zemes gabala /adrese/atrodas pagrabs. Saskaņā ar atbildētāja lēmumu adrese pagrabam nav piešķirta.
[3] Pieteikumā par 2007.gada 8.februāra lēmuma atcelšanu pieteicējs norāda turpmāk minētos argumentus.
[3.1] Pieteicējs nav ticis uzaicināts uz administratīvo aktu strīdu komisijas sēdi paskaidrojumu sniegšanai. 2001.gada jūlijā privatizēta
dzīvojamā māja (kurā dzīvo arī pieteicējs) un mājai pieguļošā zeme. Zemes gabala platība un robežas tika iezīmētas nepareizi, jo
viena zemes gabala mala šķērso pieteicējam piederošo augļu – sakņu dārza pagrabu. Tā rezultātā daļa zemes gabala ir privatizēta
kopā ar māju, bet otra daļa atrodas uz neprivatizētas zemes, ko pieteicējs lūdzis nodot privatizācijai, lai varētu apsaimniekot sev
piederošo pagrabu. 2005.gada 21.septembrī Jēkabpils rajona tiesā konstatēts juridisks fakts par augļu – sakņu dārza pagraba
piederību pieteicējam. Spriedumā cita starp konstatēts, ka pagrabs, kurš atrodas /adrese/, ar kadastra Nr./kad. numurs/, uzbūvēts
1960.gadā. Pamatojoties uz minēto tiesas spriedumu, pieteicējam izsniegta mantojuma apliecība.
[3.2] Pieteicējs atsaucas uz Civillikuma 3.pantu un pašvaldības 1996.gada 24.janvāra saistošo noteikumu „Par būvju legalizāciju
Jēkabpils pilsētā” 2.2.3.apakšpunktu, kur noteikts, ka būves, kuru ekspluatācija ir iespējama un kuras uzceltas laikā no 1940.gada līdz
1993.gada 5.aprīlim, tiek legalizētas, noformējot legalizācijas aktu, nepieprasot izpildprojektu.
[3.3] Neatbilst patiesībai pašvaldības būvvaldes 2006.gada 29.marta lēmumā Nr.6 norādītais arguments, ka uz zemes gabala, uz kura
daļu pagraba apsaimniekošanai pieteicējs pretendē, atrodas SIA „Mega Serviss” ēka. Arī pagraba adrese lēmumā ir norādīta
pareizi, jo saskaņā ar pagraba inventarizācijas lietu Nr.3750 pagraba adrese ir/adrese/.
[3.4] Ar 2007.gada 8.februāra lēmumu pieteicējam tiek radīti šķēršļi īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz augļu – sakņu
dārza pagrabu, kā arī zemes platības nodrošināšanai pagraba apsaimniekošanai. Tādējādi ar 2007.gada 8.februāra lēmumu
pieteicējam nodarīts morālais kaitējums.
[4] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteicējs ir piedalījies/datums/administratīvo aktu strīdu komisijas sēdē un
izteicis savu viedokli, kā arī piedalījies 2006.gada 29.jūnija un 2007.gada 8.februāra sēdēs, kur ticis uzklausīts. 2007.gada 8.februāra
lēmums neattiecas uz pieteicēja norādījumiem par zemes privatizāciju vai izpirkšanu, kā arī dzīvojamās mājas zemes /adrese/, robežu
plānu, kas jāsakārto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
[5] Pieteicējs papildus sniegtajos paskaidrojumos norāda turpmāk minētos argumentus.
[5.1] Veicot pagraba tehnisko inventarizāciju 2005.gada 26.jūlijā (Nr. 3750), pagrabam piešķirts kadastra Nr./kad. numurs/ un adrese
/adrese/. Daudzdzīvokļu mājai /adrese/piesaistītās zemes robežu noteica tā, ka robeža iet pāri pagrabam. Lai tas paliktu neievērots,
zemesgrāmatai paredzētajā zemes robežu plānā pagrabu neuzrādīja. Dabā iznāca tā, ka pagraba lielākā daļa atrodas uz cita zemes
gabala -/adrese/ar kadastra Nr./kad. numurs/, un šādas ziņas VZD sniedza Jēkabpils rajona tiesai juridiskā fakta konstatēšanai, kā
arī zvērinātam notāram mantojuma apliecības izsniegšanai.
[5.2] Ar VZD 2006.gada 24.maija vēstuli Nr.2B-1/69-R-93-63 pieteicējs informēts par to, ka tagad pagraba lielākā daļa atrodas uz
zemesgabala /adrese/ar kadastra Nr./kad. numurs/ un ka minētais zemes gabals pieder pašvaldībai. Savukārt adrese /adrese/ ir
atdota blakus esošajai artēziskajai akai. Artēziskā aka funkcionāli ir saistīta ar ūdens torni, taču tai tomēr tika piešķirta adrese, kā arī
tika atļauts privatizēt pieguļošo zemi. Pieteicējs uzskata, ka tas attiecībā pret viņu ir diskriminējoši, jo pieteicējam neesot atļauts
privatizēt zemes gabalu, uz kura atrodas pagrabs.
[5.3] Pieteicēja iesniegumu par adreses maiņu atbildētājs noraidījis, jo pagrabs ir palīgēka, kas funkcionāli ir saistīta ar dzīvojamo
māju /adrese/. Atbildētājs pareizi norādījis, ka pagrabs funkcionāli pieder pie dzīvojamās mājas, taču, nosakot zemes robežu, faktiski
pašvaldība izdarīja tā, ka lielākā daļa pagraba atrodas ārpus dzīvojamai mājai pieguļošās zemes.
[5.4] Neskatoties uz to, ka tika pierādīta zemesgrāmatā esošā zemes robežu plāna prioritāte, pašvaldības zemes komisija tomēr
nepārskatīja lēmumu par zemes piešķiršanu pagraba apsaimniekošanai. Pieteicēja ieskatā tas tika darīts, lai īstenotu valstij
piederošās zemes pārņemšanu, lai īstenotu savus projektus, tostarp ierīkojot zemes gabalā /adrese/zaļo zonu.
[5.5] Sakarā ar adrešu maiņu zemes gabals Jūlija ielā 13b (platībā ap artēzisko aku) ticis privatizēts, bet pārējais zemes gabals
/adrese/pēc atbildētāja 2007.gada 28.jūnija lēmuma „Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojums 2007. - 2019.gadam” zaļās zonas vietā
pārtapis par savrupmāju apbūves teritoriju.
[5.6] Augļu - sakņu dārza 600 m 2 platībā piederību pieteicējam apstiprina Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes
izpildkomitejas 1985.gada izziņa Nr.1144-29; dārzu pieteicēja ģimene lieto 67 gadus, un uz tā atrodas pagraba lielākā daļa. VZD
2005.gada 31.augusta uzziņā Nr.10B-1.J/323 no 600 m 2 (zemes gabala platība) 423 m2 norādīti kā novērtētā zeme, kas tiek
gatavota pieteicējam privatizācijai. VZD 2006.gada 3.maija vēstulē Nr.2B-1/52-R-63 norādīts, ka iztrūkstošais dokuments īpašuma
tiesību (uz pagrabu) nostiprināšanai zemesgrāmatā ir „izziņa par būves saistību ar zemi”, un tā tiks izsniegta pēc zemes gabala
reģistrācijas zemesgrāmatā uz Finanšu ministrijas vārda. Tomēr pēc atbildētāja iejaukšanās dokumentu virzība zemes privatizācijai
apstājusies. Tā kā pašvaldības izstrādātais teritorijas plānojums paredz savrupmāju apbūvi vietā, kur atrodas pieteicēja dārzs, tad
pieteicējs nesaskata šķēršļus, kuru dēļ pašvaldība nevarētu atļaut pieteicējam privatizēt zemes gabalu 423 m2 platībā.
[6] Ar 2007.gada 12.jūlija lēmumu noraidīts pieteicēja iesniegums par adreses piešķiršanu pagrabam ar kadastra Nr./kad. numurs/.
Lēmumā ietverta atsauce uz likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 27.punktu un Ministru kabineta 2002.gada 27.augusta
noteikumu Nr.384 „Adresācijas noteikumi” (turpmāk – Adresācijas noteikumi) 3., 9. un 23.punktu, norādot, ka pagrabs ir palīgēka.
Lēmumā konstatēts, ka pagrabs ir funkcionāli saistīts ar dzīvojamo māju/adrese/, tādējādi arī pagraba adrese ir /adrese/. Ar
dzīvojamo māju funkcionāli saistītai palīgēkai atsevišķu adresi nepiešķir.
[7] Pieteikumā par 2007.gada 12.jūlija lēmuma atcelšanu pieteicējs papildus norāda, ka pieteicējs nav bijis uzaicināts paskaidrojumu
sniegšanai Attīstības jautājumu komisijas 2007.gada 4.jūlija sēdē. Pieteicējs lūdz tiesu atcelt 2007.gada 12.jūlija lēmumu, kā arī atzīt
par prettiesisku atbildētāja faktisko rīcību (nelegalizējot pagrabu; noņemot pagrabam adresi; liedzot pieteicējam privatizēt zemi 423
m2 platībā pagraba apsaimniekošanai).
[8] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda turpmāk minētos argumentus.
[8.1] Ar 2007.gada 9.jūlija vēstuli Nr.109-4-2-4 pieteicējam paziņots par viņa iesnieguma izskatīšanu 2007.gada 12.jūlija sēdē, kurā
pieteicējs ir piedalījies un ticis uzklausīts; pieteicēja viedoklis ietverts 2007.gada 12.jūlija lēmuma 6.punktā.
[8.2] Adresācijas noteikumu 9.punktā noteikts, ka zemesgabalam kopā ar ēku (un ar to funkcionāli saistītajām ēkām), kura uz tā
atrodas, piešķir vienu adresi. Dzīvojamās mājas un zemesgabala (uz kura atrodas pagraba lielākā daļa) adrese ir /adrese/. Zemes
robežu plāns zemesgabalam /adrese/ir ierakstīts zemesgrāmatā kā dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamais zemesgabals, un
pašvaldība to nevar grozīt. Zemes robežu plānu izgatavošana ir VZD kompetencē. Jautājumi par zemes robežu plānu grozīšanu un
robežu strīdi nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā, bet civiltiesiskā kārtībā.
[8.3] Zemesgabals /adrese/, ar kadastra Nr./kad. numurs/ nav ierakstīts zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda, nav vispār mērīts, un šim
zemesgabalam nav piešķirta adrese.
[8.4] Zemes reformas laikā saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta otro daļu visa zeme [..]
pilsētu administratīvajās robežās līdz īpašuma tiesību nokārtošanai pāriet šo pilsētu pašvaldību rīcībā. Pilsētas pašvaldība tikai rīkojas
ar zemi savās administratīvajās robežās, pildot zemes reformas uzdevumus.
Atbilstoši minētā likuma 6.panta pirmajam punktam līdz 1992.gada 20.jūnijam bijušajiem zemes īpašniekiem, visiem pašreizējiem
zemes lietotājiem un citiem zemes pieprasītājiem bija jāiesniedz pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes
nodošanu īpašumā vai lietošanā. Pieteicējs minētajā termiņā nav iesniedzis zemes pieprasījumu, tādēļ neatbilst to personu
kategorijai, kuriem varēja piešķirt zemi.
[8.5] Atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 2.panta pirmajai daļai līdz 1999.gada 1.martam Latvijas
pilsoņi – dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārza lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām,
varēja pieteikties uz zemes iegūšanu īpašumā par maksu, ja bijušie zemes īpašnieki zemi nebija pieprasījuši. Pieteicējs neatbilst šai
personu kategorijai un nebija iesniedzis šādu pieprasījumu.
[8.6] Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta otrās daļas
1.punktā noteikts, ka saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.panta pirmo daļu apbūvēta
zemesgabala privatizācijas ierosinājumu ir tiesīga iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā
zemesgabala, nostiprinātas zemesgrāmatā. Pieteicējs nav iesniedzis dokumentu, kas apstiprinātu viņa īpašuma tiesības uz pagrabu.
[8.7] Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantam zemesgrāmatā nav ierakstāmas ēkas
(būves), kuru tehniskās inventarizācijas lietā uzrādītas patvaļīgas būvniecības pazīmes, kā arī mazēkas un pagaidu būves. Atbilstoši
Vispārīgo būvnoteikumu 1.punkta 16.apakšpunktam mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2. Tas
nozīmē, ka pagrabu, iespējams, nevarēs ierakstīt zemesgrāmatā. Normatīvie akti neparedz izbūvēto būvju legalizāciju.
[8.8] Atbildētāja kompetencē ir pieņemt lēmumu par adrešu piešķiršanu. Par būves inventarizācijas tiesiskumu atbild Valsts zemes
dienests. Atbildētājs nav pieņēmis lēmumu par adreses piešķiršanu pieteicēja pagrabam. Zemesgabals zem pieteicēja pagraba nav
bijis izsludināts privatizācijai, un pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu, līdz ar to atbildētājs nav veicis pieteikumā norādīto faktisko rīcību
un nav liedzis pabeigt zemes privatizāciju zem pagraba.
[9] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 9.novembra spriedumu noraidīts /pers. E/ pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā
akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu piešķirts īpašumā zemesgabals 108 m2 platībā; atstāts bez izskatīšanas pieteikums daļā par
administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu veikta zemes gabala robežas pārvietošana par 6 metriem starp robežpunktiem Nr.214 un
Nr.218; noraidīts /pers. E/ pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu legalizēta būve (pagrabs);
apmierināts /pers. E/ pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu; uzdots Jēkabpils pilsētas domei – viena mēneša
laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par adreses piešķiršanu būvei (pagrabam), tā lielākā daļa atrodas uz
zemesgabala /adrese/ar kadastra Nr./kad. numurs/; apmierināts /pers. E/ pieteikums daļā par morālā kaitējuma Ls 2000
atlīdzinājumu; uzlikts pienākumu Jēkabpils pilsētas domei – viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt /pers.
E/ nodarīto morālo kaitējumu Ls 2000 apmērā; noraidīts /pers. E/ pieteikums daļā par morālā kaitējuma Ls 3000 atlīdzinājumu.
Spriedumā konstatēts, ka pieteicējs vēlas, lai tiktu izdoti labvēlīgi administratīvie akti saistībā ar zemes gabala privatizāciju, būves
legalizāciju un adreses piešķiršanu.
Tiesa atzina, ka pieteicējs nevar pretendēt uz zemesgabala privatizāciju, jo strīdus objekts (pagrabs) nav ierakstīts zemesgrāmatā.
Savukārt par zemes gabala robežu pārvietošanu secināja, ka pieteicējs nav ievērojis šai lietu kategorijai nepieciešamo ārpustiesas
apstrīdēšanas kārtību.
Tiesa atzina, ka pašvaldība ir nepamatoti atteikusies piešķirt adresi pieteicēja pagrabam, jo pagrabs ir reāla un dabā esoša būve,
patvaļīgas būvniecības pazīmes nav konstatējamas, kā arī nav strīda par to, ka pagrabs pieder pieteicējam un pieteicējs to izmanto.
Tiesa atzina, ka pašvaldība, ilgstoši nav centusies rast risinājumu situācijai, kas izveidojusies pašvaldības kļūdas dēļ, nododot
dzīvojamo māju privatizācijai. Turklāt pašvaldība, piešķirot jaunizveidotam zemes gabalam VZD datu bāzē esošu adresi un kadastra
numuru, neatzīstot pagrabu par legālu būvi, nepiešķirot pagrabam adresi, vadoties no spēkā neesoša zemes robežu plāna, kā arī
neatzīstot pieteicēja tiesības uz strīdus būvi (pagrabu), ir nodarījusi pieteicējam būtisku morālo kaitējumu, kas ir atlīdzināms Ls 2000
apmērā.
[10] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 9.novembra spriedumu /pers. E/ iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka tiesa nav
izskatījusi visus pieteicēja prasījumus. Netika izskatīts prasījums par pārsūdzēto lēmumu atcelšanu un pašvaldības faktiskās rīcības
atzīšanu par prettiesisku, par VZD novērtētā zemes gabala privatizāciju, par palīgēku ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Tiesa nepamatoti atzina, ka jautājums par būves legalizāciju nav pašvaldības kompetencē.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē neatzina, ka pašvaldība būtu rīkojusies prettiesiski. Līdz ar to secināms, ka pašvaldība atsakās atzīt
pieļautās kļūdas, turklāt pašvaldības darbības kopumā ir raksturojamas kā ciniskas.
[11] Jēkabpils pilsētas pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 9.novembra spriedumu
daļā, ar kuruapmierināts /pers. E/ pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu - par adreses piešķiršanu būvei
(pagrabam), un daļā, ar kuru apmierināts /pers. E/ pieteikums par morālā kaitējuma Ls 2000 atlīdzinājumu.
Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[11.1] Pašvaldība nepiekrīt tiesas argumentam, ka pieteicēja valdījumā esošais pagrabs ir uzbūvēts likumīgi, jo pieteicējs nav
iesniedzis nevienu dokumentu, kas apliecinātu personas tiesības būvēt tādu pagrabu, nav iesniegts ne Tautas deputātu padomes
lēmums, ka minētais zemesgabals piešķirts dzīvojamās mājas būvniecībai, ne būves apstiprinātais projekts uz pagraba būvniecības
laiku, ne lēmums, ka zeme piešķirta lietošanā. Arī pagraba būvniecības laikā (1960.gads) bija nepieciešamas valsts un pašvaldību
institūciju atļaujas un lēmumi, lai varētu izmantot zemi un it īpaši to apbūvēt. Tas, ka VZD uztaisīja inventarizāciju ēkai un neielika
atzīmi par nelikumīgu būvniecību, nedod tiesības uzskatīt šo ēku par likumīgi uzbūvēto.
Pirmās instances tiesa, pieņemot spriedumu, nav ņēmusi vērā objektīvās izmeklēšanas principu.
Tiesai pašai bija jāizvērtē būves (pagraba) būvniecība, vai tā ir likumīga vai nelikumīga, jo tas ir administratīvās liesas kompetencē,
nevis vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē.
Arī pašvaldības argumenti, ka, būvējot būvi padomju laikā, bija nepieciešami dokumenti, netika ņemti vērā.
Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatām” 19.pantā noteikts, ka zemesgrāmatā nav ierakstāmas ēkas (būves),
kuru tehniskās inventarizācijas lietā ir uzrādītas patvaļīgas būvniecības pazīmes, kā arī mazēkas un pagaidu būves. Tāpat
zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas virszemes un apakšzemes inženierkomunikācijas, cauruļvadu trases,
ceļi. ielas, stāvlaukumi un citas tamlīdzīgas būves.
Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 1.panta 16.punktam mazēka ir vienstāva ēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.
Pieteicēja būve atbilst iepriekš minētajam, tātad to zemesgrāmatā nevar ierakstīt, jo tas būtu pretlikumīgi.
Jēkabpils pilsētas dome nekad nav likusi šķēršļus pieteicēja būves ierakstīšanai zemesgrāmatā. Pieteicējs nav iesniedzis nevienu
dokumentu, kurā tiktu atteikts reģistrēt minēto pagrabu zemesgrāmatā, bet izteicis tikai subjektīvus apgalvojumus. Pieteicējs nav
līdzdarbojies sava jautājuma risināšanā.
[11.2] Tiesā nebija iesniegts pieteikums par dzīvojamās mājas un pieguļošā zemesgabala /adrese/, privatizāciju, līdz ar to tiesa nav
veikusi minētā jautājuma objektīvu izmeklēšanu, tātad arī nevarēja izdarīt bez izvērtēšanas nepamatotus secinājumus, ka pašvaldība
pieļāva kļūdu, nododot dzīvojamo māju un zemesgabalu /adrese/, privatizācijai.
Pašvaldība likumā noteiktajā kārtībā ir nodevusi dzīvojamo māju ar tās palīgēkām privatizācijai. Minētais pagrabs nebija pašvaldības
īpašums, tātad pašvaldība to nedrīkstēja nodot privatizācijai kopā ar dzīvojamo māju. Tas būtu prettiesiski. Kā arī pašvaldībai nav
jāiemēra zeme nelikumīgi uzbūvētajam būvēm.
Jautājums par minētā zemesgabala robežu plānu un robežām nav izskatāms administratīvā procesā kārtībā, bet civiltiesiskā kārtā.
[11.3] Pieteicējs nav iesniedzis nevienu dokumentu, kas atļautu viņa tēvam veikt pagraba būvniecību uz šā zemesgabala. Ja nav
neviena dokumenta, pašvaldība nevar piešķirt adresi pagrabam. Turklāt pagrabs ir funkcionāli saistīta ēka, nevis patstāvīga ēka, un
tam nevar piešķirt adresi.
Tiesa nepareizi ir secinājusi, ka pašvaldības rīcība ir nekonsekventa un prettiesiska un ka pašvaldība ir pārkāpusi Adresācijas
noteikumu 5.1.punkta prasības, jo šajā gadījumā adreses tika piešķirtas tiesiski.
Tiesa ir pārkāpusi prasījuma izskatīšanas robežas, jo netika pārsūdzēti lēmumi par adreses Jūlija ielā 13b piešķiršanu un zemes
sadalīšanu, un kadastra numuru piešķiršanu. Visos paskaidrojumos ir norādīts, ka ēkas inventarizāciju ir taisījis Valsts zemes
dienests un adrese pagrabam netika piešķirta.
Tiesas apgalvojums, ka pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par adreses piešķiršanu pagrabam, neskatoties uz vairākiem pieteicēja
iesniegumiem, ir nepareizs, jo šāds iesniegums bija tikai viens - 2007.gada 14.jūnijā, un tad tika pieņemts 2007.gada 12.jūlija
lēmums, kurš tika pārsūdzēts administratīvajā tiesā.
[11.4] Atbildētājs nepiekrīt tiesas apgalvojumam, ka pašvaldība nav noskaidrojusi lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus,
tostarp, uz kura zemesgabala atrodas pagraba lielākā daļa, ka pašvaldība nav noskaidrojusi minēto faktu, jo vadījusies no nepareiza
robežu plāna.
Nepareizs ir arī tiesas apgalvojums, ka kopš 2005.gada pieteicējam tika norādīts, ka minētais zemesgabals zem pagraba ir
pašvaldības zeme. Pa šo laiku ir mainījušies normatīvie akti par ierakstīšanu zemesgrāmatā, un pašvaldība nevar minēto zemi
ierakstīt zemesgrāmatā uz sava vārda. Tiesa šos apstākļus neņēma vērā un izdarīja nepareizus secinājumus. Pašvaldība nevar
patvaļīgi uzbūvētai būvei dot adresi un būves uzturēšanai apstiprināt zemes robežu plānu. Tiesiskā valstī nav iespējams, ka patvaļīgi
uzbūvēto būvi ieraksta zemesgrāmatā un nelikumīgi saņem valsts zemi.
Līdz ar to atbildētājs pilnīgi nepiekrīt, ka pieteicējam tika nodarīts būtisks morāls kaitējums un noteikta atlīdzība ir netaisnīga ne tikai
pret pašvaldību, bet arī pret visiem pārējiem pašvaldības iedzīvotājiem, kas pilda visus būvniecības normatīvos aktus.
[12] VAS „Valsts nekustamie īpašumi” iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros norādīts, ka /pers. E/ pieteikumā nav neviena
prasījuma attiecībā pret VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, arī pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi, ka līdz zemes reformas
pabeigšanai VAS „Valsts nekustamie īpašumi” nav tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā par strīdus zemi.
Zemesgabals /adrese/(kadastra Nr./kad. numurs/), uz kura atrodas /pers. E/ piederošā būve ar kadastra apzīmējumu Nr./kad.
numurs/, nekad nav atradies valsts īpašumā. Uz šo brīdi saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju šī zeme ir
iekļauta rezerves zemes fondā. Tiesiskais regulējums rīcībai ar rezerves zemes fondu vēl nav pieņemts. Saskaņā ar Jēkabpils
pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma ierakstu Nr./nod. numurs/ īpašuma tiesības valstij Finanšu ministrijas personā ir nostiprinātas uz
zemesgabalu /adrese/ (kadastra Nr./kad. numurs/), uz kuras atrodas būve ar kadastra apzīmējumu Nr./kad. numurs/.
[13] Jēkabpils pilsētas pašvaldība iesniedza rakstveida paskaidrojumus, norādot turpmāk minētos apsvērumus.
[13.1] Zemesgrāmatā dzīvojamā māja /adrese/, un tai piekrītošā zeme bija ierakstīta pareizi, jo Jēkabpils pilsētas domes Dzīvojamo
māju privatizācijas komisija nevarēja nodot privatizācijai īpašumus, kas nebija pašvaldības, un nevarēja tiem iemērīt zemi atbilstoši
normatīvajiem aktiem. Komisijas darbs bija korekts, un tai nebija ne tiesību, ne pienākuma iedalīt zemi ēkām, kuras uzbūvētas
nelikumīgi.
Līdz ar to nevar mainīt pirms vairākiem gadiem zemesgrāmatā ierakstītās daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai /adrese/, pieguļošās
zemes robežas. Tas ir kopīpašums, un prasību var celt tikai visi kopīpašnieki kopīgi saskaņā ar Civillikumu, un šāds prasījums nav
administratīvās tiesas kompetencē.
[13.2] Zemesgabals zem minētā pagraba ir apbūvēts zemesgabals atbilstoši normatīvajiem aktiem, līdz ar to pašvaldība nevar to
ierakstīt uz sava vārda zemesgrāmatā, jo ir mainījušies normatīvie akti par zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.
Līdz ar minēto zemi nevar atsavināt no pašvaldības.
[13.3] Nelikumīgi uzbūvētai būvei, kas funkcionāli pieder pie dzīvojamās mājas, nevar dot atsevišķu adresi.
[13.4] Legalizēt nelikumīgi uzbūvēto būvi nevar, jo normatīvie akti neparedz šādu iespēju. Pašvaldības saistošie noteikumi sen ir
zaudējuši spēku, jo mainījās normatīvie akti.
[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apgabaltiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā
Motīvu daļa
[15] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota, bet atbildētāja
apelācijas sūdzība ir pamatota.
[16] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot
pieteicēja blakus sūdzību, ir atzinis, ka zemākās instances tiesai, izskatot pieteicēja pieteikumu, ir jāskata pieteicēja prasījumi nevis
par pārsūdzēto lēmumu atcelšanu, bet gan par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu piešķirta zeme, kas ir
nepieciešama pagraba uzturēšanai, savukārt citi prasījumi (par būves legalizāciju un adreses piešķiršanu) ir tam pakārtoti.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzības arguments, ka tiesa spriedumā nav izlēmusi par pārsūdzēto
lēmumu atcelšanu, nav pamatots un pirmās instances tiesa ir pamatoti izskatījusi pieteicēja pieteikumu par labvēlīga administratīvā
akta izdošanu.
[17] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs ir prasījis pašvaldībai nodot privatizācijai zemi, kas ir nepieciešama pagraba uzturēšanai.
Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic,
ka valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”
12.panta pirmajā un otrajā daļā vai 31.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā un valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša
apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”
65.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam.
Savukārt likuma 5.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”
65.panta pirmo daļu apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu ir tiesīga iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām
(būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
Tā kā konkrētajā gadījumā strīdus būve (pagrabs) nav ierakstīta zemesgrāmatā, par ko lietā nav strīda, pieteicēja prasījums par
labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru viņam tiktu piešķirts īpašumā zemes gabals, kas ir nepieciešams pagraba uzturēšanai,
ir noraidāms, jo pieteicējam nebija tiesību ierosināt zemesgabala privatizāciju.
[18] Civillikuma 1068.pants noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar
visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu
atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne
atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kautkādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena
vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.
Izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas
pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piem., nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem
kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.
[19] Izvērtējot lietā esošos privatizācijas dokumentus, apgabaltiesa konstatē, ka saskaņā ar 2001.gada 19.marta pirkuma līgumu
pieteicējs ir nopircis (privatizējis) dzīvokli ar 2 istabām /adrese/, mājas kopīpašuma, tai skaitā funkcionāli saistītās būves – šķūņa,
496/2065 domājamās daļas, kā arī zemesgabala ar kadastra numuru /kad. numurs/ 496/2065 domājamās daļas. Dzīvojamai mājai
funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir 4074 m2.
Attiecīgos dzīvokļa īpašumus /adrese/, kā arī mājas kopīpašuma un zemesgabala domājamās daļas 2001. un 2002.gadā ir nopirkuši
(privatizējuši) arī pieteicēja kaimiņi (vēl trīs personas).
Ņemot vērā iepriekš minēto, apgabaltiesa konstatē, ka privatizācijas process saistībā ar konkrēto privatizācijas objektu ir noslēdzies
un šī objekta privatizētāji, parakstot attiecīgos pirkuma līgumus, nav iebilduši nedz pret pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, nedz
pret līguma nosacījumiem, līdz ar to secināms, ka privatizētāji ir zinājuši un piekrituši tam, kas ietilpst privatizējamā objekta sastāvā.
[20] No lietā esošajiem materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka strīdus būve daļēji atrodas uz zemesgabala ar kadastra numuru /kad.
numurs/, kas ir kopīpašums, kas nav sadalīts reālās daļās, līdz ar to arī visām darbībām, kas tiek veiktas ar minēto kopīpašumu,
saskaņā ar Civillikuma 1068.pantu ir jāsaņem visu kopīpašnieku piekrišana.
Lietas materiālos (lietas 1.sējuma 138.lapa) atrodas pārējo Jūlija ielas 13a kopīpašnieku (dzīvokļa Nr.2 , Nr.3 un Nr.4) 2007.gada
15.februārī parakstīts paziņojums, kas ir adresēts Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam, ka minētās personas (kopīpašnieki)
neiebilst pret to, ka dzīvokļa Nr.1 īpašnieks /pers. E/ legalizē viņam piederošo no tēva mantoto pagrabu un ka viņš vienpersoniski
apsaimnieko un lieto zemi zem minētā pagraba un ap to.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka /adrese/kopīpašnieki ir piekrituši (devuši atļauju) pieteicējam apsaimniekot un lietot zemi zem
pagraba un ap to, tomēr lietā nav konstatējams, ka iepriekš minētie kopīpašnieki būtu devuši savu piekrišanu pieteicēja iniciatīvām,
kas skartu zemes gabala (kopīpašuma) izmēra izmaiņas iespējamās privatizācijas rezultātā, jo no lietā esošajiem iesniegumiem
konstatējams, ka pieteicējs tiesības privatizēt strīdus objekta uzturēšanai nepieciešamo zemes gabalu ir prasījis tikai sev, kas
neatbilst Civillikuma 1068.panta noteikumiem.
[21] Lietā nav strīda par to, ka strīdus objekts atrodas uz diviem zemesgabaliem, viens no tiem pieder kopīpašniekiem, bet otrs ir
ieskaitīts zemes rezerves fondā.
Atsevišķa apbūvēta zemesgabala privatizācijas regulējuma galvenā iezīme ir dot iespēju uz zemesgabala esošo ēku (būvju)
īpašniekam iegūt īpašumā arī zemesgabalu zem ēkām (būvēm), tādējādi panākot to apvienošanu vienā nekustamā īpašumā, lai
tādējādi novērstu īpašuma reformas laikā izveidojušos atkāpi no Civillikuma 968.pantā nostiprinātā ēkas un zemes vienotības
principa.
Izskatāmajā gadījumā, ņemot vērā, ka pagrabs saskaņā ar mantojuma apliecību pieder pieteicējam, bet zeme zem tā daļēji pieder
kopīpašniekiem, secināms, ka pat tad, ja arī blakus pagrabam esošā zeme tiktu nodota privatizācijā, tas nenovērsīs ēkas un zemes
vienotības principa pārkāpumu.
[22] Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa atzīst par pamatotu atbildētāja argumentu, ka no Jēkabpils pilsētas tiesas sprieduma
rezolutīvās daļas par juridiskā fakta konstatēšanu neizriet, ka strīdus būve ir atzīstama par legālu, jo minētā tiesa ir konstatējusi tikai
to, ka strīdus būvi (pagrabu) 1960.gadā ir uzcēlis pieteicēja tēvs, savukārt pieteicējs ir pieņēmis šo sava tēva atstāto būvi mantojumā.
Vienīgais dokuments, kurā ir norādīts, ka strīdus objektā patvaļīgās būvniecības pazīmju nav, ir VZD darbinieku izstrādātā strīdus
būves tehniskās inventarizācijas lieta. Taču no minētās lietas nav saprotams, kā, apsekojot šo objektu dabā, VZD amatpersonas ir
nonākušas pie šāda secinājuma bez dokumentiem, kas apliecinātu, ka būve ir tikusi celta pēc apstiprināta projekta un ir tikusi nodota
ekspluatācijā.
Ievērojot minēto, apgabalti esa nepiešķir nozīmi būves tehniskās inventarizācijas lietā veiktajam ierakstam par to, ka nav
konstatējamas patvaļīgas būvniecības pazīmes.
Turklāt apstāklis, ka pieteicējs ir lūdzis būvvaldei pieņemt lēmumu par strīdus būves legalizāciju un Jēkabpils rajona tiesai iesniedzis
pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu (spriedumā norādīts, ka juridiskie fakti nepieciešami īpašuma legalizācijai),
apgabaltiesas ieskatā apliecina, ka arī pats pieteicējs ir apzinājies, ka strīdus būve nav legāla.
[23] Likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 19.pantā noteikts, ka zemesgrāmatā nav ierakstāmas ēkas
(būves), kuru tehniskās inventarizācijas lietā ir uzrādītas patvaļīgas būvniecības pazīmes, kā arī mazēkas un pagaidu būves. Tāpat
zemesgrāmatā kā patstāvīgi īpašuma objekti nav ierakstāmas virszemes un apakšzemes inženierkomunikācijas, cauruļvadu trases,
ceļi, ielas, stāvlaukumi un citas tamlīdzīgas būves.
Ievērojot iepriekš secināto, ka pieteicēja pagrabs nav atzīstams par legālu būvi, kā arī apstākli, ka saskaņā ar būves tehniskās
inventarizācijas lietā norādīto strīdus pagrabs ir 4,3 m2 liels, proti, tas saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 1.panta 16.punktu ir
atzīstams par mazēku, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka iepriekš minēto apstākļu dēļ strīdus būvi nav iespējams ierakstīt
zemesgrāmatā.
[24] Kā redzams no 2007.gada 8.februāra lēmuma, ar kuru ir ticis noraidīts pieteicēja iesniegums par pagraba legalizāciju,
atbildētājs, atsaucoties uz Vispārīgo būvnoteikumu 35.punktu ir norādījis, ka pieteicējs nav iesniedzis būvvaldei izskatīšanai
būvniecības iesniegumu – uzskaites karti.
Apgabaltiesas ieskatā, konkrētajā gadījumā atbildētājs, norādot, ka normatīvie akti neparedz patvaļīgi izbūvēto ēku legalizāciju,
vienlaikus ir pareizi norādījis, ka jau uzceltas būves legalizācija ir iespējama, ja pieteicējs būtu uzsācis būvniecības procesu no jauna,
saņemot no būvvaldes visus būvniecības izstrādes un projektēšanas stadijai nepieciešamos dokumentus, tai skaitā būvatļauju, bet
pieteicējs šīs darbības nav veicis.
Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts noteic, ka pašvaldībai ir jānodrošina būvniecības procesa tiesiskums savā
administratīvajā teritorijā. Būvniecības likuma 30.pants noteic uzsākta būvniecības procesa kontroli, cita starp patvaļīgas būvniecības
gadījumā, paredzot, ka lēmumu par būvniecības turpināšanu vai būves nojaukšanu šādā gadījumā pieņem vietējā pašvaldība.
Vispārīgajos būvnoteikumos savukārt ir noteiktas prasības, lai atzītu būvdarbus par tiesiskiem, proti, būvvaldē ir jāsaskaņo
būvprojekts un jāizņem būvatļauja.
Būvatļauja kā administratīvais akts ir ne vien atļauja uzsākt būvdarbus, bet arī iestādes lēmums, ar kuru tā atzinusi būvniecības
procesa tiesiskumu. Būvatļauja tiek izsniegta būvprojekta tiesiskuma pārbaudes rezultātā un noslēdz būvniecības procesa būtisku
stadiju – tostarp pirms būvvaldes atzinuma saņemšanas par būves atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.
Ievērojot minēto, būvatļauja ir jāsaņem arī gadījumos, ja būve ir uzbūvēta bez akceptēta būvprojekta pirms vairākiem gadiem un
nepieciešams novērst patvaļīgas būvniecības sekas.
Būvatļauja pieteicējam tiek izsniegta kā akcepts, ka būvprojekts atbilst normatīvo aktu prasībām, proti, iepriekš nelikumīgi uzbūvētā
būve atbilst būvniecības noteikumiem.
Tā kā pieteicējam minētās darbības ir jāveic pašam, ir noraidāms pieteicēja pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu, ar kuru pašvaldībai tiktu uzdots legalizēt pieteicēja būvi (pagrabu), jo nav konstatējami labvēlīga administratīvā akta
izdošanas priekšnoteikumi.
[25] Pieteicējs ir lūdzis atbildētājam piešķirt strīdus objektam adresi.
Ar pašvaldības 2007.gada 12.jūlija lēmumu, pamatojoties uz Adresācijas noteikumu 3., 9. un 23.punktu, kā arī likuma „Par
pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 27.punktu, pieteicēja iesniegums ir ticis noraidīts.
Saskaņā ar Adresācijas noteikumu 3.punktu adresācijas objekts ir: 3.1. administratīvā teritorija, administratīvās teritorijas teritoriālā
dalījuma vienība (novada pilsēta, novada pagasts, pilsētas lauku teritorija), apdzīvotā vieta (ciems, arī viensēta un viensētu grupa);
3.2. iela (piemēram, bulvāris, aleja, prospekts, laukums); 3.3. apbūvei paredzēts zemesgabals; 3.4. dzīvošanai, saimnieciskai,
administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka vai reāli nodalīta ēkas daļa; 3.5. telpu grupa, kas paredzēta noteiktam
izmantošanas veidam (dzīvošanai, komercdarbībai, kā arī saimnieciskai, administratīvai vai publiskai darbībai, vai mākslinieku
darbnīcas ierīkošanai) un ir konstruktīvi norobežota ēkas daļa, kurā ir viena vai vairākas funkcionāli saistītas telpas ar atsevišķu izeju
uz ielu vai pagalmu vai caur koplietošanas telpām.
Savukārt noteikumu 9.punkts noteic, ka zemesgabalam kopā ar ēku (un ar to funkcionāli saistītajām ēkām), kura uz tā atrodas, piešķir
vienu adresi.
Lietā nav strīda par to, ka strīdus objekts daļēji atrodas uz kopīpašuma Jūlija ielā 13a zemesgabala. Turklāt no lietā esošā Jēkabpils
pilsētas būvvaldes 2013.gada 11.aprīļa atzinuma Nr.13-2-4-10 par būves pārbaudi (lietas 4.sējuma 136.lapa) izriet, ka, apsekojot
objektu, tika konstatēts, ka uz zemes gabala atrodas šķūnis ar dēļu latojumu un vienlaidus šīfera jumta klājumu, kas piebūvēts pie cita
šķūņa. Tika konstatēts arī tas, ka pagrabs nav izdalīts kā atsevišķa būve. Tas atrodas vienā daļā no šķūņa, un to var uzskatīt par
šķūņa vienu nodalījumu. Tāpat tika konstatēts, ka minētā būve nav uzskatāma par atsevišķu būvi, tā ir jau esošas būves – šķūņa
sastāvdaļa, ko sedz viens jumta segums.
Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru strīdus
objektam tiktu piešķirta adrese, ir noraidāms, jo lietā ir pierādīts, ka strīdus objekts ir funkcionāli saistīts ar kopīpašuma sastāvā
esošo šķūni, līdz ar to nav konstatējami priekšnoteikumi, lai tam tiktu piešķirta patstāvīga adrese.
[26] Pieteicējs ir norādījis, ka pašvaldības prettiesisko darbību dēļ viņam ir nodarīts morālais kaitējums.
Apgabaltiesa konstatē, ka pašvaldības amatpersonas, izskatot pieteicēja iesniegumus, ir kavējušas normatīvajos aktos noteiktos
termiņus, par ko pašvaldības vadītājs pieteicējam ir jau atvainojies.
Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa atzīst, ka citus būtiskus pašvaldības pārkāpumus tā nekonstatē.
Tā kā morālā kaitējuma atlīdzinājuma pamats ir administratīvā akta vai faktiskās rīcības prettiesiskums, kas konkrētajā gadījumā
netika konstatēts, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir noraidāms.
[27] Ņemot vērā iepriekš minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un morālā
kaitējuma atlīdzināšanu ir noraidāms.
[28] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir daļēji pamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
Noraidīt /pers. E/pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnesis referents M.Birzgalis
Tiesneši K.Berķis
A.Šteinberga