Court dismisses claim for compensation when state cancels registration of compliant cash register models. State's prior registration does not create protected reliance interest for manufacturers. Claim dismissed under Administrative Procedure Law.

ECLI:LV:AT:2026:0326.A420289219.22.S

Lieta Nr. A420289219, SKA-95/2026

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2026.gada 26.martā

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Rudīte Vīduša, senatori Anita Kovaļevska un Jānis Pleps

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„COMPUTER HARDWARE DESIGN” pieteikumu par zaudējumu 930 335,68euroatlīdzināšanu, sakarā ar

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „COMPUTER HARDWARE DESIGN” kasācijas sūdzību par Administratīvās

apgabaltiesas 2024.gada 1.jūlija spriedumu.

Aprakstošā daļa

Lietas apstākļi

[1] Pieteicēja – sabiedrība ar ierobežotu atbildību „COMPUTER HARDWARE DESIGN” – ir komersants, kas

izgatavo un apkalpo kases aparātus, kā arī izstrādā tiem programmatūru. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz

pieteicējas iesniegumu un atbilstības pārbaudes institūcijas „ERNST & YOUNG BALTIC” apliecinājumiem, ar

2017.gada 28.aprīļa, 9.maija un 12.maija lēmumiem dienesta vienotajā datubāzē (reģistrā) (turpmāk – reģistrs)

reģistrēja virkni kases aparātu modeļu (modifikāciju) (turpmāk – strīdus kases aparāti).

Pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pārbaudēs konstatēja strīdus kases aparātu neatbilstību normatīvo aktu

prasībām, atbilstības pārbaudes institūcija atsauca iepriekš izsniegtos apliecinājumus, savukārt Valsts ieņēmumu

dienests ar 2018.gada 9.februāra lēmumu strīdus kases aparātus izslēdza no reģistra. Pieteicēja lēmumu par

izslēgšanu apstrīdēja, bet tas tika atstāts negrozīts ar Valsts ieņēmumu dienesta 2018.gada 14.marta lēmumu.

Pieteicēja šo lēmumu pārsūdzēja tiesā, un Administratīvā rajona tiesa, interpretējot prasījumu, ierosināja lietu par

labvēlīga administratīva akta izdošanu, ar kuru strīdus kases aparāti tiktu atjaunoti reģistrā. Tiesvedība vēlāk tika

izbeigta, jo pieteicēja izšķīrās par strīdus kases aparātu pielāgošanu un atsauca tiesā iesniegto pieteikumu.

Uzskatot, ka Valsts ieņēmumu dienests, vispirms reģistrējot, bet pēc tam izslēdzot no reģistra strīdus kases

aparātus, radījis pieteicējai zaudējumus, pieteicēja vērsās Valsts ieņēmumu dienestā un lūdza atlīdzināt zaudējumus.

Valsts ieņēmumu dienests ar 2019.gada 18.aprīļa lēmumu šo iesniegumu noraidīja. Dienests uzskatīja, ka, tā kā

pieteicējas apkalpoto strīdus kases aparātu atbilstību bija apliecinājusi atbilstības pārbaudes institūcija, dienesta

lēmums par to iekļaušanu reģistrā bija tiesisks, un tas ir atcelts, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma

85.panta otrās daļas 1.punktu kā labvēlīgs tiesisks administratīvais akts.

Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atlīdzināt zaudējumus.

Apelācijas instances tiesas spriedums

[2] Administratīvā apgabaltiesa ar 2024.gada 1.jūlija spriedumu pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem apsvērumiem, kuri daļēji ietver atsauces uz pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju.

[2.1] Lai izlemtu jautājumu par pieteicējas tiesībām saņemt atlīdzinājumu par zaudējumiem, kas tai nodarīti, Valsts

ieņēmumu dienestam atceļot iepriekš izdotu labvēlīgu administratīvo aktu par strīdus kases aparātu reģistrāciju, ir

jānoskaidro, vai tika atcelts pieteicējai labvēlīgs tiesisks (kā uzskata dienests) vai prettiesisks (kā uzskata pieteicēja)

administratīvais akts, un vai atcelšanas pamatojums ir bijis tāds, kas dod pamatu prasīt arī zaudējumu

atlīdzinājumu.

[2.2] Strīdus kases aparātu neatbilstības Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr. 95 „Noteikumi par

nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” (turpmāk –

noteikumi Nr. 95) tehniskajām prasībām pastāvēja jau brīdī, kad tiem tika izsniegti atbilstības apliecinājumi, uz

kuru pamata dienests kases aparātus iekļāva reģistrā. Proti, atbilstības pārbaudes institūcija kļūdaini atzina, ka

strīdus kases aparāti atbilst noteikumu Nr. 95 tehniskajām prasībām, tam par cēloni bija no Valsts ieņēmumu

dienesta atšķirīga noteikumu Nr. 95 normu interpretācija. Savukārt dienests strīdus kases aparātu reģistrēšanas brīdī

nezināja, ka tie neatbilst noteikumu Nr. 95 tehniskajām prasībām, attiecīgi prettiesiskums tika atklāts vēlāk,

dienestam veicot kontroles pasākumus nodokļu maksātājiem, kuri darījumu reģistrēšanai izmantoja strīdus kases

aparātus. Lēmumi par strīdus kases aparātu reģistrēšanu tika atcelti, lai labotu sākotnējo kļūdu, kas radās,

atbilstības pārbaudes iestādei kļūdaini interpretējot noteikumu Nr.95 tehniskās prasības un nepamatoti izsniedzot

pieteicējai atbilstības apliecinājumus, kas savukārt bija par pamatu strīdus kases aparātu iekļaušanai reģistrā.

Tādējādi dienesta lēmumi par strīdus kases aparātu iekļaušanu reģistrā ir labvēlīgi prettiesiski administratīvie akti,

kuru atcelšana – kases aparātu izslēgšana no reģistra – vērtējama atbilstoši Administratīvā procesa likuma

86.pantam.

[2.3] Tiesību norma – Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumu Nr. 96 „Nodokļu un citu maksājumu

reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 96) 129.15punkts – paredz

lēmuma par kases aparātu iekļaušanu reģistrā atcelšanu (jau reģistrētu kases aparātu izslēgšanu no reģistra) un

tādējādi minēto lēmumu atcelšanas pamatojums ir Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 2.punkts,

nevis 3.punkts, kā uzskata pieteicēja.

[2.4] Pieteicēja argumentē, ka kases aparātu izslēgšana no reģistra rada tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo

konkrētā situācija radusies atbilstības pārbaudes institūcijas kļūdas dēļ.

Šajā sakarā secinājums par tiesisko paļāvību izdarāms, novērtējot savstarpējā kopsakarā vairākus apstākļus – kases

aparātu atbilstības tehniskajām prasībām uzraudzības sistēmu, pieteicējas iesniegtās informācijas apjomu, laiku,

kāds bija pagājis no kases aparātu iekļaušanas reģistrā līdz pieteicējas rīcībai neatbilstību novēršanā, sabiedrības

interešu aizskārumu, kases aparātu modeļu izslēgšanas radīto seku novēršanas iespēju kontekstā ar pieteicējas

rīcību. Tāpat jāņem vērā pieteicējas dalība noteikumu Nr. 95 izstrādē, tās profesionālā kvalifikācija, zināšanas un

pieredze attiecīgajā jomā, strīdus kases aparātiem konstatēto neatbilstību raksturs – visi šie apstākļi kopsakarā ir

pamats atzīt, ka pieteicējai vajadzēja apzināties, ka strīdus kases aparātu iekļaušana reģistrā bija prettiesiska. Lai arī

noteikumi Nr. 95 ir pietiekami sarežģīti un grūti uztverami, kas tādējādi var radīt neskaidrības un nevienādu tajā

ietverto normu pielietojumu praksē, tomēr pieteicējai kā kases aparātus apkalpojošam dienestam ir izvirzītas īpašas

prasības attiecībā uz tās kvalifikāciju un zināšanām attiecīgajā jomā. Pieteicējai kā attiecīgās nozares pieredzējušai

profesionālei un reģistrētam apkalpojošam dienestam bija saprotamas tiesību normās noteiktās tehniskās prasības

nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām.

Līdz ar to pieteicējas tiesiskā paļāvība konkrētajā gadījumā nav aizsargājama.

Pieteicējas kasācijas sūdzība

[3] Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā norāda, ka tiesa ir nepareizi

interpretējusi noteikumu Nr. 96 89. un 129.15punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 10.pantu (tiesiskās

paļāvības princips) un 86.panta otrās daļas 2. un 3.punktu. Pieteicēja to pamato ar turpmāk minētajiem

apsvērumiem.

[3.1] Būtiska nozīme bija tam, vai pieteicējai labvēlīgie administratīvie akti par pieteicējas izgatavoto kases aparātu

reģistrēšanu bija tiesiski vai prettiesiski, jo tas ir pamats tālākam vērtējumam par to, vai pieteicējas paļāvība ir

bijusi aizsardzības vērta.

Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests ir deleģējis atbilstības pārbaudes institūcijai veikt kases aparātu

atbilstības pārbaudi, kā arī izsniegt atbilstības apliecinājumus, secināms, ka dienests ir atbildīgs gan par minētās

funkcijas izpildi kopumā, gan par trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies atbilstības pārbaudes

institūcijas kā pilnvarotās personas rīcības rezultātā.

[3.2] Tiesa pretēji tiesiskās paļāvības principam atzinusi, ka apstākļos, kad noteikumos Nr. 96 ietvertais tiesiskais

regulējums ir sarežģīts un grūti uztverams, ko atzīst gan Valsts kontrole, gan atbilstības pārbaudes institūcija,

pieteicējai kā kases aparātus apkalpojošam dienestam būtu jāatbild par kases aparātu konstrukcijas, programmas un

plombu atbilstību.

Lai atzītu, ka persona zināja vai tai vajadzēja zināt tieši par administratīvā akta prettiesiskumu, tam ir jābūt

acīmredzamam. Privātpersonai, darbojoties tirgū, kuru uzrauga valsts institūcija – Valsts ieņēmumu dienests, kas

atbilstības pārbaudes veikšanu ir deleģējis speciāli atlasītiem, kompetentiem komersantiem, – nav jāiejaucas

publisko tiesību sfērā, pašiem sākot kontrolēt atbilstības pārbaudes veicēju kompetenci un pieņemto lēmumu

pamatotību. Turklāt izskatāmā lieta ir par pieteicējas nevis kā apkalpojošā dienesta, uz kuras funkcijām norādījusi

apgabaltiesa, bet gan kā ierīču un iekārtu ražotāja paļaušanos uz atbilstības pārbaudes institūcijas un Valsts

ieņēmumu dienesta kompetenci, veicot pārbaudi par pieteicējas izgatavoto kases aparātu iekļaušanu reģistrā.

[3.3] Jautājums, vai personai labvēlīgais prettiesiskais akts ir ticis atcelts tāpēc, ka atcelšana ir paredzēta tiesību

normā (Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 2.punkts) vai tāpēc, ka administratīvā akta palikšana

spēkā skāra būtiskas sabiedrības intereses (Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 3.punkts, kas paredz

tiesības uz zaudējumu atlīdzību), ir atkarīgs no noteikumu Nr. 96 129.15punkta interpretācijas. Izslēgšana no

reģistra atbilstoši 129.15punktam ir pieļaujama, ja kases aparāta programmatūra neatbilst prasībām, bet, tā kā kopš

2015.gada 15.decembra šādu atbilstību pārbauda atbilstības pārbaudes institūcija, šī tiesību norma būtu

piemērojama tikai tajos gadījumos, kad kases aparāti kļūst neatbilstoši vēlāku tiesiskā regulējuma izmaiņu dēļ vai

kad lietošanā nodotais modelis atšķiras no pārbaudītā. Noteikumu Nr. 96 129.15punkts nav uzskatāms par normu,

kas paredz izslēgt kases aparātus no saraksta arī tad, ja tie sākotnēji nepareizi iekļauti sarakstā kļūdainas tiesību

normu interpretācijas dēļ. Pretējā gadījumā zūd jēga atbilstības pārbaudes institūcijai.

Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojumi

[4] Valsts ieņēmumu dienests paskaidrojumos par kasācijas sūdzību to neatzīst.

Motīvu daļa

[5] Senātam jāpārbauda, vai apgabaltiesa pareizi interpretējusi noteikumu Nr. 96 129.15punktu, atzīstot to par

tiesību normu, kas paredz labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanu Administratīvā procesa likuma

86.panta otrās daļas 2.punkta izpratnē. Tāpat ir jāpārbauda, vai apgabaltiesa pienācīgi apsvērusi, vai ir konkrētajā

gadījumā ir aizsargājama pieteicējas tiesiskā paļāvība uz iepriekš izdoto labvēlīgo administratīvo aktu.

[6] Apgabaltiesa ir atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienesta 2017.gada 28.aprīļa, 9.maija un 12.maija lēmumi par

strīdus kases aparātu reģistrēšanu bija labvēlīgi prettiesiski administratīvie akti, jo vēlāk konstatētās neatbilstības

noteikumu Nr. 95 prasībām pastāvēja jau reģistrēšanas laikā. Par to būtībā vairs nav strīda.

[7] Tālāk apgabaltiesa ir atzinusi, ka Valsts ieņēmumu dienests ir atcēlis šos labvēlīgos administratīvos aktus,

pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 2.punktu, kas paredz, ka atcelšana pieļaujama,

ja tiesību norma to tieši paredz. Gadījumā, ja labvēlīgas prettiesisks administratīvais akts tiek atcelts uz šāda

pamata, Administratīvā procesa likums neparedz atlīdzināt privātpersonai radušos zaudējumus. Savukārt pieteicēja

nepiekrīt, ka noteikumu Nr. 96 129.15punkts būtu šāda norma, kas paredz administratīvā akta atcelšanu tā sākotnēja

prettiesiskuma gadījumā. Līdz ar to ir jānoskaidro noteikumu Nr. 96 129.15punkta tvērums.

[8] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.1pants paredz nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko

ierīču un iekārtu, tostarp kases aparātu, lietošanu nodokļu un nodevu aprēķināšanai, kā arī deleģē Ministru

kabinetam šos jautājumus detalizēti noregulēt, tostarp paredzot noteikt kārtību, kādā veic elektronisko ierīču un

iekārtu atbilstības pārbaudi un apliecina to atbilstību normatīvajiem aktiem, kuri nosaka šādu ierīču un iekārtu

tehniskās prasības. Attiecīgi ir izdoti noteikumi Nr. 95 (tehniskās prasības ierīcēm un iekārtām) un Nr. 96 (ierīču un

iekārtu lietošanas kārtība).

Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu (turpmāk šīs lietas kontekstā – kases

aparāti) lietošanas mērķis ir uzskaitīt maksājumus un nodokļus, tātad nodrošināt, lai tiktu pareizi iekasēti nodokļi.

Tieši tā ir leģitīmā interese, kuras dēļ ir strikti regulētas tehniskās prasības kases aparātiem, to atbilstības pārbaudei

un lietošanai, proti, lai nebūtu iespējama krāpšanās ar maksājumu un nodokļu uzskaiti.

[9] Noteikumi Nr. 96 (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā, kad strīdus kases aparāti tika reģistrēti) paredz

kases aparātu modeļa, modifikācijas un programmas versijas atbilstības pārbaudi, kura tiek veikta, lai pārliecinātos

par atbilstību nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām

(noteikumu Nr. 96 121.1punkts). Kā pareizi norāda pieteicēja, atbilstības pārbaude ir uzticēta atbilstības pārbaudes

institūcijām, kurām tiek izvirzītas augstas kompetences prasības un prasība reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā,

turklāt paredzēta institūcijas kompetences izvērtēšana Valsts ieņēmumu dienestā (noteikumu Nr. 96 121.2–121.3,

124.punkts). Atbilstības apliecinājumu šāda institūcija izsniedz pēc kases aparātus apkalpojošā dienesta iesniegtās

tehniskās dokumentācijas pārbaudes; atbilstības apliecinājumu, ja tādu ir pamats izsniegt, nosūta arī Valsts

ieņēmumu dienestam (noteikumu Nr. 96 121.4–121.5, 121.8punkts). Pēc vēl citu papildu dokumentu iesniegšanas

Valsts ieņēmumu dienestā dienests var reģistrēt attiecīgos kases aparātus reģistrā (noteikumu Nr. 96 129.2–

129.9punkts).

Dienests var atteikt reģistrāciju, ja netiek saņemti nepieciešamie dokumenti, tie nav pilnīgi, tajos sniegtā

informācija nav pietiekama un patiesa vai – attiecībā uz kases aparātiem – ir iestājušies šo noteikumu 129.14 un

129.15punktā minētie apstākļi (noteikumu Nr. 96 129.12punkts). Pirmais no abiem punktiem attiecas uz

gadījumiem, kad dienests konstatē tādu kases aparāta neatbilstību, ko ir iespējams novērst, nemainot

programmatūru, otrais – uz gadījumiem, kad neatbilstības novēršana nav iespējama bez programmatūras maiņas.

Noteikumu Nr. 96 129.15punkts, kuru apgabaltiesa uzskatījusi par tādu tiesību normu, kas paredz labvēlīga

administratīvā akta atcelšanu, nosaka:

„Ja Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 121.5, 125., 126., 129.2, 129.3, 129.4, 129.5, 129.7 un

129.8punktā minēto informāciju vai veicot kontroles pasākumus, konstatē, ka kases aparāta (..) modelis vai

modifikācija neatbilst normatīvajiem aktiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un

iekārtu tehniskajām prasībām un neatbilstības novēršana visiem konkrētā modeļa vai modifikācijas kases

aparātiem, hibrīda kases aparātiem, kases sistēmām, specializētajām ierīcēm vai iekārtām, nemainot

programmatūru, nav iespējama, Valsts ieņēmumu dienests 15 darbdienu laikā informē visus konkrētā kases aparāta,

hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas modeļa vai modifikācijas lietotājus un

apkalpojošos dienestus par konstatēto neatbilstību, nereģistrē kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas,

specializētās ierīces vai iekārtas modeli (modifikāciju) Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē (reģistrā) un

(vai) izslēdz no tās.”

Pieteicēja uzskata, ka šī tiesību norma ir jāskata kopsakarā ar citām noteikumu Nr. 96 normām, kuru mērķis ir veikt

pārbaudi pirms reģistrācijas, un tādēļ noteikumu Nr. 96 129.15punkts ļauj vai nu nereģistrēt kases aparātu modeļus

pie prasību neizpildes, vai arī izslēgt no reģistra, bet tikai vēlākas neatbilstības rašanās gadījumā. Pieteicēja to

pamato ar apsvērumu, ka pirms reģistrācijas tiek veikta atbilstības pārbaude īpašā atbilstības pārbaudes institūcijā

un citādi tādai pārbaudei un atbilstības apliecinājumam nebūtu jēgas.

Senāts tam nepiekrīt. Noteikumu Nr. 96 129.15punkta teksts šādu ierobežojumu neparedz. Tas paredz, ka kases

aparātu modeļus izslēgt no reģistra var, arī pamatojoties uz kontroles pasākumos konstatētām neatbilstībām,

nesašaurinot to uz kādiem konkrētiem gadījumiem. Nav pamata ierobežoja esību secināt arī no tā apstākļa vien, ka

pastāv atbilstības pārbaude atbilstības pārbaudes institūcijā. Nepieciešamība ātri un efektīvi novērst nodokļu

neiekasēšanas risku, kā arī noteikumu Nr. 96 detalizētais procesa noregulējums liek domāt, ka šis regulējums aptver

jebkuru apstākļu dēļ radītu nepieciešamību novērst neatbilstošu kases aparātu modeļu lietošanu.

Līdz ar to Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 2.punkts ir piemērots pamatoti.

[10] Pieteicēja norāda, ka arī šādā gadījumā ir jāizvērtē tās kā kases aparātu ražotājas tiesiskā paļāvība uz to, ka

kases aparāti ir atzīti par atbilstošiem ar īpašas kompetentas atbilstības pārbaudes institūcijas apliecinājumu.

Vispārīgi tam var piekrist. Pieteicēja pamatoti norāda uz Senāta judikatūras atziņu, ka arī gadījumos, kad tiesību

norma paredz administratīvā akta atcelšanu, var būt vērtējami apstākļi, īpaši situācijā, kad speciālā tiesību norma

aptver plašu situāciju loku (Senāta 2023.gada 17.jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-100/2023,

ECLI:LV:AT:2023:0717.A420169319.13.S, 8.punkts). Šajā ziņā būtu jāvērtē gan speciālās tiesību normas jēga un

mērķis kopsakarā ar citām tiesību normām, gan konkrētās situācijas apstākļi. Tāpat nebūtu pieļaujams, ka speciālās

tiesību normas, kura paredz administratīvā akta atcelšanu, vienīgais mērķis ir vienkārši atbrīvot valsti no atbildības

par iepriekš pieļautām kļūdām, kurās privātpersona nav vainojama – tas pašos pamatos būtu pretrunā tiesiskās

paļāvības principam, kas tieši iedibina, ka privātpersonas uz valsts rīcību un lēmumiem var paļauties.

[11] Izvērtējot tiesisko regulējumu, Senāts uzskata par būtisku to, ka ar noteikumiem Nr. 95 un noteikumiem Nr. 96

radītās kases aparātu un to lietošanas kontroles sistēmas mērķis ir nodrošināt pareizu nodokļu iekasēšanu. Līdz ar to

arī kases aparātu modeļu atbilstības pārbaudes mērķis ir tieši (un tikai) nodrošināt pareizu nodokļu maksāšanu. Tā

ir valsts interese, lai tiktu mazināti nodokļu nepareizas uzskaites riski, tostarp nosakot preventīvu kases aparātu

atbilstības pārbaudi, kā arī nosakot pienākumus katrai iesaistītajai personai. Šā regulējuma mērķis nav mazināt vai

izslēgt komercdarbības riskus kases aparātu ražotājiem vai apkalpotājiem un to komercdarbības drošības labad

apliecināt, ka ražotie vai apkalpotie kases aparāti ir atbilstoši tiesību normās noteiktajām prasībām. Tieši otrādi,

primāri tieši ražotāju un apkalpotāju atbildība ir attiecīgi ražot un izplatīt tikai prasībām atbilstošus kases aparātus

un nodrošināt to pareizu lietošanu. Apgabaltiesa pamatoti ir uzsvērusi to, ka ar vispārsaistošām tiesību normām

(noteikumi Nr. 95) ir noteiktas konkrētas prasības, kuras arī pieteicējai bija pienākums ievērot kases aparātu

ražošanā neatkarīgi no tā, vai atbilstības pārbaudes institūcija ir izsniegusi atbilstības apliecinājumu. Pat ja

noteikumu Nr. 95 normas ir tehniski sarežģītas, arī pieteicējai ir pienākums tās ievērot. Atbilstības apliecinājums ir

adresēts visupirms valstij, kuras interese ir iekasēt nodokļus. Citādi varētu raudzīties uz to personu tiesisko

paļāvību, kuras iegādājas reģistrētus kases aparātus: tām nav iespēju ietekmēt kases aparātu atbilstību noteikumu

Nr. 95 prasībām, un tās varētu paļauties uz to, ka reģistrētos kases aparātus ir pieļaujams izmantot saimnieciskajā

darbībā, taču tas nav šīs lietas izskatīšanas priekšmets.

Līdz ar to Senāts nesaskata, ka sistēmā, kurā atbilstības pārbaudes institūcija pārbauda kases aparātu atbilstību, visa

atbildība un riski par vēlāk konstatētām neatbilstībām šādas pārbaudes dēļ pārietu uz valsti, respektīvi, ka valstij

būtu pienākums nepamatoti izsniegta atbildības apliecinājuma gadījumā uzņemties visus zaudējumus, kas kases

aparātu reģistrācijas atcelšanas dēļ varētu rasties kases aparātu ražotājiem.

Tādēļ noteikumu Nr. 96 129.15punktu attiecībā uz kases aparātu ražotājiem var uzskatīt par tādu normu, kas paredz

administratīvā akta atcelšanu Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 2.punkta izpratnē.

[12] Apgabaltiesa ir izvērsti vērtējusi, vai tomēr arī šādā gadījumā nav aizsargājam pieteicējas tiesiskā paļāvība,

proti, izvērtējusi konkrētā gadījuma apstākļus.

Pārbaudot, vai vispārīgi apsvērumi par aizsargājamu tiesisko paļāvību varētu būt pamats nepiemērot Administratīvā

procesa likuma 86.panta otrās daļas 2.punktu, Senāts nevar piekrist pieteicējas argumentam, ka šajā izvērtējumā

Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 2.punkta piemērošana būtu pamatota tikai tad, ja privātpersona

– un šai ziņā kā etalons būtu jāņem „vienkāršais cilvēks” – zināja vai tai vajadzēja zināt par administratīvā akta

prettiesiskumu.

Pirmkārt, šis kritērijs ir jāvērtē gadījumā, ja tiek piemērots Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas

5.punkts, proti, vienā no likumā tieši paredzētajiem gadījumiem, kad arī privātpersona pati bijusi vainojama pie

prettiesiska administratīvā akta izdošanas. Šajā gadījumā nav pamata šo tiesību normu piemērot. Tā kā Senāts

pievienojas apgabaltiesas secinājuma, ka administratīvā akta atcelšana bija paredzēta tiesību normā un pieteicēja

nav to personu lokā, kurai vispārīgi būtu pamats tiesiski paļauties uz atbilstības apliecinājumu un kases aparātu

modeļu iekļaušanu reģistrā, tad nav pamata piemērot 86.panta otrās daļas 5.punktu. Savukārt, pat ja to piemērotu,

Administratīvā procesa likuma komentāros, uz kuriem atsaucas pieteicēja, ir norādīts, ka tomēr ir jāvērtē arī labuma

guvēja personiskās spējas, tostarp profesionalitāte (sk. Briede J. 86.panta komentārs. Grām.: Administratīvā

procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 866.lpp.).

Senāts nekonstatē trūkumus apgabaltiesas veiktajā tiesiskās paļāvības izvērtējumā atbilstoši administratīvajā tiesā

iedibinātajai judikatūrai. Apgabaltiesa ir apsvērusi plašu apstākļu loku un pienācīgi pamatojusi, kādēļ konkrētajā

gadījumā pieteicējas tiesiskā paļāvība nav aizsargājama.

[13] Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka kasācijas sūdzības argumenti nav pamats apgabaltiesas sprieduma

atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts

nosprieda

atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2024.gada 1.jūlija spriedumu, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„COMPUTER HARDWARE DESIGN” kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

R. Vīduša A. Kovaļevska J. Pleps