Court annuls municipal privatization decision for failing to hear tenant's opinion and violating equal treatment principle.

Lieta Nr.A42704108

Lietvedības Nr.A6116-09/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2009.gada 15.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

piedaloties pieteicēja A.Š. pārstāvim V.P.,

atbildētāja Ludzas novada pašvaldības pārstāvei T.B.,

trešajai personai V.K.

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu A.Š. pieteikumā par Ludzas pilsētas

domes 2008.gada 13.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 68§ un 69§) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 19.septembrī saņemts A.Š. (turpmāk

– pieteicējs) pieteikums, kurā lūgts atcelt Ludzas pilsētas domes 2008.gada 13.augusta

lēmumu (sēdes protokols Nr.14, 68.§) (turpmāk –Lēmums Nr.68), ar kuru atcelts

Ludzas pilsētas domes 2008.gada 11.aprīļa lēmums „Par pašvaldības nekustamā

īpašuma /adrese/ (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) 1596/12768 domājamo

daļu privatizācijas projekta apstiprināšanu” un (sēdes protokols Nr.14, 69.§) (turpmāk

–Lēmums Nr.69), ar kuru apstiprināts Ludzas pilsētas pašvaldības īpašuma objekta –

nekustamā īpašuma Ludzā /adrese/ (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/)

1596/12768 domājamās daļas ēkas un zemes privatizācijas projektu saskaņā ar

1.pielikumu.

Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem un apsvērumiem.

[1.1] Nekustamā īpašuma – zemes un ēku Ludzā, /adrese/ ar kadastra

Nr./kadastra numurs/ (turpmāk – Nekustamais īpašums) īpašuma tiesības nostiprinātas

Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ 2006.gada 20.septembrī uz

Ludzas pilsētas pašvaldības vārda (žurnāla Nr.300001627409).

Nekustamais īpašums sadalīts garāžu īpašumos no Nr.1 līdz Nr.8, katram

garāžas īpašumam pieder 1596/12768 domājamās daļas (turpmāk – daļa) no garāžu

ēkas un zemes.

Pieteicējs lieto Nekustamā īpašuma daļu uz nomas līguma pamata no 2005.gada

2.septembra.

[1.2] Pieteicējs 2006.gada 25.jūlijā iesniedza privatizācijas ierosinājumu

(reģistrēts Ludzas pilsētas domes lietvedībā ar Nr.3-12/620) un atbilstoši Valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 5.panta piektās daļas prasībām, reģistrēts privatizācijas

ierosinājumu reģistrā.

[1.3] Ar Ludzas pilsētas domes 2006.gada 16.novembra lēmumu Nekustamā

īpašuma daļa nodota privatizācijai (sēdes protokols Nr.19, 17.punkts).

Taču, tā kā savlaicīgi netika ievietoti paziņojumi laikrakstos par privatizācijas procesa

uzsākšanu, Nekustamā īpašuma daļa ar Ludzas pilsētas domes 2008.gada 18.janvāra

lēmumu (sēdes protokols Nr.1, 14.§) nodota privatizācijai atkārtoti.

[1.4] Pieteicējs 2008.gada 8.februārī iesniedza Ludzas pilsētas domei

iesniegumu, ar kuru paziņoja, ka vēlos izmantot savas pirmpirkuma tiesības attiecībā uz

Nekustamā īpašuma daļu likumā „Par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju”

35.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajā kārtībā.

[1.5] 2008.gada 11.aprīlī Ludzas pilsētas dome pieņēma lēmumu (sēdes

protokols Nr.6, 22.§), ar kuru apstiprināja Nekustamā īpašuma daļas privatizācijas

projektu, kurā saskaņā ar 7.punktu pieteicējam bija pirmpirkuma tiesības.

[1.6] Ar Ludzas pilsētas domes 2008.gada 13.augusta lēmumiem (sēdes

protokols Nr.14, 68.§, 69.§), pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas sniegto atzinumu,

atcelts lēmums par privatizācijas projekta apstiprināšanu un apstiprināts jauns

privatizācijas projekts, kurā pieteicējam nav noteiktas pirmpirkuma tiesības.

Pieteicējs nepiekrīt minētajiem lēmumiem šādu apstākļu dēļ.

[1.6.1] Pieteicējs ir Nekustamā īpašuma daļas nomnieks no 2005.gada

2.septembra.

[1.6.2] Ekonomikas ministrijas atbilde un Ludzas pilsētas domes 2008.gada

13.augusta lēmumi kopā ar jauno Nekustamā īpašuma daļas privatizācijas projektu

pamatoti uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

izmantošanas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punktu, kas nosaka, ka

pirmpirkuma tiesības ir kopīpašumā esošu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu,

apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu kopīpašniekiem.

[1.6.3] Ekonomikas ministrija neizvērtēja un nesalīdzināja likumu, kas regulē

zemes un objektu privatizāciju, proti, likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju” un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas

sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma prasības. Konkrēti Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma

5.panta pirmā daļa noteic, ka valsts vai pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas

ierosinājumu likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta

pirmajā un otrajā daļā vai 31.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā un valstij

vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala

privatizācijas ierosinājumu likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju” 65.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt līdz 2006.gada

31.augustam. Ar šādu formulējumu minētais likums noteic sadalījumu līdz kuram

termiņam Nekustamā īpašuma daļas privatizāciju būtu jāveic pēc viena vai pēc otrā

likuma.

Pieteicējs privatizācijas ierosinājumu par Nekustamā īpašuma daļas

privatizāciju iesniedza 2006.gada 25.jūlijā, kas ļauj privatizēt to saskaņā ar likuma „Par

valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” prasībām, konkrēti atbilstoši šā

likuma 31.panta pirmajai daļai un 35.panta pirmās daļas 1. un 2.punktam.

[1.7] Pārsūdzētie lēmumi neatbilst Administratīvā procesa (turpmāk –APL) 67.

un 69.panta prasībām. Ludzas pilsētas dome nepaziņoja, ka tiek gatavots pieteicējam

nelabvēlīgs lēmums, un nenodrošināja pieteicējam tiesības izteikt savu viedokli par

minēto jautājumu un tajos nav norādīta pārsūdzēšanas kārtība un termiņi.

[2] Rakstveida paskaidrojumā tiesai Ludzas novada pašvaldība (turpmāk –

atbildētāja) norāda, ka pieteikumam nepiekrīt šādu apsvērumu dēļ.

[2.1] Nekustamais īpašums ar kadastra Nr./kadastra numurs/, kas atrodas

/adrese/, tika atdalīts no nekustamā īpašuma /adrese/, Ludzā (zemesgrāmatas

nodalījuma Nr.946). Pēc zemes gabala un garāžas ēkas pievienošanas, nekustamais

īpašums sastāv no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ un

garāžu ēkas. Pēc atdalīšanas īpašuma domājamā daļa samazinājusies no 11172/12768

uz 1596/12768.

Nekustamais īpašums - 1596/12768 domājamas daļas zemes un ēkas /adrese/ ar

kadastra Nr./kadastra numurs/ pieder īpašumā Ludzas pilsētas pašvaldībai.

Īpašuma tiesības uz zemes 1596/12768 domājamām daļām nostiprinātas uz

Ludzas pilsētas domes vārda un reģistrētas Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/ 2006.gada 12.septembrī (žurnāla Nr.300001627398).

Īpašuma tiesības uz ēkas 1596/12768 domājamām daļām nostiprinātas uz

Ludzas pilsētas domes vārda un reģistrētas Ludzas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs/ 2006.gada 12.septembrī (žurnāla Nr.300001627409).

[2.2] Nekustamā īpašuma daļu, sākot ar 2005.gada 2.septmbri nomā fiziskā

persona A.Š..

[2.3] Pamatojoties uz likuma ,,Par valsts un pašvaldības īpašuma objektu

privatizāciju” 35.panta pirmās daļas 2.punktu, pieteicējs izteicis gribu privatizēt

Nekustamo īpašumu, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iesniedzot iesniegumu, kurš

2008.gada 8.fgebruārī reģistrēts Ludzas pilsētas lietvedībā ar Nr. 3-11-2/84.

[2.4] Ludzas pilsētas dome 2008.gada 18.janvārī pieņēma lēmumu ,,Par

pašvaldības nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr. /kadastra numurs//

1596/12768 domājamo daļu nodošanu privatizācijai” (protokols Nr.1, 14.§).

[2.5] 2008.gada 11.aprīlī Ludzas pilsētas dome ar lēmumu ,,Par pašvaldības

nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/ 1596/12768 domājamo

daļu privatizācijas projekta apstiprināšanu” apstiprina Ludzas pilsētas pašvaldības

īpašuma objekta — nekustamā īpašuma /adrese/ A (kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/) 1596/12768 domājamās daļas ēkas un zemes privatizācijas projektu.

Saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

41.panta 2.punktu, privatizācijas lieta nosūtīta Ekonomikas ministrijai: ,,pašvaldība

divu nedēļu laikā pēc privatizācijas projekta apstiprināšanas lēmumu par Šā

privatizācijas projekta apstiprināšanu, privatizācijas projekta un to dokumentu

norakstus (kopijas), kuri apliecina pašvaldības darbības likumību objekta privatizācijā

un atspoguļo privatizācijas projektā minētos faktus, iesniedz Ekonomikas ministrijai”.

[2.6] Ludzas pilsētas dome 2008.gada 30.jūnijā saņēma Ekonomikas ministrijas

atzinumu par pašvaldības nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./kadastra

numurs/ 1596/12768 domājamo daļu privatizācijas norisi, kurā norādīts, ka nekustamais

īpašums /adrese/ vairāku privātpersonu kopīpašums, tāpēc Ludzas pilsētas domei

jāievēro Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

izmantošanas pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punktu, kurš nosaka, ka

privatizējot kopīpašumā esošo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai

neapbūvētu zemesgabalu, kopīpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgajai personai valsts vai

pašvaldības īpašuma objekta, apbūvētā vai neapbūvētā zemesgabala valstij vai

pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod Valsts vai pašvaldības mantas

atsavināšanas likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar šā likuma 4.panta ceturto daļu pirmpirkuma tiesības ir nekustamā

īpašuma /adrese/ pārējo 11172/12768 domājamo daļu kopīpašniekiem nevis

1596/12768 domājamo daļu nomniekam, saskaņā ar Ludzas pilsētas domes 2008.gada

11.aprīlī apstiprināto privatizācijas projektu (protokols Nr.6 ,22.§.)

[2.7] Pieteicējs nav kopīpašnieks. Viņam piederēja tikai nomnieka tiesības, un

nav pirmpirkuma tiesību. Sakarā ar to 2008.gada 13.augustā Ludzas pilsētas dome

pieņēma lēmumu ,,Par Ludzas pilsētas domes 2008.gada 11.aprīļa lēmuma ,,Par

pašvaldības nekustamā īpašuma /adrese/, ar kadastra Nr./kadastra numurs/ 1596/12768

domājamo daļu privatizācijas projekta apstiprināšanu” (protokols Nr.6, 22.§) atcelšanu

(protokols Nr.14, 68.§) un lēmumu ,,Par pašvaldības nekustamā īpašuma /adrese/, ar

kadastra Nr./kadastra numurs/ 1596/12768 domājamo daļu privatizācijas projekta

apstiprināšanu” (protokols Nr.14, 69.§).

Saskaņā ar Ludzas pilsētas domes lēmumu (protokols Nr.14, 69.§), Ludzas

pilsētas domes Pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija uzaicināja privatizējamā

objekta kopīpašniekus izmantot pirmpirkuma tiesības un privatizācijas komisijā viena

mēneša laikā iesniegt pieteikumu objekta privatizācijai vai rakstisku atteikumu.

2008.gada 8.septembrī A.Š. tika izsniegta pilna informācija par minēto objektu.

[2.8] 2008.gada 13.augusta lēmumi (protokols Nr.14, 68.§ un 69.§ ) ir pamatoti,

pieņemti, pamatojoties uz likuma ,,Par valsts un pašvaldības īpašuma objektu

privatizāciju”, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

izmantošanas pabeigšanas likuma, Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma,

likuma ,,Par pašvaldībām” un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas

saistīti ar valsts un pašvaldības mantas atsavināšanu atbilst APL 67.panta prasībām par

administratīvā akta formu un sastāvdaļām.

[3] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumu pēc tajā norādītajiem

motīviem. Papildus paskaidroja, ka citi garāžu īpašnieki ieguva īpašuma tiesības uz

garāžām sakarā ar to, ka viņi dzīvoja /adrese/ un, ņemot vērā likuma „Par dzīvojamo

māju privatizāciju” 18.panta pirmo daļu, viņi ieguva pirmpirkuma tiesības, jo ikvienu

neapdzīvojamo telpu, par kuras lietošanu noslēgts nedzīvojamās telpas nomas līgums,

piedāvā privatizēt nomniekam. To, ka pieteicējam ir pirmpirkuma tiesības uz garāžu,

var konstatēt arī no likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

35.panta pirmās daļas 1.punkta. Ludzas pilsētas dome sākotnēji pareizi pieņēma

lēmumu par zemesgabala privatizāciju, bet vēlāk, pēc Ekonomikas ministrijas

atzinuma, pēkšņi pārdomāja. Ir redzams, ka savā ziņojumā un privatizācijas projektā

atbildētājs norādīja to, ka pieteicējs nomā garāžu no 2005.gada, kaut gan no lietas

materiāliem redzams, ka pieteicējs nomā garāžu no 1993.gada. Tāpat Ludzas pilsētas

dome nesniedza informāciju par to, uz kāda pamata pārējie garāžu īpašnieki ieguva

īpašuma tiesības un to, kad garāžas tika atdalītas no zemesgabala. Tāpēc, nesniedzot

visu informāciju Ekonomikas ministrijai, Ludzas pilsētas dome to neapzināti maldināja

un ministrija izdarīja nepareizus secinājumus. No sākuma dzīvokļu īrnieki privatizēja

garāžas daļu, kas norādīts 2000.gada pirkuma līgumā, tātad 2000.gadā trešās personas

veica garāžas privatizāciju uz tāda pamata, ka viņi nomāja šīs garāžas agrāk, kas ir arī

norādīts privatizācijas projektos. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un

privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmā daļa nosaka,

kādos gadījumos piemērojami šā likuma nosacījumi un kad piemērojami likuma „Par

valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizāciju” nosacījumi. Pretruna starp

likumiem nepastāv, ir tikai nepareizi izdarīts likuma normu tulkojums, jo Valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likums nosaka, ka pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu

iesniedz likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 31.panta

otrajā daļā noteiktajā kārtībā, kas nosaka tiesības iesniegt pieteikumu objekta

privatizācijai līdz 2006.gada 31.augustam, kas arī tiek uzskatīts par pabeigšanas

datumu. Līdz ar to likumdevējs norāda to, ka tas ir termiņš, līdz kuram ir tiesības veikt

privatizāciju šajā likumā paredzētajā kārtībā. Ludzas pilsētas dome nepareizi piemēroja

likumu normas, tai vajadzēja piemērot likuma „Par valsts un pašvaldības īpašuma

objektu privatizāciju” 35.pantu, kurā ir norāde, ka tiesības uz pirmpirkumu ir

nomniekam. Pieteicējs ir vienlīdzīgās pozīcijās ar pārējiem nomniekiem, jo viņi

privatizēja garāžas, pamatojoties uz to, ka dzīvo /adrese/. Pieteicējs laicīgi, līdz

2006.gada 31.augustam, iesniedza pieteikumu par garāžas privatizāciju. Īpašuma

tiesības uz zemi trešās personas ieguva daudz vēlāk – 2006.gada 20.septembrī. Līdz

tam laikam trešajām personām nebija tiesību uz šo zemes gabalu. Pieteicējs pieteikumu

par privatizāciju iesniedza pirms pirkuma līgumu par zemes iegādi noslēgšanas. Tāpēc

vēlāk iesniegt līgumus par zemes iegādi un teikt, ka zemesgabals ir privatizēts un

privatizētājiem ir pirmpirkuma tiesības ir nekorekti un nelikumīgi.

[4] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

pārsūdzētajos lēmumos un rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīto motīvu pamata.

[5] Trešā persona V.K. tiesas sēdē paskaidroja, ka nepretendē uz pieteicēja

nomāto garāžu.

[6] Trešās personas A.S., A.S., I.K., G.K., A.N. un V.L. uz tiesas sēdi nav

ieradušās. Ievērojot, ka par tiesas sēdes vietu un laiku trešajām personām paziņots

likumā noteiktā kārtībā, tiesa, uzklausot pārējo procesa dalībnieku viedokļus, nolemj

skatīt lietu bez neieradušos trešo personu klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus,

izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

pamatots un apmierināms.

[8] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[8.1] 1993.gada 8.septembrī noslēgts nedzīvojamās telpas nomas līgums par

garāžas /adrese/, Ludzā nomu starp pieteicēju un Dzīvokļu saimniecības pārvaldi (lietas

154.-155.lapa).

[8.2] 1998.gada 1.septembrī, 2000.gada 1.septembrī, 2002.gada 2.septembrī,

noslēgts nedzīvojamās telpas nomas līgums starp pieteicēju un Ludzas pilsētas domes

Namu pārvaldi par garāžas /adrese/, Ludzā nomu (lietas 161.-165.lapa).

2005.gada 2.septembrī, 2007.gada 2.janvārī un 2007.gada 28.jūnijā noslēgts

nedzīvojamās telpas nomas līgums starp pieteicēju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„Ludzas apsaimniekotājs” par garāžas /adrese/, Ludzā nomu (lietas 24.-32.lapa).

2005.gada 1.septembrī noslēgts zemes nomas līgums Nr.27 garāžas uzturēšanai

(lietas 23.lapa).

[8.3] 2006.gada 25.jūlijā pieteicējs iesniedzis privatizācijas ierosinājumu par

garāžas /adrese/ privatizāciju (lietas 12.lapa).

[8.4] Ar Ludzas pilsētas domes 2006.gada 16.novembra lēmumu (sēdes

protokols Nr.19, 17.punkts) nodots privatizācijai Ludzas pilsētas domei piederošais

nekustamais īpašums -1596/12768 domājamās daļas ēkas un zemes /adrese/ (kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/) (lietas 34.lapa).

[8.5] Ar Ludzas pilsētas domes 2008.gada 18.janvāra lēmumu (sēdes protokols

Nr.1, 14.§) atkārtoti nodots privatizācijai Ludzas pilsētas domei piederošais

nekustamais īpašums -1596/12768 domājamās daļas ēkas un zemes /adrese/ (kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/) (lietas 35.lapa).

[8.6] 2008.gada 8.februārī pieteicējs atkārtoti iesniedzis privatizācijas

iesniegumu par nekustamā īpašuma -1596/12768 domājamo daļu privatizāciju /adrese/

(lietas 37.lapa).

[8.7] Ar Ludzas pilsētas domes 2008.gada 11.aprīļa lēmumu (sēdes protokols

Nr.6, 22.§) apstiprināts Ludzas pilsētas pašvaldības īpašuma objekta – nekustamā

īpašuma /adrese/ (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) 1596/12768 domājamās

daļas ēkas un zemes privatizācijas projekts saskaņā ar 1.pielikumu (lietas 43., 44.-

46.lapa).

[8.8] 2008.gada 26.jūnijā Ekonomikas ministrija sniegusi atzinumu Nr.82.1-5-

6335 par pašvaldības nekustamā īpašuma privatizāciju, kurā norāda, ka Valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 24.punkts nosaka, ka privatizējot kopīpašumā

esošu pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu,

kopīpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgajai personai pašvaldības īpašuma objekta,

apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod

Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā

daļā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums (kadastra Nr./kadastra numurs/) /adrese/,

ir Ludzas pilsētas domes un vairāku privātpersonu kopīpašums, Ludzas pilsētas domei

pie pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas ir jāievēro minētā likuma pārejas

noteikumu 24.punkts un līdz ar to Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likuma

14.panta otrā, trešā un ceturtā daļa.

Pamatojoties uz minēto, lūdza Ekonomikas ministrijai iesniegt precizēto

pašvaldības nekustamā īpašuma privatizācijas projektu un pašvaldības lēmumu par tā

apstiprināšanu (lietas 72.-73.lapa).

[8.9] Ar Ludzas pilsētas domes 2008.gada 13.augusta lēmumu (sēdes protokols

Nr.14, 68.§) atcelts Ludzas pilsētas domes 2008.gada 11.aprīļa lēmums (sēdes

protokols Nr.6, 22.§) par pašvaldības īpašuma objekta – nekustamā īpašuma /adrese/

(kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) 1596/12768 domājamās daļas ēkas un

zemes privatizācijas projekta apstiprināšanu (lietas 9.lapa).

[8.10] Ar Ludzas pilsētas domes 2008.gada 13.augusta lēmumu (sēdes protokols

Nr.14, 69.§) apstiprināts Ludzas pilsētas pašvaldības īpašuma objekta – nekustamā

īpašuma Ludzā /adrese/ (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) 1596/12768

domājamās daļas ēkas un zemes privatizācijas projekts saskaņā ar 1.pielikumu (lietas

8., 90.-92.lapa).

[8.11] 2008.gada 19.augustā pieteicējam nosūtīta informatīva vēstule par

nekustamā īpašuma privatizāciju (lietas 74.-75.lapa).

[8.12] 2008.gada 19.augustā Ekonomikas ministrijai nosūtīts Ludzas pilsētas

pašvaldības objekta Ludzā /adrese/ precizētais privatizācijas projekts (lietas 77.lapa)

un Ekonomikas ministrija 2008.gada 9.septembrī paziņojusi, ka privatizācijas projekts

ir izskatīts un pieņemts zināšanai (lietas 78.lapa).

[9] Ar Lēmumu Nr.68 atceltais administratīvais akts – 2008.gada 11.aprīļa

lēmums, ar kuru apstiprināts Nekustamā īpašuma daļas privatizācijas projekts saskaņā

ar 1.pielikumu, kurā pieteicējam kā privatizācijas subjektam ir noteiktas pirmpirkuma

tiesības, ir pieteicējam labvēlīgs administratīvais akts. Savukārt Lēmums Nr.69 ir

pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, ar kuru pirmpirkuma tiesības ir noteiktas

Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem.

[10] Likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 31.panta

pirmā un otrā daļa noteic, ka jebkura fiziskā vai juridiskā persona ir tiesīga ierosināt

jebkura tāda pašvaldības īpašuma objekta privatizāciju, uz kuru attiecināms šis likums.

Ierosinājumi par pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju iesniedzami attiecīgajai

pašvaldībai.

Šā likuma 35.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka tiesības uz privatizējamā

pašvaldības īpašuma objekta pirmpirkumu (..) ir privatizējamā pašvaldības īpašuma

objekta nomniekam, ja viņš nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu un

šis nomas līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā, ja nomniekam nav nomas

maksas parādu un ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas

savas pirmpirkuma tiesības.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka Valsts vai pašvaldības

īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma

objektu privatizāciju” 12.panta pirmajā un otrajā daļā vai 31.panta pirmajā un otrajā

daļā noteiktajā kārtībā un valstij vai pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta un

neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu likuma „Par valsts un pašvaldību

īpašuma objektu privatizāciju” 65.pantā noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt līdz

2006.gada 31.augustam (turpmāk — pabeigšanas datums).

Savukārt 6.panta septītā daļa noteic, ja privatizācijas ierosinājums iesniegts līdz

pabeigšanas datumam un privatizācijas subjektam saskaņā ar likuma „Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu vai 35.panta pirmo daļu

ir pirmpirkuma tiesības, Ministru kabinets vai pašvaldības dome nav tiesīga attiecīgo

valsts vai pašvaldības īpašuma objektu nodot atsavināšanai saskaņā ar Valsts un

pašvaldību mantas atsavināšanas likumu.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs strīdus garāžu nomā no 1993.gada, ka

pieteicējs likumā noteiktā termiņā līdz 2006.gada 31.augustam iesniedza privatizācijas

ierosinājumu garāžas /adrese/, Ludzā privatizācijai. Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs

pamatoti atcēla pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu.

[11] APL 85.pants noteic gadījumus un kārtību, kādā iestāde (atbildētājs) var

atcelt tiesisku administratīvo aktu.

Atbilstoši šīs normas otrajā daļā noteiktajam, adresātam labvēlīgu

administratīvo aktu var atcelt tikai likumā paredzētos gadījumos, pastāvot apstākļiem,

kas norādīti likumā.

Kā vienu no apstākļiem, pastāvot kuram adresātam labvēlīgu administratīvo

aktu var atcelt, ir gadījums, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem

pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu

neizdot (..) (85.panta otrās daļas 3.punkts).

Lēmumā Nr.68 kā pamatojums 2008.gada 11.aprīļa lēmuma atcelšanai ir

apstāklis, ka saskaņā ar Valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanas likuma 4.panta

ceturto daļu pirmpirkuma tiesības ir Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, nevis

nomniekam.

[12] Kā konstatējams no lietas materiāliem, pieteicējs 2006.gada 25.jūlijā

Ludzas pilsētas domē iesniedza privatizācijas ierosinājumu par garāžas /adrese/, Ludzā

privatizāciju. Privatizācijas ierosinājums reģistrēts privatizācijas ierosinājumu reģistrā.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta otrā daļa noteic, ka Ministru kabinets vai

pašvaldības dome likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”

12.panta ceturtajā daļā, 31.panta trešajā daļā un 66.pantā minēto lēmumu par valsts vai

pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu

privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu

pieņem četru mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas.

Ludzas pilsētas dome likumā noteiktajā termiņā – 2006.gada 16.novembrī

pieņēma lēmumu (protokols Nr.19, 17.punkts) par Nekustamā īpašuma daļas nodošanu

privatizācijai. Taču, neievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju” 34.panta, kas noteic, ka ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma

pieņemšanas par pašvaldības īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pašvaldība

publicē oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un tā rajona vai pilsētas laikrakstā,

kura teritorijā atrodas privatizējamais pašvaldības īpašuma objekts, paziņojumu par šā

objekta nodošanu privatizācijai (..), prasības, neievietoja paziņojumu laikrakstos par

privatizācijas procesa uzsākšanu. Konstatējot pieļauto kļūdu, Ludzas pilsētas dome ar

2008.gada 18.janvāra lēmumu (sēdes protokols Nr.1, 14.§) Nekustamā īpašuma daļu

nodeva privatizācijai atkārtoti.

[13] Pieteicējs 2008.gada 8.februārī atkārtoti vērsās ar iesniegumu Ludzas

pilsētas domē, kurā atkārtoti izteica savu gribu privatizēt garāžu /adrese/, Ludzā. Kā

tiesas sēdē paskaidroja pieteicēja pārstāvis, tad pieteicējs rakstīja atkārtoti iesniegumu

tāpēc, ka domē viņam tika paskaidrots, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi, tāpēc jāraksta

atkārtots iesniegums, ko pieteicējs arī izdarīja.

[13.1] Atbildētāja nenoliedz, ka pieteicējs likumā noteiktā kārtībā un termiņā

atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” ir izmantojis

savas tiesības un kā nekustamā īpašuma nomnieks iesniedzis privatizācijas

ierosinājumu, vēloties realizēt savas pirmpirkuma tiesības.

[13.2] Kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētājas pārstāve, tad Ludzas pilsētas dome

ir pieļāvusi kļūdu un nepareizi 2008.gada 11.aprīļa lēmumā atsaukusies uz pieteicēja

2008.gada 8.februāra iesniegumu, kaut gan Nekustamā īpašuma daļas privatizācijas

process tika uzsākts, pamatojoties uz pieteicēja 2006.gada 25.jūlija privatizācijas

ierosinājumu. Atzina, ka, iesniedzot 2006.gada 25.jūlija privatizācijas ierosinājumu,

pieteicējs varēja pretendēt uz garāžas privatizāciju ar pirmpirkuma tiesībām. Vienlaicīgi

atbildētāja pārstāve atzina, ka pieteicēja 2008.gada 8.februāra iesniegums nav

uzskatāms par jaunu iesniegumu, bet gan kā 2006.gadā 25.jūlijā iesāktā procesa

turpinājums.

[13.3] Tiesa uzskata, ka iestāde ir pieļāvusi kļūdu, atkārtoti nododot

privatizācijai Nekustamā īpašuma daļu, kā pamatojumu privatizācijas procesa

uzsākšanai, norādot pieteicēja 2008.gada 8.februāra iesniegumu nevis 2006.gada

25.jūlija privatizācijas ierosinājumu, uz kā pamata Ekonomikas ministrija pareizi

sniedza atzinumu, ka šādā gadījumā ir piemērojamas Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma pārejas

noteikumu 24.punkta prasības, kas noteic, ka, privatizējot kopīpašumā esošu valsts vai

pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu, kopīpašniekam kā

pirmpirkuma tiesīgajai personai valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai

neapbūvēta zemesgabala valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod Valsts

un pašvaldības mantas atsavināšanas likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā

noteiktajā kārtībā.

[13.4] Tiesa piekrīt pieteicēja pārstāvja argumentam, ka atbildētāja neapzināti

maldināja Ekonomikas ministriju, nesniedzot pilnīgu informāciju, proti, ka

privatizācijas ierosinājums iesniegts līdz 2006.gada 31.augustam.

Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāja kā tiesiskā apstākļa maiņu ir atzinusi tiesību

normas, kas reglamentē valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu, attiecinot šo tiesību

normu uz tiesiskajām attiecībām, kas tiesiski tikušas nodibinātas iepriekš, un tādējādi,

liedzot pieteicējam realizēt savas kā Nekustamā īpašuma daļas nomnieka pirmpirkuma

tiesības.

[13.5] Tiesa atzīst, ka atbildētāja, izdodot Lēmumu Nr.68, ir nepareizi

piemērojusi tiesību normas, proti, atbildētājai nebija pamata atsaukties uz pieteicēja

2008.gada 8.februāra iesniegumu un piemērot Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma pārejas

noteikumu 24.punktu.

Tiesas ieskatā atbildētāja nav ievērojusi APL 6.pantā noteikto vienlīdzības

principu. Kā secināms no lietas materiāliem, pārējie garāžu īpašnieki ir privatizējuši

nomātās garāžas kā subjekti, kuriem ir pirmpirkuma tiesības un nav nozīmes apstāklim,

ka viņi privatizācijas ierosinājumus iesnieguši agrāk, jo arī pieteicējs kā garāžas

nomnieks privatizācijas ierosinājumu iesniedza likumā noteiktā termiņā.

Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa atbildētāja rīcību atzīst par prettiesisku,

neatbilstošu vispārējam tiesību normu piemērošanas principam.

[14] APL 62.panta pirmā daļa noteic, ka lemjot par tāda administratīvā akta

izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro

un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus.

Atbilstoši APL 62.panta trešajā daļā noteiktajam, ja administratīvais akts ir

izdots rakstveidā un personas viedoklis nav noskaidrots, administratīvā akta

pamatojumā norāda iemeslu.

[15] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs pirms atbildētāja pieņēma Lēmumu

Nr.68 netika uzklausīts.

[16] Izvērtējusi Lēmumu Nr.68, tiesa atzīst, ka Lēmuma Nr.68 pamatojums

nesatur nekādas norādes par to, kādēļ nav ticis uzklausīts personas (pieteicēja)

viedoklis. Tiesa nevērtē, kā administratīvā akta pamatojumu rakstveida paskaidrojumā

izklāstītos Lēmuma Nr.68 izdošanas apstākļus, tā kā atbilstoši APL 250.panta otrajā

daļā noteiktajam, tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, ņem vērā tikai to

pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Tādējādi atbildētājas rakstveida

paskaidrojumā norādītais administratīvā akta pamatojums nevar aizstāt likumā noteikto

pamatojuma pienākumu pašā administratīvajā aktā. Tiesas ieskatā nav nozīmes

apstāklim, ka pieteicējam tika nosūtīta informatīva vēstule, kurā tika sniegta pilnīga

informācija par privatizējamo objektu.

[17] Ņemot vērā [8] –[16] norādīto, tiesa atzīst, ka atbildētāja nav ievērojusi

administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumos, kā arī izdevusi nepamatotus

administratīvos aktus, kā rezultātā atzīstams, ka pārsūdzētie administratīvie akti ir

prettiesiski un atceļami.

[18] Saskaņā ar APL 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji

apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts

nodevu.

Iesniedzot pieteikumu tiesā, pieteicējs ir samaksājis valsts nodevu Ls 10 apmērā

(lietas 7.lapa).

Ievērojot, ka tiesa pieteikumu atzina par pamatotu, no atbildētāja par labu

pieteicējam ir piespriežama valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu,

291.panta pirmo daļu, 126.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda:

apmierināt A.Š. pieteikumu.

Atcelt Ludzas pilsētas domes 2008.gada 13.augusta lēmumu (sēdes protokols

Nr.14, 68.§ un 69.§) no lēmuma pieņemšanas dienas.

Uzlikt par pienākumu atbildētājai – Ludzas novada pašvaldībai atlīdzināt

pieteicējam – A.Š., personas kods /personas kods/ viņa samaksāto valsts nodevu Ls 10

(desmit latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Administratīvajā apgabaltiesā

no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese S.Pujāte