Court dismissed defendant's default defense and ordered bank to collect principal, interest, and penalties.

NORAKSTS

Lietas Nr. C29530515

Lietas arhīva Nr. C-5305-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 21.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte izskatīja rakstveida procesā civillietu AS “NORVIK BANKA” maza apmēra

prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

2015.gada 25.maijā AS “NORVIK BANKA” (turpmāk – prasītāja) iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja)

par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 19.februārī, veicot atbildētājas iepriekšējo parāda saistību pārstrukturēšanu, starp prasītāju un

atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. PTKR005601, saskaņā ar kuru atbildētājai tika piešķirts aizdevums 278.74 euro apmērā, atbildētājas

saistību pilnīgai izpildei pret prasītāju. Saskaņā ar līguma 1.3. punktu gada procentu likme tika noteikta 24,00%, bet kā aizdevuma atmaksas termiņš tika

noteikts 2012.gada 10.februāris.

Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 10 datumam, nodrošinot, lai maksājumu grafikā

norādītajos datumos atbildētājas kontā ir pietiekošs naudas daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai.

Saskaņā ar līguma 3.1. punktu, par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējuma dienu atbildētāja maksā prasītājai līgumsodu 0,15% apmērā

no savlaicīgi nesamaksātās summas, ka nokavējums saistīts ar neiespējamību veikt naudas līdzekļu norakstīšanu no norēķinu konta naudas trūkuma vai

citu prasītājas neatkarīgu apstākļu dēļ. Līguma 3.3. punkts nosaka, ka līgumsoda samaksas neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Atbildētāja nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņas kontā ir pietiekošs naudas

daudzums aizdevuma atmaksas veikšanai. Pēdējais maksājums ir saņemts 2012.gada 3.decembrī 14.52 euro apmērā.

Līguma 2.2.1. punkts nosaka, ka atbildētājai ir pienākums atmaksāt kredītu un maksāt procentus par kredīta izmantošanu maksājumu grafikā

noteiktā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu norēķinu kontā.

Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 47.89 euro, līgumiskos procentus 45.98 euro un līgumsodu 4.79

euro, kopā 98.66 euro; noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet

neizpildītās pamatsummas; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājai 2015.gada 10.jūnijā uz atbildētājas deklarēto dzīves vietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai termiņā līdz 2015.gada 10.jūlijam.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

informatīvu vēstuli 2015.gada 13.jūlijā ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas juridisko adresi un atbildētājai uz deklarēto dzīves vietas adresi.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Tiesa iepazinusies ar prasības pieteikumu un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā

apmērā tālāk norādīto

motīvu dēļ:

lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka starp prasītāju un atbildētāju 2010.gada 19.februārī ir noslēgts aizdevuma līgums par 278.74 euro

aizņēmumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1589.pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tiesa atzīst, ka prasītājai saskaņā ar aizdevuma līguma 2.3.2. punktu bija tiesības vienpusēji atkāpties no līguma pirms termiņa, jo atbildētāja

pieļāvis samaksas nokavējumu.

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojumu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar līguma maksājumu grafiku atbildētājai bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša 10 datumam.

Parāda aprēķins atspoguļots prasītājas sagatavotajā 2015.gada 26.maija parāda aprēķinā par atbildētājas parādsaistībām, kas aprēķināts saskaņā

ar 2010.gada aizdevuma līgumu Nr. PTKR005601, no kura redzams, ka prasītāja ir pildījusi savas saistība līdz 2012.gada 3.decembrim.

Tādejādi no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenams pamatparāds 47.89 euro uz sprieduma taisīšanas dienu, kas ir nesmaksātā parāda summa.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmajā daļā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši

tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Izvērtējot lietas materiālos esošo parāda summas aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasītājas līgumiskie procenti 45.98 euro ir piedzenami no atbildētājas.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanas īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1716.panta otrajai daļai, līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgi (atkārtotu) vai pieaugušu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt šī

panta trešajā daļa noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu, kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Aizdevuma līguma 3.1. punktā puses vienojušās, ka par katru līgumā norādītās saistības izpildes kavējumu dienu atbildētājam jāmaksā prasītājai

līgumsods 0,15% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas. Savukārt 3.3. punktā noteikts, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā

noteikto saistību izpildes.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenams arī līgumsods par aizdevuma atmaksas nokavējumu 4.79 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības, kā arī atbildētāja nav iesniegusi

pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav izpildījusi savas

saistības pret prasītāju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva 71.14 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4.70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir 6% no simta gadā, no neatmaksātās aizdevuma, ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro. Kopsummā lietā ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6.28 euro, līdz ar, ko no atbildētājas valsts labā ir piedzenami 1.58 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta

pirmo daļu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties

iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, pamatparādu 47.89

euro, līgumiskos procentus 45.98 euro un līgumsodu 4.79 euro, kopā 98.66 euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, samaksāto valsts

nodevu 71.14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro, kopā 75.84 euro.

Atzīt AS “NORVIK BANKA” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā par piespriesto, bet nesamaksāto

pamatparāda summu 47.89 euro, no /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Piedzenamā summa jāpārskaita uz AS “NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, kontu LV47LATB00000PATEREUR,

SWIFT:LATV LV22, norādot: saistības pēc līguma Nr. PTKR005601.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1.58 euro, kas iemaksājami –

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29530515.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (personīgais paraksts) V. Gailīte

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese V. Gailīte