Court dismissed defendant's failure to answer and allowed bank's small claims suit for debt and interest.

Lietas Nr. C31242616

Lietas arhīva Nr. C-2559-17/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 22.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese E. Stelte-Auziņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2016.gada 1.jūnijā AS “NORVIK BANKA” (turpmāk – prasītāja) cēlusi maza apmēra prasību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā

pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1762.panta

1.punktu, 1943. un 1946.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 1., 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmo daļu, 41.panta pirmo daļu, 128.panta otrās

daļas 5.1punktu, 134.panta pirmo daļu,195.pantu, 250.18panta pirmo daļu un 406.6panta trešo daļu, lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 645,67

euro, procentus par laika periodu no 2010.gada 30.oktobra līdz 2014.gada 25.septembrim 268,99 euro un līgumsodu 41,48 euro, kopā 956,14 euro,

visus tiesāšanās izdevumus un noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet

neizpildītās pamatsummas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 17.februārī puses noslēgušas Līgumu Nr.VK10022209 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu par 284,57 euro piešķiršanu ar mēneša procentu likmi 1,99%. Atbildētāja neveica maksājumus atbilstoši līguma noteikumiem. Pēdējais

maksājums tika saņemts 2014.gada 14.februārī 30,00 euro apmērā.

[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesā nav iesniegusi.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai 2016.gada 7.jūnijā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja tiesā rakstveida paskaidrojumu nav iesniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro

daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

M o t ī v u d a ļ a

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

[6] Lietā nepastāv strīds, ka puses 2007.gada 17.februārī noslēgušas Līgumu Nr.VK10022209 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu

par 284,57 euro piešķiršanu ar mēneša procentu likmi 1,99%.

Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm

divpusējos līgumos.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja pilnībā būtu

izpildījusi savas, ar iepriekš minēto līgumu uzņemtās saistības, tādejādi, no atbildētājas piedzenams neizpildītās saistības pamatparāds 645,67 euro

apmērā.

[7] Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Puses ar Līguma noteikumu 5.3.punktu un Tarifu likmēm VIVA kartes apkalpošanai pielīgušas, ka par atļautā kredīta izmantošanu kartes lietotājs

maksā bankai procentus, saskaņā ar bankas tarifiem.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus,

jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja

parādnieks pielaidis nokavējumu.

Pie šādiem apstākļiem, atzīstams, ka, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, no atbildētājas piedzenami prasītājas labā līgumiskie procenti par laika

periodu no 2010.gada 30.oktobra līdz 2014.gada 25.septembrim 268,99 euro apmērā.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt, Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Lietā nav strīda, ka noteiktajos termiņos atbildētāja maksājumus nav veikusi, tādējādi pieļaujot nokavējumu, tādēļ viņai, atbilstoši līguma 5.10. un

5.11.punktam, ir pienākums maksāt līgumsodu. Prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi 41,48 euro apmērā. Tā kā atbildētāja pieļāvusi līgumsaistību

nepienācīgu izpildi attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piemērošanai un tas piedzenams prasītājas norādītajā apmērā.

[9] Atbildētāja iebildumus pret prasībā minētajiem apstākļiem nav izteikusi, noslēgtā līguma tiesiskumu un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi. Līdz ar

to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētāja līgumā pielīgtās saistības nav izpildījusi un kredītu noteiktajos

termiņos nav atmaksājusi, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms,

ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa

nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma

par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz

tiesas sprieduma izpildei, saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

[11] Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..). No atbildētājas prasītājas labā piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva

143,42 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918,

galveno parādu 645,67 euro, līgumiskos procentus par laika periodu no 2010.gada 30.oktobra līdz 2014.gada 25.septembrim 268,99 euro, līgumsodu

41,48 euro un tiesas izdevumus 148,12 euro, kopā 1 104,26 euro (viens tūkstotis viens simts četri euro un 26 centi), nosakot, ka piedzītie naudas

līdzekļi samaksājami AS „NORVIK BANKA” kontā Nr.LV03LATB0000VIVAKARTE, SWIFT: LATB LV22.

Atzīt AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas

likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās parāda pamatsummas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Tiesnese E.Stelte-Auziņa