Court convicted defendant of violating police control restrictions and imposed a EUR 20 fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating police control restrictions by refusing to open his door to an officer. The defendant admitted guilt and acknowledged the restrictions imposed by a prior criminal court judgment. Consequently, the court imposed a EUR 20 fine, balancing mitigating factors like voluntary confession against the aggravating circumstance of repeated violations.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants; 32.pants; 33.pants; 34.pants: Violation of court-ordered police control restrictions constitutes an administrative offense punishable by a fine, with the amount adjusted based on the offender's confession and history of repeated violations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 126025514
Lietas arhīva Nr. 1-0255-14/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2014.gada 31.oktobrī
Rēzeknes tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis I.Dzindzuks,
ar sekretāri I.Šelleri, tulci A.Gutāni,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un
konstatēja:
2014.gada 25.septembrī plkst. 23.55 /pers. A/ neatvēra dzīvokļa durvis savā norādītajā dzīvesvietā – /adrese/, ar ko pārkāpa Jēkabpils rajona tiesas
2011.gada 5.septembra spriedumu, kurā noteikta policijas kontrole uz 1 gadu, kuras laikā ir noteikts ierobežojums – aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.
23.00 līdz plkst. 06.00.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā (turpmāk – LAPK) paredzēto administratīvo
pārkāpumu.
Par dotā pārkāpuma izdarīšanu 2014.gada 29.septembrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
inspektore S.Rastopčina sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC111331.
Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 177.pantā, atzina pilnīgi, administratīvā pārkāpuma
protokolu un lietā esošos pierādījumus neapstrīdēja, lūdza izskatīt lietu bez liecinieku klātbūtnes.
Pārbaudījusi visus lietas materiālus un noklausījusies /pers. A/ tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., policijas kontroles noteikumu pārkāpšanā 2014.gada 25.septembrī, ir pierādīta pilnīgi:
- ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC111331 (lietas 2.lapa);
- ar Jēkabpils rajona tiesas 2011.gada 5.septembra spriedumu, ar kuru /pers. A/ notiesāts par Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, ar policijas kontroli uz 1 gadu; galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo
daļu (daļēji pievienojot neizciesto sodu pēc Rēzeknes tiesas 2007.gada 31.oktobra lēmuma) noteikts – brīvības atņemšana uz 2 gadiem 6 mēnešiem, ar
policijas kontroli uz 1 gadu 6 mēnešiem, konfiscējot mantu, spriedums stājies spēkā 25.10.2011. (lietas 13.-15.lapa);
- ar 2014.gada 15.septembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, ar kuru /pers. A/ piemēroti sekojoši ierobežojumi: aizliegts
atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 23.00 līdz plkst. 06.00; pēc plkst. 23.00 aizliegts uzturēties vietās, kur notiek alkoholisko dzērienu tirdzniecība un lietošana,
kafejnīcās, bāros, nakts klubos, diskotēkās; aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Rēzeknes; uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī katras nedēļas
pirmdienu no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.00 ierasties uz reģistrāciju Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknī pie inspektores S.Rastopčinas
(lietas 6.lapa);
- ar 2014.gada 25.septembra personas, kurai piemērota policijas kontrole, pārbaudes aktu, kuru sastādīja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes
Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 1.iecirkņa inspektors I.Bauguls un kurā norādīts, ka 2014.gada 25.septembrī plkst. 23.55, pārbaudot /pers. A/
pēc dzīvesvietas /adrese/, minētajā adresē durvis neviens neatvēra, zvanot uz telefona numuru /numurs/, telefons bija izslēgts vai atradās ārpus uztveršanas
zonas (lietas 3.lapa);
- ar /pers. A/ 2014.gada 29.septembra paskaidrojumu administratīvā pārkāpuma lietā, kurā viņš norādīja, ka 2014.gada 25.septembrī plkst. 23.55
policijas pārbaudes laikā viņš atradās pēc adreses – /adrese/, jo ap plkst. 00.35 atgriezās mājās no meitenes ar kavēšanos. Meitene dzīvo /ielas nosaukums/
(lietas 4.lapa, tulkojums – 5.lapa);
- ar Sodu reģistrā un Daugavgrīvas cietuma izziņā norādīto informāciju, ka /pers. A/ atbrīvojās pēc soda izciešanas 2014.gada 5.martā (lietas 7.-10.,
11., 12.lapa).
LAPK 177.pantā paredzēta atbildība par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu un šī panta dispozīcija norāda minētā pārkāpuma sastāva pazīmes,
un proti, policijas kontroles noteikumu tīša pārkāpšana, ko izdarījusi persona, kurai šī policijas kontrole noteikta. Tādējādi, lai personu sauktu pie
administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā, izdarīšanu, personai jābūt
noteiktai policijas kontrolei, tās rīcībā ir jākonstatē šādas darbības.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu (turpmāk – Pārejas noteikumi) 24.punkta 1. un 2.apakšpunkts nosaka, ka papildsoda – policijas
kontrole – laikā personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā. Lai
pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā.
Saskaņā ar Pārejas noteikumu 24.punkta 4.apakšpunktu policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus
Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.479).
Minēto noteikumu Nr.479 18.punkts nosaka, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts
laikā -, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās
personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Šo noteikumu 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles
noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja persona, kurai piemērots papildsods – policijas kontrole – un noteikts ierobežojums noteiktā laikā atrasties dzīvesvietā,
pārbaudes laikā dzīvesvietā nav atradāma vai neatvēra durvis, tas uzskatāms par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
Tiesa secina, ka /pers. A/ ar Jēkabpils rajona tiesas 2011.gada 5.septembra spriedumu piespriestā papildsoda – policijas kontrole – ierobežojumiem
tika iepazīstināts 2014.gada 15.septembrī. Uz to brīdi minētais spriedums jau bija stājies likumīgā spēkā (2011.gada 25.oktobrī).
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 4.pantu pamats kriminālsoda izpildei ir vienīgi likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.
Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ zināja viņam noteiktos ierobežojumus, ko viņš apstiprinājis ar savu parakstu lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu noteikšanu un ar sniegto paskaidrojumu tiesas sēdē, līdz ar to tas, ka pārbaudes laikā /pers. A/ neatradās savā dzīvesvietā, atzīstams par
policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus, tiesa atzina, ka /pers. A/ darbībās, tas ir, 2014.gada 25.septembrī plkst. 23.55 neatvērot durvis policijas
darbiniekam, kurš veica policijas kontroles ierobežojumu izpildes pārbaudi, tādējādi pārkāpjot policijas kontroles noteikumus, ir konstatējamas visas LAPK
177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un /pers. A/ jāsauc pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu.
Saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, tiesa uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesas sēdē /pers. A/ paskaidroja, ka neprecējies, strādā, saņem darba algu vidēji EUR 250 – 300 mēnesī, apgādājamo personu viņam nav, ir veselības
problēmas ar sirdi, invaliditātes nav.
Saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka pārkāpējs savu vainu atzina un vaļsirdīgi
nožēloja izdarīto.
Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst, to, ka /pers. A/ gada laikā atkārtoti izdarīja līdzīgu
pārkāpumu, par kuru jau bija administratīvi sodīts (lietas 7.-10.lapa).
Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējot apsūdzētā personību (agrāk kriminālsodīts), viņa attieksmi pret izdarīto administratīvo pārkāpumu (savu vainu
atzinis, izdarīto nožēlo, izvēlējās vienkāršāko lietas izskatīšanas procesu, lūdzot neaicināt lieciniekus), izdarītā pārkāpuma raksturu (izdarīja administratīvo
pārkāpumu, kas apdraud jurisdikcijas intereses tiesas spriedumu izpildes jomā un apdraud noteikto pārvaldes kārtību), tiesa uzskata, ka par administratīvā
pārkāpuma izdarīšanu /pers. A/ piemērojams LAPK 177.panta sankcijā paredzētais sods - naudas sods.
Ņemot vērā, ka tiesa konstatēja /pers. A/ atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākli, izvērtējot /pers. A/ mantisko stāvokli, naudas sods
viņam piemērojams tuvāk minimālajām LAPK 177.panta sankcijā paredzētajam apmēram.
Pamatojoties uz LAPK 177.pantu, 289.6panta septīto daļu un 289.16 pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas
sodu EUR 20 (divdesmit eiro) apmērā.
Naudas sods samaksājams ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no tā uzlikšanas dienas, jebkurā bankas iestādē norēķinu kontā - Valsts kase,
saņēmēja banka: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, bankas kods TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevumā obligāti
jānorāda lietas numuru Nr.126025514. Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rēzeknes tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas
dienas.
Tiesnesis I.Dzindzuks