Court convicted defendant of robbery under Criminal Law Art. 176 and sentenced to two months imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of robbery under Article 176 of the Criminal Law after she admitted guilt and the prosecution's evidence was deemed sufficient. The defendant, intoxicated at a train station, used violence to snatch a mobile phone and SIM card from an unsuspecting victim. Although the court found the material damage minimal as the stolen items were returned, it upheld the conviction and imposed a short custodial sentence while waiving state prosecution costs.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 176. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 527. pants: Robbery involving violence constitutes a serious offense; when the defendant admits guilt and material harm is minimal, the court may impose a short term of imprisonment while considering mitigating circumstances.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.
11088190311/ K29-1588/13
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I. JANĒVIČA
ar sekretāri S. MAZURI
piedaloties prokurorei T. MITROŠČENKOVAI
advokātei I. ŠULTEI
2013.gada 19. novembrī
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10
krimināllietu
/pers.A/(/pesonas kods/) apsūdzībā pēc Krimināllikuma 176.panta 1. daļas.
Tiesa,
K ONS TA TĒ JA :
/pers.A/izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (
laupīšana), un proti:
2011.gada 26. jūlijā ap plkst. 20:00, /pers.A/, būdama alkohola ietekmē, atradās Rīgā, Stacijas laukumā 2, no Gogoļa ielas
puses. Šajā laikā /pers. A/ ieraudzīja viņai agrāk nepazīstamo /pers.B/, dzimušu 1934.gadā, kurai rokā bija gaišas krāsas sieviešu
somiņa. Mantkārīgu motīvu vadīta , ar nolūku nolaupīt /pers.B/mantu, /pers. A/ devās pretim /pers.B/, kura gāja virzienā no ieejas
dzelzceļa stacijas tunelī uz trolejbusa pieturu /Nosaukums/. Nonākot pie preču tirdzniecības moduļiem /pers. A/, pielietojot
vardarbību, tīšām uzgrūdās /pers.B/un nogāza viņu ar muguru uz zemes. Tūliņ pēc tam /pers. A/ uzsēdās uz zemes
guļošajai /pers.B/un ar speķu mēģināja izraut no /pers.B/rokām minēto somiņu, nodarot /pers. B/ fiziskas sāpes, jo tā savu somiņu
cieši turēja rokās. Šajā laikā /pers. A/ izdevās atvērt /pers.B/somiņu un ielikt tajā savu roku. Pēc minētā /pers. A/ no somiņas
nolaupīja /pers.B/piederošo mobilo telefonu Nokia 1600, Ls 53,35 vērtībā ar SIM karti Ls 1 vērtībā. Ar nolaupīto /pers.B/piederošo
mobilo telefonu ar SIM karti , par kopējo vērtību Ls 54,35, /pers.A/ no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu atstāja , pēc kā Rīgas
dzelzceļa stacijas teritorijā tika aizturēta.
Ar savām darbībā /pers.A/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta 1. daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers.A/saprata celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta 1. daļā, atzina pilnībā un uzturēja savu pirmstiesas procesā pieteikto lūgumu
par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.
Tiesa, noklausoties prokurora un aizstāvja viedokļus, un ņemot vērā to, ka apsūdzētā atzīst savu vainu visā viņai izvirzītajā
apsūdzībā un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētās /pers. A/ vainu pēc Krimināllikuma 176.panta 1. daļas,
un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.pantu, apsūdzētās /pers.A/vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 176.panta 1. daļā, pilnībā pierādīta.
Nosakot soda veidu un mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un
radīto kaitējumu, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus, apsūdzētās personību.
Izvērtējot apsūdzētās personību, tiesa konstatēja, ka agrāk nav tiesāta ( l.l. 104-105), ka Tukuma psihiatrijas reģistra
kabinetā nesastāv ( l.l . 68), ka sastāv Tukuma narkologa uzskaitē kopš 2011.gada ( l.l. 67). No apsūdzētās vārdiem noskaidrots,
ka viņai ir 8 klašu izglītība, neprecējusies, apgādībā nepilngadīgā meita, dzimusi 2005.gadā, līdz apcietinājumam strādāja Anglijā
fabrikā par pakotāju, deklarētā un faktiskā dzīves vieta ir /adrese/.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta 2. daļu, , par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētā
vaļsirdīgi atzinās izdarītajā un to nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka dotais noziedzīgais
nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu , /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 176.panta 1. daļas , atzīstams
par smagu noziegumu.
Nosakot soda mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta nosacījumiem, un proti, ka soda mērķis ir vainīgo personu sodīt
par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgo
nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētās personību un viņas attieksmi pret izdarīto, atbildību mīkstinošus un
pastiprinošus apstākļus, to, ka agrāk nav tiesāta, savu vainu atzīst un izdarīto nožēlo, ka apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns. Tiesa
ņem vērā to, ka cietušajai faktisks materiāls kaitējums nav nodarīts, jo nozagtais mobilais telefons un SIM karte ir atdota cietušajai un
citāda rakstura kaitējums nav pieteikts.
Tiesa pievienojas prokurore viedoklim, ka soda mērķa sasniegšanai /pers. A/ ir nosakāms sods īslaicīgas brīvības
atņemšanas veidā. Taču tajā pašā laikā tiesa atzīst, ka apsūdzētajai nav nosakāms papildsods- policijas kontrole, jo Krimināllikuma
45.panta 2. daļa paredz policijas kontroles piemērošanu tikai personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā arī to, ka /pers. A/ ir izmantojusi savas Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz
sadarbību ar tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa norisi.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 690.pantu, soda izciešanas termiņā ir ieskaitāms laiks, ko /pers. A/ , pēc Latvijas lūguma,
ir pavadījusi Apvienotajā Karalistē laika posmā no 2013.gada 14. jūlija līdz 2013.gada 16. jūlijam un no 2013.gada 2. septembra līdz
2013.gada 8. oktobrim, kad šķērsoja Latvijas Republikas robežu.
Pēc tiesas norīkojuma tiesas sēdē vajadzēja piedalīties apsūdzētās aizstāvei, zvērinātai advokātei S.Putniņai, taču ņemot
vērā to, ka /pers. A/ pati vienojās ar citu aizstāvi, tad tiesas ieskatā /pers. A/ ir atbrīvojama no procesuālo izdevumu piedziņas valsts
labā .
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 527., 528., 529., 530. pantiem, tiesa
N O S P R IE D A :
/pers.A/atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta 1. daļā un sodīt ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 2 ( diviem) mēnešiem un 23 ( divdesmit trīs) dienām.
Soda izciešanu skaitīt no 2013.gada 19. novembra un , saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanas termiņā ieskaitīt
atrašanos apcietinājumā no 2011.gada 26. jūlija līdz 2011.gada 28. jūlijam, no 2013.gada 14. jūlija līdz 2013.gada 16. jūlijam, no
2013.gada 2. septembra līdz 2013.gada 19. novembrim.
Atzīt, ka /pers. A/ sodu ir izcietusi.
Drošības līdzekli- apcietinājumu- atcelt, atbrīvojot no apcietinājuma nekavējoties tiesas zālē.
Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu piedziņas valsts labā.
Lietisko pierādījumu- CD disku, atstāt pie krimināllietas materiāliem pēc sprieduma spēkā stāšanas dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu daļā
par noteikto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem , iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Motivēta sprieduma pieejamības datums 2013.gada 25. novembris.
Tiesnese I.Janēviča