Court allows small claims suit for heating energy debt and contract penalty against former apartment owner.

Lietas Nr. C07080214

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2015. gada 18. augustā

Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Zālīte,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ (turpmāk - prasītāja) 2014. gada 8. oktobrī cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra

prasību par parāda par piegādāto siltumenerģiju 930,70 EUR apmērā un līgumsoda 114,70 EUR apmērā piedziņu no /pers. A/ (turpmāk - atbildētāja).

Prasītāja norāda, ka uz 2007. gada 13. marta pirkuma līguma pamata tika nostiprinātas atbildētājas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/.

Dzīvokļa īpašnieces pienākumi ir noteikti likumā „Dzīvokļa īpašuma likums” un likuma 10. panta 3. punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

/adrese/ pagastā /pers. A/ bija īpašumā līdz 2014. gada 11. aprīlim, kad ar 2014. gada 24.marta Zemgales apgabaltiesas lēmumu lietā

Nr.C06025414 tika apstiprināts izsolēs akts par dzīvokļa /adrese A/ pagastā pārdošanu izsolē un lēmums stājies spēkā 2014. gada 12. aprīlī.

Siltumenerģija dzīvoklim /adrese/ tika piegādāta, taču dzīvokļa īpašniece par piegādāto siltumenerģiju nav norēķinājusies, kā rezultātā parāds par

piegādāto siltumenerģiju no 2012. gada 1. oktobra līdz uz 2014. gada 11. aprīlim ir 1045,40 EUR.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par piegādāto siltumenerģiju 930,70 EUR un līgumsodu 114,70 EUR.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktu.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāja lietā nav sniegusi.

Civilprocesa likuma 250. 25 panta otrā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm (148.

pants), prasītājai un atbildētājam ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas

tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 21.-23.,25.,49.,65.,79.,80.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I.Zālītes 2014. gada 16. maija lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2015. gada 18.

augustā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā

(lietas 50.,53.,66.,79.,80.,82. lapa).

Tā kā atbildētājas dzīves vieta nav Latvijā, ir zināma viņa dzīvesvieta Apvienotā Karalistē, tad atbildētājai tiesas dokumenti tika sūtīti atbilstoši

Civilprocesa likuma 56.2 panta pirmās daļas 1. punktam. Tiesas dokumentus atbildētāja ir saņēmusi, ko apliecina no Apvienotās karalistes kompetentās

iestādes saņemtais apliecinājums par tiesas dokumentu izsniegšanu atbildētājai 2015. gada 7. aprīlī (lietas 80.lapa).

MOTĪVU DAĻA

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

U z 2007. gada 13. marta pirkuma līguma pamata atbildētājai nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.13, /adrese//adrese/,

zemesgrāmatas nodalījums Nr. /numurs/ (lietas 11.-16.lapa).

2007. gada 10. aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums par siltumenerģijas piegādi (lietas 43.lapa). Minētajā līgumā atbildētāja

apņēmusies maksāt prasītājai par siltumenerģiju un apkures sistēmas apkalpošanu saskaņā ar Aizkraukles novada domes apstiprinātajiem tarifiem par

katru mēnesi ne vēlāk kā līdz nākošā mēneša pēdējam datumam. Puses līgumā vienojušās, ka maksas kavējuma gadījumos par katru kavēto dienu

maksājams līgumsods 0,05% apmērā no kopējās parāda summas.

Saskaņā ar Civillikuma 3. pantu tiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai

izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim, 12. panta ceturtā daļa noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu

norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Šāds dzīvokļa īpašnieka pienākums noteikts arī kopš 2011. gada 1. janvāra

spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 3. punktā.

No parāda aprēķina redzams, ka parāds par piegādāto siltumenerģiju par laika periodu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 11. aprīlim

atbildētājai ir 930,70 EUR. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret celto prasību un parāda summu un tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu (lietas

17.lapa).

Parāds par piegādāto siltumenerģiju aprēķināts, ņemot vērā Aizkraukles novada Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātos tarifus (lietas

19.lapa).

Pierādījumi par parāda par piegādāto siltumenerģiju 930,70 EUR apmērā samaksu lietas materiālos nav.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Tiesa secina, ka atbildētāja nav pildījusi likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un likuma „Dzīvokļa īpašuma likums” noteikto dzīvokļa īpašnieces

pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, nav pildījusi arī 2007. gada 10. aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgto līgumu par

siltumenerģijas piegādi, līdz ar ko no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds par piegādāto siltumenerģiju 930,70 EUR apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 114,70 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2014. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 31.

augustam (lietas 36.,37.-42.lapa).

2007. gada 10. aprīlī starp prasītāju un atbildētāju noslēgtajā līgumā par siltumenerģijas piegādi 3.2. punktā noteikts, ka apmaksas kavējuma

gadījumā par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,05% apmērā no kopējā parāda summas (lietas 43.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1720. panta 2. punkts noteic, ka līgumsodu, kā arī līguma izpildīšanu var prasīt, ja

līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Atbilstoši Civillikuma 1717. pantam līgumsodu var pievienot

katram līgumam un līgumsoda apmēru noteic līdzēji.

Līgums par siltumenerģijas piegādi noslēgts 2007. gada 10. aprīlī, līdz ar ko, vērtējot prasījumu par līgumsoda piedziņu, tiesa saskaņā ar Civillikuma

3. pantu piemēro līgumsoda reglamentējošās Civillikuma normas, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.

Puses 2007. gada 10. aprīlī līgumā par siltumenerģijas piegādi paredzējušas līgumsodu Civillikuma 1716. panta izpratnē par līguma nepienācīgu

izpildi, proti, par maksājumu neveikšanu līgumā noteiktajā kārtībā un termiņos. Līdz ar to tikai un vienīgi no paša atbildētāja rīcības ir atkarīgs tas, vai

līgumā pielīgtā līgumsoda saistība iestāsies vai nē. Atbildētāja nav pienācīgi pildījusi līgumā pielīgtās saistības, ir iestājies nokavējums, līdz ar ko prasītāja

pamatoti ir cēlusi prasību kā par pamatparāda - parāda par piegādāto siltumenerģiju, tā arī par līgumsoda piedziņu.

Tiesa atzīst, ka prasītājas prasītais līgumsods 114,70 EUR apmērā nav pretējs Civillikuma 1. pantā noteiktajam labas ticības principam un nav

atzīstams par nesamērīgi lielu vai acīmredzami pārāk lielu, vai netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā patērētāju. Līgumsoda samazināšanai konkrētajā

gadījumā nav pamata, jo atbildētāja nav rīkojusies labā ticībā, proti, saistības nav pienācīgi pildījusi. Atbildētāja paskaidrojumus nav sniegusi un nav

norādījusi uz tādu apstākļu pastāvēšanu, kas liecinātu, ka atbildētāja nav pieļāvusi nokavējumu vai būtu atsvabināma no neizdevīgām nokavējuma sekām

atbilstoši Civillikuma 1657. pantam. Tiesa nekonstatē līgumsoda apmēra samazināšanas iespēju arī atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu 156,81 EUR (lietas 9.lapa), samaksājusi izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 EUR un 192,96 EUR apmērā (lietas 10.,78.lapa). Minētie tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa

likuma 41. panta pirmo daļu piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

No atbildētājas valsts ienākumos piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,98 EUR, kas ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi (lietas 2. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas, no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 193. pantu, 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, parādu par piegādāto siltumenerģiju par laika periodu līdz 2014. gada 11. aprīlim 930,70 EUR (deviņi simti trīsdesmit euro un 70 centus),

līgumsodu 114,70 EUR (viens simts četrpadsmit euro un 70 centus), tiesas izdevumus: valsts nodevu 156,81 EUR (viens simts piecdesmit sešus euro un

81 centu) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 197,66 EUR (viens simts deviņdesmit septiņus euro un 66 centus).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,98 EUR (deviņus euro 98 centus).

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona

tiesā: prasītāja no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015. gada 18. augusta; atbildētāja no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas.

Tiesnese I.Zālīte