Court allows landlord's claim for rent arrears, damages, and court costs in simplified procedure under simplified procedure rules.

Lietas Nr.C71184519

Lietas arhīva Nr. C-1845-19/2

ECLI:LV:VRT:2019:0527.C71184519.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Gulbenē 2019.gada 27.maijā

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese M. Bogdane

izskatīja rakstveida procesā civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” vienkāršotās procedūras lietā pret

/pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Vidzemes rajona tiesā saņemts Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/pers. A/” (turpmāk tekstā-prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās

procedūras lietā pret /pers. B/ (turpmāk tekstā-atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasītājs pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1587., 1588.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu, 1756., 1757., 1759., 1765.,

1828.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 13.panta pirmo un otro daļu, Civilprocesa likuma 1., 24.pantu, 26.panta pirmo daļu, 34., 39., 41., 127.,

128., 129.pantu, 406.6 panta trešo daļu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas galveno parādu EUR 305,41, līgumsodu EUR 15,90, kā arī visus tiesāšanās

izdevumus to faktiskajā apmērā, tai skaitā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,44.

Motīvu daļa

Lietā taisāms saīsināts spriedums, atbilstoši Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punkta un 250.25 panta pirmās daļas noteikumiem.

Tiesa pārbaudot rakstveida pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība vienkāršotās procedūras lietā ir apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai. Savukārt likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta

pirmā daļa nosaka, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Civillikuma 1587.pants nosaka, ka

tiesīgi noslēgts darījums uzliek par pienākumu līdzējiem izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk radušās izpildes grūtības nedod

vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 uzsver, ka jau vairākkārt (Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedums lietā

Nr.SKC-87/2007, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmums lietā Nr.SPC-166/2010), ir norādīts, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs

raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio) neatkarīgi no prasības pieteikumā izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1756.pantā.

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 norādījis arī, ka likumiskie

procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc sava satura vairs nav prasījums par uzturlīdzekļu maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu

samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 04.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742/14 (C17162112) atzina par

pamatotu kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par to likumisko procentu piedziņu, kas prasītājam pienākas saskaņā ar CPL

195.pantu. Kasācijas sūdzībā atbildētājs norādīja, ka apelācijas instances tiesa, nosakot likumisko procentu termiņa sākumu, nepamatoti to sākusi skaitīt

no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas, lai gan sprieduma labprātīgai izpildei atbildētājam bija noteikts desmit dienu termiņš. Senāts norādīja, ka

“[7.3] Pamatots ir kasācijas sūdzības arguments, ka apelācijas instances tiesas noteiktais desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei nav

iekļaujams termiņā, par kuru aprēķināmi likumiskie procenti. Atbilstoši Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām

tām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas. Konkrētajā

gadījumā ar tiesas spriedumu noteiktais desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei paredzēts, lai parādnieks varētu samaksāt piedzīto naudas

summu, tādēļ šis termiņš nav ieskaitāms nokavējumā.”

No šī sprieduma izriet, ka to likumisko procentu, kuru saņemšanas tiesības atzītas ar tiesas spriedumu atbilstoši CPL 195.panta noteikumiem,

aprēķins sākas nevis no sprieduma stāšanās spēkā dienas, bet gan no dienas, kad beidzās tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, tātad,

nekādā gadījumā šīs tiesības nav nosakāmas ar atpakaļejošu datumu. Tādas pašas atziņas ir iekļautas arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016 (C28283311).

Piemērojot Civillikuma 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās un ceturtās daļas tiesību normas, tiesa konstatē, ka prasītājam ir tiesības saņemt

likumiskos procentus (6% gadā) no neatmaksātās summas par laika periodu no dienas, kad beigsies tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes

termiņš līdz sprieduma pilnai izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu pieauguma aprobežojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas nosacījumiem prasītāja lūgums par tiesas izdevumu piedziņu apmierināms.

Prasītājam radušies sekojoši tiesas izdevumi – samaksāta valsts nodeva EUR 70,00, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30 un EUR 5,44.

Tiesa ņem vērā Vidzemes apgabaltiesas 2012.gada 3.maija spriedumā Nr.CA0099-12/11 atzīto, ka ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi saskaņā

ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 3.punktu ir atzīstami par tiesas izdevumiem, proti, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, kas prasītājam

radušies iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Tādejādi prasītājam radušies tiesas izdevumus EUR 78,74.

Ņemot vērā to, ka iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājs nomaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3.30 apmērā un šī summa

piedzenama no atbildētājas prasītāja labā, tad EUR 0,53, kas pārsniedz prasītāja nomaksāto summu, būtu piedzenama no atbildētājas valsts labā, jo ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi faktiski sastāda EUR 3,83 (lietas 2.lapa). Taču tiesa uzskata, ka nebūs samērīgi ar procesuālajiem izdevumiem piedzīt

no atbildētājas EUR 0,53

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.-44., 97., 190.-193., 204.1, 250.25,

250.27., tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”,

reģistrācijas Nr. 44103022271, pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu par laika periodu no 01.10.2017. līdz 30.09.2018.

pamatparādu EUR 305,41, līgumsodu par laika periodu no 01.10.2017 līdz 30.09.2018 EUR 15,90; tiesāšanās izdevumus EUR 78,74, KOPĀ EUR

400,05 (četri simti euro un 5 centi). Samaksa veicama prasītāja bankas norēķinu kontā:

AS “Luminor banka”, kods:RIKOLV2X, konts LV76RIKO0002010723862;

AS “Swedbank”, kods: HABALV22, konts: LV79HABA0551000436550;

AS “SEB banka”, kods: UNLALV2X, konts LV43UNLA0050000123558;

AS “NORVIK banka”, kods: LATBLV22, konts LV88LATB0002010096349;

AS “CITADELE BANKA”, kods PARXLV22, konts: LV86PARX0012487560001.

Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr. 44103022271,tiesības saņemt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātā galvenā parāda par laika periodu no dienas, kad beigsies tiesas

noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes termiņš līdz sprieduma pilnai izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.pantā minētos procentu

pieauguma aprobežojumus.

Noteikt atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsināts spriedums nav pārsūdzams. Saīsināts spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu. Ja puse būs iesniegusi

sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 14.jūnija.

Saīsinātā sprieduma sastādīšanas un pieejamības diena 2019.gada 27.maijs.

Tiesnese M.Bogdane